Risinot pagātnes mantojumu, Starptautiskā lidosta Rīga ir ierauta vismaz trīs skaļās un smagās tiesvedībās
To intervijā DB stāsta tikko no amata atbrīvotais Starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks. Nākot uz interviju, viņš uzsver, ka vēlas runāt par lidostas Rīga saimnieciskajiem darījumiem, taču kopumā šī saruna atklāj valsts kapitālsabiedrību valdes iecelšanas un darbības virtuvi ne no tās pievilcīgākās puses.
Ko varat atbildēt uz Satiksmes ministrijas (SM) pārmetumiem, ka lidostas valde nav profesionāli risinājusi tā saukto noklausīšanās skandālu un ir maksājusi dārgas naudas advokātiem?
Tas ir labākais, ko mēs varējām izdarīt ar tiem resursiem, kas mums pieejami. Juristu piesaiste bija valdes locekles Olitas Augustovskas menedžējamais lauciņš. Viņa valdē speciāli tika ielikta, lai veidotu tiltu starp lidostu un ministriju. Vai šajā savienojumā ir bijis sakaru kvalitātes trūkums, to es nevaru pateikt. Jāņem vērā, ka strīds ar mūsu drošības departamenta darbiniekiem nav vienkāršs darba strīds, jo paralēli ir krimināllieta. Mēs izmantojam Juridiskā departamenta kapacitāti, kur to var izmantot, kur pretī nav republikas labākie advokāti ar vārdu. Ja mēs gribējām zaudēt šo lietu, mēs arī šoreiz varējām izmantot cilvēkus, kuri paši ir noklausīti, lai viņi ar personīgo naidu vai attieksmi cīnās par šo lietu, bet tas, manuprāt, nebūtu korekti. Es vienmēr esmu bijis par profesionālu lidostas pārvaldību bez lirikas un politikas. Politika nevar spēlēt biznesu, un biznesam ir jāspēlē pēc biznesa principiem.
Pašlaik politika mēģina iejaukties lidostas Rīga darbā?
Skatoties Ryanair stāstu, par to ir jārunā. Gan tiesvedībās, gan sarakstē ar Ryanair ir pavadīts ļoti daudz laika. Mūsu piedāvājums Ryanair no nākamā gada ir ļoti skaidrs - tas ir tieši tāds pats līgums kā ar Wizz Air. Ja mums SM tagad pārmet nekonstruktīvu rīcību, tad varu pateikt, ka mēs ar šādiem noteikumiem esam dabūjuši ļoti konstruktīvu kompāniju Wizz Air, kas precīzi samaksā visus rēķinus. Tādējādi lidostai tiek nodrošināti nepieciešamie ieņēmumi, jo mums cita ienākumu avota nav – tikai maksa no aviokompānijām par saņemtajiem pakalpojumiem. Taču šobrīd Ryanair grib saglabāt pašreizējā līguma nosacījumus un šī cīņa ir pārsviedusies uz SM, saprotot, ka ar mani šeit netiek galā. Pirmais signāls bija jau pirms vēlēšanām, tad bija ar vēlēšanām saistītais klusums, tagad ir otrais etaps. Taču es noraidu mēģinājumus apšaubīt līdzšinējās lidostas valdes profesionalitāti sarunās ar Ryanair. Lidostas komandu esmu motivējis cīņai par vienlīdzīgu konkurenci Rīgas lidostā, bet ar pašreiz no SM saņemtajiem signāliem darbiniekiem, kas šeit paliek, būs ļoti grūti saprast, kāds tad turpmāk ceļš būs ejams. Vai tagad būs kāds spiediens, vai akcionārs no ārpuses tagad noteiks, kāds līgums ir jāslēdz? Pagātnē ar Ryanair šāda kļūda tika izdarīta; ja to grib atkārtot, tad ir jānodrošina lidostai papildu finansējums, kā šādus zaudējumus kompensēt. Es nevaru iedot Ryanair veco līgumu, jo es otrā pusē neredzu, ar ko cilvēkiem lidostā algas samaksāt. Ja es tā darītu, tā būtu nesaimnieciska rīcība un izšķērdēšana. Man ir svarīgi palikt ar seju nozares priekšā un cietu muguru. Manuprāt, nevajag izklāties kompāniju priekšā, kas ir privāts bizness, kur bieži tiek blefots, lai panāktu savu. Ryanair biznesa stils aviācijā ir zināms, par to liecina viņu tiesvedības: kā viņi izdara spiedienu, kā mazās pašvaldības tam pakļaujas un izgriež uz āru kabatas. Pārmest lidostai ienākumu zaudēšanu tāpēc nevar, jo lidostai ienākumi ir labi un arī šo gadu tā noslēgs ar peļņu. Ja mēs stingri nestāvēsim Ryanair jautājumā, mēs būsim tiesvedībā ar Wizz Air. To mēs gribam?
Visu interviju Lidostai ir trīs augoņi lasiet piektdienas, 14. novembra, laikrakstā Dienas Bizness (6. lpp.)!