Lidostas Rīga straujāku izaugsmi varētu garantēt vien liela partnera piesaiste, piemēram, no Āzijas

Tā sarunā ar DB norāda starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks. Lidosta joprojām apkalpo pusi no Baltijas aviopārvadājumu tirgus.

Aktīvāki tranzītā

Atrauti no valsts un tūrisma industrijas lidosta var neierobežoti attīstīties tikai tranzīta virzienā, kas šobrīd veido ap 30,5% kopējā pasažieru skaita, bet lidojumos no viena punkta uz otru attīstība iet roku rokā ar kopējām aktivitātēm valstī, cilvēku migrāciju u.tml. No tranzīta lidosta iegūst arī vairāk galamērķu, un nākotnē šis skaitlis varētu pieaugt, domā A. Mūrnieks. Runa esot par potenciāluĀzijas tranzīta centru, kam, protams, vajadzīgs spēcīgs partneris, lidsabiedrība, kura gribētu uz tranzīta centra principa vest pasažierus tālajos lidojumos uz šejieni. Un tad pasažieru tālāka apkalpošana Baltijas reģionā varētu notikt, izmantojot nacionālo aviosabiedrību.

Zemo cenu lidsabiedrība Ryanair nav gatava ar lidostu slēgt identisku līgumu, kāds ir noslēgts ar Wizz Air, taču, piemērojot īpašas atlaides šai lidsabiedrībai, varētu draudēt tiesvedība, norāda bijušais lidostas vadītājs Aldis Mūrnieks.

Mūrnieks uzskata, ka Ryanair lieta ir saimnieciska rakstura jautājums, kas būtu jāizlemj lidostai, jo Satiksmes ministrija «zināmā mērā ir politiska». «Lidostai jādomā, ko tā nopelna un cik maksās cilvēkiem. Nav tikai pasažieru skaits, bet svarīgi ir arī, cik lieli līdzekļi tiek ienesti kompānijai,» uzsver Mūrnieks.

Viņš skaidro, ka ir neizpratnē par to, kādas interpretācijas par šo tēmu ir izskanējušas. Lidosta jau kopš pavasara ir komunicējusi ar Ryanair par jauna līguma slēgšanu. Šajā laikā esot noslēgts līgums ar lidsabiedrību Wizz Air «ar skaidriem noteikumiem, ar skaidru līgumu, ar jauniem galamērķiem un pasažieru skaita pieaugumu», norāda Mūrnieks.

Zemo cenu lidsabiedrība Ryanair vēl nav noslēgusi jaunu līgumu ar Rīgas lidostu un no marta var arī no Rīgas aiziet, ņemot vērā šīs lidsabiedrības visai neordināros lēmumus arī citās lidostās, norāda lidostas vadītājs Andris Liepiņš.

«Nosacījumi Ryanair ir skaidri - viņi zina, kādus līgumus par aviācijas pakalpojumu sniegšanu lidosta var slēgt, jo kārtību regulē Ministru kabineta noteikumi. Varam, protams, skatīties, kāds ir pakalpojumu apjoms, kuru pērk lidsabiedrība, jo ne visi pērk vienādu pakalpojumu grozu,» skaidro lidostas vadītājs.

Grūti esot vērtēt Ryanair pozīciju, jo lidsabiedrības rīcība esot visai neordināra. Tehniskajā līmenī lidsabiedrība lidostai ir pieprasījusi jautājumus par pakalpojumu apjomu un cenu. «Esmu piesardzīgi optimistisks, ka atradīsim iespēju potenciālai sadarbībai arī turpmāk. Ja nē, tad Wizz Air ir gatavi paplašināties. Viena lidmašīna tai jau ir bāzēta Rīgā, un tā varētu turpināt attīstību nākamajā gadā. Arī airBaltic var pārņemt daļu no pasažieriem,» uzsver Liepiņš.

Ceturtdien starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks kopā ar ēkas projekta autoriem un būvniekiem svinīgi atklāja jaunās piestātnes ēkas būvniecības uzsākšanu, iemūrējot kapsulu ar vēstījumu nākotnei būves pamatos.

Kapsulā tika ievietots vēstījums nākamajām paaudzēm, lidostas 40. gadu jubilejai veltīta nozīmīte, īpašā eiro monēta un laikraksta Dienas Bizness ceturtdienas numurs.

A. Mūrnieks pasākumā stāstīja, ka šis ir brīdis, kad lidosta domā par pasažieru ērtībām un viņu labsajūtu, ceļojot, radot jaunas iespējas arī lidmašīnu lieluma ziņā. «Šīs ēkas būvniecības pirmā kārta ir sākums ilgam procesam, kura mērķis ir nostiprināt lidostas Rīga kā vadošās Baltijas un Ziemeļeiropas lidostas pozīcijas. Termināļa paplašināšana ir loģisks turpinājums mūsu lidostas četrdesmit gadu garumā notikušai attīstībai,» pasākumā uzsvēra A. Mūrnieks.

Lietuvas nacionālās aviokompānijas flyLal prasība pret Latvijas aviosabiedrību airBaltic un Rīgas lidostu ir samaitājusi brāļu tautu attiecības, aģentūrai BNS sacīja starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks.

«Tiesai ir jālemj, vai atzīt šo [Lietuvas tiesas] spriedumu [par airBaltic un lidostas aktīvu apķīlāšanu] Latvijā. Vai tam dot kādu izpildvirzienu vai ne, un ļoti jācer, lai šāds virziens netiktu dots, jo mēs runājam par vienīgo lidostu Latvijā,» uzsvēra Mūrnieks.

Pēc viņa teiktā, attiecīgā prasība ir sabojājusi kaimiņvalstu attiecības. «Brāļu tauta mums tās attiecības nedaudz ir samaitājusi. Kompānija flayLal ir sen bankrotējusi, un man liekas, ka tas [prasības celšana] ir neloģiski,» piebilda lidostas vadītājs.

Tāpat viņš norādīja, ka šobrīd tiek izmantoti visi juridiskie instrumenti, lai lidostas aktīvi netiktu apķīlāti. «Cīņa vēl notiek, un nav pierādīts, ka kāds kādam ir kaut ko nodarījis,» atzīmēja Mūrnieks, piebilstot, ka lidosta ir gatava atbildēt par saviem darījumiem.

Skandāli ap lidostu Rīga jau līdzinās teju vai kriminālromāna cienīgam sižetu, bet politisko atbildību par notiekošo ar Latvijai stratēģiski svarīgiem aviācijas uzņēmumiem tā arī neviens neuzņemas.

Uzņēmuma valdes locekļi pēc LR Komerclikuma ir pakļauti uzņēmuma īpašniekam. Privātajā uzņēmējdarbībā pašlaik ar Finanšu ministrijas virzīto likumprojektu, kas paredz valdes personīgu atbildību par uzņēmuma nodokļu parādiem, faktiski tiek mēģināts šo loģisko pakļautības ķēdi lauzt un uzņēmuma valdes locekļus pakļaut Valsts ieņēmumu dienestam. Savukārt pašreizējie notikumi ap valsts kapitālsabiedrību Starptautisko lidostu Rīga uzskatāmi demonstrē to, ka valsts uzņēmumos īpašnieka un valdes pakļautības, kā arī atbildības ķēde principā nefunkcionē jau tagad.

Aptuveni pirms mēneša no darba aizgāja gandrīz visa VAS Starptautiskā lidostas Rīga valde. Neaizgāja gluži labu prātu un bijušais lidostas Rīga šefs Aldis Mūrnieks 14.11.2014. intervijā DB neslēpa ne to, ko viņš domā par valsts uzņēmumu valdes locekļu beztiesīgo un viegli ietekmējamo stāvokli, ne arī samilzušās problēmas Latvijas aviācijā, kuras radušās pirms vairākiem gadiem un pa šo laiku ir tikai augušas lielākas. Kāpēc? Acīmredzot uzņēmumu īpašniekiem – šajā gadījumā Satiksmes ministrijai vai pat visai valdībai kopumā – īpaši nav rūpējis, lai šīs problēmas tiktu atrisinātas. Galvenais, šķiet, visu labi paslaucīt zem tepiķa, lai neuzzinātu plašāka publika. Mūrnieks runāja par politisko spiedienu komerciāli neizdevīga līguma slēgšanā ar īru zemo cenu aviokompāniju Ryanair, par absurdo tiesvedību ar otru Latvijas valstij piederošo lielo aviācijas uzņēmumu – aviokompāniju airBaltic… Nu, un tagad viņš ir viens no bijušajiem lidostas Rīga valdes locekļiem, kuriem ir piemērots aizdomās turamā statuss un draud pat saukšana pie kriminālatbildības it kā sakarā ar lidostas drošības departamenta noklausīšanās skandālu. Rakstu «it kā», jo šie nav pirmie Latvijas valsts uzņēmumu valdes locekļi, pret kuriem notiek represīvo iestāžu vēršanās. Mēdz būt arī trakāk – aizturēšanas šovi ar vīriem maskās, izvazāšana pa medijiem, satriecot cilvēku reputāciju sīkās drumslās. Tikai pēc tam gadiem ilgi ir klusums – notiesāto nav.

Zemo izmaksu lidsabiedrība Wizz Air šogad no Rīgas lidostas plāno pārvadāt 348 000 pasažieru, šodien žurnālistiem sacīja Wizz Air komercdirektors Ģerģs Abrāns.

Pagājušajā gadā Wizz Air no Rīgas pārvadāja 230 000 pasažieru.

Sākotnēji Wizz Air Rīgas lidostā atklājis bāzi ar vienu jaunu Airbus A320 lidmašīnu un vienlaikus sāks lidojumus četros jaunos maršrutos.

Jaunie maršruti būs no Rīgas uz Barselonu Spānijā, Donkasteru Šēfildu Lielbritānijā, Dortmundi Vācijā un Parīzi (Bovē) Francijā, kā arī Wizz Air palielinās reisu biežumu uz Londonu (Lutonu) Lielbritānijā un Oslo (Torpu) Norvēģijā. Cenas būs, sākot no 14,99 eiro.

Abrāns sacīja, ka šī Wizz Air ir jau 17.bāze. «Līdztekus papildus radītajām ceļošanas iespējām Latvijas tirgū esam arī izveidojuši Latvijā vairākas jaunas darbavietas gan Wizz Air, gan arī pie saviem biznesa partneriem,» sacīja Abrāns.

Otrdien, 11.novembrī, akcionārs pieņēmis četru līdzšinējo VAS Starptautiskā lidosta Rīga valdes locekļu atlūgumus, liecina medijiem sniegtā informācija.

Ņemot vērā to, ka Satiksmes ministrijai kā akcionāram un VAS Starptautiskā lidosta Rīga valdei jau ilgāku laiku bija atšķirīgi viedokļi par atsevišķu pārvaldības procesu virzību un risinājumu gaitu, lidostas akcionārs ir pieņēmis četru valdes locekļu atlūgumus, savstarpēji vienojoties, norādīts izplatītajā paziņojumā.

Atlūgumus iesniedza līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks, valdes locekļi Olita Augustovska, Andis Damlics un Raimonds Rožkalns.

Tādējādi valdē palicis tikai viens valdes loceklis - Ilona Līce.

Satiksmes ministrijā portālam db.lv sacīja, ka pagaidām plašāki komentāri netiek sniegti. Savukārt ar A. Mūrnieku portālam db.lv pagaidām sazināties nav izdevies.

Jaunā starptautiskās lidostas Rīga valde varētu tikt iecelta šonedēļ, žurnālistiem otrdien sacīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

«Šobrīd mēs ļoti straujā tempā meklējam cilvēkus, kompetentus pārstāvjus [lidostas valdē]. Es varu uzreiz apgalvot, ka tie nebūs nekādā veidā saistīti ne ar politiku, ne politiskajām partijām. Mēs šobrīd uzrunājam profesionāļus, kuriem būtu pieredze vadībā, kuriem būtu pieredze arī aviācijas jomā un finanšu jomā, un kas varētu nekavējoties uzņemties lidostas vadīšanu. Es ceru, ka šīs nedēļas laikā valde tiks nokomplektēta vismaz triju cilvēku sastāvā, lai tā varētu veiksmīgi darboties un turpināt strādāt,» teica Matīss.

Vienlaikus viņš izteica pateicību līdzšinējai lidostas valdei, norādot, ka tā ir paveikusi daudz, tomēr bijuši vairāki jautājumi par lidostas pārvaldību par kuriem valdei un Satiksmes ministrijai (SM) kā akcionāram bijuši atšķirīgi viedokļi. Tostarp akcionārs bijis neapmierināts ar lidostas papildus izdevumiem par advokātu pakalpojumiem tiesisko strīdu risināšanas lietās. «SM viedoklis un mans, kā ministra viedoklis, ir viennozīmīgs - mēs nevaram tērēt 100 tūkstošus eiro advokātiem, ja lidostā ir Juridiskais departaments, un turklāt, ja šīs lietas tiek zaudētas. Un tās lietas ir vienkāršas lietas, piemēram, lietas saistībā ar darbu tiesisko strīdu risināšanu, kas īstenībā ir ļoti vienkāršas lietas un nevar maksāt šādas milzīgas naudas summas,» sacīja Matīss.

Salīdzinoši zemais atalgojums neļauj lidostas Rīga valdei piesaistīt starptautiskus aviācijas ekspertus, trešdien intervijā LNT raidījumā 900 sekundes teica satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Viņš informēja, ka aktīvi tiek meklēti jauni starptautiskās lidostas Rīga valdes locekļi un izteica cerību, ka līdz nedēļas beigām izdosies nokomplektēt jaunu valdī, kā arī valdes locekļiem saņemt pielaidi valsts noslēpumam. «Mēs šobrīd aktīvi uzrunājam cilvēkus, kas varētu nākt strādāt lidostas vadībā. Tā kā lidosta ir paaugstināts drošības objekts, tad mums ir vajadzīgs arī saskaņot šos kandidātus ar attiecīgajām drošības iestādēm. Ceru, ka līdz nedēļas beigām mēs spēsim nokomplektēt lemtspējīgu jauno valdi,» teica Matīss.

Ministrs atklāja, ka uzrunātie kandidāti ir no Latvijas. «Jāsaprot, ka lidostas vadītāja atalgojums ir desmit reizes zemāks par jebkuras aviokompānijas vadītāja atalgojumu, kas strādā Rīgas lidostā. Tas arī ir zināms ierobežojums, lai mēs varētu piemeklēt augsta līmeņa, starptautiskus profesionāļus. Ar to mums ir jārēķinās,» teica Matīss.

Valsts uzņēmumu vadītāju algas atšķiras pat 27 reizes; virs 100 tūkst. eiro gadā gan nopelna vien dažviet

Tas izriet no DB analīzes, pētot lielāko valstij daļēji un pilnībā piederošo uzņēmumu vadītāju pērnā gada deklarācijas. No tām arī secināms, ka pagājušajā gadā vadītāju algas augušas, tiesa, dažos uzņēmumos krietni straujāk nekā citos.

Visstraujākais algas pieaugums vērojams par valsts naudu uzturētajā a/s Air Baltic Corporation, kas arī iepriekš izcēlusies ar dāsni atalgotiem vadītājiem. Nacionālās lidsabiedrības valdes priekšsēdētājs Martins Gauss pērn nopelnījis pāri par 935 tūkst. eiro, par teju 300 tūkst. eiro vairāk nekā gadu iepriekš un 550 tūkst. eiro vairāk nekā 2012. gadā. Skopošanās nav vērojama arī attiecībā uz citiem aviokompānijas valdes locekļiem – Martins Sedlackis saņēmis 520,8 tūkst. eiro, kas ir par 128 tūkst. eiro vairāk nekā gadu iepriekš, bet Vitolds Jakovļevs – 358,9 tūkst. eiro. Arī viņa alga pērn krietni pieaugusi – 2013. gadā V. Jakovļevs saņēma 276,5 tūkst. eiro, liecina deklarācija.

Risinot pagātnes mantojumu, Starptautiskā lidosta Rīga ir ierauta vismaz trīs skaļās un smagās tiesvedībās

To intervijā DB stāsta tikko no amata atbrīvotais Starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks. Nākot uz interviju, viņš uzsver, ka vēlas runāt par lidostas Rīga saimnieciskajiem darījumiem, taču kopumā šī saruna atklāj valsts kapitālsabiedrību valdes iecelšanas un darbības virtuvi ne no tās pievilcīgākās puses.

Ko varat atbildēt uz Satiksmes ministrijas (SM) pārmetumiem, ka lidostas valde nav profesionāli risinājusi tā saukto noklausīšanās skandālu un ir maksājusi dārgas naudas advokātiem?

Tas ir labākais, ko mēs varējām izdarīt ar tiem resursiem, kas mums pieejami. Juristu piesaiste bija valdes locekles Olitas Augustovskas menedžējamais lauciņš. Viņa valdē speciāli tika ielikta, lai veidotu tiltu starp lidostu un ministriju. Vai šajā savienojumā ir bijis sakaru kvalitātes trūkums, to es nevaru pateikt. Jāņem vērā, ka strīds ar mūsu drošības departamenta darbiniekiem nav vienkāršs darba strīds, jo paralēli ir krimināllieta. Mēs izmantojam Juridiskā departamenta kapacitāti, kur to var izmantot, kur pretī nav republikas labākie advokāti ar vārdu. Ja mēs gribējām zaudēt šo lietu, mēs arī šoreiz varējām izmantot cilvēkus, kuri paši ir noklausīti, lai viņi ar personīgo naidu vai attieksmi cīnās par šo lietu, bet tas, manuprāt, nebūtu korekti. Es vienmēr esmu bijis par profesionālu lidostas pārvaldību bez lirikas un politikas. Politika nevar spēlēt biznesu, un biznesam ir jāspēlē pēc biznesa principiem.

Risinot pagātnes mantojumu, Starptautiskā lidosta Rīga ir ierauta vismaz trīs skaļās un smagās tiesvedībās. To intervijā DB stāsta tikko no amata atbrīvotais Starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks. Nākot uz interviju, viņš uzsver, ka vēlas runāt par lidostas Rīga saimnieciskajiem darījumiem, taču kopumā šī saruna atklāj valsts kapitālsabiedrību valdes iecelšanas un darbības virtuvi ne no tās pievilcīgākās puses.

Satiksmes ministrija par VAS Starptautiskā lidosta Rīga jauno valdes priekšsēdētāju ir iecēlusi Andri Liepiņu, ņemot vērā viņa zināšanas un izprati par aviācijas nozari, kā arī pieredzi vadot nacionālās lidsabiedrības airBaltic padomi, un darbu valsts pārvaldē, strādājot par Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieku.

A/s KVV Liepājas metalurgs (LM) plāno paplašināt sortimentu un cer atgūt Kanādas un ASV tirgu.

Pieteikumi šīm un citām ziņām - raksta galerijā!

Starptautiskās lidostas Rīga jaunais valdes loceklis Verners Stūrmanis ir gatavs lidostas Drošības departamenta reorganizācijai, taču uzsver, ka tās nebūs lielas strukturālas pārmaiņas, aģentūrai LETA norādīja Stūrmanis.

Kā pirmo uzdevumu viņš gan min sekmīgu Eiropas Savienības Padomes prezidentūras aktivitāšu norišu nodrošināšanu, kas ir lidostas kompetencē.

Uz jautājumu, vai viņš ir pietiekami kompetents valdes locekļa amatam, Stūrmanis norāda: Attiecībā uz jomu, kas nodota manā pārraudzībā, jūtos pietiekami kompetents, protams, noteiktu laiku prasīs iedziļināšanās darba specifikā.

Kā ziņots, lidostā Rīga darbu sācis jaunais valdes loceklis Stūrmanis, kura atbildības sfēra būs saistīta ar lidostas drošības jautājumiem, aģentūru LETA informēja Satiksmes ministrijā.

Satiksmes ministrija kā Starptautiskās lidostas Rīga akcionārs, lemjot par Stūrmaņa iecelšanu valdes locekļa amatā, ņēma vērā viņa līdzšinējo profesionālo pieredzi darbā Valsts robežsardzē, kā arī sešu gada darba pieredzi, strādājot lidostas Rīga Robežsardzes kontroles punkta priekšnieka amatā.

Valsts policijas (VP) Ekonomisko Noziegumu apkarošanas pārvalde sākusi kriminālprocesu saistībā ar mākslīgi sadārdzinātām cenām juridiskajiem pakalpojumiem starptautiskajā lidostā Rīga, aģentūrai BNS pastāstīja VP pārstāvis Toms Sadovskis.

Viņš norādīja, ka kriminālprocess ir sākts pēc Krimināllikuma nodaļas par noziedzīgu nodarījumu pret īpašumu. Pēc Sadovska teiktā, šobrīd kriminālprocesā notiek izmeklēšana par iespējamām nelikumībām - mākslīgi sadārdzinātām cenām juridiskajiem pakalpojumiem, kas faktiski netika veikti.

«Nelikumīgās darbības, iespējams, varētu būt veiktas gandrīz visa 2014.gada garumā,» piebilda Sadovskis.

Kriminālprocess sākts 23.janvārī pēc pašreizējā lidostas valdes priekšsēdētāja Andra Liepiņa iesnieguma.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka pērn 11.novembrī, no amata atkāpās četri no pieciem lidostas valdes locekļiem, tostarp toreizējais lidostas valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks.

Drošības policija (DP) trešdien lūgusi Rīgas rajona prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret 11 pašreizējām un bijušajām starptautiskās lidostas Rīga amatpersonām un darbiniekiem saistībā ar nesankcionētu telefonsarunu noklausīšanos lidostā, informēja DP.

Kriminālprocess bija sākts 2013.gada 14.decembrī.

Izvērtējot iegūtās liecības, ekspertīžu rezultātus, kā arī kriminālprocesa materiālus kopumā, izmeklētājs uzskata, ka ir savākti pietiekami pierādījumi, lai sāktu kriminālvajāšanu pret trim personām par personas korespondences noslēpuma tīšu pārkāpšanu, četrām personām par nolaidību un vēl četrām personām par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu.

Sabiedrība par iespējamiem pārkāpumiem lidostā "Rīga" tika informēta 2013.gada 14.decembrī, kad medijiem tika izplatīts paziņojums par lidostas vadības rīcībā nonākušo informāciju, ka, lidostas valdei nezinot, ir veikta vairāku lidostas darbinieku nesankcionēta un prettiesiska telefona sarunu noklausīšanās un ierakstīšana.

2015. gads Latvijas aviācijā izcēlies ar finansējuma meklējumiem nacionālajai aviokompānijai AirBaltic

Neskatoties uz to, ka Latvijas aviācijas tirgu negatīvi ietekmēja Krievijas – Ukrainas krīze, ievērojami sarūkot pasažieru skaitam no un uz šo valstu galamērķiem, 2014. gads AirBaltic izrādījās veiksmīgs, atnesot ap 10 milj. eiro lielu peļņu. Vienlaikus ar kompānijas pozitīvajiem rezultātiem pieauga arī tās menedžmenta atalgojums, AirBaltic vadītāja Martina Gausa saņemtajai atlīdzībai teju sasniedzot viena miljona eiro robežu, kas ar ievērojamu atrāvienu ir lielākais gada atalgojums, ko Latvijā ir nopelnījis kādas valstij piederošas kompānijas vadītājs. Šis fakts sabiedrībā izsauca diezgan skaļu reakciju, jo īpaši tāpēc, ka pēc tam sekoja notikumi, kas vismaz daļai lika šaubīties, cik profesionāli un veiksmīgi aviokompānija patiesībā pēdējos četrus gadus ir tikusi vadīta, tās pasažieru skaitam kopš 2011. gada samazinoties par vairākiem simtiem tūkstošu. Šī gada beigās, kad valdība un Saeima lēma par papildu finanšu līdzekļu iepludināšanu AirBaltic, izlemts veikt arī atsevišķu auditu, lai izvērtētu tās valdes un padomes darbību.

Šodien, 7.augustā starptautiskā lidosta Rīga sadarbībā ar SIA RIXJET RIGA un nacionālo aviokompāniju airBaltic oficiālā atklāšanas pasākumā demonstrēja darbībā gaisa kuģu degvielas uzpildes hidrantus, kas izbūvēti lidostas teritorijā. Lidosta Rīga ir vienīgā lidosta Baltijā ar šādu degvielas piegādes sistēmu.

«Trešā degvielas piegādes operatora SIA RIXJET RIGA darba uzsākšana lidostā padarījusi konkurētspējīgāku aviācijas degvielas tirgu, uzlabojot aviokompānijām sniegto degvielas pakalpojumu pieejamību,» sacīja lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks.

Degvielas uzpildes hidranti izbūvēti ar mērķi saīsināt degvielas uzpildes laiku gaisa kuģiem to apkalpošanas procesā, kas ir īpaši būtiski kravas reisu lidmašīnām. Bez tam tiek paaugstināta lidlauka drošība, kā arī, izmantojot autotransportu ar mazāku CO2 izmešu apjomu, tiek samazināts vides piesārņojums. Kopumā lidostas teritorijā izbūvēti 15 hidranti.

Kopš 2010.gada starptautiskajai lidosta Rīga bijuši seši valdes priekšsēdētāji.

2010.gads lidostai Rīga sākās Krišjāņa Petera vadībā, kurš attiecīgo amata ieņēma no 2007.gada janvāra līdz 2010.gada 16.decembrim. Peteru amatā nomainīja un lidostas vadības grožus savās rokās ņēma Arnis Luhse, kurš šajā desmitgadē bijis ilglaicīgākais uzņēmuma valdes priekšsēdētājs, amatu ieņemot līdz 2012.gada oktobra beigām.

2013.gada 20.decembrī par lidostas Rīga valdes priekšsēdētāju kļuva Aldis Mūrnieks, kurš šo amatu ieņēma līdz 2014.gada 19.novembrim. Amatā viņu nomainīja Andris Liepiņš, kurš Baltijas lielāko lidostu vadīja līdz pērnā gada jūnijam.

Pēdējā gadā OCTA cenas augušas par vairākiem desmitiem procentu; tik straujš lēciens, kāds novērots šogad, vairs nav gaidāms, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šis gads sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) jomā aizvadīts skaļās diskusijās par polišu cenu kāpumu, par ko gan jau ilgus gadus brīdināja apdrošinātāji, taču nu ķērušies pie reālas darbības.

Kopumā OCTA tirgus 2017. gada sešus mēnešus noslēdza ar 6,2 miljonu eiro zaudējumiem. Zaudējumi OCTA nozarē gan nav nekas jauns, un pēdējo desmit gadu laikā ik gadu vērojamas to svārstības. «Latvijā OCTA apdrošināšanas cenas turpina augt, taču tik straujš kāpums kā pēdējā gada laikā vairs nav paredzams,» prognozē Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) un LTAB vadītājs Jānis Abāšins.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, salīdzinot 2017. gada septembri ar 2016. gada decembri, KASKO cenas ir pieaugušas par 29,6%, bet OCTA – par 82,2%. Ergo aplēses liecina, ka CSP dati attiecībā uz fiziskajām personām piemērojamām apdrošināšanas pakalpojumu cenām varētu būt diezgan precīzi. Savukārt cenu pieaugums juridisko personu segmentā ir mazāks, norāda Ergo Transportlīdzekļu apdrošināšanas nodaļas vadītājs Aldis Eņģelis. «Cenas pieaugums saistīts ar ilgstošu apdrošinātāju izmaksām neatbilstoši zemas OCTA cenas uzturēšanu, ko veicināja sīvā apdrošinātāju cīņa par katru klientu, zaudējumus sedzot no citiem apdrošināšanas veidiem,» skaidro Seesam Sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšanas produktu grupas vadītājs Renārs Mūrnieks.