Līdz ar vasaras sezonu, Latvijas tirgū ar tiešajiem reisiem no Rīgas uz Stokholmu atgriežas Scandinavian Airlines SAS, piedāvājot starp šīm divām pilsētām līdz 18 reisiem nedēļā: trīs reisus darba dienās un līdz diviem izejošajiem reisiem brīvdienās, informē SAS reģionālā vadītāja Baltijas valstīs Rūta Juciene.

Pirmā SAS lidmašīna pacēlās no Rīgas Starptautiskās lidostas ceļā uz Stokholmas Arlandas lidostu svētdien, 29.martā.

«Tiešā reisa atklāšana no Rīgas uz Stokholmu atzīmē SAS atgriešanos Latvijas tirgū: pirmā SAS lidmašīna pacēlās no Rīgas lidostas 1990.gadā, bet 2008.gadā aviokompānija pārtrauca tiešos reisus nelabvēlīgo ekonomisko apstākļu dēļ. Kopš šī laika uzņēmējdarbības attīstība starp Zviedriju un Latviju ir uzrādījusi pozitīvu attīstības tendenci un veicinājusi pieprasījumu pēc darījumu ceļojumiem starp abām galvaspilsētām. Reaģējot uz klientu vajadzībām, SAS pieņēma stratēģisku lēmumu atsākt vasarā tiešos lidojumus starp Rīgu un Stokholmu», uzsver R. Juciene.

Virszemes pakalpojumu sniedzējs Havas Europe nodrošinās virszemes apkalpošanu lidsabiedrībām Scandinavian Airlines (SAS) un Ukraine International Airlines lidostā Rīga, informē Linda Anaite.

Līdz ar SAS un Ukraine International Airlines apkalpošanu, Havas paplašinājis uzņēmuma pakalpojumu tīklu līdz 17 apkalpotajām aviokompānijām Rīgā un 27 Eiropā. Kopumā Havas nodrošina virszemes pakalpojumus vairāk nekā 200 aviosabiedrībām 25 lidostās Turcijā, 7 lidostās Eiropā, kā arī Medīnas lidostā Saūda Arābijā.

Sagaidot pirmos SAS un Ukraine International Airlines reisus Rīgā no Stokholmas un Kijevas, Havas Europe pārstāvji svinīgi sveica abu aviokompāniju gaisa kuģu ekipāžas un pasažierus.

«Mēs sniegsim virszemes pakalpojumus abām aviokompānijām, kuras nodrošina aptuveni 1300 lidojumus no Stokholmas un Kijevas uz lidostu Rīga turp un atpakaļ, kopumā apkalpojot ap 150 000 pasažieru gadā,» norāda Havas komercdirektors Gučlu Batkins.

Stājoties spēkā vasaras lidojumu sarakstam, aviokompānija Scandinavian Air System (SAS) no 26.marta uzsākusi lidojumus uz Dānijas galvaspilsētu Kopenhāgenu, informē VAS Starptautiskā lidosta Rīga komunikācijas vienības vadītāja Laura Karnīte.

SAS gaisa kuģi Bombardier CRJ900 ar 88 sēdvietām uz Dānijas galvaspilsētu Kopenhāgenu dosies 12 reizes nedēļā - divas reizes dienā darba dienās un vienu reizi dienā brīvdienās.

«Jau gadiem Skandināvija ir viens no Latvijas galvenajiem biznesa partneriem. Tas veicinājis darījumu ceļojumu skaita pieaugumu starp abām valstīm. Tāpēc, Latvijas ekonomikai uzrādot atveseļošanās pazīmes, SAS ir pieņēmis stratēģisku lēmumu uzsākt tiešos reisus starp Rīgu un Kopenhāgenu,» uzsver Rūta Juciene, SAS vadītāja Baltijas valstīs un Krievijā.

«Kopenhāgenas - Rīgas maršruts sniedz jaunas iespējas biznesa ceļotājiem ne tikai tiešajiem lidojumiem no un uz Rīgu, bet arī savienojamību ar citiem galamērķiem visā pasaulē,» norāda lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Ilona Līce.

Starptautiskā lidosta Rīga skandināvu aviokompānijai Scandinavian Airlines (SAS) īpašus nosacījumus, tai atgriežoties Rīgā, nav piedāvājusi, norādīja lidostā.

Komentējot SAS atgriešanās iemeslus, tiek norādīts, ka lidosta regulāri esot sazinājusies arī ar šo pārvadātāju, tāpat kā ar daudziem citiem, un pārrunājusi iespējamo lidojumu sākšanu uz Rīgu.

«Lidsabiedrība ir izvērtējusi esošo tirgus situāciju un nolēmusi atsākt lidojumus pati. Līdz šim SAS pārstāvniecību lidostā Rīga nodrošinājusi sadarbība ar airBaltic,» informē lidostā.

Kā ziņots, SAS atgriežas Latvijā un 29.martā sāk tiešos reisus no Rīgas uz Stokholmu, informēja lidsabiedrībā. Starp šīm divām pilsētām SAS nodrošinās līdz 18 lidojumiem nedēļā - trīs ikdienas reisus darba dienās un brīvdienās līdz diviem izejošajiem reisiem dienā.

Aktivizējot darbību Latvijā, lidsabiedrība Scandinavian Airlines (SAS) paziņojusi par tiešo reisu uzsākšanu maršrutā Rīga – Kopenhāgena no 2017. gada marta, informē uzņēmums.

Starp abām pilsētām SAS nodrošinās līdz 12 lidojumiem nedēļā.

Sākot ar 2017.gada 26.martu, SAS izlidos no Kopenhāgenas Kastrup lidostas uz Latvijas galvaspilsētu plkst. 12.25 un 21.30 pēc vietējā laika, bet no Rīgas uz Dānijas galvaspilsētu pasažieri izlidos plkst. 06.40 un 15.35. Lidojumus veiks ar lidmašīnu CRJ900, kurā paredzētas 88 pasažieru sēdvietas. Aviobiļetes pārdošanā ir pieejamas jau no šīs nedēļas.

«Jau gadiem Skandināvija ir viens no Latvijas galvenajiem biznesa partneriem. Tas veicinājis darījumu ceļojumu skaita pieaugumu starp abām valstīm. Tāpēc, Latvijas ekonomikai uzrādot atveseļošanās pazīmes, SAS ir pieņēmis stratēģisku lēmumu uzsākt tiešos reisus starp Rīgu un Kopenhāgenu,» atzīmē Rūta Juciene, SAS vadītāja Baltijas valstīs.

Skandināvijas lidsabiedrības Scandinavian Airlines (SAS) lidmašīna ar 132 pasažieriem šogad tik tikko izvairījusies no sadursmes ar Krievijas militāro lidmašīnu, kas veica slepenu lidojumu, liecina pirmdien publicēts pētījums par Krievijas un Rietumu militārajiem incidentiem.

Zviedrijas plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka 3.martā abas lidmašīnas viena no otras atradās 90 metru attālumā gaisā apmēram 80 kilometrus uz dienvidaustrumiem no Zviedrijas pilsētas Malmes.

«No sadursmes, acīmredzot, izdevās izvairīties vienīgi pateicoties labajai redzamībai un pasažieru lidmašīnas pilotu izveicībai,» teikts domnīcas European Leadership Network (Eiropas līderības tīkls, ELN) pētījumā.

SAS lidmašīna Boeing 737 bija ceļā no Kopenhāgenas uz Romu.

Krievijas izlūkošanas lidmašīna «nepārraidīja savu pozīciju», teikts ziņojumā «bīstamā balansēšana uz kara robežas: tuvas militāras sastapšanās starp Krieviju un Rietumiem 2014.gadā».

AirBaltic izpilddirektora Martina Gausa labs draugs ar savu aviosabiedrību uzsāks lidojumus līdzīgos maršrutos, kuros jau lido Latvijas nacionālā aviokompānija , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kamēr Latvijas nacionālajai aviokompānijai AirBaltic jo­projām tiek meklēts investors, Ziemeļeiropas aviācijas sektorā notiek pārmaiņas, kas var atstāt būtisku iespaidu arī uz Latvijas nacionālo aviokompāniju AirBaltic. DB 01.10.2012. jau rakstīja, ka savulaik kā investors par AirBaltic interesējās arī kāds AirBaltic izpilddirektora Martina Gausa labs draugs – vācu multimiljonārs Hanss Rūdolfs Vērls (Hans Rudolf Wöhrl). H.R. Vērls ir bagātas vācu tekstilindustrijas dzimtas atvase. Vērla grupai Vācijā pieder modes un sporta preču veikalu ķēde, kā arī viesnīcu bizness, bet Vērla ģimenes īpašumi 2013. gadā tika novērtēti 400 miljonu eiro vertība. H.R. Vērls pēc Manager – Magazin datiem atrodas arī 500 bagātāko vāciešu sarakstā.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic un Scandinavian Airlines (SAS) noslēgušas vienošanos par sadarbības lidojumiem, informē uzņēmumā.

airBaltic un SAS partnerattiecības nodrošinās savienojumus starp Latviju un Skandināviju, kā arī tālākiem galamērķiem.

airBaltic savu kodu «BT» izmantos lidojumos, kas savieno Rīgu un Alesundu, Bergeni, Stavangeru, Trumsi, Trodheimu caur Oslo un Kopenhāgenas lidostām. SAS savu lidojuma kodu «SK» izmantos tiešajos lidojumus no Stokholmas Ārlandas, Kopenhāgenas un Oslo lidostām un otrādāk, nodrošinot lidojumus starp Skandināvijas galvaspilsētām un Rīgu, kā arī savienojošu satiksmi no visa SAS tīkla un Rīgas, izmantojot šīs trīs lidostas.

Igaunijas valstij piederošā nacionālā aviokompānija "Nordic Aviation Group", kas darbojas ar zīmoliem "Nordica" un "XFly", varētu zaudēt savu lielāko partneri - Skandināvijas aviokompāniju SAS -, jo SAS noslēgusi ilgtermiņa līgumu par sadarbību ar Zviedrijas lidsabiedrību BRA.

Kā Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR teica Klimata ministrijas vicekanclers mobilitātes jautājumos Sanders Salmu, Igaunijas pusei tāds SAS lēmums bijis pārsteigums un pašlaik tiek gaidīts skaidrojums no SAS.

Pēc tam, kad "Nordica" 2019.gadā pārtrauca lidojumus no Tallinas, tās pamatdarbība ir bijusi pakalpojumu sniegšana ar zīmolu "Xfly". Tās lielākais klients ir bijis SAS, kam tagad ir ilgtermiņa līgums ar BRA.

Salmu paskaidroja, ka Igaunijas kompānijai ir ilgtermiņa līgums ar Skandināvijas aviokompāniju un sadarbība turpinās. Reisu regularitāte pat esot pārsniegusi līguma prasības un "Nordica" gaidas, tādēļ pašlaik nav skaidrības, kā SAS un BRA sadarbības ietekmēs "Nordica",

Skandināvijas aviokompānija SAS lauzīs sadarbības līgumu ar Igaunijas valstij piederošo nacionālo aviokompāniju "Nordic Aviation Group", kas darbojas ar zīmoliem "Nordica" un "XFly", un tas nozīmē, ka turpmāk starp Tallinu un Stokholmu varētu būt divi reisi dienā līdzšinējo sešu vietā.

"2024.gada 25.septembrī SAS oficiāli informēja "Regional Jet" par nodomu lauzt lidmašīnu nomas ar apkalpi līgumus, saskaņā ar kuriem "Regional Jet" veic reisus minētajos maršrutos,'' ceturtdien paziņoja "Nordica", kas ir "Regional Jet" māteskompānija. SAS nolēmusi pārtraukt lidot Zviedrijas iekšzemes maršrutos no Stokholmas uz Sundsvallas-Timro, Ronnebī and Engelholmas lidostām.

Uzņēmumā informēja, ka līguma laušanas dēļ samazināsies arī SAS veikto reisu skaits starp Tallinas un Stokholmas Ārlandas lidostu. Sākotnējā informācija liecina, ka reisu biežums varētu sarukt par pusi, kā rezultātā reisu skaits darba dienās var samazināties no sešiem līdz diviem.

Skandināvijas valstu aviokompānija SAS un pilotu arodbiedrības panākušas vienošanos par divas nedēļas ilgušā streika izbeigšanu, otrdien paziņoja lidsabiedrība.

Tā informēja, ka panākta vienošanās par kolektīvo darba līgumu. kura termiņš ir piecarpus gadi.

SAS lidojumi tiks atsākti atbilstoši grafikam, tiklīdz tas būs iespējams, piebilsts aviokompānijas paziņojumā.

Vienošanās paredz pieņemt atpakaļ darbā 450 pilotus, kas tika atlaisti, kad koronavīrusa pandēmija bija paralizējusi aviosatiksmi, informēja Zviedrijas pilotu arodbiedrība. SAS bija solījusi viņus atkal pieņemt darbā, taču izvairījās no šī solījuma izpildes.

Jau vēstīts, ka pirmdienas vakarā SAS paziņoja, ka vienošanās vēl nav panākta, taču sarunas esot pavērsušās pareizajā virzienā.

Apmēram 900 SAS piloti pirms divām nedēļām sāka streiku, jo neizdevās panākt vienošanos par kolektīvo darba līgumu.

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic pērn nopelnīja 1,2 miljonus eiro, kas ir vairākas reizes mazāk nekā 2015.gadā, kad uzņēmuma peļņa bija 19,5 miljoni eiro, šodien žurnālistus informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Viņš skaidroja, ka peļņas sarukums saistīts ar investīcijām uzņēmuma biznesa plāna Horizon 2021 ieviešanā un flotes atjaunošanā. Tāpat aviokompānijas 2015.gada lielā peļņa bija saistīta ar izlīgumu starp lidostu Rīga un airBaltic gadiem ilgušajā strīdā par konkurences tiesību pārkāpumiem.

Savukārt lidsabiedrības apgrozījums pērn bija 286 miljoni eiro, kas ir aptuveni par 1% vairāk nekā 2015.gadā. Transfēra pasažieri pērn veidoja 44% no aviokompānijas apkalpotā pasažieru skaita, kamēr 56% pasažieru apkalpoti tiešajos lidojumos. Šādu proporciju plānots saglabāt arī turpmākajos gados.

Tāpat Gauss pastāstīja, ka airBaltic pērn piedāvāja vidēji zemākās biļešu cenas pēdējo piecu gadu laikā. Lidsabiedrība paredz, ka šogad apkalpoto pasažieru skaits varētu pieaugt par vairāk nekā 10%.

Dānijas uzņēmējs Larss Tūsens Latvijas nacionālajā aviokompānijā airBaltic varētu iegūt aptuveni 20% kapitāldaļu, kuras patlaban pieder Vācijas investoram Ralfam Dīteram Montāgam-Girmesam.

Tūsens šodien žurnālistiem Ministru kabinetā sacīja, ka šodien valdība iepazīstināta ar viņa vēlmi iegūt 20% kapitāldaļu Latvijas nacionālajā lidsabiedrībā.

Viņš norādīja, ka darījums vēl nav noslēdzies, taču patlaban valdība devusi tam atļauju.

Tūsens skaidroja, ka Latvijas aviokompānija viņam interesē saistībā ar tās veiksmīgo biznesa attīstību, flotes atjaunošanas plāniem un pozīciju Baltijas valstīs un Ziemeļeiropā.

Sevi viņš raksturoja kā finanšu, nevis stratēģisko investoru, kuram nav intereses iegūt lielāku daļu airBaltic akciju.

Tūsens attiecīgo darījumu cer noslēgt pēc iespējas ātrāk.

Tāpat Tūsens apliecināja, ka vada un viņam pieder daļas Dānijas aviokompānijā Jet Time, kura pēdējā laikā piedzīvojusi grūtības, taču situācija uzlabojas.

Skandināvijas valstu aviokompānija SAS otrdien paziņoja, ka atlaidīs līdz 5000 darbinieku, ņemot vērā koronavīrusa pandēmijas negatīvo ietekmi uz aviācijas nozari.

Aviokompānijas izpilddirektors Rikards Gustafsons norāda, ka atlaist paredzēts aptuveni 40% SAS darbinieku.

"Ņemot vērā pašreizējos ceļošanas ierobežojumus, SAS vasaras sezonā sagaida ierobežotu aktivitāti. Turklāt, visticamāk, paies vairāki gadi pirms pieprasījums atjaunosies līdz līmenim, kāds bija pirms Covid-19 krīzes," vēsta SAS.

Gustafsons prognozē, ka pieprasījums pakāpeniski atjaunosies, taču līdz pirmskrīzes līmenim atgriezīsies vien 2022.gadā.

SAS vēsta, ka sāks procesu, lai likvidētu 1900 darbavietas Zviedrijā, 1300 Norvēģijā un 1700 Dānijā.

Aviosabiedrība jau martā uz laiku atlaida 10 000 darbinieku jeb 90% tās darbaspēka.

Savukārt Zviedrijas un Dānijas valdības marta vidū paziņoja, ka kredīta garantijās kopumā nodrošinās trīs miljardus zviedru kronu, lai pasargātu SAS no koronavīrusa krīzes radītās ekonomiskās ietekmes.

Zviedrijas valdība vairs nieguldīs kapitālu grūtībās nonākušajā Skandināvijas valstu aviokompānijā SAS, otrdien paziņoja valsts rūpniecības ministrs Karls-Peters Torvaldsons.

Šāds paziņojums izplatīts nedēļu pēc tam, kad SAS pavēstīja, ka plāno jaunā kapitālā piesaistī 9,5 miljardus kronu (908,9 miljoni eiro).

"Ņemot vērā valdības plānu samazināt sev piederošos SAS akciju daļu, mēs neatbalstām jauna kapitāla iepludināšanu lidsabiedrībā," preses konferencē norādīja Torvaldsons.

Viņš piebilda, ka Zviedrijas valsts nebūs aviokompānijas ilgtermiņa akcionārs.

Torvaldsons sacīja, ka Zviedrijas valdība ierosinās parlamentam piešķirt SAS tiesības pārvērst tās parādu valstij lidsabiedrības kapitālā.

Kopš pandēmijas sākuma SAS saņēmusi atbalstu vairākos palīdzības un rekapitalizācijas plānos, kurus finansējusi galvenokārt Zviedrija un Dānijai. Katrai valstij pieder 21,8% SAS akciju.

Skandināvijas valstu aviokompānijas SAS akcijas cena trešdien nokritusies par vairāk nekā 25% pēc analītiķu publiskota ziņojuma, kurā norādīts, ka lidsabiedrība atrodas uz bankrota sliekšņa.

Norvēģijas bankas DNB analītiķi koriģējuši savas akciju pārdošanas rekomendācijas, skaidrojot, ka SAS 40 miljardu kronu (3,8 miljardu eiro) parādsaistības nav ilgtspējīgas, un lidsabiedrībai nepieciešama restrukturizācija, lai izvairītos no bankrota.

Kopš pandēmijas sākuma SAS zaudējusi aptuveni 80% savas tirgus vērtības.

Lai arī liela daļa koronavīrusa izplatības ierobežošanai paredzēto pasākumu, kas smagi ietekmējuši aviācijas nozari, jau ir atcelti, SAS pēdējās dienās nonākusi jaunās nedienās, jo bagāžas krāvēju streiks Kopenhāgenā izraisīja lidojumu kavēšanās un atcelšanas.

Kā ziņots, Zviedrija un Dānija maijā nolēma piešķirt jaunu aizdevumu trīs miljardu zviedru kronu apmērā SAS, lai palīdzētu tai pārciest koronavīrusa pandēmijas izraisīto krīzi.

Zviedrija pirmdien paziņoja par plānu, lai rekapitalizētu grūtībās nonākušo Skandināvijas valstu aviokompāniju SAS, kas pavēstīja, ka arī Dānija paredzējusi sniegt palīdzību.

Zviedrijas rūpniecības ministrs Igrahims Bailans norādīja, ka valdība ir gatava aviosabiedrībā iepludināt līdz pieciem miljardiem kronu (474 miljoniem eiro).

Vienlaikus SAS paziņoja, ka Dānijas valdība arī plāno iesaistīties rekapitalizācijas procesā, taču konkrētu palīdzības apjomu nemin.

Aviokompānija skaidro, ka tai nepieciešams aptuveni 12,5 miljardu kronu finansējums. Detalizētu informāciju par rekapitalizāciju un ar to saistītajiem pasākumiem paredzēts publiskot līdz mēneša beigām.

Kā ziņots, SAS martā uz laiku atlaida 10 000 darbinieku jeb 90% darbaspēka, bet aprīļa izskaņā paziņoja, ka atlaidīs līdz 5000 darbinieku, ņemot vērā koronavīrusa pandēmijas negatīvo ietekmi uz aviācijas nozari.

Skandināvijas valstu aviokompānijas SAS pilotu streiks lidsabiedrībai izmaksā aptuveni deviņus līdz 12 miljonus ASV dolāru dienā (8,9-11,9 miljardi eiro) un apdraud jau tā finanšu grūtībās nonākušā uzņēmuma dzīvotspēju, ceturtdien paziņoja SAS.

SAS pilotu streiks jau ilgst desmito dienu, un tas uzņēmumam izmaksājis aptuveni 1-1,3 miljardus Zviedrijas kronu (94-122,6 miljoni eiro).

Sarunas starp arodbiedrībām un aviokompānijas vadību līdz šim bijušas nesekmīgas.

SAS vēstī, ka aviosabiedrībai jau nācies kopumā atcelt vairāk nekā 2500 lidojumus, ietekmējot 270 000 pasažieru.

SAS jūlijā sākumā ASV tiesā iesniedza pieteikumu aizsardzībai no kreditoriem saistībā ar lidsabiedrības vērienīgo restrukturizācijas plānu. Uzņēmums skaidro, ka pilotu streiks apdraud veiksmīgu šī procesa norisi un lidsabiedrības dzīvotspēju.

Piloti iebilst pret atalgojuma samazināšanu, ko pieprasījusi vadība saistībā ar vērienīgu izmaksu apcirpšanas plānu, kas paredz izmaksas samazināt par 7,5 miljardiem kronu.(apmēram 700 miljoni eiro).

Francijas un Nīderlandes aviokompānija "Air France-KLM" otrdien paziņoja, ka pievienojusies investīciju konsorcijam, lai iegādātos gandrīz 20% akciju Skandināvijas valstu lidsabiedrībā SAS.

Konsorcijs kopā ar Dānijas valsti SAS investēs 1,175 miljardus ASV dolāru, "Air France-KLM" ieguldot 144,5 miljonus dolāru, lai iegādātos 19,9% akciju.

Vēl konsorcijā ir ASV investīciju kompānija "Castlelake", kam piederēs 32% akciju, un Dānijas investīciju kompānija "Lind Invest", kam piederēs 8,6% akciju.

Akcionāru vidū vairs nebūs Zviedrijas, bet Norvēģija jau agrāk pārdeva savas akcijas.

Turklāt SAS plāno aiziet no Kopenhāgenas, Stokholmas un Oslo biržām.

SAS pērn jūlijā ASV tiesā iesniedza pieteikumu aizsardzībai no kreditoriem, aviokompānijai izmantojot šo iespēju, jo tā šajā valstī veic uzņēmējdarbību.

Vienlaikus aviosabiedrība īsteno vērienīgu izmaksu samazināšanas plānu.

Šā gada jūlijā ar aviokompāniju SAS lidojuši gandrīz 2,5 miljoni pasažieru, iezīmējot visu laiku rekordu šim mēnesim, atsaucoties uz kompānijas paziņojumu, vēsta thelocal.se.

Turklāt 88,2 procenti no visiem lidojumiem bijuši pilnībā aizpildīti.

«Pieprasījums pēc tālajiem reisiem, Eiropas atpūtas maršrutu reisiem un iekšzemes lidojumiem turpina pieaugt,» norāda SAS.

Iekļaujot SAS čarterlidojumus, kopējais jūlijā pārvadāto pasažieru skaits sasniedz 2,74 miljonus.

50 procenti no SAS pieder Dānijai, Norvēģijai un Zviedrijai. Pagājušajā nedēļā aviokompānija svinēja 70 gadu pastāvēšanu.

Noslēdzies SIA Komfovent izsludinātais konkurss par kalcija-silikāta griešanas iekārtas iegādi, liecina kompānijas paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Konkursā saņemts viena pretendenta piedāvājums – Francijas uzņēmuma Mecanumeric S.A., kas arī atzīts par uzvarētāju. Tā piedāvātā līgumcena bez PVN ir 174,75 tūkstoši eiro.

SAS Amalva kas ražo Komfovent iekārtas, tika nodibināta 1997. gadā Viļņā. Uzņēmums darbu uzsāka, ražojot vēdināšanas sistēmas. 1999. gadā uzņēmums paplašināja savu sortimentu, sāka ražot vēdināšanas iekārtas, kuru produktivitāte sasniedza 50-100 000 m³/h.

1999. gadā SAS Amalva izveidoja meitasuzņēmumu Rīgā Amalva Baltija, kurā ir noliktavas, tirdzniecības struktūrvienība un ražošanas cehs. 2002. gadā SAS Amalva atklāja tirdzniecības struktūrvienību Maskavā. 2007. gadā tika izveidota uguns vārstu rūpnīca Rjazaņā, Krievijā.

Skandināvijas valstu aviokompānija SAS šī biznesa gada trešajā ceturksnī, kas noslēdzās jūlijā, strādāja ar 461 miljona kronu zviedru kronu (38,9 miljoni eiro) tīro peļņu, salīdzinot ar 1,9 miljardu kronu (160,4 miljoni eiro) zaudējumiem attiecīgajā laika periodā pirms gada, teikts piektdien publiskotajā uzņēmuma paziņojumā.

Atgriešanos pie peļņas nodrošinājusi pieprasījuma palielināšanās un degvielas izmaksu samazināšanās.

SAS norāda, ka lidsabiedrība pagājušajā ceturksnī pārvadājusi gandrīz septiņus miljonus pasažieru, kas ir augstākais līmenis kopš koronavīrusa pandēmijas sākuma.

Tikmēr uzņēmuma ienākumi palielinājušies par 54% un veidojuši 13,17 miljardus kronu.

Zviedrija un Dānija ir SAS lielākās akcionāres, un katrai valstij pieder 21,8% aviokompānijas akciju.

Skandināvijas lidsabiedrība SAS pirmdien atcēlusi vairumu Zviedrijas un Eiropas lidojumu pēc tam, kad aviokompānijas piloti bija noraidījuši uzlabotu piedāvājumu atalgojumu palielināšanai.

SAS piloti streiku turpina jau ceturto dienu.

Aviosabiedrība norāda, ka šī streika dēļ pirmdien tiks ietekmēti aptuveni 230 lidojumi un 27 000 pasažieru.

Pirmdien atcelti reisi starp Stokholmu un Atēnām, Briseli, Dublinu, Frankfurti, Ženēvu, Londonu un Parīzi.

Streiks sākās piektdien pulksten 18.00 (pulksten19.00 pēc Latvijas laika) pēc tam, kad pēc vairākus mēnešus ilgušajām sarunām pilotu arodbiedrība SPF noraidīja starpnieku piedāvājumu paaugstināt algas par 2,2%, uzstājot uz 3,5% lielu paaugstinājumu.

Savukārt svētdien starpnieku mēģinājumi panākt jaunu vienošanos noslēdzās bez panākumiem.

SAS vēsta, ka tā nav aprēķinājusi, cik daudz naudas tiek zaudēts streika dēļ, taču finanšu analītiķi lēš, ka tas aviokompānijai izmaksā vismaz 1,2 miljonus dolāru (1,1 miljonu eiro) dienā.

Uz laikraksta Dienas Bizness jautājumiem atbild aviācijas eksperts, bijušais AirBaltic komercdirektors Ginters Solingers.

Ar ko atšķīrās Latvijas aviācija 90. gados un pēc 2000. gada, kad jūs bijāt AirBaltic komercdirektors?

Vispirms jārunā par to, kas ar AirBaltic ir noticis pēdējos četros gados – ir krities pasažieru skaits, sarukusi kompānijas tirgus daļa, izmisīgi ir meklēts AirBaltic privātais investors, bijuši paziņojumi par jaunām lidmašīnām, aviokompānijas vadītājs nemitīgi ir turpinājis uzsvērt, ka uzņēmums strādā ar peļņu utt. – tas viss man liek uzdot jautājumu, kas patiesībā notiek aiz aizvērtajām durvīm AirBaltic.

Kā jums kā aviācijas ekspertam, vērtējot no ārpuses, šķiet – kas AirBaltic šodien pietrūkst?