Kompānijas beidzot vienojušās par izlīguma modeli

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda valsts a/s Starptautiskā lidosta «Rīga» valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, kurš pērnā gada novembrī pārņēma lidostas vadību.

Vai pirmajos darbības mēnešos ir bijuši kādi pārsteigumi, ko pirms nonākšanas amatā negaidījāt?

Nē, lielu pārsteigumu nav. Īpaši kopš 2011. g. beigām, kad biju AirBaltic padomē, ļoti labi zināju, kas notiek lidostā, aviācijā. Pagātnes lietas gan paņem pārāk daudz laika tam, lai veidotu aviācijas stratēģiju kopā ar AirBaltic un Satiksmes ministriju. Ir gan arī lietas, ar ko nebiju rēķinājies, ka jaunajai valdei ar to būs tik daudz jānodarbojas. Piemēram, turpinās Kohēzijas projekts, pirmais perons tiek rekonstruēts operacionāli visgrūtākajā laikā, jo uz prezidentūras pasākumiem būtiski pieaug gan VIP viesu, gan specreisu skaits. Līdz ar to jārisina lidmašīnu stāvvietu un lidostas tehnikas pietiekamības jautājums, lai visus vienā laikā apkalpotu. Būtu loģiski, ja Kohēzijas projekts un pirmais perons būtu bijuši pabeigti 2014. g., lai neievilktos prezidentūrā, vai arī tiktu atlikti uz 2016. g., kas gan nav iespējams struktūrfondu plānošanas dēļ. Grūti saprast, kāpēc piektā kārta tika uzsākta un tad būvniecību bija plānots apturēt. Tagad darām visu, lai piekto kārtu (savienojošā daļa un piestātne) pabeigtu līdz 2017. g. sākumam.

Zemo cenu lidsabiedrība Ryanair nav gatava ar lidostu slēgt identisku līgumu, kāds ir noslēgts ar Wizz Air, taču, piemērojot īpašas atlaides šai lidsabiedrībai, varētu draudēt tiesvedība, norāda bijušais lidostas vadītājs Aldis Mūrnieks.

Mūrnieks uzskata, ka Ryanair lieta ir saimnieciska rakstura jautājums, kas būtu jāizlemj lidostai, jo Satiksmes ministrija «zināmā mērā ir politiska». «Lidostai jādomā, ko tā nopelna un cik maksās cilvēkiem. Nav tikai pasažieru skaits, bet svarīgi ir arī, cik lieli līdzekļi tiek ienesti kompānijai,» uzsver Mūrnieks.

Viņš skaidro, ka ir neizpratnē par to, kādas interpretācijas par šo tēmu ir izskanējušas. Lidosta jau kopš pavasara ir komunicējusi ar Ryanair par jauna līguma slēgšanu. Šajā laikā esot noslēgts līgums ar lidsabiedrību Wizz Air «ar skaidriem noteikumiem, ar skaidru līgumu, ar jauniem galamērķiem un pasažieru skaita pieaugumu», norāda Mūrnieks.

Latvijas valsts starptautiskās lidostas Rīga personā zaudējusi Londonas šķīrējtiesas prāvā pret Īrijas zemo cenu lidsabiedrību Ryanair, un, iespējams, tai būs jākompensē 802 000 eiro zaudējumus, lai gan gala lēmums vēl nav pieņemts, informē lidostu pārstāvošais advokāts advokāts Uģis Zeltiņš.

Viņš gan skaidroja, ka, neskatoties uz to, ka šķīrējtiesnesis ir pieņēmis šādu nolēmumu, pagaidām tas nav pakļauts Latvijas tiesas kontrolei, un, «cik mums zināms, Ryanair nav prasījis tā izpildi Latvijas tiesās». Tas nozīmējot, ka statuss nav galīgs, jo nav zināms, ko par šo lietu domās Latvijas tiesas, vai tās piekritīs, ka tas ir izpildāms.

Advokāts norādīja, ka Ryanair pārstāvjiem pašiem ir jādodas uz Latvijas tiesām un jāsaka, ka te ir šķīrējtiesas nolēmums un attiecīgi viņi grib redzēt izpildrakstu. Viņš arī uzsvēra, ka par lietas būtību nedrīkst izteikties, jo tā ir konfidenciāla informācija.

Parīzes Tirdzniecības tiesa ir likusi Lielbritānijas tiešsaistes tūrisma aģentūrai «lastminute.com» izbeigt Īrijas zemo cenu aviosabiedrības «Ryanair» biļešu pārdošanu bez šīs aviosabiedrības piekrišanas, kā arī nosodījusi šādu praksi kā «parazītismu».

«Izmantojot «Ryanair» datubāzi,» «lastminute.com» un tās Francijas operācija «Lmnext FR» «ir veikušas parazītisma aktu,» teikts tiesas lēmumā, kas datēts ar 20.martu un kura kopiju ieguvusi ziņu aģentūra AFP.

«Ryanair» savā paziņojumā apsveica šo tiesas lēmumu, kas liek izbeigt aviokompānijas vietnes «izmantošanu par brīvu» bez tās piekrišanas.

«Ryanair» preses sekretārs Robins Kīlijs paziņoja, ka aviokompānija aicina patērētājus «izvairīties no tādiem datu kopētājiem kā «lastminute» un reģistrēties tieši «Ryanair» vietnē – vienīgajā vietā, kur atrodamas vislētākās «Ryanair» biļetes».

Lieta tika ierosināta pēc tam, kad «Ryanair» ieviesa ierobežojumus tās vietnes izmantošanā. Starp šiem ierobežojumiem ir aizliegums tūrisma aģentūrām pirkt «Ryanair» reisu biļetes no šīs vietnes.

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V) neprognozē, ka no lidostas Rīga varētu aiziet Īrijas aviokompānija Ryanair, kuras līgums par darbību Rīgas lidostā beidzas nākammēnes.

Kā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma norādīja ministrs, Ryanair uzsākusi biļešu tirdzniecību arī pēc līguma darbības beigām, proti, vasaras sezonai, kas apliecinot, ka kompānija neplāno pārtraukt darbību Rīgā.

Arī lidostas vadītājs Andris Liepiņš esot Matīsam apliecinājis, ka tuvākajā laikā problēmas saistībā ar Ryanair darbību nesaskata.

Kā ziņots, Ryanair janvārī svinīgi sagaidīja lidsabiedrības astoņmiljono pasažieri savos maršrutos uz un no Rīgas. Lai arī skaidrības par Ryanair nākotni lidostā Rīga vēl nav, lidsabiedrības pārstāvji paziņoja, ka plāno palielināt pārvadāto pasažieru skaitu līdz 885 000 klientu jeb 15%. Tāpat plānots uzturēt lidostā un reģionā 885 darbavietas. Ryanair lidojumu saraksts 2015.gada vasarai jau ir pieejams mājaslapā, kur klienti var izvēlēties kādu no 13 interesantiem maršrutiem un kopumā 55 reisus nedēļā.

Zemo cenu lidsabiedrība Ryanair vēl nav noslēgusi jaunu līgumu ar Rīgas lidostu un no marta var arī no Rīgas aiziet, ņemot vērā šīs lidsabiedrības visai neordināros lēmumus arī citās lidostās, norāda lidostas vadītājs Andris Liepiņš.

«Nosacījumi Ryanair ir skaidri - viņi zina, kādus līgumus par aviācijas pakalpojumu sniegšanu lidosta var slēgt, jo kārtību regulē Ministru kabineta noteikumi. Varam, protams, skatīties, kāds ir pakalpojumu apjoms, kuru pērk lidsabiedrība, jo ne visi pērk vienādu pakalpojumu grozu,» skaidro lidostas vadītājs.

Grūti esot vērtēt Ryanair pozīciju, jo lidsabiedrības rīcība esot visai neordināra. Tehniskajā līmenī lidsabiedrība lidostai ir pieprasījusi jautājumus par pakalpojumu apjomu un cenu. «Esmu piesardzīgi optimistisks, ka atradīsim iespēju potenciālai sadarbībai arī turpmāk. Ja nē, tad Wizz Air ir gatavi paplašināties. Viena lidmašīna tai jau ir bāzēta Rīgā, un tā varētu turpināt attīstību nākamajā gadā. Arī airBaltic var pārņemt daļu no pasažieriem,» uzsver Liepiņš.

Slēdzot savu gaisa telpu, Krievijai jārēķinās ar atbildi no Rietumiem - tā saka valsts uzņēmuma Latvijas Gaisa satiksme (LGS) valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš. Intervijā LGS vadītājs stāsta par iespējamiem riskiem sankciju dēļ, nepieciešamību saņemt pielaidi valsts noslēpumam Baibai Brokai un tiesvedību ar aviokompāniju Ryanair.

Eiropa un Krievija viena otrai šobrīd piemēro dažādas ekonomiskās sankcijas. Kā tas ietekmē, tēlaino sakot, debesīs notiekošos procesus jeb gaisa satiksmes sistēmu?

Šobrīd reāli mēs to neizjūtam. Īstenībā ir tā, ka pēdējo divu trīs mēnešu laikā tranzīta segmentā ir pieaugums 4% līdz 6% apmērā, tas ir vairāk, nekā plānojām. Tas saistāms ar apstākli, ka ekonomika pasaulē attīstās, situācija uzlabojas. Tā tas ir šobrīd.

Krievijas valdība ir norādījusi, ka jaunu ekonomisko sankciju ieviešanas gadījumā no Eiropas puses varētu tikt slēgta Krievijas gaisa telpa eiropiešu aviokompānijām. Ar kādām sekām tad jārēķinās Latvijas aviācijas nozarē?

Starptautiskā lidosta Rīga nevar subsidēt Īrijas zemo cenu aviokompāniju Ryanair, kurai 31.martā beidzas līgums ar lidostu, uz citu lidsabiedrību rēķina, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service sacīja lidostas valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš.

«Lidostai ir nepieciešamas zemo cenu aviokompānijas – viņas atved būtisku pasažieru skaitu. Tajā pašā laikā mēs nevaram subsidēt vienu aviokompāniju uz citu lidsabiedrību rēķina. Mēs Ryanair esam ļoti skaidri pateikuši, ka nekādu citu modeli, kas atšķirotos no, piemēram, [Ungārijas zemo cenu aviokompānijas] Wizz Air nosacījumiem, mēs nepiedāvāsim. No ekonomiskā viedokļa Ryanair ir vairāki ļoti piepildīti maršruti, kuros pārtraukt lidojumus būtu vienkārši neracionāli. Tajā pašā laikā mēs zinām, ka Ryanair uzvedība ne vienmēr ir prognozējama. Tādēļ es esmu piesardzīgi optimistisks par to, ka mēs ar viņiem varēsim vienoties,» klāstīja Liepiņš.

Rīgas apgabaltiesa ir atstājusi negrozītu pirmās instances tiesas nolēmumu, ar kuru apmierināts Īrijas komersanta "Ryanair Ltd." pieteikums, un lidostai būs jākompensē zaudējumi un tiesāšanās izdevumi 1,6 miljonu eiro apmērā.

Tiesa lēma, ka 2014.gada 24.marta ārvalsts šķīrējtiesas spriedums "Ryanair" strīdā ar VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" ir atzīstams un izpildāms Latvijā.

Šis apelācijas instances tiesas lēmums nav pārsūdzams un ir stājies likumīgā spēkā.

Tas nozīmē, ka lidostai "Rīga" jāmaksā "Ryanair" piespriestā zaudējumu kompensācija 802 000 eiro apmērā, jāsedz tiesvedību izdevumi Latvijā un ārvalsts šķīrējtiesā, kā arī jāsedz ar lietas vešanu saistītie izdevumi advokāta palīdzībai.

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija savā lēmumā ir atzinusi, ka minētais ārvalsts šķīrējtiesas spriedums neskar pieteicēja pasažieru tiesības, jo tie nav konkrētā šķīrējtiesas līguma dalībnieki.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība Ryanair apstrīdējusi pilotu aptaujas rezultātus, kuros paustas bažas par zemajiem drošības standartiem, nosaucot tos par safabricētiem, bet kompānijas vadītājs Maikls O’Līrijs to nodēvējis par joku.

Organizācija Ryanair Pilot Group veikusi lidsabiedrības pilotu aptauju, kurā esot noskaidrots, ka lielākajai daļai aviokompānijas gaisa kuģu vadītāju neesot pārliecības par Ryanair drošības standartiem un tie vēlas, lai gaisa satiksmes regulatori veiktu pārbaudes. Piloti atklājuši, ka Ryanair regulāri lidojusi ar minimālu degvielas daudzumu, bet no kabīnēm pazuduši sarunu ieraksti, kuros bijušas norādes uz dažādiem negadījumiem.

Pilotu grupas vadītājs Everts van Cvolts sarunā ar CNBC skaidrojis, ka Ryanair piloti negribīgi atklāj drošības problēmas lidsabiedrībā. «Nav ne mazākā iemesla uzskatīt, ka šie piloti ir mazāk profesionāli nekā citās lidsabiedrībās strādājošie. Tomēr Ryanair iekšienē valdošā kārtība ir novedusi līdz šādai situācijai. Mēs regulatorus aicināsim to izskatīt ļoti nopietni,» klāstījis E. van Cvolts.

Ekonomikas profesors Klaudio Piga (Claudio Piga) izpētījis Īrijas zemo cenu aviokompānijas Ryanair biļešu cenu politiku un atklājis, kurā brīdī vislabāk iegādāties biļetes ceļojumam, vēsta britu mediji.

Piga norāda, ka savā pētījumā atklājis - cilvēki, kuri iegādājas biļetes lidojumiem ar Ryanair vismaz septiņas nedēļas iepriekš, par tām samaksās vairāk. Tajā pat laikā viņš arī norāda, ka dažas dienas pirms lidojuma Ryanair biļešu cenas palielina par 50 līdz 75 procentiem, tādējādi Ryanair gadījumā, pēc viņa teiktā, «pēdējā mirkļa» prakse nebūs labākā.

Pēc profesora secinājumiem, Ryanair biļešu tirdzniecības politikai ir U veida profils, un vislabākais laiks, kad iegādāties biļetes Ryanair lidojumam, ir 10 dienas pirms izlidošanas.

Profesors Piga arī novērojis, ka Ryanair palielina biļetes cenu par 3% ikreiz, kad konkrētajā lidojumā pārdota viena sēdvieta.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība Ryanair iecerējusi mainīt savu komunikācijas kultūru, atzīstot, ka tās reputācija ir cietusi pēc vairākiem skandāliem, kas bijuši saistīti ar sliktu izturēšanos pret pasažieriem.

Aizvadītajā nedēļā Lielbritānijas patērētāju žurnāla Which? veiktajā aptaujā tika secināts, ka briti Ryanair uzskata par sliktāko 100 lielākajām valsts tirgū strādājošajām kompānijām, vēsta Reuters. Aptauja tādējādi liecina par negatīvo tēlu, kas Ryanari izveidojies sabiedrībā.

Atzīstot eksistējošās problēmas, Ryanair solījusi, ka turpmāk būs iecietīgāka pret bagāžu, kas pārsniedz noteiktu svaru un revidēs savus komunikācijas paradumus ar sabiedrību. Ryanair izpilddirektors Maikls O’ Līrijs norādīja, ka aicinās darbiniekus būt iecietīgākiem. «Ja soma pārsniedz noteiktu izmēru par vienu milimetru, samierinies ar to. Mēs necenšamies karot ar pasažieriem par vienu milimetru,» sacīja O’ Līrijs.

Ar Aināru Šleseru (Vienoti Latvijai) parasti ir kā ar bitēm - nekad neko nevar zināt. Respektīvi, pirms vēlēšanām viņa reitingi vienmēr ir zemi, bet tad ar masīvas reklāmas kampaņas palīdzību savu tomēr izdodas sasniegt. Tomēr viss reiz beidzas, un pēdējās Saeimas vēlēšanās Šlesers cieta sakāvi un aizgāja no politikas. Tagad viņš ir atpakaļ, jūtas pārliecināts par savu ievēlēšanu nākamajā parlamentā un liek saprast, ka varētu būt tā zelta kārts, kura valdībā beidzot ļaus iekļūt Saskaņas centram, vēsta žurnāls Sestdiena.

Fragments no intervijas:

Nesen atklātībā parādījās jūsu sarakste ar aviokompāniju Ryanair, no kuras izriet, ka tieši jūs viņiem piedāvājāt līgumā iekļaut valstij it kā neizdevīgos punktus. Tā ir?

2004.gadā lidostas Rīga apgrozījums bija 700 000 pasažieru. Kopš 1992.gada 12 gadu laikā pieaugums bija tikai apmēram pieci procenti - no 300 000 pasažieru līdz 700 000, un tā ir stagnācija, jo padomju laikos šī lidosta apkalpoja divus miljonus. Ja lidosta ar pasažieriem ir piepildīta tikai par trešdaļu, tad arī izmaksas ir trīs reizes lielākas. Vienkārši tiek apkalpots pārāk maz cilvēku. Tāpēc bija jāpieņem lēmums - turpināt stagnāciju un nodrošināt aviosabiedrības SAS monopoltiesības pārvadāt pasažierus caur Kopenhāgenu un Stokholmu vai situāciju mainīt. Es izvēlējos otro variantu un devos pie dažādām Eiropas aviokompānijām , piemēram, Easy Jet un Ryanair, un aicināju viņus sākt lidojumus no Rīgas. Taču saņemtās atbildes bija nepatīkamas. Kompānijas teica, ka tām iet ļoti labi, daudzi desmiti lidostu stāv rindā un Rīga labākajā gadījumā var tajā ieņemt pēdējo vietu. Taču es viņus pārliecināju atbraukt uz šejieni, un tā rezultātā ilgā laika posmā nonācām līdz situācijai, ka Ryanair pateica: mēs esam gatavi lidot. Tomēr viņu piedāvājums bija tāds pats, kāds tas ir visām citām lidostām. Un mums bija izvēle - akceptēt vai neakceptēt, sēdēt zem SAS monopola un liegt mūsu cilvēkiem ceļot vai piesaistīt Ryanair. Es, protams, sapratu, ka, akceptējot apjoma atlaides un dodot īpašus nosacījumus, var rasties problēmas, jo ieņēmumi lidostai samazināsies. Taču ideja bija palielināt neaviācijas ieņēmumus, panākt, lai lidostā būtu vairāk naudas. Un 2005.gadā pasažieru pieaugums bija 80 procenti. Ja mēs skatāmies statistiku - piecu gadu laikā lidosta pietuvojās pieciem miljoniem pasažieru. Pateicoties Ryanair ienākšanai, Latvijas ekonomika caur tūrismu un biznesu ir ieguvusi miljardus. Kā arī Latvijas iedzīvotāji ieguva iespēju ceļot, kas, iespējams, cenu dēļ nebija iespējams. Tās samazinājās no 1000 eiro līdz pārdesmit eiro.

Ja izveidosies situācija, kurā aviokompānija Ryanair nebūs noslēgusi līgumu ne ar vienu virszemes pakalpojumu sniedzēju Rīgas lidostā pēc līguma beigām 31.martā, tā apmaksās rēķinu par konkrēto saņemto pakalpojumu, taču lidojumi netiks traucēti, informēja lidostā.

Starptautiskā lidosta Rīga ir saņēmusi vasaras lidojumu sarakstu no Ryanair, kas paredz 55 lidojumus nedēļā. Tā kā lidostā strādā arī otrs virszemes pakalpojumu sniedzējs - Havas un daļa kompāniju apkalpo lidosta, daļu - Havas, tad aviokompānijām ir iespēja izvēlēties, kura kompānija to apkalpos.

Virszemes pakalpojumu sniedzējs lidostā Havas iepriekš atzina: «Kamēr jebkādas sarunas par Ryanair apkalpošanu ir procesā un nav noslēgts neviens konkrēts līgums, mēs atturēsimies komentēt Havas Europe dalību šajā sarunu procesā».

Ryanair pagaidām komentāru šajā jautājumā nav sniedzis.

Aviosabiedrība Ryanair apsver iespēju mainīt savu darbības stratēģiju un kļūt par «pasažieru piegādātāju» citām aviosabiedrībām, kas piedāvā tālākus reisus.

Ryanair Holdings Plc patlaban veic pārrunas ar International Airlines Group, Virgin Atlantic Airways Ltd., Norwegian Air Shuttle ASA un Portugāles TAP.

Kompānija iecerējusi savus tuvos reisus savienot ar tālākiem reisiem, kurus veic citas aviosabiedrības, piegādājot pasažierus uz savienojošajām lidostām, no kurām operē šie partneri, otrdien apstiprināja Ryanair preses sekretārs Robins Kielijs. Pirmdien par to aģentūrai Reuters bija izteicies Rynair ģenerāldirektors Maikls O'Līrijs.

Iepriekš viņš šādu sadarbību ar citām aviosabiedrībām noraidīja, skaidrojot, ka tas nesaskanētu ar Ryanair centieniem pēc iespējas mazāk pavadīt laiku lidostās starp reisiem, kas ir svarīgi zemo ceno aviosabiedrībai.

Īrijas zemo cenu aviokompānija «Ryanair» piektdien atcēlusi reisus no lidostas «Rīga» uz Beļģijas galvaspilsētu Briseli un Vācijas pilsētām Berlīni un Brēmeni, aģentūru LETA informēja lidostā.

Attiecīgi piektdien atcelti arī «Ryanair» reisi no šim trim pilsētām uz Rīgas lidostu.

Kā ziņots, streika dēļ «Ryanair» paziņojis par gandrīz 400 reisu atcelšanu piektdien.

«Ryanair» paziņoja, ka Vācijas pilotu streika dēļ piektdien atcels 250 reisus. Šo reisu pasažieri bez maksas varēs mainīt izlidošanas laiku vai arī nodot atpakaļ biļetes. Piektdien streikot jau solījuši «Ryanair» piloti Īrijā, Zviedrijā un Beļģijā, paredzot būtiskus traucējumus tūkstošiem pasažieru. Šo streiku dēļ «Ryanair» iepriekš paziņoja par 146 reisu atcelšanu.

«Ryanair» jau pagājušajā mēnesī skāra vairāki streiki, kas Beļģijā, Īrijā, Itālijā, Portugālē un Spānijā ietekmēja 600 lidojumus.

Īrijas zemo cenu aviokompānijas Ryanair piloti vairākās Eiropas valstīs piektdien rīko koordinētu 24 stundu streiku, ietekmējot desmitiem tūkstošu pasažieru plānus.

Streiku rīko Ryanair piloti Īrijā, Vācijā, Beļģijā, Nīderlandē un Zviedrijā, aviosabiedrībai liekot atcelt aptuveni 400 no piektdien ieplānotajiem 2400 reisiem.

Lidsabiedrība norāda, ka šis streiks ietekmējis aptuveni 55 000 pasažieru, kuriem piedāvāta par biļetēm iztērētās naudas atmaksa vai alternatīvi lidojumi.

Streiks vissmagāk skāris Vāciju, kur desmit lidostās atcelti 250 lidojumi. Vācijas arodbiedrība Cockpit norāda, ka aicinājusi tās 400 Ryanair pilotus rīkot 24 stundu streiku, sākot no piektdienas plkst.3.01 (plkst.4.01 pēc Latvijas laika).

Tikmēr Nīderlandē tiesa ceturtdien atļāva Ryanair pilotiem valstī pievienoties šiem streikiem, taču aviokompānija vēsta, ka lidojumi uz un no Nīderlandes netiks atcelti.

Francijas tiesa piespriedusi Īrijas zemo cenu lidsabiedrībai Ryanair maksāt vairāk nekā astoņus miljonus eiro lielu kompensāciju saistībā ar vietējās darba likumdošanas pārkāpumiem.

Tiesa secinājusi, ka Ryanair darbojusies nelikumīgi, kad 2007. un 2010. gadā Marseļā pieņēmusi 120 darbiniekus un noslēgusi ar tiem Īrijas darba līgumus. Aviokompānija savus Francijas darbiniekus reģistrējusi Īrijā, tādējādi liedzot tiem iesaistīties valsts arodbiedrībās. Kompānija skaidro, ka Īrijas likumdošanu nācies piemērot, jo Francijā neesot lidsabiedrības pārstāvniecības, bet darbinieki rīkojumus saņemot no Dublinas.

Tiesvedība pret Ryanair tika uzsākta pavasarī. Maksimālais soda nauda apmērs, kuru varēja piespriest Īrijas lidsabiedrībai bija 225 tūkstošu eiro apmērā, tādēļ sākotnēji tiesa plānoja konfiscēt aviokompānijas lidmašīnas.

Risinot pagātnes mantojumu, Starptautiskā lidosta Rīga ir ierauta vismaz trīs skaļās un smagās tiesvedībās

To intervijā DB stāsta tikko no amata atbrīvotais Starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks. Nākot uz interviju, viņš uzsver, ka vēlas runāt par lidostas Rīga saimnieciskajiem darījumiem, taču kopumā šī saruna atklāj valsts kapitālsabiedrību valdes iecelšanas un darbības virtuvi ne no tās pievilcīgākās puses.

Ko varat atbildēt uz Satiksmes ministrijas (SM) pārmetumiem, ka lidostas valde nav profesionāli risinājusi tā saukto noklausīšanās skandālu un ir maksājusi dārgas naudas advokātiem?

Tas ir labākais, ko mēs varējām izdarīt ar tiem resursiem, kas mums pieejami. Juristu piesaiste bija valdes locekles Olitas Augustovskas menedžējamais lauciņš. Viņa valdē speciāli tika ielikta, lai veidotu tiltu starp lidostu un ministriju. Vai šajā savienojumā ir bijis sakaru kvalitātes trūkums, to es nevaru pateikt. Jāņem vērā, ka strīds ar mūsu drošības departamenta darbiniekiem nav vienkāršs darba strīds, jo paralēli ir krimināllieta. Mēs izmantojam Juridiskā departamenta kapacitāti, kur to var izmantot, kur pretī nav republikas labākie advokāti ar vārdu. Ja mēs gribējām zaudēt šo lietu, mēs arī šoreiz varējām izmantot cilvēkus, kuri paši ir noklausīti, lai viņi ar personīgo naidu vai attieksmi cīnās par šo lietu, bet tas, manuprāt, nebūtu korekti. Es vienmēr esmu bijis par profesionālu lidostas pārvaldību bez lirikas un politikas. Politika nevar spēlēt biznesu, un biznesam ir jāspēlē pēc biznesa principiem.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība Ryanair draudējusi pārtraukt vairākus lidojumus no un uz Beļģijas galvaspilsētas Briseles Šarleroi lidostas, gadījumā, ja vietējās varasiestādes izlems par labu trīs eiro liela nodokļa piemērošanu biļetēm.

Ryanair ir lielākais Šarleroi lidostas klients un šogad Beļģijā iecerējis pārvadāt sešus miljonus pasažieru. Gadījumā, ja Valonijas varasiestāžu plāns par nodokļa piemērošanu gūs atbalstu arī Beļģijas valdībā, Ryanair apsolījusi samazināt pārvadāto pasažieru apjomu par 20%, kā arī norādījusi, ka šāds solis nozīmētu aptuveni tūkstoš darbavietu zudumu.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība uzsver, ka pēc šāda nodokļa piemērošanas Valonija kļūs konkurēt nespējīga, kas izraisīs pasažieru «pārcelšanos» uz citām, lētākām lidostām. Ryanair norāda, ka līdzīga rīcība Vācijā, Īrijā un Lielbritānijā jūtami ietekmējusi šo valstu pasažieru skaitu. Tāpat lidsabiedrība atgādinājusi, ka kopš 2008. gada, kad Beļģija atteicās no līdzīga nodokļa ieviešanas plāna, Ryanair pasažieru skaitu šajā valstī dubultojusi.

Nākamajā gadā, neskatoties uz riskiem, kas saistīti ar lidsabiedrības Ryanair aiziešanu no Rīgas lidostas, pasažieru kritums nebūs lielāks kā 5%, salīdzinot ar šo gadu, intervijā aģentūrai LETA norāda lidostas vadītājs Andris Liepiņš.

Liepiņš apgalvo, ka Ryanair iespējamā aiziešana naudas izteiksmē būtiski neko nemainīs, jo Ryanair neesot bijis tas, kas deva ienākumus, proti, «nemaksāja tajā apjomā kā pārējie». Viņš piebilst - ja Ryanair aiziet prom, nepieciešams viens pilns gads, lai pasažierus atgūtu.

Vērtējot šo gadu, jaunais vadītājs skaidro, ka «ar 4,8 miljoniem apkalpoto pasažieru skaitu un 44 miljoniem eiro ienākumiem turpat vien esam, kur bijām pērn». Nedaudz esot pamainījusies pasažieru struktūra - vairāk ir ceļotāju no viena punkta uz otru, bet samazinās tranzīta pasažieru skaits, kas darot nedaudz bažīgus.

Īrijas zemo cenu aviokompānija «Ryanair» ceturtdien atteikusies izmaksāt kompensācijas pasažieriem, kuru reisi šonedēļ tikuši atcelti lidsabiedrības darbinieku streiku dēļ, šādu lēmumu skaidrojot ar ārkārtējiem apstākļiem.

«Ryanair» trešdien un ceturtdien Eiropā atcēlusi aptuveni 600 lidojumus saistībā ar stjuartu divu dienu streikiem Spānijā, Portugālē, Beļģijā un Itālijā, ietekmējot apmērām 50 000 pasažieru ceļojumu plānus. Ceturtdien atcelts arī «Ryanair» reiss no Rīgas uz Žironas lidostu netālu no Barselonas.

Eiropas Savienības (ES) tiesību akti nosaka, ka reisa atcelšanas gadījumā aviokompānijai katram pasažieriem jāmaksā 250 līdz 600 eiro atkarībā no lidojuma attāluma, tomēr kompensācija nav jāmaksā ārkārtēju apstākļu gadījumā.

««Ryanair» pilnībā ievēro ES tiesību aktus. Taču, tā kā šie lidojumi tika atcelti ārkārtas apstākļu dēļ, kompensāciju izmaksa nav paredzēta,» skaidro lidsabiedrība.

Starptautiskajai lidostai Rīga ar Īrijas zemo cenu aviokompāniju Ryanair, visticamāk, izdosies vienoties par jauniem līguma nosacījumiem un aviokompānija Rīgu nepametīs, otrdien intervijā LNT raidījumā 900 sekundes teica lidostas jaunais valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš.

Viņš pastāstīja, ka Ryanair, ar kuru lidostai martā beidzās līgums, ir nosūtīts jauns piedāvājums, kur apkalpošanas maksa ir līdzīga tam, kādas tiek piedāvātas citām kompānijām. «Es ceru, ka tuvāko nedēļu laikā mēs atradīsim vienošanos,» teica Liepiņš.

Viņš uzsvēra, ka gan Ryanair, gan lidostas interesēs ir saglabāt aviokompānijas bāzi Rīgā. «Es domāju, ka mēs atradīsim kopēju risinājumu, lai Ryanair paliktu un lidotu no Rīgas. (..) Pašlaik es to apgalvot nevaru - 100% pārliecība man nav [ka lidsabiedrība paliks Rīgā], bet tajā pašā laikā Ryanair ir pasludinājis savu vasaras sezonu, biļešu pārdošanu ir sācis - tas liecina, ka interese darboties Rīgas lidostā viņiem ir,» atzīmēja lidostas vadītājs.

Īrijas zemo cenu aviokompānijas Ryanair piloti Vācijā piektdien pievienosies Eiropā paredzētajiem Ryanair darbinieku streikiem, saasinoties nesaskaņām par darbinieku atalgojumu un darba nosacījumiem.

Vācijas arodbiedrība «Cockpit» norāda, ka aicinājusi tās 400 «Ryanair» pilotus rīkot 24 stundu streiku, sākot no piektdienas plkst.3.01 (plkst.4.01 pēc Latvijas laika) un ietekmējot visus aviokompānijas izlidojošos reisus.

«Mēs ārkārtīgi atvainojamies ietekmētajiem pasažieriem. Atbildība gulstas uz »Ryanair« vadības pleciem,» preses konferencē trešdien sacīja «Cockpit» prezidents Martins Lohers.

Piektdien streikot jau solījuši «Ryanair» piloti Īrijā, Zviedrijā un Beļģijā, paredzot būtiskus traucējumus tūkstošiem pasažieru.

Arodbiedrības skaidro, ka to prasības pēc algu palielināšanas un darba nosacījumu uzlabošanas nav sadzirdētas, un pēc vairāku mēnešu ilgušām sarunām nav panākts progress.

Īrijas zemo cenu aviokompānija «Ryanair» pirmdien prezentēja restrukturizācijas plānu, kas paredz izveidot četras struktūrvienības, kā arī paziņoja par zaudējumiem iepriekšējā ceturksnī.

«Ryanair» pavēstīja, ka restrukturizācijas plāns paredz izveidot četras struktūrvienības, un katrai būs savs vadītājs.

Maikls O’Līriijs vadīs grupu kopumā, kā arī viņa vadībā atradīsies uzņēmums «Ryanair DAC», kas pārvaldīs lidsabiedrības darbības Īrijā.

Tāpat tiks izveidota struktūrvienība «Ryanair UK», «Laudamotion» Austrijas biznesa pārvaldībai un «Ryanair Sun» jeb Polijas struktūrvienība.

«Ryanair» arī norāda, ka O’Līriijs piekritis turpināt vadīt aviokompāniju vēl piecus gadiem.

Vienlaikus aviosabiedrība paziņoja, ka šā biznesa gada trešajā ceturksnī, kas noslēdzās decembrī, tā strādāja ar 20 miljonu eiro tīrajiem zaudējumiem, kas galvenokārt tiek skaidroti ar lidmašīnu biļešu cenu kritumu.