Igaunijas valstij piederošā nacionālā aviokompānija "Nordic Aviation Group", kas darbojas ar zīmoliem "Nordica" un "XFly", varētu zaudēt savu lielāko partneri - Skandināvijas aviokompāniju SAS -, jo SAS noslēgusi ilgtermiņa līgumu par sadarbību ar Zviedrijas lidsabiedrību BRA.

Kā Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR teica Klimata ministrijas vicekanclers mobilitātes jautājumos Sanders Salmu, Igaunijas pusei tāds SAS lēmums bijis pārsteigums un pašlaik tiek gaidīts skaidrojums no SAS.

Pēc tam, kad "Nordica" 2019.gadā pārtrauca lidojumus no Tallinas, tās pamatdarbība ir bijusi pakalpojumu sniegšana ar zīmolu "Xfly". Tās lielākais klients ir bijis SAS, kam tagad ir ilgtermiņa līgums ar BRA.

Salmu paskaidroja, ka Igaunijas kompānijai ir ilgtermiņa līgums ar Skandināvijas aviokompāniju un sadarbība turpinās. Reisu regularitāte pat esot pārsniegusi līguma prasības un "Nordica" gaidas, tādēļ pašlaik nav skaidrības, kā SAS un BRA sadarbības ietekmēs "Nordica",

Skandināvijas aviokompānija SAS lauzīs sadarbības līgumu ar Igaunijas valstij piederošo nacionālo aviokompāniju "Nordic Aviation Group", kas darbojas ar zīmoliem "Nordica" un "XFly", un tas nozīmē, ka turpmāk starp Tallinu un Stokholmu varētu būt divi reisi dienā līdzšinējo sešu vietā.

"2024.gada 25.septembrī SAS oficiāli informēja "Regional Jet" par nodomu lauzt lidmašīnu nomas ar apkalpi līgumus, saskaņā ar kuriem "Regional Jet" veic reisus minētajos maršrutos,'' ceturtdien paziņoja "Nordica", kas ir "Regional Jet" māteskompānija. SAS nolēmusi pārtraukt lidot Zviedrijas iekšzemes maršrutos no Stokholmas uz Sundsvallas-Timro, Ronnebī and Engelholmas lidostām.

Uzņēmumā informēja, ka līguma laušanas dēļ samazināsies arī SAS veikto reisu skaits starp Tallinas un Stokholmas Ārlandas lidostu. Sākotnējā informācija liecina, ka reisu biežums varētu sarukt par pusi, kā rezultātā reisu skaits darba dienās var samazināties no sešiem līdz diviem.

Skandināvijas valstu aviokompānija SAS un pilotu arodbiedrības panākušas vienošanos par divas nedēļas ilgušā streika izbeigšanu, otrdien paziņoja lidsabiedrība.

Tā informēja, ka panākta vienošanās par kolektīvo darba līgumu. kura termiņš ir piecarpus gadi.

SAS lidojumi tiks atsākti atbilstoši grafikam, tiklīdz tas būs iespējams, piebilsts aviokompānijas paziņojumā.

Vienošanās paredz pieņemt atpakaļ darbā 450 pilotus, kas tika atlaisti, kad koronavīrusa pandēmija bija paralizējusi aviosatiksmi, informēja Zviedrijas pilotu arodbiedrība. SAS bija solījusi viņus atkal pieņemt darbā, taču izvairījās no šī solījuma izpildes.

Jau vēstīts, ka pirmdienas vakarā SAS paziņoja, ka vienošanās vēl nav panākta, taču sarunas esot pavērsušās pareizajā virzienā.

Apmēram 900 SAS piloti pirms divām nedēļām sāka streiku, jo neizdevās panākt vienošanos par kolektīvo darba līgumu.

Zviedrijas valdība vairs nieguldīs kapitālu grūtībās nonākušajā Skandināvijas valstu aviokompānijā SAS, otrdien paziņoja valsts rūpniecības ministrs Karls-Peters Torvaldsons.

Šāds paziņojums izplatīts nedēļu pēc tam, kad SAS pavēstīja, ka plāno jaunā kapitālā piesaistī 9,5 miljardus kronu (908,9 miljoni eiro).

"Ņemot vērā valdības plānu samazināt sev piederošos SAS akciju daļu, mēs neatbalstām jauna kapitāla iepludināšanu lidsabiedrībā," preses konferencē norādīja Torvaldsons.

Viņš piebilda, ka Zviedrijas valsts nebūs aviokompānijas ilgtermiņa akcionārs.

Torvaldsons sacīja, ka Zviedrijas valdība ierosinās parlamentam piešķirt SAS tiesības pārvērst tās parādu valstij lidsabiedrības kapitālā.

Kopš pandēmijas sākuma SAS saņēmusi atbalstu vairākos palīdzības un rekapitalizācijas plānos, kurus finansējusi galvenokārt Zviedrija un Dānijai. Katrai valstij pieder 21,8% SAS akciju.

Zviedrija pirmdien paziņoja par plānu, lai rekapitalizētu grūtībās nonākušo Skandināvijas valstu aviokompāniju SAS, kas pavēstīja, ka arī Dānija paredzējusi sniegt palīdzību.

Zviedrijas rūpniecības ministrs Igrahims Bailans norādīja, ka valdība ir gatava aviosabiedrībā iepludināt līdz pieciem miljardiem kronu (474 miljoniem eiro).

Vienlaikus SAS paziņoja, ka Dānijas valdība arī plāno iesaistīties rekapitalizācijas procesā, taču konkrētu palīdzības apjomu nemin.

Aviokompānija skaidro, ka tai nepieciešams aptuveni 12,5 miljardu kronu finansējums. Detalizētu informāciju par rekapitalizāciju un ar to saistītajiem pasākumiem paredzēts publiskot līdz mēneša beigām.

Kā ziņots, SAS martā uz laiku atlaida 10 000 darbinieku jeb 90% darbaspēka, bet aprīļa izskaņā paziņoja, ka atlaidīs līdz 5000 darbinieku, ņemot vērā koronavīrusa pandēmijas negatīvo ietekmi uz aviācijas nozari.

Skandināvijas valstu aviokompānijas SAS akcijas cena trešdien nokritusies par vairāk nekā 25% pēc analītiķu publiskota ziņojuma, kurā norādīts, ka lidsabiedrība atrodas uz bankrota sliekšņa.

Norvēģijas bankas DNB analītiķi koriģējuši savas akciju pārdošanas rekomendācijas, skaidrojot, ka SAS 40 miljardu kronu (3,8 miljardu eiro) parādsaistības nav ilgtspējīgas, un lidsabiedrībai nepieciešama restrukturizācija, lai izvairītos no bankrota.

Kopš pandēmijas sākuma SAS zaudējusi aptuveni 80% savas tirgus vērtības.

Lai arī liela daļa koronavīrusa izplatības ierobežošanai paredzēto pasākumu, kas smagi ietekmējuši aviācijas nozari, jau ir atcelti, SAS pēdējās dienās nonākusi jaunās nedienās, jo bagāžas krāvēju streiks Kopenhāgenā izraisīja lidojumu kavēšanās un atcelšanas.

Kā ziņots, Zviedrija un Dānija maijā nolēma piešķirt jaunu aizdevumu trīs miljardu zviedru kronu apmērā SAS, lai palīdzētu tai pārciest koronavīrusa pandēmijas izraisīto krīzi.

Skandināvijas valstu aviokompānijas SAS pilotu streiks lidsabiedrībai izmaksā aptuveni deviņus līdz 12 miljonus ASV dolāru dienā (8,9-11,9 miljardi eiro) un apdraud jau tā finanšu grūtībās nonākušā uzņēmuma dzīvotspēju, ceturtdien paziņoja SAS.

SAS pilotu streiks jau ilgst desmito dienu, un tas uzņēmumam izmaksājis aptuveni 1-1,3 miljardus Zviedrijas kronu (94-122,6 miljoni eiro).

Sarunas starp arodbiedrībām un aviokompānijas vadību līdz šim bijušas nesekmīgas.

SAS vēstī, ka aviosabiedrībai jau nācies kopumā atcelt vairāk nekā 2500 lidojumus, ietekmējot 270 000 pasažieru.

SAS jūlijā sākumā ASV tiesā iesniedza pieteikumu aizsardzībai no kreditoriem saistībā ar lidsabiedrības vērienīgo restrukturizācijas plānu. Uzņēmums skaidro, ka pilotu streiks apdraud veiksmīgu šī procesa norisi un lidsabiedrības dzīvotspēju.

Piloti iebilst pret atalgojuma samazināšanu, ko pieprasījusi vadība saistībā ar vērienīgu izmaksu apcirpšanas plānu, kas paredz izmaksas samazināt par 7,5 miljardiem kronu.(apmēram 700 miljoni eiro).

Francijas un Nīderlandes aviokompānija "Air France-KLM" otrdien paziņoja, ka pievienojusies investīciju konsorcijam, lai iegādātos gandrīz 20% akciju Skandināvijas valstu lidsabiedrībā SAS.

Konsorcijs kopā ar Dānijas valsti SAS investēs 1,175 miljardus ASV dolāru, "Air France-KLM" ieguldot 144,5 miljonus dolāru, lai iegādātos 19,9% akciju.

Vēl konsorcijā ir ASV investīciju kompānija "Castlelake", kam piederēs 32% akciju, un Dānijas investīciju kompānija "Lind Invest", kam piederēs 8,6% akciju.

Akcionāru vidū vairs nebūs Zviedrijas, bet Norvēģija jau agrāk pārdeva savas akcijas.

Turklāt SAS plāno aiziet no Kopenhāgenas, Stokholmas un Oslo biržām.

SAS pērn jūlijā ASV tiesā iesniedza pieteikumu aizsardzībai no kreditoriem, aviokompānijai izmantojot šo iespēju, jo tā šajā valstī veic uzņēmējdarbību.

Vienlaikus aviosabiedrība īsteno vērienīgu izmaksu samazināšanas plānu.

Igaunijas nacionālā lidsabiedrībā "Nordic Aviation Group", kas strādā ar zīmoliem "Nordica" un '" XFly", veiksmīgi īsteno savu biznesa plānu un jau ir parakstījusi līgumus vai ir sarunu pēdējā posmā par 11 no 13 tās lidmašīnām izmantošanu, paziņoja kompānija.

"Nordica" apliecināja, ka viens no līgumiem ir ar Skandināvijas lidsabiedrību SAS, kas iepriekš lauza Igaunijas kompānijai nozīmīgu līgumu.

"Šodien mēs ekspluatējam piecas lidmašīnas, no kurām viena ir paredzēta SAS, un pašlaik tiek parakstīti līgumi", tādējādi līdz novembra beigām līgums būs noslēgts ar 11 lidmašīnu izmantošanu, paskaidroja "Nordic Aviation Group" valdes priekšsēdētājs Remko Altheiss.

Igaunijas nacionālās lidsabiedrības flotē ir 13 lidmašīnas. Ziemas sezonas laikā, ievērojot nozarē pieņemto praksi, vienai lidmašīnai tiks veikta apkope, kas nozīmē, ka kompānijai būs iespēja lietot 12 lidmašīnas. Pašlaik par 11 lidmašīnu izmantošanu ir noslēgti līgumi vai arī tie drīzumā tiks noslēgti. Piecas lidmašīnas strādās tuvākās bāzēs, piemēram, Dānijā, Norvēģijā, Vācijā vai Itālijā, un sešas lidmašīnas tiks izmantotas tālākos projektos Vjetnamā, Rietumāfrikas un Indijas okeāna reģionā.

Skandināvijas valstu aviokompānija SAS šī biznesa gada trešajā ceturksnī, kas noslēdzās jūlijā, strādāja ar 461 miljona kronu zviedru kronu (38,9 miljoni eiro) tīro peļņu, salīdzinot ar 1,9 miljardu kronu (160,4 miljoni eiro) zaudējumiem attiecīgajā laika periodā pirms gada, teikts piektdien publiskotajā uzņēmuma paziņojumā.

Atgriešanos pie peļņas nodrošinājusi pieprasījuma palielināšanās un degvielas izmaksu samazināšanās.

SAS norāda, ka lidsabiedrība pagājušajā ceturksnī pārvadājusi gandrīz septiņus miljonus pasažieru, kas ir augstākais līmenis kopš koronavīrusa pandēmijas sākuma.

Tikmēr uzņēmuma ienākumi palielinājušies par 54% un veidojuši 13,17 miljardus kronu.

Zviedrija un Dānija ir SAS lielākās akcionāres, un katrai valstij pieder 21,8% aviokompānijas akciju.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" turpina slēgt jaunus līgumu par "Airbus" lidmašīnu izīrēšanu citām lidsabiedrībām.

Līdz šī gada septembra beigām bija izīrētas 11 lidmašīnas - piecas lidsabiedrībai "Eurowings", divas - "Eurowings Discover" un četras - "SAS". Šobrīd "airBaltic" izīrē deviņus lidaparātus - piecus "Eurowings", divus - "Eurowings Discover" un divus - "SAS".

"airBaltic" pārstāvji norādīja, ka šie līgumi ir sezonāla rakstura, taču konkrētus termiņus atklāt liedz līgumu konfidencialitātes nosacījumi.

Lidsabiedrības pārstāvji arī atbildēja apstiprinoši, ka "airBaltic" turpina slēgt jaunus līgumus par lidmašīnu izīrēšanu. "Šis biznesa modelis pašreizējos apstākļos tiek turpināts," norādīja "airBaltic" pārstāvji, skaidrojot, ka no 30.oktobra "airBaltic" izīrēs līdz sešām lidmašīnām Šveices lidsabiedrībai "Swiss International Air Lines".

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" enerģijas apgādes apakšsistēmas projektēšanas un būvniecības iepirkuma otrajai kārtai kvalificējušās trīs starptautiskas uzņēmumu apvienības.

Tās ir Spānijas "Cobelec "Rail Baltica"", uzņēmumu apvienība no Latvijas, Francijas un Polijas "Alstom-BMGS-GE-Torpol" un uzņēmumu apvienība no Francijas, Vācijas un Latvijas "STC Baltic Electrification", informē Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" pārstāvji.

"Cobelec "Rail Baltica"" sastāvā ir "Cobra Instalaciones y Servicios S.A." and "Elecnor Servicios y Proyectos S.A.U.". "Alstom-BMGS-GE-Torpol" sastāvā ir AS "BMGS", SIA "Bombardier Transportation Baltics", "Alstom Transport S.A.", "GE Energy Power Conversion France SAS" un "Torpol S.A." un "STC Baltic Electrification" sastāvā ir AS "Colas Rail", "Siemens Mobility GmbH", "Siemens Mobility Oy Latvijas filiāle" un "TSO SAS".

2023. gada 30. jūnijā uzsākts starptautiska iepirkuma par ātrgaitas dzelzceļa elektrifikācijas apakšsistēmas projektēšanu un būvniecību otrais posms.

Nosūtīts uzaicinājums iesniegt sākotnējo piedāvājumu trim iepriekš kvalificētiem kandidātiem - Spānijas “COBELEC Rail Baltica” (Cobra Instalaciones y Servicios S.A. and Elecnor Servicios y Proyectos S.A.U.), uzņēmumu apvienība no Latvijas, Francijas un Polijas “ALSTOM-BMGS-GE-Torpol” (“BMGS” AS, “Bombardier Transportation Baltics” SIA, ALSTOM Transport SA, GE Energy Power Conversion France SAS, TORPOL S.A.) un uzņēmumu apvienība no Francijas, Vācijas un Latvijas “STC Baltic Electrification” (COLAS RAIL AS, Siemens Mobility GmbH, Siemens Mobility Oy Latvijas filiāle, TSO SAS).

“Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa elektrifikācijas iepirkums tika izsludināts 2022. gada vidū un ir uzskatāms par lielāko īstenoto elektrifikācijas projektu Eiropā. Šīs aktivitātes mērķis ir nodrošināt pilnīgu atbilstību drošības un savietojamības prasībām, maksimāli nodrošinot arī ieguvumus vides jomā,” sacīja Aiga Benfelde, RB Rail AS Iepirkumu vadītāja un iepirkuma komisijas priekšsēdētāja.

Eiropas platuma dzelzceļa līnija "Rail Baltica" Latvijā izmaksās četras reizes dārgāk par sākotnēji plānoto, vēsta LTV raidījums "De facto".

Kad pirms sešiem gadiem prezentēja finanšu aprēķinus, "Rail Baltica" Latvijas posma izmaksas bija minētas ap 2 miljardiem eiro, bet tagad tiek pieļauts, ka tas varētu izmaksāt pat četras reizes dārgāk jeb ap 8 miljardiem eiro. "Rail Baltica" pamattrasei jābūt gatavai līdz 2030.gadam.

Šonedēļ noslēdzies iepirkums par pamata trases būvēšanu. Saskaņā ar elektronisko iepirkumu sistēmā pieejamo ziņojumu, tiesības slēgt līgumu ieguvis Francijas, Polijas un Itālijas kopuzņēmums "E.R.B. Rail Baltica JV". Viņu piedāvātā līgumcena bijusi 3,7 miljardi eiro. Otrs pretendents no Turcijas ar aptuveni pusmiljardu lētāku piedāvājumu finālā noraidīts kā neatbilstošs.

Administratīvā rajona tiesa ir pieņēmusi Turcijas uzņēmumu apvienības “IC Ictas Insaat Sanayi Ve Ticaret A.S.” un “Doguş Insaat Ve Ticaret A.S.” pieteikumu un ierosinājusi lietu par Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumu saistībā ar Rail Baltica pamattrases būvdarbu iepirkumu.

Pieņemot lēmumu par lietas ierosināšanu, tiesa vienlaikus norādījusi, ka aicina SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” uz laiku atturēties no iepirkuma līguma slēgšanas.

Turcijas uzņēmumu Apvienība Latvijas republikas tiesā vērsās ar diviem lūgumiem – atcelt Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumu, ar kuru tika atstāts negrozīts SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” iepirkuma komisijas lēmumu par Rail Baltica Konkursa rezultātiem, un aicināja noteikt pagaidu noregulējumu, liedzot slēgt līgumu, kamēr notiek tiesvedība.

“IC Ictas Insaat Sanayi Ve Ticaret A.S.” biznesa attīstības vadītājs Ilker Oksuz: “Tik liela un nozīmīga iepirkuma procedūrai ir jābūt caurspīdīgai un rezultātiem pamatotiem, loģiskiem un neapstrīdamiem. Diemžēl Latvijas Rail Baltica iepirkuma gadījumā ir pamatotas aizdomas, ka šādas pieejas nav. Tāpēc esam gandarīti par šī brīža tiesas lēmumu – aicinājumu iesaistītajiem atturēties no darbībām, kas vērstas uz līguma noslēgšanu iepirkumā. Paļaujamies, ka Latvijas tiesu vara ļoti rūpīgi izvērtēs visu procesu un, izprotot projekta vērienu, tā stratēģisko nozīmi un arī finansiālā aspekta iespējamo ietekmi uz Latvijas valsts ekonomiku un sabiedrību, atstās spēkā lēmumu par tiesiskā noregulējuma nosacījumu, kamēr viss process netiks noslēgts un nevienai iesaistītajai pusei vairs nebūs pamata šaubām par IUB un SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” lēmumu leģitimitāti.”

Jauna komercķīla reģistrēta Daugavpils uzņēmumam SIA "AXON CABLE", liecina "Lursoft" dati.

Reģistrētās komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa veido 904,46 tūkstošus eiroun par labu ķīlas ņēmējam AS "Swedbank" uzņēmums ieķīlājis prasījuma tiesības, ķermeniskos pamatlīdzekļus, nemateriālos ieguldījumus, krājumus, kā arī uzņēmumu kā lietu kopību.

Lursoft statistika liecina, ka pēc apgrozījuma apjoma izolēto vadu un kabeļu savienojumu ražotājs SIA "AXON CABLE" 2018.gadā bija trešais lielākais uzņēmums Daugavpilī.

2018.gadā SIA "AXON CABLE" apgrozīja 29,82 miljonus eiro un nopelnīja 1,03 miljonus eiro. Iepriekš uzņēmuma vadība ziņoja, ka 2019.gadā tiek paredzēts realizācijas apjomu pieaugums pateicoties nozares stabilitātei un iepriekšējos gados iemantotajai patērētāju uzticībai uzņēmuma saražotajai produkcijai.

Administratīvā rajona tiesa 8.novembrī noraidījusi "Rail Baltica" pamattrases būvniecības iepirkumā drošības risku dēļ zaudējušās Turcijas uzņēmumu apvienības "IC Ictas Insaat Sanayi" un "Doguş Insaat" pieteikumu atzīt par prettiesisku Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumu nepiešķirt šim pretendentam iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, noskaidroja aģentūra LETA.

Arī prasījums par zaudējumu atlīdzināšanu atzīts par nepamatotu.

SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) sabiedrisko attiecību un iesaistīto pušu vadītāja Linda Pastare aģentūru LETA informēja, ka tāpat kā IUB, arī tiesa ir pēc būtības pārbaudījusi ar iepirkumu saistītos apstākļus un nav saskatījusi pamatojumu Turcijas kompāniju sūdzībām.

Ņemot vērā "Rail Baltica" stratēģisko un drošības nozīmi, visos "Rail Baltica" iepirkumos par pretendentiem tiek prasīts Valsts drošības dienesta (VDD) atzinums. Šajā gadījumā tas par Turcijas uzņēmumu apvienību konkursa otrajā kārtā bija negatīvs, līdz ar to liedzot iespēju turpināt konkursa sarunas ar konkrēto pretendentu. Tiesa atzinusi, ka no VDD rekomendācijas nepārprotami izriet, ka iepirkuma līguma noslēgšana ar pieteicēju radītu risku valsts drošībai.

Vadošais Lietuvas horizontālās un vertikālās marķēšanas un ceļu infrastruktūras ierīkošanas uzņēmums SAS (UAB) "Biseris" paplašina darbību Latvijas tirgū.

Uzņēmums ir sācis aktīvi piedalīties vietējos ceļu marķēšanas iepirkumos un šogad plāno Latvijā sasniegt vismaz 2,5 miljonu eiro apgrozījumu, bet nākamajos četros gados vismaz 5 miljonus eiro gadā. Tostarp "Biseris", atbilstoši publiskotajiem iepirkuma rezultātiem, ir piedāvājis zemāko cenu iepirkumā par Latvijas valsts autoceļu asfaltēto segumu brauktuvju horizontālo apzīmējumu atjaunošanu 2020. - 2025. gadam.

"Latvija ir mūsu tuvākais kaimiņš - attālums no Viļņas līdz Latvijai vai Lietuvas pilsētai Klaipēdai būtībā ir vienāds. Tāpēc visai loģiski, ka sekojam līdzi un izrādām interesi piedalīties ceļu infrastruktūras sakārtošanā arī Latvijā. Turklāt mūsu tehnoloģijas, ko izmantojam arī Beļģijā un Nīderlandē, ļaus Latvijai piecos gados ietaupīt 11 miljonus eiro," uzsver "Biseris" ģenerāldirektors Neds Karkļus.

Par Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" Maršrutu tīkla pārvaldes vadošo viceprezidentu iecelts Tomass Ramdāls, informē "airBaltic" pārstāvji.

Ramdāls būs atbildīgs par "airBaltic" tīkla stratēģijas izstrādi un ieviešanu, kā arī uzraudzīs tīkla pārvaldību, partnerattiecību pārvaldību, pārdošanas, kravu un aviopolitiskos jautājumus.

Attiecīgajā amatā Ramdāls nomainīs Volfgangu Reisu, kurš šajā amatā strādāja kopš 2015.gada.

"airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss norāda, ka Ramdāls ir pieredzējis nozares profesionālis, kurš palīdzēs stiprināt un attīstīt lidsabiedrības tīkla stratēģiju.

Gauss pauž pārliecību, ka Ramdāla pieredze, prasmes un līderība uzlabos uzņēmuma kopīgos nākotnes plānus, izaugsmi un darbības izvēršanu jaunos tirgos.

Ramdāls ir bijis "Flyr" un "Norwegian Air Shuttle" komercdirektors un "Norwegian Air Shuttle" maršrutu tīkla pārvaldes vadošais viceprezidents, vadot komerciālās un darbības stratēģijas un biznesa attīstību. Viņš ieņēmis arī "SAS Leisure" direktora un "Hoegh Autoliners" pārdošanas direktora amatus, atbildot par pārdošanu un klientu apkalpošanu 13 valstīs.

"airBaltic" ir viens no lielākajiem darba devējiem Latvijā, kas vienlaicīgi ir arī nopietns sadarbības partneris valdībai koronavīrusa Covid-19 izraisītās krīzes un ārkārtas stāvokļa situācijā. "airBaltic" uzsver, ka sabiedrības veselība ir pirmajā vietā un pilnībā atbalsta valdības spertos soļus Covid-19 izplatības ierobežošanai.

Primāri Covid-19 situācijā cieš tūrisma un transporta industrija, visā pasaulē vadībā izvirzot aviācijas nozari, kas pirmā izjuta būtiskus zaudējumus. Lai mazinātu negatīvās sekas uz uzņēmumu un tā darbiniekiem, "airBaltic" jau savlaicīgi spēra visus iespējamos soļus, lai samazinātu savas izmaksas, t.sk., uzsākusi pārrunas ar piegādātajiem atlikt un restrukturizēt maksājumus, samazinājusi vadības algas, pārskata nākotnes plānus, uzsākusi dialogu ar darbiniekiem par darbinieku skaita samazināšanu, utt.

Vakar, 2020. gada 16. martā, ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš informēja sabiedrību, ka valdība strādā pie dīkstāves reglamenta krīzes laikam. Šāds Artura Krišjāņa Kariņa paziņojums ir pilnībā atbalstāms, jo "airBaltic" un citiem nozares uzņēmumiem atbalsts krīzes situācijā un darbiniekiem draudzīgs krīzes regulējums ir steidzami nepieciešams.

Krīzes ir labākais tests gan attiecībās ar cilvēkiem, gan attiecībās ar zīmoliem. Tieši šajā laikā, kad cilvēki ir apjukuši, zīmoliem ir iespēja demonstrēt savu cilvēcību, padarot produktus vai pakalpojumus pieejamākus, palīdzot grūtībās nonākušajiem, uzmundrinot un iedrošinot risināt situāciju tā vietā, lai uz krīzes laiku vienkārši pazustu no redzesloka.

Un, kā labi zinām no iepriekšējām krīzēm, "ko sēsi - to pļausi" - ieguldīšana zīmolā krīzes laikā, ietekmēs tavu biznesu pēc tam. Svarigi nepalikt klusiem.

Lai šo testu veiksmīgi izietu, "NORD DDB Riga" stratēģu komanda apkopojusi 10 principus, kā zīmolam veiksmīgi pārdzīvot krīzi. Tie ir balstīti ne tikai pašu pieredzē un datos, bet arī svaigos un praktiskos piemēros no Latvijas un pasaules.

- Attiecības nevis attiecību krīze. Šobrīd ir pateicīgs laiks zīmola stiprināšanai un attiecību dibināšanai, mazāk piemērots pārdošanas akcijām. "Kantar Global" dati parāda - 92% cilvēku vēlas, ka zīmoli nepārstāj komunicēt pandēmijas laikā. Turklāt, ja tev kā biznesam veicas labi un sabiedrība to redz, tev ir zināms pienākums dot atpakaļ un būt pamanāmākam sociālās atbildības lauciņā.

Lietuvas valdība trešdien nolēmusi atvieglot Covid-19 krīzes dēļ noteikto karantīnas režīmu, atkal atļaujot valsts pilsoņiem izbraukt pāri robežām, no 10.maija ierobežotā apmērā atsākt regulārus pasažieru lidmašīnu lidojumus, kā arī jau tuvākajā laikā atļaut nepārtikas preču tirdzniecību tirgos un organizēt nodarbības brīvā dabā, ievērojot nepieciešamos drošības noteikumus.

Līdz šim no Lietuvas varēja izbraukt tikai nolūkā atgriezties pastāvīgajā dzīvesvietā, dodoties uz darbavietu vai veicot starptautiskus komerciālos pārvadājumus. Tagad šāds noteikums svītrots no valdības lēmuma par karantīnas režīmu.

Formāli šis atvieglojums stāsies spēkā nākamnedēļ, bet amatpersonas brīdinājušas, ka tas nebūt nenozīmē atgriešanos pie pilnīgas pārvietošanās brīvības, ņemot vērā, ka citas Eiropas valstis, ieskaitot Lietuvas kaimiņvalstis, vai nu joprojām nav atvērušas savas robežas, vai arī noteikušas citus pārvietošanās ierobežojumus ārvalstniekiem.

Ministre: Otrais Covid-19 vilnis prognozējams rudenī 

Latvijas eksperti un Pasaules veselības organizācijas speciālisti prognozē, ka otrais Covid-19 vilnis...

Kā norādījis premjerministrs Sauļus Skvernelis, kas tuvākajās dienās plāno apspriest robežu jautājumu ar Polijas valdības vadītāju Mateušu Moravecki, Polija provizoriski noskaņota saglabāt robežkontroli līdz vasaras sākumam. Savukārt Baltijas valstu ārlietu ministri par iespējām atvērt robežas gatavojas apspriesties jau trešdienas vakarā un Lietuva cer, ka tās pilsoņiem tuvākajā laikā būs iespēja doties uz Latviju un Igauniju, raksta Lietuvas biznesa ziņu avīze "Verslo žinios".

Pati karantīna, kas Lietuvā tika noteikta 16.martā, ir spēkā līdz 11.maijam un valdība pašlaik neapsver jautājumu par tās tālāku pagarināšanu, lai gan neizslēdz arī tādu iespēju. Turklāt, kā ziņots, robežkontrole uz robežām ar Latviju un Poliju nesen tika pagarināta līdz 14.maijam.

Taču jau trešo nedēļu pēc kārtas valdība pamazām atvieglina karantīnas režīma noteikumus.

Lietuvas gaisa telpa ir slēgta kopš 4.aprīļa un pašlaik lidojumiem nepieciešama īpaša satiksmes ministra un ārlietu ministra atļauja.

Jaunajā valdības lēmumā paredzēts, ka lidojumi varēs atsākties tajos maršrutos, kuru atjaunošanai pēc ārlietu ministra ieteikuma piekritīs valdība.

Ziņots, ka lidsabiedrība "Lufthansa" ir gatava atsākt lidojumus uz Viļņu no 11. maija, bet "AirBaltic" no 13.maija sola vienu reisu dienā maršrutā Rīga-Viļņa-Rīga. Regulārus reisus ar Lietuvu pakāpeniski plāno atjaunot arī aviokompānijas SAS, LOT, "Wizzair" un "Ryanair".

Satiksmes ministrs Jaroslavs Narkevičs norādījis, ka pirmie reisi varētu atsākties uz Latviju, Vāciju un Poliju, bet daudz kas būs atkarīgs arī no uzņēmējvalstu noteikumiem, piemēram, Vācijā un Polijā joprojām ir spēkā prasība par divu nedēļu karantīnu. Pēc viņa teiktā, ja tiks panākta vienošanās par šo nosacījumu atvieglošanu, Lietuva tūdaļ centīsies radīt apstākļus lidojumu atsākšanai.

Tiek prognozēts, ka lidojumu skaits no Viļņas, Kauņas un Palangas var pieaugt tikai pēc tam, kad Eiropas valstis sāks atvieglot ierobežojumus. Tas varētu notikt tikai vasarā, bet atgriešanās pie vairāk vai mazāk ierastiem grafikiem, pēc ekspertu domām, ir iespējama tikai nākamgad vai pat tikai 2022. gadā.

Kā paziņojusi Ekonomikas un inovāciju ministrija, jau no ceturtdienas būs atļautas visu veidu brīvā laika pavadīšanas aktivitātes brīvā dabā un varēs atsākties individuālie sporta treniņi telpās, ieturot drošu atstatumu starp cilvēkiem. Savukārt ierosinājumu atļaut nelielus brīvdabas pasākumus, kuros nepiedalās vairāk par desmit cilvēkiem, valdība nolēmusi neapstiprināt.

Turpmāk būs atļauts nevalkāt sejas aizsargmaskas ārpus pilsētu, ciematu, dārzkopības kooperatīvu un viensētu robežām, ja 20 metru rādiusā nav citu cilvēku, neskaitot tuviniekus.

Medicīnas iestādes varēs sniegt plānveida pakalpojumus, kas pārtraukti kopš marta vidus, bet tie būs obligāti jāsaskaņo ar Nacionālo sabiedrības veselības centru, iesniedzot šādu pakalpojumu atsākšanas plānus, kuros tiktu paredzēta gultu rezervēšana iespējamajiem Covid-19 slimniekiem, kā arī riska grupas personu un pārējo pacientu plūsmu regulēšanas iespējas.

Nepārtikas preču tirdzniecība tirgos būs atļauta, ja vienam pircējam iespējams nodrošināt 10 kvadrātmetru platību, vai arī vienlaikus apkalpojot tikai vienu cilvēku.

Latvijas nacionālajā lidsabiedrībā "airBaltic" vairs nav neviena darbinieka, kuram būtu jāuztraucas par darba zaudēšanu, intervijā aģentūrai LETA stāstīja "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Viņš teica, ka "airBaltic" pašreiz ir labākā situācijā nekā citas lidsabiedrības. "Kad mēs pārtraucām lidojumus, mēs pilnībā pārskatījām savu biznesa modeli, mēs vienkāršojām savu lidmašīnu floti, mēs nodrošinājāmies ar finansējumu, mēs veicām jaunas pārrunas par saviem līzinga līgumiem. Diemžēl mēs atlaidām arī darbiniekus, kas ir skumjākais punkts šajā sarakstā," stāstīja Gauss, uzsverot, ka tagad uzņēmumā nav vairs neviena, kuram būtu jāuztraucas par darba zaudēšanu.

Viņš pauda, ka pašlaik daudzas citas Eiropas aviokompānijas rīko sarunas par masveida atlaišanām, bet "airBaltic" tas viss jau ir aiz muguras un lidsabiedrība var pilnībā koncentrēties uz to, kā veikt savu darbu turpmāk.

Uzņēmumu apvienība no Turcijas, kuras sastāvā ir kompānijas “IC Içtaş Inşaat Sanayi Ve Ticaret A.Ş.” un “Doğuş İnşaat Ve Ticaret A.Ş.” (turpmāk – Piegādātāju apvienība), ir vērusies tiesā pret Latvijas Republiku par Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmuma atcelšanu un pagaidu noregulējuma piemērošanu SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” iepirkumā Rail Baltica pamattrases būvdarbiem Latvijā.

Piegādātāju apvienības ieskatos IUB pieņemtais lēmums par viena no divu kandidātu izslēgšanu no tik apjomīga un valstiski nozīmīga iepirkuma pašās iepirkuma beigās ir prettiesisks un nav nedz juridiski pamatots, nedz arī Latvijas valsts interesēs.

Pirmkārt, saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu izteica Piegādātāju apvienība no Turcijas, un sākotnējā summas atšķirība bija teju viens miljards eiro. Šobrīd, pēc pārrunām, kurās otrs pretendents – kopuzņēmums no Itālijas, Francijas un Polijas – samazināja sava piedāvājuma cenu, atšķirība joprojām ir vairāk nekā pusmiljards jeb precīzi 536 415 263,64 eiro.

Otrkārt, nav izprotama procedūra, kurā sākotnēji pretendentiem, tostarp Piegādātāju apvienībai no Turcijas, tika sniegta pieeja ierobežotas pieejamības informācijai, lai varētu sagatavot piedāvājumu, bet pēcāk, ar atsauci uz Valsts drošības dienesta (VDD) rekomendāciju, pretendents tiek nepamatoti izslēgts no iepirkuma procedūras.

Swedbank vienojies ar augsto tehnoloģiju uzņēmumu Axon Cable par finansējuma piešķiršanu ražošanas efektivitātes palielināšanai.

Uzņēmums ieguldīs vairāk nekā 350 tūkstošus eiro Daugavpilī esošās ražošanas ēkas pielāgošanai, kā arī teju pusmiljonu eiro jaunu ražošanas iekārtu iegādē. Swedbank finansējums šajos investīciju projektos teju sasniedz 700 tūkstošus eiro. Ražošanas ēkas pielāgošanas projektā garantiju 285 tūkstošu eiro apmērā sniegusi arī finanšu institūcija Altum.

"Investīciju mērķis ir palielināt ražošanas jaudas pieaugošā pieprasījuma apstākļos. Mēs esam jau veikuši daļu ieguldījumu ražotnē pērn un turpinām investīciju programmu arī šogad. Šī iemesla dēļ esošās ražošanas telpas ir nepieciešams paplašināt. Swedbank un Altum atbalsts ir bijis neatsverams atspaids šī projekta realizēšanai. Pateicoties tam, mēs būsim gatavi ieguldīt nākošajos attīstības posmos, kuru vienojošais motīvs ir – lai mūsu klienti būtu droši, ka spējam izpildīt visus viņu pasūtījumus," uzsver Axon Cable vadītājs Jans Senkāns.