Mazais bizness

Sākam biznesu: Skinny Latvian piedāvā bikses tieviem un gariem vīriešiem

Anda Asere,22.05.2014

Jaunākais izdevums

Skinny Latvian niša ir izvēlēta šaura – bikses tieviem un gariem vīriešiem; uzņēmums domā arī par apģērbiem sievietēm.

Skinny Latvian šī brīža pamatfokuss ir izgatavot bikses gariem un tieviem vīriešiem, kuru augums ir līdz 2,05 m. Tādu gan ir samērā maz – aptuveni 5%. «Tas ir nišas produkts,» saka Ivars Krūtainis, SIA Skinny Latvian īpašnieks. Viņš pats ir garš un vienmēr viņam ir bijušas problēmas nopirkt drēbes, it sevišķi bikses un kreklus. Piemēram, krekliem piedurknes ir par īsu, savukārt, izvēloties lielāku izmēru, lai roku garums būtu pieņemams, krekls karāsies kā maiss. Ar biksēm – līdzīgi. Ivars bija gadiem mocījies, meklējot apģērbu, tāpēc brīdī, kad apsvēra domu uzsākt ko savu, lēmums bija skaidrs – jāšuj drēbes.

Tiesa gan, šūšanu viņš uztic profesionāļiem. «Ir lietas, ko daru pats – visu fotografēju, skicēju modeļus, meklēju audumus, nodarbojos ar mārketingu, pārdošanu, sociālajiem medijiem. Ko māku, to daru pats, ko nemāku – uzticu citiem. Sākt mācīties šūt no nulles būtu nenopietni. Tāpēc es sadarbojos ar cilvēkiem, kas to prot,» saka Ivars.

Viņš apzinās, ka Latvijā ir mazs potenciālo pircēju skaits, tāpēc produkts nav primāri paredzēts Latvijai, tomēr Ivars pēc iespējas vairāk vēlas tā radīšanā izmantot vietējos resursus.

Ja kādu no ražošanas procesiem nevar veikt Latvijā, viņš pragmatiski meklē nākamo tuvāko izdevīgo variantu. Piemēram, bikses tiek šūtas tepat Rīgā, bet krāsotas Lietuvā.

Pa vienam

Vīriešu bikses ir Ivara pirmais produkts. «Mana pieeja nav tradicionālā – palaiž pilnu kolekciju, tad skate. Negribu to darīt, jo manam zīmolam tas nav aktuāli.

Taisu pa vienam specifiskam produktam. Tagad ir viena piegriezuma bikses dažādos izmēros, piecās krasās. Paralēli strādāju pie idejām džemperiem un lēnām sākam strādāt pie sieviešu biksēm,» teic Ivars.

Varbūt tikai Latvijā ir problēma ar biksēm garajiem vīriešiem? «Nē, šī problēma ir visur pasaulē, lielajiem zīmoliem tā nav īsti interesanta,» spriež Ivars.

Vaicāts, kā šobrīd sokas ar pārdošanu, Ivars atbild – kā jau pašā biznesa sākumposmā. Pašlaik Skinny Latvian bikses var nopirkt internetā un veikalos Paviljons. Galvenais mērķa tirgus ir Nīderlande, jo tur ir pasaulē garākie cilvēki un viņiem patīkot košas krāsas. Tas būšot pirmais testa eksporta tirgus, pēc tam iecerēts izmēģināt spēkus Skandināvijā un Londonā. «Šis pēc būtības ir nišas zīmols. Tam ir dabiska ierobežotība. Vienā tirgū, piemēram, Latvijā niša ir ļoti maza, bet, ja izdodas iekļūt kādos trijos četros tirgos, varētu būt samērā neliels, bet pelnošs, interesants uzņēmums,» saka Ivars.

Skinny Latvian esot pa vidu starp individuāli šūtu apģērbu un masu tirgu. Ivaram nav intereses šūt standartmodeļus un mēģināt konkurēt ar masveida apģērbu, jo, ražojot Eiropā, neesot iespējams nodrošināt lielus apjomus un zemas cenas. Ir gadījumi, kad Ivara uzņēmums saņem e-pastu ar jautājumu, vai var uzšūt džinsus. «Mēs esam mazs nišas zīmols un nevaram izpildīt katru pasūtījumu. Tas nav ekonomiski izdevīgi. Cena beigās ir pārāk augsta un klientam tas nav interesanti,» saka Ivars.

Skinny Latvian bikses vispirms tiek sašūtas no vienkrāsaina auduma un tad nokrāsotas, jo bikšu audumi, jo īpaši vīriešiem domātie, parasti ir pieejami tumšās krāsās – brūnā, melnā, zilā. Lai nopirktu kvalitatīvu audumu un nokrāsotu tādā krāsā, kā vēlies, nepieciešams liels apjoms. Izdevīgāk ir nopirkt labu audumu, uzšūt bikses un tad nokrāsot. «Tam ir savi sarežģītības elementi, bet tas ir tā vērts pie maziem apjomiem,» saka Ivars.

Gada projekts

Ivars teju desmit gadus ir strādājis un ceļojis ārpus Latvijas, bet pagājušā gada nogalē atgriezās. «Dzīvojot ārzemēs, es sāku zaudēt saikni ar Latviju. Atbraucot uz dažām dienām, pazūd kontakti, izpratne, kas notiek, kā ir dzīvot Latvijā. Domāju, kādu gadu te nodzīvošu, tad jau redzēs. Nav tā, ka esmu atgriezies uz visiem laikiem. Gribēju mērķtiecīgi kādu laiku padzīvot Latvijā, mēģināt palaist zīmolu un, atkarībā no tā, kā viss attīstās, potenciāli nobāzēties Amsterdamā,» viņš stāsta.

Ivars vēlējās no nulles izveidot kaut ko savu un zināt, ko nozīmē dibināt uzņēmumu, pieņemt lēmumus. Tam ir savi plusi un mīnusi – vari ietekmēt visus procesus, bet tajā pašā laikā esi par visu atbildīgs. Strādājot algotu darbu, var meklēt attaisnojumus, ka darbs nav izdarīts, aizbildinoties ar to, ka kāds cits nav izpildījis savu daļu, bet tagad tā nevar atļauties – ja kaut kas nav izdarīts, vainīgs esi pats. «Tas ir ļoti interesanti,» saka Ivars. Viņš Skinny Latvian sev ir definējis kā gada projektu, lai notestētu, vai ir interese, vai ir eksporta potenciāls, vai ir vērts mēģināt piesaistīt papildlīdzekļus. «Līdz šī gada beigām vajadzētu saprast, cik liels ir potenciāls,» teic Ivars.

Runājot par to, kāpēc savulaik aizbraucis no Latvijas, Ivars teic, ka viņam patīk lielas, multikulturālas pilsētas. Tas neesot bijis naudas dēļ, varbūt Latvijā viņa karjera mediju aģentūrās būtu veidojusies straujāk un labāk, taču Londona ir lielākais reklāmas un mediju tirgus Eiropā.

«Aizbraucu uz Londonu mēģināt sevi pierādīt. Tas bija labs ego treniņš. Pašapziņai sāpīgi, bet tas ir tā vērts, ietekmē pozitīvi, ir vairāk uzņēmības, pacietība cīnīties un pierādīt sevi. Ja esi sevi pierādījis lielā tirgū, komforta līmenis ir daudz labāks. Es zinu, kā varu izdarīt savu darbu, un varu konkurēt ar jebkuru angli, amerikāni vai austrālieti un izdarīt to pat labāk. Tas maina skatījumu uz dzīvi. Tas bija svarīgi,» uzskata Ivars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas atklāta fonda Mākslai vajag telpu un Aigara Bikšes tēlniecības darbs Divi Raiņi, informē LNB.

2014. gadā, izskatot mākslinieka, Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Aigara Bikšes pieteikumu par latviešu rakstniekam un dzejniekam Rainim (Jānis Pliekšāns, 1865–1929) veltītas skulptūras izveidi pie Gaismas pils, LNB mākslinieciskā padome apstiprināja projektu kā realizējamu.

2015. gadā ar mērķprogrammas «Raiņa un Aspazijas gads» starpniecību no Valsts Kultūrkapitālā fonda tika piešķirts atbalsts skulptūras veidojuma daļu izveidei, un tapa mākslas darba plastiskā daļa.

2016. gadā skulptūras izveidi nolēma atbalstīt arī Jāņa Zuzāna ģimene un fonds «Mākslai vajag telpu», piešķirot skulptūras īstenošanai nepieciešamos resursus. Tādējādi 2018. gadā, kad Latvijas valsts svinēs simtgadi, tiktu realizēts ar piemiņu saistīts mūsdienu mākslas darbs, kas būtu dāvana, gan LNB, gan Rīgai, gan Latvijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Kas tev jāzina

Kas Tev jāzina 22. maijā (atjaunota plkst. 17:45)

Dienas Bizness,22.05.2014

Latvijā.

Rīgas pils ugunsgrēka sekas tiks novērstas par SBRE līdzekļiem

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) un pilnsabiedrība SBRE (SBRE) parakstījušas papildus vienošanos pie sākotnējā līguma par ugunsgrēka radīto seku novēršanu par SBRE līdzekļiem, kā arī par citu zaudējumu nodrošināšanu, informē VNĪ pārstāvji. Lasīt tālāk...

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā lidostā «Rīga» apkalpots pirmais gaisa kuģis Boeing 747-8, kas ir lielākais Boeing ražotais gaisa kuģis. Skinny Latvian piedāvā nišas produktu - bikses tieviem un gariem vīriešiem. Dažiem konservu ražotājiem maijā nāksies doties piespiedu dīkstāvē. Krievijas-Ukrainas konflikts metālapstrādē un mašīnbūvē var iecirst robu 10% apjomā.

Šīs un citas šodien aktuālākās un svarīgākās ziņas skatiet galerijā augstāk!

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Krievijas uzņēmējs, kurš pārcēlies uz dzīvi Latvijā: Rīgā dzīve ir mierīga, ērta un neviens netraucē būt laimīgam

Natālija Poriete,13.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājis gads, kopš dzīvoju Rīgā. Kad es rakstīju savu pirmo ierakstu LiveJournal, daudzi teica, ka man ir rozā brilles. Šķiet, ka tās man aizvien ir, sociālajā tīklā Facebook raksta pīpju izgatavošanas uzņēmuma Bondarev Pipes īpašnieks Aleksandrs Bondarevs. Pirms gada viņš repatriācijas programmas ietvaros saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju Rīgā un pārcēlās no Sanktpēterburgas uz Rīgu. Aleksandrs mācās latviešu valodu, nodarbojas ar savu biznesu un viņam ļoti patīk Latvija.

«Tātad, visu pēc kārtas. Sāksim ar pārcelšanās iemeslu. Es nebraucu dēļ lēta garšīga siera un arī ne dēļ daudz augstākas algas, arī ne dēļ skaista mauriņa pie mājas. Es braucu to garīgo vērtību dēļ, bez kurām es nespētu būt laimīgs – dēļ tiesībām un brīvības, dēļ vienlīdzības likuma priekšā, dēļ pārliecības, ka valdība ir manā pusē un visas valsts institūcijas strādā, lai mani aizsargātu.»

Un es to saņēmu. Man vēl nav pilsoņa tiesības, tāpēc nevaru novērtēt tās, taču es redzu īstu politisku cīņu, redzu reālus un virtuālus draugus, kuri iestājas partijās un aģitē par tām, redzu pārliecību cilvēku vidū par to, ka no viņiem kaut kas ir atkarīgs, redzu cerību par iespēju aizstāvēt savas intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Pasažieru vilciens” pakāpeniski ieviesīs jaunus, uzlabotus vilcienu pasažieru apkalpošanā nodarbināto darbinieku formastērpus.

To dizainu izstrādājis modes mākslinieks Dāvids (Romans Andrejevs), kurš iepriekš veidojis Latvijas nacionālās aviosabiedrības “airBaltic” apkalpes formastērpu dizainu. Jauno formastērpu dizainā investēti 4000 eiro.

Formastērpu valkās vilciena mašīnisti, konduktori kontrolieri, kasieri stacijās un Klientu apkalpošanas centra darbinieki. Tas ir funkcionāls un elegants. Visu apģērba gabalu materiāls ir ražots speciāli formas tērpiem, lai tajā būtu ērti kustēties, tas būtu elpojošs, aizsargājošs, viegli uzturams un kopjams. Apģērbā ir izmantotas krāsas, kas redzamas arī jauno elektrovilcienu dizainā, – trīs toņu pelēkā, akcentos – tumši dzeltenā un tirkīza.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan līdz snovborda un slēpošanas sezonai vēl kāds brīdis jāgaida, Ieva Barone jau tai aktīvi gatavojas, darinot ķiverādas Winterberry snovborda ķiverēm

Ieva Barone ar snovbordu nodarbojas trīs gadus. Agrāk viņa mācījās slēpot, bet slēpošana īsti negāja pie sirds, un katru gadu viņa to mācījās no jauna. «Pamēģināju snovu – pavisam cita lieta!» viņa saka. Slēpotāju un snovbordistu drošībai nepieciešama ķivere. Tās ir daudz un dažādas – arī ļoti košas un skaistas, bet tomēr lielākā daļa ķiveru ir melnas. «Ar mīļoto vīrieti bijām devušies uz kalniem snovot. Viņam ir melna ķivere un kostīms arī visai tradicionāls – sarkana jaka un melnas bikses. Uz kalna pašķīrāmies un sarunājām, ka tiksimies augšā pie pacēlāja. Stāvu un gaidu, bet tur bija gana daudz snovotāju ar melnām ķiverēm sarkanās jakās un melnās biksēs. Sapratu, ka viens no risinājumiem būtu padarīt ķiveri atšķirīgāku. Protams, ir iespējas ķiveri nokrāsot vai pielikt tai ragus, asti vai panka grebeni. Specializētajos internetveikalos ir iespēja iegādāties arī ķiveres apvalkus. Taču, manuprāt, piedāvātajiem produktiem vāji tiek izmantots šī produkta dizaina potenciāls. Ar Winterberry ķiverādām ķivere iegūst jaunu izskatu, garderobe tiek atsvaidzināta par samērā zemām izmaksām, turklāt snovbordists uz kalna kļūst pamanāmāks, atšķirīgāks starp pārējiem. Un tā šobrīd mēs esam sākuši ražot multifukcionālus snovborda ķiveru apvalkus,» stāsta Ieva Barone, SIA Winterberry līdz- īpašniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Rīgas ielu remontdarbos būvnieki izmantojuši džinsa bikses

LETA,15.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālajos tīklos ievietots video, kurā redzams, ka, veicot brauktuves seguma atjaunošanas darbus Rīgā, Pulka ielā, būvnieki asfalta masā ieklājuši arī džinsa bikses.

Kā skaidroja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola, konkrētos darbus veicis būvuzņēmējs «Ostas celtnieks». SIA «Rīgas ūdens» šeit iepriekš veicis ūdensvada kanalizācijas atjaunošanas darbus un saskaņā ar Rīgas domes saistošajiem noteikumiem pēc ziemas sezonas būvniekiem jānodrošina brauktuves seguma atjaunošana.

Pēc Ahunas-Ozolas teiktā, parasti uz pārsedzes tiek uzstādīts betona gredzens, nostiprinot to ar betonu vai metāla lūkas čaulu, ko nolīmeņo un nostiprina ar ātri cietējošo betonu. Čaulā ievieto peldošā tipa aku, bet šajā gadījumā darba gaitā konstatēts, ka salūzuši akas betona gredzeni, kā rezultātā asfalts gar spraugām bira iekšā akā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mode mainās diezgan strauji, taču uzvalks ir klasisks apģērbs, kurš tik ļoti nepakļaujas tās untumiem, tomēr arī uzvalki pēdējos gados iegūst arvien košākās krāsas

Tā intervijā DB atklāj lietuviešu uzņēmējs Geds Petrausks (Gedas Petrauskas), kuram kopā ar biznesa partneri Arvīdu Paulausku (Arvydas Paulauskas) pieder Nīderlandes apģērbu ražotāja Suitsupply franšīze Baltijā. Vairākus gadus G. Petrausks ir strādājis starptautiskā pārtikas ražošanas milža Mars pārstāvniecībā Lietuvā un Nīderlandē, vēlāk viņš korporatīvo pasauli nomainīja pret savu biznesu un jau gandrīz deviņus gadus tirgo uzvalkus, uzskatot, ka tieši šis apģērba gabals vīrietim ļauj ne vien justies pārliecinātākam par sevi, bet arī maina cilvēku uztveri par tā valkātāju.

Kas šodien ir uzvalks?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai Tev patīk pilsētas džungļi un Tu tajos labi jūties? Mūzika Tevi pavada gandrīz ik uz soļa un Tu bieži vien pieķer sevi ejam ritmā? Vai tu braukājies ar dēli, bmx vai skritulenēm, vai varbūt vienkārši vienmēr ar apbrīnu vēro streetwear stilu un jūti, ka tas ir Tavai sirdij tuvākais stils?

Ja esi tikko sācis savu piedzīvojumu ar streetwear un vēlies noskaidrot, kādam vajadzētu būt visstilīgāko modes tērpu sastāvam, kas ne tikai piesaistīs visu garāmgājēju uzmanību, bet arī padarīs Tevi par īstu aktuālāko tendenču ekspertu, Tev jāizlasa šis raksts, kas sagatavots sadarbībā ar Sizeer, kurā mēs Tev atklāsim visus ielu modes noslēpumus.

Kā radās leģendārais ielu stils - streetwear?

Lai gan lielākā daļa ielu modes cienītāju to galvenokārt uzskata par 90. gadu fenomenu, patiesībā tā radās nedaudz agrāk. Pretēji vispārpieņemtajam uzskatam, streetwear pirmsākumi meklējami 20. gadsimta 70. un 80. gados, kad jaunieši, kuriem bija apnikuši visur vienāda izskata apģērbi, jaunieši sāka eksperimentēt ar modi un kombinēt neierastus apģērba elementus, kas rezultātā tos izcēla no pūļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konceptveikalā Paviljons pirmo reizi Rīgā pieejams jaunais un daudzološais franču zīmols VICTORIA/TOMAS. Zīmola pamatā darbojas jauns pāris Victoria Feldman un Tomas Berzins, kuri sevi modes pasaulei pieteica 2013.gadā iekļūstot prestižajā Hyeres Modes un Fotogrāfijas festivāla finālā.

Patreiz duets strādā Francijas Alpos,radot apģērbus gan vīriešiem gan sievietēm. Ciešā saikne ar ražošanu, kas tiek veikta turpat uz vietas Francijā, ļauj zīmolam uzturēt augstu kvalitāti un pievērst īpašu uzmanību dataļām. Zīmols fokusējas uz mūsdienīgiem, izsmalcinātiem ādas apģērbiem, kas piemēroti pārliecinātam pilsētniekam, kurš novērtē kvalitāti un individuālu stilu.

VICTORIA/TOMAS kolekcija pirmo reizi Rīgā ir pieejama klientiem Paviljonā Tērbatas 55. Klientus priecēs izlase ar dažādiem ādas un virsapģērbiem, tai skaitā rupjas apstrādes ādas jakas, bikses un svārki sievietēm, kā arī vilnas kardigani, raupja adījuma džemperi ar ādas detaļām un jakas vīriešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fumio Sasaki Tokijas vienistabas dzīvoklis ir tik niecīgs, ka draugi to salīdzina ar nopratināšanas telpu. Viņam pieder trīs krekli, četras bikses, četri pāri zeķu un neliels skaits citu lietu.

Taču problēma nav nauda. Tā ir 36 gadus vecā redaktora apzināta dzīvesveida izvēle, pievienojoties tiem arvien vairāk japāņiem, kuriem iepaticies minimālisms. Tādējādi tiek radīts pretstats patērētāju sabiedrībai.

Ieskats japāņu minimālistu mājokļos gūstams raksta galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Bite Latvija vadītāju Kasparu Bulu

Lelde Petrāne,21.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild mobilo sakaru operatora Bite Latvija vadītājs Kaspars Buls.

- Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu.

Pirmkārt, cilvēcīga komunikācija ir mūsu biznesa stūrakmens, mūsu filozofija. Tādēļ laiku pa laikam mēdzam klientiem sūtīt ar roku rakstītas kartītes, nu un tad, ka ārā 21.gadsimts. Tā ir personīgāk.

Otrkārt, esam ļoti mērķtiecīgi – ja ko nolemjam un apsolām, tad to arī darām. Piemēram, mēs esam solījuši klientiem, ka mērķtiecīgi attīstīsim 5G tīklu. Zinu, daudzi teiks – ko jūs runājat par 5G, ja 4G nav vēl visur. Un taisnība ir, tāpēc neatkarīgi no 5G, lielākā daļa mūsu resursu šobrīd tiek virzīta jaudīga, ātra 4G un 4G++ tīkla attīstībai. Nevis, lai kartē atzīmētu, ka mums šādi tīkli ir, bet, lai šie tīkli tiešām ir tādi, kādus mēs tos paši gribētu ikdienā – stabili, jaudīgi, droši! Tas ir tas, ar ko mēs mostamies un ar ko ejam gulēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs nekādā veidā neliekam paralēles man un veikalam, jo mēģinam panākt rezultātus ar saturu. Kā piemērs pasaules praksē kalpo arī vairāki zināmi urbānās kultūras zīmoli, kuri ir bijuši nosaukti savu īpašnieku vārdos, kā piemēram - G Unit, Snoop Dogg, Outkast, tas ilgtermiņā var būt kā piektais ritenis. Labāk, ja tā ir neatkarīga lieta,» biznesa portālam Db.lv saka apģērba veikala Hood shop īpašnieks, mūziķis Ozols jeb Ģirts Rozentāls.

Ar veikala telpām Brīvības ielā skatuves mākslinieks saistīts aptuveni 15 gadus. Iepriekš mūziķim piederēja veikals «Street shop», taču izteikts hip-hop veikals bija zaudējis savu aktualitāti gan tā īpašniekam, gan patērētājiem. Nāca laiks, kad «snīkeru» apavu kultūra sāka kļūt aizvien populārāka, gan pasaulē, gan Austrumeiropā. «Man laicīgi atnāca informācija no kosmosa, jutu, ka kaut kas ir jāmaina un aiztaisījām ciet veikalu Street shop, kas bija darbojies desmit gadus un atvērām šo – Hood shop,» atceras Ģ.Rozentāls. Šogad veikals svin piecu gadu pastāvēšanas jubileju. Par godu tam, ik pa laikam veikals izlaidīs preces ar dizainu, kas saistīts ar šiem gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēdināšanas uzņēmums Lido maina dizaina konceptu un tuvākajos gados plāno paplašināties gan visā Latvijā, gan Skandināvijas virzienā

Līdz ar 55 miljonus eiro vērtās tirdzniecības centra Alfa piebūves atklāšanu durvis tajā vēris arī ēdināšanas zīmola Lido jaunā dizaina restorāns, kurā ieguldīti 2 miljoni eiro. Uzņēmums ēdināšanas nozarē darbojas jau 32 gadus un šogad piedzīvojis vizuālas pārmaiņas.

Jaunais dizaina koncepts ir inovatīvs, taču vienlaikus veidots tā, lai saglabātu Lido gaisotni un latviskumu. Tāpat padomāts par to, lai pārsteigtu restorāna apmeklētājus, piemēram, izvietoti ekrāni, kuros tiek rādītas krāsainas reklāmas, kā arī akvāriji. Jauno dizaina konceptu veidojusi Lido saimnieka Gunāra Ķirsona meita, interjera dizainere Evija Ķirsone-Slavinska.

«Šajā gadsimtā viss iet strauji uz priekšu. Es gribu teikt kā mans mazdēls, kuram esmu pārmetis, ka viņš nevar uztaisīt makšķeri: es govi arī neprotu slaukt un negribu. Šodien viņam tas nav vairs vajadzīgs, šodien visu dara tehnika un tehnoloģijas. Mums ir jāiet līdzi. Mūsdienu jaunatne to redz citādi. Ja agrāk es vilku kļošenes un mamma man aizliedza, tad mans tēvs mammai teica, ka tie ir citi laiki. To pašu es vēlos pateikt arī šodien. Tagad ir citi laiki, mums ir jāiet līdzi. Kā Rainis teica: pastāvēs, kas pārvērtīsies! Mēs maināmies, un mēs izdzīvosim. Mēs redzam, ka jaunatnei un visiem iedzīvotājiem gribas ātrāk, veselīgāk un garšīgāk. Tas ir tas, ko mēs darām,» stāsta Lido padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons. Viņš norāda, ka, mainot uzņēmuma interjera konceptu, vēlas parādīt, ka ir jābūt līdzās tam, kas notiek pasaulē. «Arī mode mainās, sievietes agrāk nevarēja staigāt biksēs, uzsmēķēt uz ielas vai bučoties, tad šodien to visu var darīt,” norāda G.Ķirsons. Viņš atzīst, ka arī citi Lido piedzīvos dizaina pārmaiņas. Tās tiks veiktas brīdī, kad būs nepieciešams remonts. Arī turpmāk uzņēmums sekos un ies līdzi modernām lietām. “Ritenis vienmēr būs ritenis, bet tas būs modernāks,» domā G.Ķirsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Finansējuma pieejamība jaunajā realitātē Latvijā

Rūdolfs Krese, ZGI investīciju direktors,22.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turbulence pasaules akciju tirgos, inflācija, strauji augošās jēlnaftas un energoresursu cenas rada bažas par recesiju, taču globālā ekonomika izskatās noturīga un šo brīdi no krīzes var pārvērst iespējā.

Izaugsmes kapitāla fonds ZGI Capital ir apņēmies turpināt investīciju stratēģiju, veicot ieguldījumus Latvijas uzņēmumos, kuri vēlas pārorientēt eksporta tirgus, palielināt ražošanas apjomus, modernizēties vai iegādāties konkurējošus uzņēmumos.

Vidējais investīcijas apjoms ir divi miljoni eiro un maksimālais ieguldījums var sasniegt piecus miljonus eiro. Minimālā investīcija ir 500 tūkstoši eiro. No jaunākā fonda līdz šim veikti septiņi investīciju darījumi un tuvākajā laikā plānots veikt vēl līdz desmit ieguldījumiem. Krīze ir labs laiks, kad attīstīties. Ja ir labs plāns, mēs esam gatavi to finansēt. Ir jāiet uz priekšu – mēs turpinām ticēt šim tirgum un atbalstīt labus uzņēmumus. Vēsture rāda, ka tieši krīzes apstākļos, kad konkurenti minstinās, vēlāk veiksmīgākie uzņēmumi pieņem lēmumus par attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepilnu gadu Pļaviņās darbojas šūšanas uzņēmums Krontex D. Tagad ražotne paplašināta - darba vietas 11 šuvējām iekārtotas vēl vienā telpā. Līdz ar to nodarbināto skaits uzņēmumā krietni palielinājies, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Pļaviņu ražotnē šujot galvenokārt bikses. Modeļi ir dažādi, tie atkarīgi no pasūtītāja. Meistare Mairita Pētersone stāstījusi, ka vienā pasūtījumā mēdz būt arī vairāki modeļi. Tā ka jāspēj pielāgoties ražošanas specifikai. Apģērba detaļas atved jau piegrieztas, un uz vietas tās tikai sašuj.

M. Pētersone Staburagam atzinusi, ka «kolektīvs gan ik pa laikam mainās, šuvējas un citus darbiniekus joprojām aicinām pieteikties, jo darba pietiek». Viņa uz darbu Pļaviņās braucot no Kalsnavas pagasta Aiviekstes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēlme savu un meitiņas garderobi papildināt ar skaistiem aksesuāriem izvēršas par biznesu , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Apmēram astoņus gadus Dace Upīte strādāja mārketinga jomā, taču, esot meitiņas gaidībās, viņu pārņēmis ligzdas vīšanas sindroms – bērna istabu vēlējusies papildināt ar rožainiem aizkariem un gultas veļu, skaistu baldahīnu.

«Devos uz šūšanas kursiem, lai apgūtu nepieciešamās prasmes. Jau māmiņas statusā man radās iedvesma savā apģērbā tik ierastos melnos un baltos krāsu toņus aizstāt ar kaut ko dzīvespriecīgāku, jo prieks bija visapkārt. Vēlējos iegādāties krāsainu cepuri, bet veikalā sev tīkamu neatradu. Jāšuj pašai! Tā ir labākā biznesa ideja – kur ir kāds trūkums, tur to var aizpildīt,» stāsta Tru:de zīmola idejas autore Dace. Vēlme šūt viņu esot tirdījusi jau bērnībā, tad reizēm piesēdusies pie vecmammas šujmašīnas un naski pāršuvusi mammas jaunības dienu kleitas. Pēc tam, protams, esot saņemts brāziens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai līdzsvarotu pieprasījumu visa gada laikā, zīmola Fl*sh you&me radītāji papildina sortimentu

DB ar apakšveļas zīmola Fl*sh you&me dizaineri Līvu Šteinu iepriekš tikās pirms diviem gadiem, piedāvājumā toreiz bija radīta pāru apakšveļa no kokvilnas, pati Līva strādāja kā pašnodarbinātā. Redzot pieprasījumu, viņai radās doma projektu pacelt nākamajā līmenī. Iesaistījās Līvas vīrs Raimonds, tika nodibināts uzņēmums. Tagad Fl*sh you&me apakšveļas sortimentu paplašina smalkā veļa. «Būtībā bija doma radīt papildu produktus peļņai vasarā. Gribējās radīt kaut ko ērtu, komplektiņu, turklāt tas varētu nebūt tikai no kokvilnas, bet varētu būt arī ar mežģīnēm un tillu. Tapa arī aksesuāri un pāreja izvērtās organiska, secinājām, ka pieprasījums pēc smalkās veļas ir visu gadu. Trikotāžas biksītes vairāk bija ierindojams dāvanu kategorijā, kuras pirka sezonāli. Gribējām, lai apgrozījums izlīdzinātos. Līdz ar smalko veļu tas kļuva iespējams,» stāsta Līva. Sākumā piedāvājumā bija biksītes un topiņi, kam ar laiku pievienojās krūšturi, zeķturi, aksesuāri.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Ne tikai gulēt, bet arī strādāt

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks,11.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik lielākās ieguvējas ir tās pašvaldības, kuras var piedāvāt plašākās un ērtākās «guļamistabas».

Pierīgas miesti dāsni pārbīda savas robežas – purvainās pļavas, atbrīvotas no kārkliem un bebriem, gan plānos, gan darbos turpina pārtapšanu par mazstāvu apbūves guļamistabām darbaspēkam, kas dienas gaišo daļu pavada nevis savā novadā, bet gan darbavietā galvaspilsētā. Apkārtējās pašvaldības īpaši nelauza galvu ne par to, ka šajos guļamrajonos dzīvo cilvēki, kuru vienīgā saikne ar novadu bieži vien ir tikai nodokļu pavediens, tām saņemot 80% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Saņēmušas tā devu, pašvaldības izbuktē bikses un ir gatavas jaunu maksātspējīgu iedzīvotāju piesaistīšanai, pametot vēl kādu pļavas pleķi apbūvei.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Vai reformas uzvaras diena?

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks,09.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz pusmiljardu eiro lielais potenciālais iztrūkums valsts budžetā kā nodokļu reformas sekas, protams, ir paprāva sauja skudru biksēs tiem, kas atbildīgi par reformas ceļa gludināšanu.

Negludumu jau netrūkst, ceļā gadās dažādi akmeņi un akmentiņi, krūmos ūjinātāji un sejā spļāvēji. Tomēr kopējā apņēmība nospiest nodokļu reformas sarkano pogu ir pietiekami liela. Parasti latviešiem pārmet nespēju sadarboties un kooperēties, bet te, lūk, pierādījums tam, ka vecie mīti jāsašķiro atkritumos. Latvieši spēj «lielajās līnijās» ieturēt apbrīnojamu vienprātību visos līmeņos no premjera līdz uzņēmēju organizāciju oficiālajai retorikai. Vajag reformu, un viss. Domājams, ka starpcēlienu žesti, lai pakaitētu karsto dzelzi, izmantojot situāciju, nav nekas vairāk par puišelniecisku amzierēšanos ar «pretēja dzimuma» politiskajiem spēkiem. Politiskais teātris īsti nepacieš garlaicīgas izrādes, bet fināla uznāciens pieprasa pārsteigumu, tādēļ Vienotības ministru kurnēšana un prasība reformu piefrizēt nāca tieši laikā. Uz spēles likts daudz, un te arī sakāpinātā dramatisma mirklis – savu amatu uz reformas altāra novietojusi arī nodokļu reformas seja - finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Atcerēsimies viņai piešķirto starptautisko novērtējumu, nosaucot par gada labāko finanšu ministri Eiropā. Tiesa, lauru kronis tika vīts, atskatoties uz aizvadīto gadu, bet tagad, maija sākumā, pie mums zied lielākoties pienenes...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbiniekus var iedalīt divās lielās grupās – darbinieki, kas strādā telpās, un darbinieki, kas strādā ārpus telpām. Ja pirmajā gadījumā Latvijā normatīvajos aktos ir noteikti pieļaujamie mikroklimata parametri daļai darba vietu, tad normatīvo aktu ierobežojumu darbam ārpus telpām, piemēram, temperatūras grādi vai darba ilguma, nav, informē Linda Matisāne, Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras nacionālā kontaktpunkta vadītāja.

Normatīvo aktu prasības attiecībā uz optimāliem mikroklimata parametriem darbam telpās nosaka Ministru Kabineta 2009. gada 28. aprīļa noteikumi Nr. 359 «Darba aizsardzības prasības darba vietās», kuros norādīti mikroklimata normatīvie lielumi atbilstoši veicamā darba smaguma pakāpei un siltajam/aukstajam laika periodam. Tomēr šie normatīvi nav obligāti visām darba vietām. Tie ir rekomendējoši visām tām darba vietām, kuras ir izveidotas līdz 2010. gada 1. janvārim, kad spēkā stājās iepriekš minētie Ministru Kabineta noteikumi, bet obligāti - tām darba vietām, kas izveidotas pēc minētā datuma vai tiek veidotas no jauna šobrīd. Normatīvos lielumus var lasīt tabulā zemāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan pasūtīt individuāli šūtus uzvalkus, gan iegādāties jau gatavus.

Ideja par salona atvēršanu uzņēmuma īpašniekiem bijusi jau kādu laiku. Sākotnēji uzņēmums plānoja nodarboties tikai ar individuāli šūtiem apģērbiem un apaviem, nodrošinot, ka klientu vizītes būs individuālas, slēgta tipa un veltītas konkrētajam cilvēkam.

"Sapratām, ka Latvijā auditorija ir mazliet citādāka, tāpēc nolēmām kļūt pieejamāki," atzīst BG Suits vadītāja Sandra Lipora. Līdz šim uzņēmums piecus gadus darbojās Blaumaņu ielā.

"Šeit esam atvērušies kā salons un veikals ar jau gatavo kolekciju, ar kuru pārkāpām saviem principiem, iedomām, ka visu šūsim tikai pēc cilvēka izmēriem. Sapratām, ka cilvēki mūsdienās ir steidzīgi, apģērbs ir nepieciešams ātri un uzreiz. Sākām ar krekliem, tad sekoja arī gatavās kolekcijas apavi, kuru dizainu arī paši veidojām, sadarbojoties ar apavu zīmolu WIMS. Visus apģērbu dizainus esam veidojuši paši, gājuši tam cauri – kvalitātes kontrolei mūsu darbinieki ir nēsājuši visu, sākot no zeķēm, lai saprastu, vai klientiem būtu ērti valkāt," stāsta S.Lipora.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas Kultūrtelpas un vides dizaina centrā atklātā sanāksmē paziņoti metu konkursa par augstvērtīga vides objekta izveidi Kauguros uzvarētāji. Pirmo godalgu ieguvis metālmākslinieka Uģa Traumaņa piedāvājums – skulpturālais objekts “Mezgls”.

Vides objekts ar teritorijas labiekārtojumu iecerēts kā iedzīvotāju simboliska satikšanās vieta pie Kauguru kultūras nama.

Lai Kauguros – visapdzīvotākajā Jūrmalas daļā, radītu iedzīvotāju pulcēšanās vietu, Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība izsludināja metu konkursu par mākslinieciski augstvērtīga vides objekta izveidi. Izvērtējot iesniegtos 15 pieteikumus, žūrijas komisija izvēlējās trīs godalgotās vietas.

Par uzvarētāju tika atzīts Uģa Traumaņa "Mezgls" – vizuāli aktīvs, funkcionāls un labiekārtots skvēra risinājums, kura centru iezīmē no nerūsējošā tērauda veidots skulpturāls mezgls. Objekts it kā “sasien” ikdienas maršrutu krustpunktu, kļūstot par vienotības un savienojuma simbolu. Autors atsaucas uz Kauguru apkaimes vēsturisko sākotni – zvejniekciemu, kur mezglu siešana bija jūrniekiem un zvejniekiem svarīga amata prasme. Tāpat viņš citē rakstnieci Laimu Kotu, kura rakstījusi, ka mezglu siešana ir “lokāls noslēpums, ko nodeva kā vēstījumu no paaudzes paaudzē. Ja nezini siešanas principu, mantu nenosargāsi.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Sākam biznesu: Piesakās biznesa atbalsta programmā un izveido savu modes salonu

Anda Asere,25.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Doma par savu modes salonu Barbarai Brodelei bija jau sen, beidzot viņa to ir piepildījusi, vienuviet piedāvādama pēc sava dizaina šūtus tērpus un mammas gleznas.

«Es zināju, ka reiz man būs savs salons, man tikai vajadzēja «īsto» laiku,» saka Barbara Brodele, modes un mākslas salona B līdzīpašniece. Viņa modes biznesā ir jau no 17 gadu vecuma – pēc Vieglās rūpniecības tehnikuma modelētāju nodaļas absolvēšanas viņa sāka strādāt pie Latvijā leģendāras modes mākslinieces Asnātes Smelteres. Nesen Barbara uzzināja par Hipotēku bankas (tagad – Altum) programmu Lec biznesā! un biznesa idejas pieteikuma termiņš spiedis ne vien vēlēties, bet arī pieņemt lēmumu patiešām īstenot savu ieceri. Taču jaunā uzņēmēja atzīst, ka izveidot savu uzņēmumu bijis diezgan grūti. Biznesa plāna izstrādei veltīts pusgads un aizņēmuma iegūšana prasījusi daudz nervu. «Bankas atbalsta, bet strikti izvērtē pieteikumus,» viņa saka. Papildu izaicinājums ir tas, ka Barbara ir strādājoša mamma, un viņas vīrs ir sportists, kurš spēlē Vācijas klubā. «Sports ir viņa būtība. Es gribēju, lai viņš realizē savu sapni. Nevēlējos viņam akli braukt līdzi, gribēju piepildīt savu sapni, nolēmu palikt un dibināt uzņēmumu,» stāsta Barbara.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Opel Insignia

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Cartiero ir savs šūšanas cehs, kur tiek gan izgatavoti pašu dizainēti tērpi, gan sniegti ārpakalpojumi citiem uzņēmumiem un dizaineriem, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Cartiero bizness ir sācies ar visai specifisku produktu – tērpiem autosportistiem. Uzņēmuma īpašniecēm Lindai Baltiņai un Kristīnei Smilgai patīk mašīnas, viņas brauca uz autosporta pasākumiem un sapņoja, ka kādreiz pašas varētu piedalīties, rezultātā gan radās doma piedāvāt tērpus autosportistiem. «Tā mēs kaut kādā mērā varējām iesaistīties,» saka Kristīne. Izstrādājušas apģērbu piedāvājumu, viņas devās uz sacensībām, iepazīstināja tur klātesošos ar savu pakalpojumu. Sākumā viņas pirka šūšanas ārpakalpojumu, bet vēlāk izveidoja savu cehu. Autosportistu apģērbs top pēc individuāla pasūtījuma, viss tiek šūts pēc konkrēta cilvēka mēriem. «Šādus tērpus nevar atrast nevienā veikalā, klients mājaslapā pasūta un uzšujam pēc viņa mēriem, ar sponsoru logo,» saka Linda.

Komentāri

Pievienot komentāru