Gada izskaņā pārspriežot globālās finanšu krīzes ietekmi uz sabiedrisko attiecību nozari ar pārstāvjiem no visu Eiropas Savienību aptverošā Media Consulta Network, kura dalībnieks ir arī manis vadītais sabiedrisko attiecību uzņēmums, nonācām pie būtībā uzmundrinoša secinājuma - faktiski Latvijas sabiedrisko attiecību nozare ir ne labākā, bet arī ne sliktākā stāvoklī kā ikvienā citā Eiropas valstī.
Var teikt, ka visā Eiropā – kurā, ja neskaita fenomenālu izaugsmi demonstrējošo Poliju, pērn nav bijis nevienas citas būtiski augošas ekonomikas – ir notikuši un notiek faktiski vieni un tie paši procesi. Latvijas sabiedrisko attiecību, mārketinga un arī reklāmas nozares atšķiras varbūt vienīgi ar dažādiem samazinājuma procentiem – bet pēc būtības tajās notiek tas pats, kas Vācijā un Lielbritānijā, Čehijā un Bulgārijā, Francijā un Itālijā.
Pirmām kārtām jau mediju vidi visā Eiropā satricinājuši būtiski notikumi, kuriem līdzīgi nav bijuši desmitgadēm ilgi: drukāto mediju kopējās problēmas un jauno mediju nu jau acīmredzamais uzvaras gājiens radījis milzīgas problēmas (bet arī iespējas) arī visstabilāko (bet arī konservatīvāko) mediju tirgu pārstāvjiem. Rezultātā mūsu pašmāju mediju īpašnieku maiņa nobāl «vecās Eiropas» valstu drukāto mediju tirgus pārmaiņu priekšā, - sāpīgas pārmaiņas, apvienošanās un pievienošanas te ir ikdiena.
Tāpat Eiropā būs grūti atrast mediju vai reklāmas aģentūru, kam aizvadītais gads būtu uzplaukuma un attīstības laiks. Tieši pretēji – viscaur Eiropā ticis domāts par optimizāciju, ekonomēšanu un piemērošanos sarūkošas ekonomikas apstākļiem. Operatīvie dati par «vecās Eiropas» valstīm uzrāda rekordaugstu mārketinga un reklāmas uzņēmumu bankrotu līmeni, un dramatiskajos stāstos var saklausīt gluži latviskas vēsmas: uzņēmumu izmaksu optimizācija noved pie tā, ka mārketinga budžeti tiek samazināti līdz minimumam, un vissmagāk cieš tieši reklāmas izdevumi.
Kā šajā situācijā jūtas sabiedrisko attiecību nozare? Jāsaka īsi – pat pārsteidzoši labi. Faktiski visi mūsu Media Consulta tīkla pārstāvji izjutuši vienu un to pašu – klients ir gatavs pat daudzkārtīgi samazināt tos izdevumus, kas viņam arī «treknajos gados» (kādus līdz krīzes sākumam piedzīvoja arī «vecā Eiropa») klusi pie sevis brīžam ir šķituši neadekvāti, taču apstiprināti vispārējā «visi taču dara tā!» noskaņā. Tagad noskaņa diametrāli mainījusies, - un sabiedrisko attiecību salīdzinoši nelielie budžeti izrādās tie, no kuriem arī par rītdienu domājošs klients tomēr nevēlas atteikties.
Protams, zudumi ir arī sabiedrisko attiecību uzņēmumu vidū: darbu nācies pārtraukt daudzām nelielām sabiedrisko attiecību aģentūrām, kas bija atkarīgas no pāris klientiem (kuri bieži vien turklāt darbojās tagad krīzes vissmagāk skartajās nozarēs). Piemērotākas krīzes apstākļiem izrādījās lielās, profesionālās, universālās aģentūras un ļoti specializēti nišas uzņēmumi – katrs savu iemeslu dēļ, kuriem pamats tomēr ir viens. Un tas ir vienkāršs – krīzes laikā, ko izjūt ne jau tikai Latvija, bet visa Eiropa, galvenais arguments ir efektivitāte.
Cenas un rezultāta attiecība – tā to jau pavisam praktiski izsaka mūsu Vācijas kolēģi. Un te nu sabiedriskās attiecības ir un paliek nepārspētas, ļaujot PR nozarei visā Eiropā nākotnē skatīties pietiekami optimistiski – gluži tāpat kā tās klientiem.