LeverX ir globāls uzņēmums SAP risinājumu ieviešanā un pielāgošanā, kas veiksmīgi darbojas jau 20 gadus Kopš dibināšanas uzņēmums ir specializējies tehnoloģiju konsultācijās, SAP sistēmas ieviešanā, pielāgošanā un arī uzturēšanā. Viens no mūsdienās aktuālākajiem pakalpojumiem ir SAP SuccessFactors risinājums, kas ļauj efektīvi pārvaldīt uzņēmuma cilvēkresursus.

LeverX tika dibināts 2003. gadā kā neliels konsultāciju uzņēmums. Šobrīd uzņēmums ir kļuvis par vadošo SAP risinājumu ieviešanas un pielāgošanas pakalpojumu sniedzēju uzņēmumiem visā pasaulē, sākot no jaunuzņēmumiem Silīcija ielejā līdz pat lieliem uzņēmumiem automobiļu, ražošanas, mazumtirdzniecības, banku un kalnrūpniecības nozarēs. Pateicoties saviem inovatīvajiem risinājumiem un izciliem rezultātiem, uzņēmums ir ieguvis statusu kā vadošais līderis savā jomā un ir veiksmīgi sadarbojies ar vadošajiem tehnoloģiju uzņēmumiem, tostarp Microsoft Azure, Google Cloud un Amazon Web Services.

Optiskās šķiedras ražotājam Light Guide Optics International uzņēmumu resursu vadības risinājums palīdz efektīvāk pārraudzīt darbu Latvijā un ārzemēs

«Mūsu uzņēmums strauji aug, aizvien aktīvāk darbojamies starptautiskajā biznesā, un kompānijas pārvaldīšana ar līdzšinējām metodēm sāka sagādāt grūtības. Tādēļ nolēmām meklēt labāku risinājumu. Izskatījām trīs dažādus variantus, no kuriem beigu beigās izvēlējāmies SAP uzņēmumu resursu vadības jeb ERP risinājumu,» stāstu par iepazīšanos ar vienu no iecienītākajiem uzņēmumu pārvaldības risinājumiem iesāk optiskās šķiedras ražotāja un piegādātāja Light Guide Optics International valdes priekšsēdētājs Daumants Pfafrods.

Līvānos bāzētais uzņēmums, kas nodibinājis meitas uzņēmumus ASV, Vācijā, Baltkrievijā un kļuvis par vienu no vadošajiem optiskās šķiedras piegādātājiem Eiropā, nosliecās par labu SAP programmai tādēļ, ka tā ir komplekss risinājums. «Ja agrāk lietojām atsevišķu programmu grāmatvedībai, noliktavas uzskaitei, piedāvājumu sagatavošanai un citām lietām, tad tagad viss notiek vienotā sistēmā. To izmantojam visās filiālēs, tādēļ uzņēmuma darbība kļuvusi pārskatāmāka un vieglāk organizējama,» stāsta D. Pfafrods.

Novembra beigās biznesa programmatūru ražotājs SAP un uzņēmums Microsoft nāca klajā ar paziņojumu par kopīgu sadarbību - apliecinot savu apņemšanos, abi uzņēmumi paziņoja, ka iekšēji izmantos viens otra mākoņrisinājumus. Šī partnerība ļauj uzņēmumiem kopīgi izstrādāt un piedāvāt klientiem risinājumus, kā arī nodrošināt apvienotus atbalsta pakalpojumus patērētājiem.

Jau vairākus gadus SAP ir piedāvājis saviem klientiem iespēju izmantot SAP HANA® Enterprise Cloud mākoņpakalpojumu. Savukārt sadarbība ar Microsoft Azure piedāvā alternatīvu iespēju.

Ar šo paziņojumu abu programmatūru ražotāji ir vienojušies par vēl ciešāku kopdarbību arī savā ikdienas biznesā - Microsoft izmantos SAP S/4HANA® Azure, lai palīdzētu vadīt savus iekšējos finanšu procesus, savukārt SAP pārvietos savu galveno iekšējo biznesu svarīgākās sistēmas uz Azure.

Kā skaidro uzņēmuma SAP Latvia vadītājs Ainārs Bemberis: «Jau šobrīd ļoti daudzas organizācijas visā pasaulē, tai skaitā, Latvijā, izmanto mākoņservisa pakalpojumus. Tas ir ne tikai mūsdienīgs, ērts un arī efektīvs veids datu uzglabāšanai un aplikāciju izvietošanai, bet tas dažkārt organizācijām ir arī drošāk nekā, piemēram, izmantot tradicionālos serverus. Pateicoties SAP sadarbībai ar Microsoft, turpmāk SAP biznesa programmatūru lietotāji varēs ātrāk un vienkāršāk piekļūt saviem datiem un SAP programmproduktiem, izmantojot mākoņservisa priekšrocības, kas krietni atvieglo sistēmu pārvaldību un ir arī efektīvāk no uzņēmuma izmaksu viedokļa. Pēdējos gados mākoņpakalpojumi ir attīstījušies ļoti strauji.»

Pasaules vadošais biznesa programmatūru ražotājs SAP SE paziņojis par plānotām investīcijām 2 miljardu eiro apmērā līdz 2021.gadam, lai palīdzētu uzņēmumiem un valsts iestādēm izmantot tās priekšrocības, ko sniedz sensori, viedierīces un lielo datu (Big Data) tehnoloģijas, kas nodrošina lietu interneta (Internet of Things jeb IoT) darbību, informē uzņēmumā.

SAP plāno paātrināt inovācijas savā IoT risinājumu portfelī, palielināt ieņēmumus un tirdzniecības apmērus, izvērst pakalpojumus, atbalstu un sadarbību inovāciju attīstībā; paplašināt savu partneru un jaunu uzņēmumu loku IoT tirgū. Tiek prognozēts, ka tādējādi kopējais IoT tirgus apjoms līdz 2020.gadam varētu sasniegt 250 miljardus eiro.

Lai arī uzņēmumiem un publiskā sektora iestādēm ir pieejama iepriekš nepieredzēta piekļuve daudz lielākam informācijas apjomam un reāllaika datiem, tie joprojām saskaras ar grūtībām, apkopojot šo informāciju. SAP IoT mērķis ir padarīt jēgpilnus no daudziem avotiem iegūtos lielos datus (Big Data) ar tādu IoT risinājumu palīdzību, kas ietver datorapmācību un tiek integrēti ar galvenajām SAP S/4 HANA® uzņēmējiem domātajām lietotnēm. SAP IoT ietver risinājumus, kas savieno cilvēkus, partnerus, lietas un fizisko vidi, ļaujot organizācijām paplašināt un bagātināt savas darbības procesus ar reāllaika, tiešsaistes informācijas pieejamību.

Telekomunikāciju uzņēmuma «Lattelecom» konsolidētais apgrozījums pērn bija 212 miljoni eiro, kas ir par 16 miljoniem eiro jeb 8% vairāk nekā iepriekšējā gadā, savukārt tā konsolidētā peļņa - 42 miljoni eiro, pirmdien žurnālistus informēja «Lattelecom» valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, atsaucoties uz uzņēmuma konsolidētajiem neauditētajiem datiem.

«Lattelecom» grupas apgrozījums 2017.gadā bija 195,67 miljoni eiro, savukārt tā peļņa - 40,7 miljoni eiro. Tostarp pērn EBITDA, kas ir peļņa pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas, sasniedza 67,9 miljonus eiro.

«Lattelecom» grupas uzņēmumi pērn valstij nodokļos nomaksāja kopumā 46 miljonus eiro. Savukārt kopējais investīciju apmērs «Lattelecom» grupā aizvadītajā gadā sasniedza 27,2 miljonus eiro.

«Lattelecom» grupas peļņa - 42 miljoni eiro - tiks izmaksāta dividendēs uzņēmuma akcionāriem - Latvijas valstij un «Telia Company».

Gulbis uzsvēra, ka «Lattelecom» apgrozījums ir palielinājies visiem uzņēmuma darbības virzieniem - datu centru pakalpojumiem, tehnikas mazumtirdzniecībai, reklāmas izvietošanai, mākoņpakalpojumiem, drošības risinājumiem un televīzijas pakalpojumiem. Straujākais ieņēmumu pieaugums 2018.gadā vērojams jaunajās biznesa līnijās, tai skaitā mākoņpakalpojumu (+109%) un drošības risinājumu (+113%) jomā. Tāpat būtisks pieaugums vērojams arī citos pakalpojumos, piemēram, mazumtirdzniecībā (+33%), datu centru nodrošināšanā (+25%), reklāmas biznesā (+22%). Aizvadītajā gadā uzņēmums turpināja palielinār arī elektrības tirgus daļas par 8%.

IT kompānijas Emergn vecākais programmētājs Dāvis Voiceščuks gadu strādāja Silīcija ielejā esošajā SAP birojā Paloalto

Dāvis strādāja komandā, kas bija atbildīga par produktu SAP Screen Personas. Tas ir rīks, ar ko pielāgot un personalizēt sarežģītas biznesa programmatūras grafiskās lietotāja saskarnes un atvieglot dzīvi sistēmas galalietotājiem – tas, ko cilvēki redz, izmantojot SAP programmatūru savā datorā. «SAP izstrādā biznesa programmatūru, kas ir diezgan vispārīga. Ņemot vērā, ka tā paredzēta dažādiem gadījumiem, ne visiem klientiem ir vajadzīgs itin viss, līdz ar to daudz kas ir lieks, un rezultātā gala lietotājam ir sarežģīts ekrāns, kurā grūti orientēties. Tāpēc mūsu komanda strādāja pie rīka, ar ko šos sarežģītos ekrānus vienkāršot,» viņš stāsta. Viņš iesaistījās šajā komandā 2015. gadā, strādājot Emergn (tolaik – Exigen Services) Latvijas birojā, jo abiem uzņēmumiem ir cieša sadarbība. Kad radās iespēja diendienā strādāt kopā ar kolēģiem pāri okeānam, Dāvis izmantoja to.

Lattelecom grupas ieņēmumi šī gada deviņos mēnešos pieauguši par 3% jeb 3,9 miljoniem eiro, sasniedzot 142,6 miljonus, informē uzņēmumā.

Trešais ceturksnis uzrādījis pozitīvu tendenci televīzijas pakalpojumu jomā, kas augusi par 6%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Tostarp ir divkāršots Lattelecom interneta televīzijas lietotāju skaits, pateicoties Shortcut aplikācijas ieviešanai šī gada jūlijā.

Palielinājies arī datu centru biznesa ieņēmumi, 2016. gada pirmajos deviņos mēnešos pieaugot par 23%. Izvēršot datu centru pakalpojumu eksportu, 13. oktobrī Lattelecom un Ukrainas lielākais fiksēto sakaru un interneta operators Ukrtelekom noslēdza vienošanos par sadarbību Ukrainas tirgū. Turpmāk Ukrtelekom vietējiem uzņēmumiem nodrošinās iespēju nomāt Lattelecom virtuālo serveri un "mākoņa" datu centru (IaaS) vienā no aizsargātākajiem datu centriem Ziemeļeiropā Dattum.

Atbilstība ISO standartiem ir nepārprotams signāls klientiem, ka to dati Lattelecom sistēmās būs drošībā

Augsts, globāliem standartiem atbilstošs drošības līmenis palīdzējis Lattelecom tikt pie starptautiska sertifikāta par atbilstību informācijas drošības pārvaldības standartam ISO 27001, kā arī jau divus gadus stabili audzēt datu centru biznesu. 2017.gadā apgrozījuma pieaugums pret iepriekšējo gadu bija 25%, bet šogad tas būs vēl par 26% lielāks nekā pērn. Turklāt 70% veido pakalpojuma eksports, Ukrainas mākoņpakalpojumu tirgū pat ieņemot ceturto vietu.

Lattelecom ir viens no lielākajiem datu centru pakalpojumu sniedzējiem Baltijas valstīs, un 70% no uzņēmuma datu centra biznesa veido eksports. Pēc IDC tirgus pētījuma datiem, 2017. gadā uzņēmuma tirgus daļa Ukrainā bija 10% no kopējā mākoņpakalpojumu tirgus.

Lattelecom grupas šī gada pirmā pusgada peļņa sasniegusi 16,7 miljonus eiro, kas ir par 10% vairāk nekā 2016. gada attiecīgajā periodā, liecina koncerna neauditētie finanšu rezultāti.

Tostarp televīzijas pakalpojumu jomā par 4% pieauguši tradicionālās televīzijas ieņēmumi. Vairāk nekā par pusi pieauguši interneta televīzijas – filmu, seriālu un tiešraižu lietotnes Shortcut ieņēmumi. Tāpat Lattelecom sācis darboties lektroenerģijas tirgū.

«Šī gada pirmajā pusgadā audzis gan pamata, gan jaunais bizness. Arī turpmāk saglabāsim uzņēmuma fokusu jaunu darbības virzienu attīstībai, vienlaikus rūpējoties par esošo pakalpojumu kvalitāti,» saka Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Tehnikas tirdzniecības ieņēmumi pieauguši par 56%. Salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo pusgadu, ir vairāk nekā dubultoti reklāmas izvietošanas ieņēmumi – Lattelecom pārstāvēto kanālu klāstam pievienojušies Discovery, Sony kanāli.

Lattelecom grupas 2017. gada pirmā ceturkšņa ieņēmumi sasnieguši 44,6 miljonus eiro, savukārt EBITDA sasniegusi 16 miljonus eiro. Lattelecom audzējis jauno biznesu un ar tet pakalpojumu sevi pieteicis jaunā nozarē, informē uzņēmums.

2017.gadā ir saglabājusies tradicionālās televīzijas izaugsme, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ieņēmumiem palielinoties par 4%. Tomēr lielāko ieņēmumu pieaugumu uzrāda jaunās darbības jomas – filmu, seriālu un tiešraižu lietotne Shortcut, tehnikas mazumtirdzniecība, reklāmas izvietošana, kā arī datu centru pakalpojumi.

Pirmajā ceturksnī līdz ar pamatbiznesa – interneta, televīzijas pakalpojumu – attīstību turpinām aktīvu darbu pie jaunu virzienu apguves. Viens no lielākajiem uzņēmuma soļiem bija ieiešana elektroenerģijas tirgū, pārspējot sākotnēji uzstādītos biznesa mērķus un pievēršot plašāku sabiedrības uzmanību izdevīgākajam biržas pakalpojumam. Tāpat esam startējuši telemedicīnas jomā, uzsākot attālinātas pacientu novērošanas pilotprojektu Jūrmalas slimnīcā, sekmīgi īstenojuši pilotprojektus ražošanas iekārtu monitoringa pakalpojumam, kā arī attīstījuši citus pakalpojumus, skaidro Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju uzņēmuma Lattelecom peļņa šā gada deviņos mēnešos pieaugusi par 1,6 miljoniem, salīdzinot ar līdzīgu periodu pērn, sasniedzot 25 miljonus eiro, informēja uzņēmumā.

Šā gada trešā ceturkšņa rezultāti iezīmējot pozitīvo tendenci Lattelecom jauno biznesu attīstības virzienā, kas lielā mērā ir, pateicoties Lattelecom ienākšanai TV satura veidošanā.

«Telekomunikāciju nozarē Eiropā joprojām aktīvi notiek uzņēmumu apvienošanās procesi – saplūst fiksēto un mobilo sakaru pakalpojumu sniedzēji, telekomunikāciju uzņēmumi piepērk mediju kompānijas, tādejādi ienākot arī satura biznesā. Šādu procesu rezultātā, ir pēdējais laiks domāt, kā Latvijas telekomunikāciju uzņēmumi konkurēs jaunajā, digitālajā laikmetā un kādus jaunus, pievienotas vērtības pakalpojumus piedāvās saviem klientiem,» komentē Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Latvijas lielākais informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzņēmums Lattelecom šī gada pirmajā ceturksnī par 14% kāpinājis grupas tīro peļņu, sasniedzot 8,6 miljonus eiro, kas ir par 1,1 miljonu vairāk nekā attiecīgajā periodā 2014.gadā, liecina koncerna neauditētie finanšu rezultāti.

Būtiskākais ieņēmumu pieaugums par 12% ir televīzijas biznesā, savukārt ieņēmumi no platjoslas pakalpojumiem palielinājušies par 3%, salīdzinot ar šādu periodu pērn, informē Lattelecom sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Līga Bite.

«Lai arī par 13% ir pieaudzis Lattelecom optiskā interneta lietotāju skaits un šobrīd jau vairāk kā 490 000 mājsaimniecību visā Latvijā tas ir pieejams, Lattelecom ir uzsācis pēdējā laika vērienīgāko Latvijas interneta tīkla modernizāciju, ieguldot 3,5 miljonus eiro, lai līdz šī gada beigām 180 000 klientiem arī ārpus pilsētu centriem, būtu pieejams pat desmit reizes ātrāks internets, sasniedzot ātrumu līdz 60Mbit/sek. Mēs gribam visus iedzīvotājus nodrošināt ar pēc iespējas vienādām tehnoloģiju iespējām, neatkarīgi no viņu dzīvesvietas. Latvijas nākotne ir saistīta ar tehnoloģiju pieejamību iedzīvotājiem, un tā ir informācijas laikmeta platforma, kas ļauj realizēt augstāku dzīves kvalitāti. Jāatgādina, ka kopīgo Eiropas mērķi, kas paredz līdz 2020. gadam pusei valsts iedzīvotāju nodrošināt piekļuvi interneta ar ātrumu vismaz 100 Mbit/s, Latvija jau ir izpildījusi 2014.gadā,» uzsver Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Lattelecom grupas šā gada pirmā pusgada ieņēmumi, salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo periodu, pieauguši par 4,7 miljoniem eiro jeb 5%, sasniedzot 95 miljonus eiro, liecina koncerna neauditētie finanšu rezultāti.

Izaugsmi saglabā ieņēmumi gan no jaunajām biznesa jomām – par 35% pieauguši datu centru pakalpojumu ieņēmumi –, gan pamatpakalpojumiem – televīzija ir augusi par 6%.

«Jaunās izklaides platformas Shortcut tehnoloģijās un satura piedāvājumā divu gadu laikā investēsim ap diviem miljoniem eiro. Tāpat mazumtirdzniecības segmenta attīstībā šogad plānojam ieguldīt aptuveni trešdaļu miljona eiro,» skaidro Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Salīdzinot ar attiecīgo iepriekšējā gada pirmo pusgadu, ir četrkāršoti mazumtirdzniecības ieņēmumi, pateicoties ieviestajam dalītā maksājuma pakalpojumam un veikalu tīkla paplašināšanai. Ir atjaunoti un izvērsti Lattelecom veikali Liepājā, t/p Alfa un t/c Origo, atvērts jauns veikals Saldū un attīstīts interneta veikals.

Nākamā gada pavasarī telekomunikāciju uzņēmums «Lattelecom» mainīs nosaukumu un zīmolu uz «tet», šodien «Lattelecom» forumā pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Viņš sacīja, ka «tet» ir zīmols, kas patlaban nodrošina elektrības biznesu, bet tagad «ar jaunu enerģiju tas būs jaunais tehnoloģiju zīmols, kas turpinās attīstīties ārvalstu tirgos».

«»Lattelecom« vienmēr ir bijis uzņēmums, ar kura radītajiem pakalpojumiem esam lepojušies valstiskā līmenī. (..) Uzņēmuma izaugsme pēdējos gados ir bijusi strauja un biznesa virzieni paplašinājušies. Līdzšinējais nosaukums vairs neatspoguļo uzņēmuma darbību. Mēs jau sen strādājam ārpus Latvijas robežām, veiksmīgi eksportējot mūsu pakalpojumus Baltijas valstīs, Ziemeļeiropā un Austrumeiropā, kā arī mūsu pakalpojumu klāsts ir krietni sazarotāks, pārsniedzot ierastās telekomunikāciju industrijas robežas,» teica Gulbis.

Pateicoties ģeogrāfiskajam izvietojumam, kompetencei un vairāk nekā 15 gadu pieredzei datu centru pakalpojumu nodrošināšanā, kā arī spējai individuāli apkalpot klientus viņiem saprotamā valodā, Austrumeiropas kompāniju interese par datu izvietošanu Latvijā pieaug, aģentūrai LETA sacīja telekomunikāciju operatora Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Viņš piebilda, ka Lattelecom nodrošina datu uzglabāšanu vadoties pēc Eiropas Savienības datu aizsardzības direktīvām, tādējādi datu drošība un augtie standarti ir viena no galvenajām pakalpojuma priekšrocībām.

«Pateicoties 2015.gada laikā ieviestās mākoņskaitļošanas platformai Lattelecom Cloud un datu rezerves kopēšanas platformai, Lattelecom Technology 2016.gadā sāka piedāvāt IaaS (Infrastructure as a Service) pakalpojumus, kā arī attīstīt SaaS (Software as a Service) pakalpojumus korporatīvajiem klientiem un sadarbības partneriem. Novērtējot Lattelecom kompetenci un uzticamību, 2016.gada oktobrī Ukrainā tika noslēgts sadarbības līgums ar Ukrainas telekomunikāciju operatoru Ukrtelekom par iespēju nomāt virtuālos serverus un Dattum datu centru,» sacīja Lattelecom vadītājs.

Informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums Accenture aicina pieteikties bezmaksas programmēšanas un projektu vadītāju asistentu mācībām Accenture Bootcamps, lai 1-4 nedēļās apgūtu programmēšanas pamatzināšanas un pamata iemaņas projektu vadībā.

Apmācības ir pietuvinātas ikdienas darbam projektos, kuru laikā dalībnieki apgūst praktiskas, teorētiskas zināšanas un iemācās strādāt komandā. Pēc apmācībām sekmīgākajiem dalībniekiem tiks piedāvāta apmaksāta prakse Accenture.

Programmēšanas valodas Java apmācības notiks no 17. oktobra līdz 11. novembrim, projektu vadītāju asistentu (PMO) mācības – no 17.oktobra līdz 21.oktobrim, kuru laikā dalībnieki padziļinātāk apgūs MS Windows un MS Office. Datu centra tehnoloģiju kursi (datacenter operations) ilgs no 7. novembra līdz 17.novembrim. Lai tajos pieteiktos, nepieciešamas pamata zināšanas par MS Windows, interese par mākoņskaitļošanu, tīklošanu un MS Office 365.

Šodien visā Latvijā traucēts «Lattelecom» internets.

To sociālajos tīklos apstiprinājis telekomunikāciju operators «Lattelecom».

«Arī internets šur tur šai skaistajā laikā izlēmis «paņemt brīvdienu». Atvainojamies - mūsu čaklie meistari jau dzenā viņu rokā un pavisam drīz viss atkal darbosies kā līdz šim,» ziņoja uzņēmums tviterī.

Savukārt savā «facebook» kontā uzņēmums vēstīja: «Diemžēl sestdienas vakarā novērojām globālas problēmas interneta darbībā un arī citās jomās (..)».

Pēc tam tika paskaidrots, ka tā ir bijusi neplānota avārija, kas skārusi visu Latviju.

Vēlāk uzņēmums ziņoja, ka bojājums ir novērsts un sakari pakāpeniski atgriezīsies visiem pieslēgumiem.

«Lattelecom» konsolidētais apgrozījums pērn bija 195,67 miljoni eiro, kas ir par 1,1% jeb 2,4 miljoniem eiro vairāk nekā 2016.gadā, savukārt tā konsolidētā peļņa palielinājās par 26,4% jeb 8,5 miljoniem eiro, sasniedzot 40,7 miljonus eiro.

Lattelecom grupas šī gada pirmā ceturkšņa ieņēmumi, salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo periodu, pieauguši par 1,7 miljonu eiro jeb 4%, sasniedzot 46,8 miljonus eiro, informē uzņēmums.

Savukārt EBITDA saglabājusies līdzvērtīga attiecīgajam pērnā gada periodam – 17,3 miljonu eiro apmērā.

Palielinās ieņēmumi no jaunajām biznesa jomām – tie gandrīz dubultoti, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem trim mēnešiem. Bezprocentu dalītā maksājuma ieviešana, jaunu veikalu atvēršana un interneta veikala izveide ir veicinājusi mazumtirdzniecības apjoma trīskāršu pieaugumu. 2,5 reizes kāpuši arī attālinātās skaitītāju nolasīšanas pakalpojuma – telemetrijas – ieņēmumi, kā arī gandrīz pusotru reizi pieauguši ieņēmumi no reklāmas izvietošanas. Datu centru pakalpojumi ienesuši par 40% vairāk nekā 2015. gada pirmajā ceturksnī.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzņēmums Lattelecom šā gada pirmajā pusgadā par 8% kāpinājis grupas tīro peļņu, sasniedzot 16,5 miljonus eiro, kas ir par 1,2 miljonu vairāk nekā attiecīgajā periodā 2014.gadā, liecina koncerna neauditētie finanšu rezultāti.

Ieņēmumi no televīzijas pakalpojumiem ir pieauguši par 11%, salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn, savukārt ieņēmumi no platjoslas interneta pakalpojumiem palielinājušies par 2%. Informācijas tehnoloģiju (IT) un ārpakalpojumu jomā korporatīvajiem klientiem ieņēmumi pirmajos sešos mēnešos kāpināti par 25%, salīdzinot ar tādu pašu periodu 2014.gadā.

«Lattelecom gada pirmajā pusē aktīvi strādājis starptautiskajā tirgū, kur sniedzam datu centru ārpakalpojumus, kā arī programmatūras ieviešanas un uzturēšanas pakalpojumus klientiem Ziemeļvalstīs, kā arī Ukrainas un citu Austrumu partnerības valstu, Krievijas un citos tirgos. Tāpat klientiem ārpus Latvijas piedāvājam mākoņsaziņas pakalpojumus, jo mūsdienu tehnoloģijas ļauj sniegt pakalpojumus pāri valstu robežām,» norāda Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Inženiertehnisko sistēmu būvniecības uzņēmuma Citrus Solutions izpilddirektora amatu atstājis Miks Stūrītis un par jauno izpilddirektori iecelta Jūlija Grinberga, uzņēmuma līdzšinējā valdes locekle un ēku inženiersistēmu būvniecības dienesta direktore, informē Lattelecom sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Zanda Šadre.

Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis komentējot izmaiņas Citrus Solutions vadībā norādā, ka M. Stūrītis, strādājot Lattelecom grupā, sasniedzis izcilus rezultātus. Savukārt J. Grinberga pierādījusi sevi kā spēcīga sarežģītu projektu vadītāja, kura nodrošinās pēctecību Citrus Solutions attīstībā.

J. Grinberga Citrus Solutions strādā septiņus gadus, no tiem sešus gadus kā valdes locekle, iegūstot pieredzi ēku inženiersistēmu biznesa līnijas vadībā, klientu portfeļu vadībā, kā arī sadarbībā ar klientiem un piegādātājiem. Iepriekš viņa strādājusi Latvijas Pastā kā mārketinga direktore un piegādes pakalpojumu departamenta direktore. Jūlija ieguvusi biznesa vadības maģistra grādu Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU).

IT uzņēmums Accenture vasarā rīkos bezmaksas programmēšanas un projektu vadītāju asistentu mācības Accenture Bootcamp, informē uzņēmuma pārstāvji.

Mācībās, kas ilgst 1-4 nedēļas, dalībnieki apgūst teorētiskas un praktiskas zināšanas, ko pielieto, komandā risinot praktiskus uzdevumus.

Mācību mērķis ir nodrošināt programmēšanas pamatzināšanas un meklēt jaunus darbiniekus, kuri pievienosies Accenture komandai. Sekmīgākajiem dalībniekiem konkursa kārtībā tiks piedāvāta apmaksāta prakse Accenture.

Kandidātiem tiks piedāvātas Java, DevOps, Microsoft (.Net), Data&Analytics, Robotics RPA, SAP ABAP, iOS, Oracle Core PSQL, Oracle SOA, Testing, SAP Biznesa procesu konsultantu un PMO (Projektu vadības asistents) mācības.

Valdības stabilitāti draud satricināt nevis budžeta nepieņemšana Saeimā, bet gan tā pieņemšanu pavadošie mediķu streiki.

Iemesls gana leģitīms – netiek pildīts likumā ierakstītais par ikgadēju mediķu algu kāpumu par 20%. Jāuzsver: šo likuma normu iebalsoja šīs Saeimas deputāti, nevienam nebalsojot «pret». Tā nav mantojums no aizejošiem politiķiem. Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris Rīga TV 24 ir norādījis: «Saeimas deputāti, stājoties amatā, ir zvērējuši ievērot Latvijas Republikas likumus un, ja viņi gatavojas, balsojot par šādu valsts budžetu, šo zvērestu lauzt, tad tiem deputātiem, kuri lauzīs zvērestu, nav vairs vietas Saeimā. Mediķu protesti varētu attīstīties arī līdz Saeimas atlaišanai.»

Kā redzams, likmes ir gana augstas un mediķi ir cīņas spara pilni. Viņus atbalsta arī veselības ministre Ilze viņķele, kas savā tviterkontā uzsver, ka: «Politiķiem jādod tādi solījumi, kas ir izpildāmi. Pieviltas cerības sāp visvairāk. Izprotu mediķu prasības un atbalstu pilsoniski aktīvu tiesību aizstāvību.» Ja runājam par vainīgajiem un atbildīgajiem, tad jāteic, ka valdība šajā situācijā bija pilnīgā ķīlnieku lomā, kurā to sagrāba Saeima, ministru partijas biedrus ieskaitot. Proti, valdības vadītājs Krišjānis Kariņš ir skaidrojis, ka Ministru kabinets bija izšķiršanās priekšā: pildīt likumā iebalsoto un turēt mediķiem doto solījumu, atsakoties no jebkādiem papildu piešķīrumiem citām nozarēm, vai tomēr papildus pieejamo finansējumu sadalīt solidāri starp visām nozarēm. Nav liels pārsteigums, ka ministri izšķīrās par otro variantu.

Informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma Accenture apgrozījums Latvijā finanšu gadā, kas ilga no 2017.gada 1.septembra līdz 2018.gada 31.augustam, bijis 79,6 milj. eiro, kas ir par 35% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Uzņēmuma peļņa šajā finanšu gadā Latvijā bijusi 7,03 milj. eiro, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Šogad Accenture Latvijas filiāle ieguva nosaukumu Advanced Technology center (iepriekš – Delivery center), kas apliecina, ka uzņēmums piedāvā pakalpojumus un servisus ar augstāku pievienoto vērtību, kas ietver padziļinātu izpēti, zinātni un jaunu tehnoloģiju pielietojumu.

«Esam novērtēti arī grupas līmenī – konkursā Latvijas komanda sacentās ar līdzīgiem uzņēmuma centriem Ķīnā, Eiropā, Indijā, Latīņamerikā, Ziemeļamerikā, Filipīnās un ieguva trešo vietu. Kopumā tika pieteiktas 50 tūkst. idejas no vairāk nekā 60 tūkst. dalībniekiem. Latvijas komanda prezentēja platformu loģistikas jomā (intelligent container operations), kur izmantots lietu internets, blokķēdes un SAP tehnoloģijas, lai palīdzētu plānot, pārraudzīt un piegādāt kravas konteinerus, ietaupot resursus,» norāda Accenture vadītājs Latvijā Maksims Jegorovs.

Dažādība nav tikai statistika par to, cik sieviešu vai dažādu tautību cilvēku strādā uzņēmumā – tas ir resurss, kas ļauj palīdzēt labāk saprast savus klientus un biznesam augt

Tā uzskata Indijā dzimusi norvēģu rakstniece, dažādības vadības eksperte un konsultāciju kompānijas Seema dibinātāja Lovelēna Rihela Brenna (Loveleen Rihel Brenna) un pētniece, konsultante un biznesa antropoloģe Agnese Cimdiņa. Viņas norāda – dažādi pētījumi liecina, ka dzimumu un etniskā dažādība uzņēmumos palielina efektivitāti, bet nenoliedz, ka dažādības vadība ir izaicinājums – vadītājam jāsaprot dažādi kultūras aspekti, lai šis process būtu veiksmīgs.

Vairāk par dažādības vadību un nepieciešamību pēc dažādības L. Rihela Brenna un A. Cimdiņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 19. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Gadu ilgušais Lattelecom aktivitātēs balstītā viedā biroja eksperiments apstiprinājis, ka atteikšanās no personīgās darba vietas uzlabo informācijas apriti un samazina izmaksas

Oktobrī aprit gads, kopš komunikāciju tehnoloģiju uzņēmuma Lattelecom darbinieki izbauda aktivitātēs balstītā viedā biroja Mettropole sniegtās priekšrocības. Šobrīd tajā strādā gandrīz 350 cilvēki, un katra jauna nedēļa apliecina – ideja par atteikšanos no fiksētas darba vietas katram darbiniekam izrādījusies pareiza. Telpu apsaimniekošanas un uzturēšanas izmaksas uz vienu darbinieku sarukušas par 40%, darbinieki vairāk apmainās ar informāciju klātienē un ir apmierināti ar jauno kārtību.

Aktivitātēs balstīts birojs no ierastā atšķiras ar to, ka tajā katram darbiniekam nav savas personīgās darba vietas. Ierodoties birojā, var izvēlēties jebkuru brīvo galdu, ieslēgt uzņēmuma piešķirto klēpjdatoru un ķerties pie darba. Darbinieku rīcībā ir sapulču zāles, klusās un projektu zonas, kā arī tējošanas vieta. Šāda darba vide palīdz labāk koncentrēties uz veicamo darbu, uzlabo tā produktivitāti un veicina informācijas apriti, kolēģu sadarbību un dalīšanos profesionālajā pieredzē, jo gan vadītāji, gan padotie strādā vienkopus.