LeverX ir globāls uzņēmums SAP risinājumu ieviešanā un pielāgošanā, kas veiksmīgi darbojas jau 20 gadus Kopš dibināšanas uzņēmums ir specializējies tehnoloģiju konsultācijās, SAP sistēmas ieviešanā, pielāgošanā un arī uzturēšanā. Viens no mūsdienās aktuālākajiem pakalpojumiem ir SAP SuccessFactors risinājums, kas ļauj efektīvi pārvaldīt uzņēmuma cilvēkresursus.

LeverX tika dibināts 2003. gadā kā neliels konsultāciju uzņēmums. Šobrīd uzņēmums ir kļuvis par vadošo SAP risinājumu ieviešanas un pielāgošanas pakalpojumu sniedzēju uzņēmumiem visā pasaulē, sākot no jaunuzņēmumiem Silīcija ielejā līdz pat lieliem uzņēmumiem automobiļu, ražošanas, mazumtirdzniecības, banku un kalnrūpniecības nozarēs. Pateicoties saviem inovatīvajiem risinājumiem un izciliem rezultātiem, uzņēmums ir ieguvis statusu kā vadošais līderis savā jomā un ir veiksmīgi sadarbojies ar vadošajiem tehnoloģiju uzņēmumiem, tostarp Microsoft Azure, Google Cloud un Amazon Web Services.

Optiskās šķiedras ražotājam Light Guide Optics International uzņēmumu resursu vadības risinājums palīdz efektīvāk pārraudzīt darbu Latvijā un ārzemēs

«Mūsu uzņēmums strauji aug, aizvien aktīvāk darbojamies starptautiskajā biznesā, un kompānijas pārvaldīšana ar līdzšinējām metodēm sāka sagādāt grūtības. Tādēļ nolēmām meklēt labāku risinājumu. Izskatījām trīs dažādus variantus, no kuriem beigu beigās izvēlējāmies SAP uzņēmumu resursu vadības jeb ERP risinājumu,» stāstu par iepazīšanos ar vienu no iecienītākajiem uzņēmumu pārvaldības risinājumiem iesāk optiskās šķiedras ražotāja un piegādātāja Light Guide Optics International valdes priekšsēdētājs Daumants Pfafrods.

Līvānos bāzētais uzņēmums, kas nodibinājis meitas uzņēmumus ASV, Vācijā, Baltkrievijā un kļuvis par vienu no vadošajiem optiskās šķiedras piegādātājiem Eiropā, nosliecās par labu SAP programmai tādēļ, ka tā ir komplekss risinājums. «Ja agrāk lietojām atsevišķu programmu grāmatvedībai, noliktavas uzskaitei, piedāvājumu sagatavošanai un citām lietām, tad tagad viss notiek vienotā sistēmā. To izmantojam visās filiālēs, tādēļ uzņēmuma darbība kļuvusi pārskatāmāka un vieglāk organizējama,» stāsta D. Pfafrods.

Novembra beigās biznesa programmatūru ražotājs SAP un uzņēmums Microsoft nāca klajā ar paziņojumu par kopīgu sadarbību - apliecinot savu apņemšanos, abi uzņēmumi paziņoja, ka iekšēji izmantos viens otra mākoņrisinājumus. Šī partnerība ļauj uzņēmumiem kopīgi izstrādāt un piedāvāt klientiem risinājumus, kā arī nodrošināt apvienotus atbalsta pakalpojumus patērētājiem.

Jau vairākus gadus SAP ir piedāvājis saviem klientiem iespēju izmantot SAP HANA® Enterprise Cloud mākoņpakalpojumu. Savukārt sadarbība ar Microsoft Azure piedāvā alternatīvu iespēju.

Ar šo paziņojumu abu programmatūru ražotāji ir vienojušies par vēl ciešāku kopdarbību arī savā ikdienas biznesā - Microsoft izmantos SAP S/4HANA® Azure, lai palīdzētu vadīt savus iekšējos finanšu procesus, savukārt SAP pārvietos savu galveno iekšējo biznesu svarīgākās sistēmas uz Azure.

Kā skaidro uzņēmuma SAP Latvia vadītājs Ainārs Bemberis: «Jau šobrīd ļoti daudzas organizācijas visā pasaulē, tai skaitā, Latvijā, izmanto mākoņservisa pakalpojumus. Tas ir ne tikai mūsdienīgs, ērts un arī efektīvs veids datu uzglabāšanai un aplikāciju izvietošanai, bet tas dažkārt organizācijām ir arī drošāk nekā, piemēram, izmantot tradicionālos serverus. Pateicoties SAP sadarbībai ar Microsoft, turpmāk SAP biznesa programmatūru lietotāji varēs ātrāk un vienkāršāk piekļūt saviem datiem un SAP programmproduktiem, izmantojot mākoņservisa priekšrocības, kas krietni atvieglo sistēmu pārvaldību un ir arī efektīvāk no uzņēmuma izmaksu viedokļa. Pēdējos gados mākoņpakalpojumi ir attīstījušies ļoti strauji.»

Pasaules vadošais biznesa programmatūru ražotājs SAP SE paziņojis par plānotām investīcijām 2 miljardu eiro apmērā līdz 2021.gadam, lai palīdzētu uzņēmumiem un valsts iestādēm izmantot tās priekšrocības, ko sniedz sensori, viedierīces un lielo datu (Big Data) tehnoloģijas, kas nodrošina lietu interneta (Internet of Things jeb IoT) darbību, informē uzņēmumā.

SAP plāno paātrināt inovācijas savā IoT risinājumu portfelī, palielināt ieņēmumus un tirdzniecības apmērus, izvērst pakalpojumus, atbalstu un sadarbību inovāciju attīstībā; paplašināt savu partneru un jaunu uzņēmumu loku IoT tirgū. Tiek prognozēts, ka tādējādi kopējais IoT tirgus apjoms līdz 2020.gadam varētu sasniegt 250 miljardus eiro.

Lai arī uzņēmumiem un publiskā sektora iestādēm ir pieejama iepriekš nepieredzēta piekļuve daudz lielākam informācijas apjomam un reāllaika datiem, tie joprojām saskaras ar grūtībām, apkopojot šo informāciju. SAP IoT mērķis ir padarīt jēgpilnus no daudziem avotiem iegūtos lielos datus (Big Data) ar tādu IoT risinājumu palīdzību, kas ietver datorapmācību un tiek integrēti ar galvenajām SAP S/4 HANA® uzņēmējiem domātajām lietotnēm. SAP IoT ietver risinājumus, kas savieno cilvēkus, partnerus, lietas un fizisko vidi, ļaujot organizācijām paplašināt un bagātināt savas darbības procesus ar reāllaika, tiešsaistes informācijas pieejamību.

Mobilo ierīču daudzveidība un informācijas sistēmu pielāgošana to lietošanai ir liels izaicinājums biznesa programmatūras izstrādātājiem, taču vienlaikus mobilie rīki acīmredzami ceļ biznesa lēmumu pieņēmēju darba ražīgumu un efektivitāti, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" teica globālā biznesa vadības programmatūras koncerna SAP AG galvenais informācijas sistēmu direktors Olivers Busmans.

«Ja runa ir par tā sauktajiem biznesa instrumentu paneļiem - dashboards -, tad, piemēram, SAP analītisko rīku Business Objects instrumentu paneļus var vienkārši pārcelt uz mobilajām ierīcēm. Interesantās lietas notiek pēc dažām dienām, un to esam redzējuši SAP iekšienē – šo instrumentu paneļu lietošana «eksplodē»,» stāstīja Busmans.

Ar SAP un citām lielām biznesa vadības sistēmām, kuru jaudu var izmantot attālināti, mobilās ierīces arī paver iespēju no jebkuras vietas un jebkurā laikā iegūt lēmējam vajadzīgo un aktuālo firmas vai organizācijas atslēgas datu ainu, viņš teica.

Biznesā arvien vairāk lietos dažādas mobilās ierīces un planšetdatorus, kas būtiski mainīs veidu, kā tiks lietotas biznesa informācijas sistēmas, un radīs jaunus izaicinājumus šo informācijas sistēmu izstrādātājiem un lietotājiem, norāda globālā biznesa vadības programmatūras koncerna SAP AG galvenais informācijas sistēmu direktors Olivers Busmans.

Šo pārmaiņu dzinējspēki ir jaunas operētājsistēmas, kas strādā gan uz «veciem» portatīvajiem datoriem, gan jauniem, skārienjūtīgiem planšetdatoriem, un arvien plašāks kļūst darbvietās lietoto ierīču spektrs, tostarp personīgie viedtālruņi un planšetdatori, teica Busmans.

Kā galveno piemēru no jauna tipa operētājsistēmām Busmans minēja Microsoft izstrādāto Windows 8, kas darbojas gan parastos galda un portatīvajos datoros, gan skārienjūtīgos planšetdatoros un mobilajos telefonos. Sistēmu var izmantot gan ar klaviatūru un peli, kā līdz šim, gan prezentējot ierīces dažādās funkcijas kā «flīzes» uz skārienjūtīga displeja.

Starptautiskais biznesa programmatūras un izstrādes uzņēmums SAP AG autorizējis Lattelecom Technology sniegt HANA licenču uzturēšanas pakalpojumus. Tādējādi Lattelecom Technology kļuvis par pirmo uzņēmumu Latvijā, kurš autorizēts vienlaikus visu SAP saimes licenču uzturēšanai, liecina medijiem sniegtā informācija.

Pateicoties līdzšinējai pieredzei, strādājot pie SAP sistēmu ieviešanas, Lattelecom Technology ir autorizēts sniegt arī HANA datu bāzes licenču uzturēšanas pakalpojumus.

Lattelecom Technology ir SAP partneris ar sistēmu ieviešanas, licenču uzturēšanas un administrēšanas pieredzi kopš 1996.gada, līdz šim specializējoties SAP Business All-in-One un SAP BusinessObjects (biznesa inteliģences) risinājumu ieviešanā.

IT kompānijas Emergn vecākais programmētājs Dāvis Voiceščuks gadu strādāja Silīcija ielejā esošajā SAP birojā Paloalto

Dāvis strādāja komandā, kas bija atbildīga par produktu SAP Screen Personas. Tas ir rīks, ar ko pielāgot un personalizēt sarežģītas biznesa programmatūras grafiskās lietotāja saskarnes un atvieglot dzīvi sistēmas galalietotājiem – tas, ko cilvēki redz, izmantojot SAP programmatūru savā datorā. «SAP izstrādā biznesa programmatūru, kas ir diezgan vispārīga. Ņemot vērā, ka tā paredzēta dažādiem gadījumiem, ne visiem klientiem ir vajadzīgs itin viss, līdz ar to daudz kas ir lieks, un rezultātā gala lietotājam ir sarežģīts ekrāns, kurā grūti orientēties. Tāpēc mūsu komanda strādāja pie rīka, ar ko šos sarežģītos ekrānus vienkāršot,» viņš stāsta. Viņš iesaistījās šajā komandā 2015. gadā, strādājot Emergn (tolaik – Exigen Services) Latvijas birojā, jo abiem uzņēmumiem ir cieša sadarbība. Kad radās iespēja diendienā strādāt kopā ar kolēģiem pāri okeānam, Dāvis izmantoja to.

Informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums Accenture aicina pieteikties bezmaksas programmēšanas un projektu vadītāju asistentu mācībām Accenture Bootcamps, lai 1-4 nedēļās apgūtu programmēšanas pamatzināšanas un pamata iemaņas projektu vadībā.

Apmācības ir pietuvinātas ikdienas darbam projektos, kuru laikā dalībnieki apgūst praktiskas, teorētiskas zināšanas un iemācās strādāt komandā. Pēc apmācībām sekmīgākajiem dalībniekiem tiks piedāvāta apmaksāta prakse Accenture.

Programmēšanas valodas Java apmācības notiks no 17. oktobra līdz 11. novembrim, projektu vadītāju asistentu (PMO) mācības – no 17.oktobra līdz 21.oktobrim, kuru laikā dalībnieki padziļinātāk apgūs MS Windows un MS Office. Datu centra tehnoloģiju kursi (datacenter operations) ilgs no 7. novembra līdz 17.novembrim. Lai tajos pieteiktos, nepieciešamas pamata zināšanas par MS Windows, interese par mākoņskaitļošanu, tīklošanu un MS Office 365.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ik gadu apkopo informāciju par profesiju vidējām stundu tarifa likmēm. Apkopojums ietver visas profesiju klasifikatorā iekļautās profesijas – sākot no ražošanas darbiniekiem līdz pat juristiem un IT speciālistiem. Lai gan VID ir norādījis, ka šai informācijai ir informatīvs raksturs, tā nereti tiek ņemta vērā publiskā sektora iepirkumos, piemēram, lai plānotu attiecīgajam projektam nepieciešamo budžetu.

Problēma iezīmējas tajā, ka VID apkopojumā iekļautās vidējās stundu likmes virknei profesiju krietni atšķiras no reālajām tirgus likmēm, turklāt, netiek ņemts vērā, ka katru amatu iespējams iedalīt vairākus līmeņos. Saskaitot kopā vidējo likmi, ko saņem asistents, kas palīdz īstenot standarta projektus, un likmi, ko saņem advancēts speciālists, mēs neiegūstam objektīvu izpratni par tirgus situāciju.

Kāpēc saskaņā ar VID datiem, piemēram, programmatūras arhitekta vidējā stundas likme ir 21 eiro, bet realitātē šāda speciālista darbs izmaksā līdz 70 eiro stundā, atkarībā no viņa pieredzes un prasmēm un zemākā summa ir tipiska speciālistam bez jebkādas iepriekšējas pieredzes. Kā veidojusies VID aprēķinos minētā programmētāja likme 17 eiro, kas ir vairākas reizes mazāka par reālo tirgus likmi? Un cik tad īsti būtu jāmaksā pasūtītājam?

Viens no Vācijā bagātākajiem cilvēkiem SAP dibinātājs Hasso Platners apsolījis atdot pusi no savas 5 miljardu eiro bagātības labiem mērķiem. Šī apņemšanās padara viņu par pirmo vācieti, kurš pievienojies Vorena Bafeta un Bila Geitsa iniciatīvai, ziņo thelocal.de.

Programmatūras magnāts otrdienas vakarā paziņojis, ka viņš nolēmis piedalīties iniciatīvā, kuru leģendārais ASV investors Bafets un

Microsoft dibinātājs Geitss uzsāka, lai pārliecinātu miljardieris ziedot vismaz pusi no savas bagātības labdarībai, vai nu viņiem vēl dzīviem esot, vai pēc tam.

Pēc Bafeta vārdiem šāda apņemšanās nav juridisks līgums, tas vairāk morāls solījums.

Valdības stabilitāti draud satricināt nevis budžeta nepieņemšana Saeimā, bet gan tā pieņemšanu pavadošie mediķu streiki.

Iemesls gana leģitīms – netiek pildīts likumā ierakstītais par ikgadēju mediķu algu kāpumu par 20%. Jāuzsver: šo likuma normu iebalsoja šīs Saeimas deputāti, nevienam nebalsojot «pret». Tā nav mantojums no aizejošiem politiķiem. Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris Rīga TV 24 ir norādījis: «Saeimas deputāti, stājoties amatā, ir zvērējuši ievērot Latvijas Republikas likumus un, ja viņi gatavojas, balsojot par šādu valsts budžetu, šo zvērestu lauzt, tad tiem deputātiem, kuri lauzīs zvērestu, nav vairs vietas Saeimā. Mediķu protesti varētu attīstīties arī līdz Saeimas atlaišanai.»

Kā redzams, likmes ir gana augstas un mediķi ir cīņas spara pilni. Viņus atbalsta arī veselības ministre Ilze viņķele, kas savā tviterkontā uzsver, ka: «Politiķiem jādod tādi solījumi, kas ir izpildāmi. Pieviltas cerības sāp visvairāk. Izprotu mediķu prasības un atbalstu pilsoniski aktīvu tiesību aizstāvību.» Ja runājam par vainīgajiem un atbildīgajiem, tad jāteic, ka valdība šajā situācijā bija pilnīgā ķīlnieku lomā, kurā to sagrāba Saeima, ministru partijas biedrus ieskaitot. Proti, valdības vadītājs Krišjānis Kariņš ir skaidrojis, ka Ministru kabinets bija izšķiršanās priekšā: pildīt likumā iebalsoto un turēt mediķiem doto solījumu, atsakoties no jebkādiem papildu piešķīrumiem citām nozarēm, vai tomēr papildus pieejamo finansējumu sadalīt solidāri starp visām nozarēm. Nav liels pārsteigums, ka ministri izšķīrās par otro variantu.

Dažādība nav tikai statistika par to, cik sieviešu vai dažādu tautību cilvēku strādā uzņēmumā – tas ir resurss, kas ļauj palīdzēt labāk saprast savus klientus un biznesam augt

Tā uzskata Indijā dzimusi norvēģu rakstniece, dažādības vadības eksperte un konsultāciju kompānijas Seema dibinātāja Lovelēna Rihela Brenna (Loveleen Rihel Brenna) un pētniece, konsultante un biznesa antropoloģe Agnese Cimdiņa. Viņas norāda – dažādi pētījumi liecina, ka dzimumu un etniskā dažādība uzņēmumos palielina efektivitāti, bet nenoliedz, ka dažādības vadība ir izaicinājums – vadītājam jāsaprot dažādi kultūras aspekti, lai šis process būtu veiksmīgs.

Vairāk par dažādības vadību un nepieciešamību pēc dažādības L. Rihela Brenna un A. Cimdiņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 19. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

IT uzņēmums Accenture vasarā rīkos bezmaksas programmēšanas un projektu vadītāju asistentu mācības Accenture Bootcamp, informē uzņēmuma pārstāvji.

Mācībās, kas ilgst 1-4 nedēļas, dalībnieki apgūst teorētiskas un praktiskas zināšanas, ko pielieto, komandā risinot praktiskus uzdevumus.

Mācību mērķis ir nodrošināt programmēšanas pamatzināšanas un meklēt jaunus darbiniekus, kuri pievienosies Accenture komandai. Sekmīgākajiem dalībniekiem konkursa kārtībā tiks piedāvāta apmaksāta prakse Accenture.

Kandidātiem tiks piedāvātas Java, DevOps, Microsoft (.Net), Data&Analytics, Robotics RPA, SAP ABAP, iOS, Oracle Core PSQL, Oracle SOA, Testing, SAP Biznesa procesu konsultantu un PMO (Projektu vadības asistents) mācības.

Informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma Accenture apgrozījums Latvijā finanšu gadā, kas ilga no 2017.gada 1.septembra līdz 2018.gada 31.augustam, bijis 79,6 milj. eiro, kas ir par 35% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Uzņēmuma peļņa šajā finanšu gadā Latvijā bijusi 7,03 milj. eiro, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Šogad Accenture Latvijas filiāle ieguva nosaukumu Advanced Technology center (iepriekš – Delivery center), kas apliecina, ka uzņēmums piedāvā pakalpojumus un servisus ar augstāku pievienoto vērtību, kas ietver padziļinātu izpēti, zinātni un jaunu tehnoloģiju pielietojumu.

«Esam novērtēti arī grupas līmenī – konkursā Latvijas komanda sacentās ar līdzīgiem uzņēmuma centriem Ķīnā, Eiropā, Indijā, Latīņamerikā, Ziemeļamerikā, Filipīnās un ieguva trešo vietu. Kopumā tika pieteiktas 50 tūkst. idejas no vairāk nekā 60 tūkst. dalībniekiem. Latvijas komanda prezentēja platformu loģistikas jomā (intelligent container operations), kur izmantots lietu internets, blokķēdes un SAP tehnoloģijas, lai palīdzētu plānot, pārraudzīt un piegādāt kravas konteinerus, ietaupot resursus,» norāda Accenture vadītājs Latvijā Maksims Jegorovs.

Veidot savus produktus, nevis pārdot tikai pakalpojumus vai strādāt kā apakšuzņēmējam

Tādas ir Rēzeknes biznesa inkubatorā izaugušā uzņēmuma MS-IDI nākotnes ieceres.

Nikolajs Pušņakovs, uzņēmuma līdzdibinātājs un valdes loceklis, par līdzšinējo attīstību saka: «Palēnām augam.» Apgrozījums un komandas lielums vedina domāt, ka attīstība notiek diezgan strauji. Pērn uzņēmuma apgrozījums bija 128,5 tūkst. eiro. Šogad jau būšot gandrīz divreiz lielāks.

Uzņēmums dibināts pirms četriem gadiem. Savulaik, vēl pirms krīzes, Rēzeknē bijusi IT uzņēmuma Exigen Services filiāle. 2007. gadā tā pārtraukusi darbību, un bijušie darbinieki sākuši patstāvīgi strādāt programmēšanas jomā. Sapulcinot vairākus kolēģus kopā, 2010. gadā N. Pušņakovs ar partneri izveidoja uzņēmumu ar nosaukumu MS-IDI, kura atšifrējums latviski būtu – multifunkcionālās sistēmas inovācijas risinājumi internetam. Tagad sauktu citādāk, saka N.Pušņakovs. Vārdam jābūt vienkāršam, lasāmam, skanīgam, viņš uzskata, tāpēc pašlaik esot doma par nosaukuma maiņu.

Divi Latvijas jaunie programmētāji – Aleksandrs Zajakins (Rīgas 89. vidusskola) un Ingus Jānis Pretkalniņš (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija) – 54 dalībnieku konkurencē izcīnīja bronzas godalgas 22. Baltijas informātikas olimpiādē, kas norisinājās Somijas galvaspilsētā Helsinkos.

Vēl Latvijas komandu pārstāvēja Daniels Keziks (ISMA vidusskola PREMJERS), Jegors Baļzins (Rīgas 96. vidusskola), Niks Derums (Saldus 1. vidusskola) un Roberts Leonārs Svarinskis (Pumpuru vidusskola), kuriem līdz medaļām šoreiz neizdevās aizsniegties, taču iegūtā pieredze noderēs nākotnē. Kopumā sacensībās piedalījās 54 jaunie programmētāji no 9 valstīm – Dānijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Polijas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas.

Olimpiādē absolūtajā vērtējumā uzvaru izcīnīja Polijas programmētājs Mariušs Trela (Mariusz Trela), otrajā vietā atstājot divus Zviedrijas pārstāvjus – attiecīgi Joakimu Blikstadu (Joakim Blikstad) un Dāvidu Vērnu (Dawid Warn). Šogad sacensībās izteikti dominēja Polijas un Zviedrijas informātiķi – pirmajā desmitniekā bija pa 4 šo valstu pārstāvjiem.

Izveidota programmēšanas skola Codelex, kurā apmācības notiek ar pēcapmaksu un tikai tādā gadījumā, ja apmācāmais pēc mācību beigām atrod darbu ar vismaz 1000 eiro lielu algu pēc nodokļu nomaksas, stāsta skolas dibinātāji, programmētāji Sandris Artemjevs un Deniss Viktorovs.

Programmēšanas skola izveidota, ņemot vērā pieprasījumu pēc šīs profesijas pārstāvjiem. «Pēdējos trīs, četrus gadus nozarē ir milzīgs deficīts. Pēc universitātes cilvēki stājas darbā un pilnīgi neko nesaprot no programmēšanas, bet vēlas lielu algu. Iedodam mājas darbu, lai pārbaudītu zināšanas, bet rezultātā šo uzdevumu neatsūta, vai arī nav spējīgi to izpildīt. Arī pēc kursiem cilvēki pārsvarā neko nezina,» stāsta S.Artemjevs, kurš kā programmētājs strādā finanšu nozares uzņēmumā.

Aptuveni pirms mēneša viņš kopā ar kolēģi D.Viktorovu nolēmis realizēt ideju par programmēšanas skolas izveidi, kura aizgūta no ASV. «Amerikā programmēšanas skolas darbojas līdzīgi un no klientiem tiek iegūti procenti, aptuveni 17%, kas tiek maksāti divus gadus, ja programmēšanas skolas absolventa gada alga ir vismaz 50 000 dolāru,» skaidro S.Artemjevs.Viņaprāt, šis modelis ir vērtīgs - sniegt cilvēkiem zināšanas un saņemt par to samaksu tikai tad, kad apmācāmais ir atradis darbu. «Manuprāt, tas ir labāk nekā sēdēt darbā ar 300 eiro algu mēnesī,» uzskata S.Artemjevs.

Par to, ka trūkst IT speciālistu, runā teju visi lielie nozares uzņēmumi, bet programmatūras testēšanas kompānijā TestDevLab šobrīd redz, ka vēl sarežģītāk ir atrast šaurāka profila testēšanas speciālistus; darbinieku trūkums traucē iesaistīties jaunos projektos.

Šobrīd uzņēmumā Rīgā, Ventspilī, Liepājā un Daugavpilī strādā simt cilvēku komanda. Lielākā daļa darbinieku ir testētāji un šobrīd uzņēmums aktīvi meklē vismaz desmit pieredzējušus testētājus un programmētājus.

«Gan Latvijā, gan globāli tiek radīts arvien lielāks skaits dažādu programmatūras produktu, tāpēc pieaug nepieciešamība arī pēc to testēšanas,» saka Ervins Grīnfelds, SIA «TestDevLab» līdzdibinātājs. Tāpat pēdējos gados teju ik pēc dažiem mēnešiem medijos var lasīt ziņas par to, ka kādam lielam uzņēmumam ir noplūduši klientu dati vai arī populāros produktos tiek atklātas kādas riskantas ievainojamības. Ar katru gadu pieaug ne tikai šādu incidentu daudzums, bet arī nopietnības pakāpe un skarto klientu skaits. Mūsdienās tikai retais spēj iedomāties dzīvi bez jebkāda tehnoloģiju atbalsta, tāpēc arvien nopietnāk ir jādomā arī par šo risinājumu drošību un kvalitāti. «Mēs to ļoti labi jūtam savā ikdienas darbā, jo pieaug pieprasījums pēc mūsu pakalpojumiem un produktiem. Mums visus šos gadus ir bijušas atvērtas programmatūras testētāju vakances, taču šobrīd arvien vairāk izjūtam šādu profesionāļu trūkumu un tas traucē iesaistīties jaunos projektos ar mērķi uzlabot mūsu digitālo ikdienu,» teic Andrejs Frišfelds, SIA «TestDevLab» līdzdibinātājs.

Darījums palīdzēs FMS tuvāko 2–3 gadu laikā dubultot darbinieku skaitu līdz 300–400 cilvēkiem un audzēt eksporta artavu.

Lielu daļu no darījuma summas Ziemeļvalstu IT kompānija Visma Group (turpmāk Visma), kura ir iegādājusies visas Latvijas IT uzņēmumu FMS un FMS Software akcijas, ir samaksājusi uzreiz, bet daļa tiks samaksāta atkarībā no FMS nākotnes rezultātiem. Līdzšinējā FMS vadība ir ieinteresēta darbību turpināt, DB intervijā stāsta FMS izpilddirektors Jānis Bergs.

Par kādu summu Visma nopirka FMS un FMS Software?

Mēs vienojāmies summu neatklāt. Darījumā ir iesaistīti FMS un Visma akcionāri un pat, ja gribētu summu atklāt, tad pārkāptu vienošanos. Summa ir pietiekami solīda.

Vai darījuma summa tika samaksāta uzreiz, vai arī ir nosacījumi, ka jums uzņēmumā jāstrādā vēl pāris gadu?

Pirmo reizi Rīgā norisināsies Garage48 Hardware & Arts hakatons, kas uz nedēļas nogali - no 29. septembra līdz 1. oktobrim - pilsētu pārvērtīs par fizisku inovāciju centru, informē Garage48 Hardware & Arts Riga Sabiedrisko attiecību vadītāja Ieva Upeniece.

No piektdienas vakara līdz svētdienas pēcpusdienai komandas, kuras tiek izveidotas uz vietas hakatonā, strādā pie prototipu izveides.

«Komandām piemīt dažādu iemaņu un prasmju spektrs – sākot no iekārtu inženierijas, zemsprieguma un lietotņu izstrādes līdz fiziskai iekārtu un programmatūras projektēšanai. Apvienojot dažādus talantus, vienmēr izdodas izveidot fiziskus prototipus, vai nu tīra prieka pēc vai gluži otrādi – testējot nopietnas biznesa idejas,» stāsta Krists Avots, Lattelecom uzņēmuma attīstības vadītājs un hakatona moderators.

Ja komandas vēlēsies turpināt prototipa izstrādi, tām tiks dota iespēja uzsākt dalību pirms akselerācijas programmā EstLat Accelerate, kas veidota, lai sagatavotu agrīnās stadijas jaunuzņēmumus pārvarēt pārejas posmu, un pēc pirmā radītā prototipa turpināt pilna laika darbu pie biznesa idejas izstrādes.

Bieži vien programmētāji ir to darbinieku vidū, kas saņem vislabākās algas. Lai gan varētu šķist, ka augstākais atalgojums ir pasaules ietekmīgo tehnoloģiju kompāniju programmētājiem, realitāte ir citādāka.

Tā, piemēram, ASV mazumtirdzniecības tīklā Walmart programmatūras izstrādātāji saņem vairāk nekā sociālajā tīklā Facebook. Darba atsauksmju portāls Glassdoor apkopojis 25 pasaules kompānijas, kuras saviem programmatūras izstrādātājiem maksā visvairāk.

Pilnu sarakstu iespējams aplūkot, klikšķinot šeit, bet Db.lv pievienotajā galerijā piedāvā ieskatu desmit kompānijās, kurās strādājošie programmētāji gadā saņem visvairāk.

Viena no profesijām, ko labprāt mūsdienās izvēlas jaunieši, ir darbs informācijas tehnoloģiju (IT) jomā. Izdarot šādu izvēli, vienmēr jāatceras, ka augstskolas Latvijā piedāvā studēt datorzinātnes, un tam nav liela sakara ar programmēšanu jeb to, ko parasti jaunais censonis vēlas darīt - strādāt praktiski.

Taču pasaule šobrīd ir tāda, ka ir lielas iespējas pašmācības ceļā apgūt nepieciešamo, pāris gadus pastrādāt un saņemt lielisku darba piedāvājumu no ārzemēm. Vai arī izveidot savu biznesu. Tāpēc darbs IT joprojām ir perspektīva izvēle. Pat neskatoties uz diskusijām par mākslīgā intelekta ietekmi uz to nākotnē.

Ja tiešām mākslīgais intelekts pārņems pasauli, tad mēs visi būsim vienādās pozīcijās. Ja ne, tad labākās pozīcijās būs tie, kuri spēs pielāgoties un “strādās” ar galvu. Neviens jau šobrīd nezina, cik lielā mērā mākslīgais intelekts spēs atrisināt nemainīgo darbaspēka problēmu. Protams, aizvien lielāka tā izmantošana ļaus vēl daudz ko automatizēt un padarīt efektīvāku. Tas ir salds kumoss jebkuram, jo darbaspēks ir dārgs. Bet nu jāatceras arī, ka par mākslīgo intelektu mēs šobrīd pārsvarā uzskatām lielus valodas modeļus, kas ir apmācīti pēc mašīnmācīšanās principa uz teksta bāzes. Pasaulē vēl tik daudz ko joprojām ir iespējams uztaisīt un digitalizēt. Jebkurā sfērā var atrast, ko vēl var izdarīt.

Vidzemes Augstskolā, Valmierā, norisinājusies virtuālās un papildinātās realitātes programmatūras izstrādes radošā darbnīca «AR/VR Hackathon 2018». Uz to bija aicināti programmētāji, grafikas un interfeisa dizaineri, projektu vadītāji un citi interesenti, lai vienotos intensīvā domāšanas un radīšanas sprintā ar mērķi radīt ko jaunu, iemācīties ko nezināmu un apmainīties ar pieredzi.

Divu dienu radošajā programmēšanas un izstrādes maratonā piedalījās 52 dalībnieki no Latvijas, Igaunijas, Meksikas, Ekvadoras, Šveices un Indijas. Galveno balvu, uzņēmuma Overly prēmiju 500 eiro vērtībā, ieguva projekts Green Night. Green Night ir virtuālās realitātes spēle, kurā iespējams pētīt sanatorijas siltumnīcu un, minot mīklas, atklāt vietas noslēpumainību. Savukārt veicināšanas balvu no LIAA Valmieras biznesa inkubatora ieguva projekts OnBoard - fizioterapijas trenažieris, kuru papildina virtuālās realitātes spēle.

«Jau otro gadu Latvijā tiek rīkots Baltijā vienīgais virtuālās un papildinātās realitātes hakatons. Ļoti liels prieks, ka šogad to apmeklēja divas reizes vairāk dalībnieku nekā pērn,» stāsta Ainārs Kļaviņš, pasākuma organizētājs, uzņēmuma Overly līdzdibinātājs.

Uzņēmums Lockero ražo gudrās mantu glabātuves, kas ar pirksta noskenēšanu dod piekļuvi darba instrumentiem vai līdzpaņemtām pusdienām savā mantu glabātuvē.

Rolanda Indriksona uzņēmums Lockero, kas dibināts 2012.gadā, nodarbojas ar mantu glabātuvju izgatavošanu, tirdzniecību un uzstādīšanu. Izmantojot modernās tehnoloģijas, Lockero strādā, lai radītu jaunus risinājumus mantu glabātuvju ražošanas nozarē. Atšķirībā no ikdienā bieži sastopamajiem pakomātu skapīšiem, kuru galvenās funkcijas ir ļoti līdzīgas ar Latvijā izgatavotajiem skapīšiem, Lockero koncentrējas uz sarežģītāku tehnoloģiju izmantošanu un papildu funkciju nodrošināšanu skapīšu lietotājiem. Tam piemērs ir skapīši, kas aprīkoti ar dzesēšanas iespējām, elektroiekārtu uzlādes iespēju, vendinga aparātu un kluso darba zonu izvietošanu starp mantu glabātuvēm. Arī pirkstu noskenēšana, lai piekļūtu noliktajām mantām, ir pašmāju uzņēmuma jaunievedums.