Skandāli ap lidostu Rīga jau līdzinās teju vai kriminālromāna cienīgam sižetu, bet politisko atbildību par notiekošo ar Latvijai stratēģiski svarīgiem aviācijas uzņēmumiem tā arī neviens neuzņemas.
Uzņēmuma valdes locekļi pēc LR Komerclikuma ir pakļauti uzņēmuma īpašniekam. Privātajā uzņēmējdarbībā pašlaik ar Finanšu ministrijas virzīto likumprojektu, kas paredz valdes personīgu atbildību par uzņēmuma nodokļu parādiem, faktiski tiek mēģināts šo loģisko pakļautības ķēdi lauzt un uzņēmuma valdes locekļus pakļaut Valsts ieņēmumu dienestam. Savukārt pašreizējie notikumi ap valsts kapitālsabiedrību Starptautisko lidostu Rīga uzskatāmi demonstrē to, ka valsts uzņēmumos īpašnieka un valdes pakļautības, kā arī atbildības ķēde principā nefunkcionē jau tagad.
Aptuveni pirms mēneša no darba aizgāja gandrīz visa VAS Starptautiskā lidostas Rīga valde. Neaizgāja gluži labu prātu un bijušais lidostas Rīga šefs Aldis Mūrnieks 14.11.2014. intervijā DB neslēpa ne to, ko viņš domā par valsts uzņēmumu valdes locekļu beztiesīgo un viegli ietekmējamo stāvokli, ne arī samilzušās problēmas Latvijas aviācijā, kuras radušās pirms vairākiem gadiem un pa šo laiku ir tikai augušas lielākas. Kāpēc? Acīmredzot uzņēmumu īpašniekiem – šajā gadījumā Satiksmes ministrijai vai pat visai valdībai kopumā – īpaši nav rūpējis, lai šīs problēmas tiktu atrisinātas. Galvenais, šķiet, visu labi paslaucīt zem tepiķa, lai neuzzinātu plašāka publika. Mūrnieks runāja par politisko spiedienu komerciāli neizdevīga līguma slēgšanā ar īru zemo cenu aviokompāniju Ryanair, par absurdo tiesvedību ar otru Latvijas valstij piederošo lielo aviācijas uzņēmumu – aviokompāniju airBaltic… Nu, un tagad viņš ir viens no bijušajiem lidostas Rīga valdes locekļiem, kuriem ir piemērots aizdomās turamā statuss un draud pat saukšana pie kriminālatbildības it kā sakarā ar lidostas drošības departamenta noklausīšanās skandālu. Rakstu «it kā», jo šie nav pirmie Latvijas valsts uzņēmumu valdes locekļi, pret kuriem notiek represīvo iestāžu vēršanās. Mēdz būt arī trakāk – aizturēšanas šovi ar vīriem maskās, izvazāšana pa medijiem, satriecot cilvēku reputāciju sīkās drumslās. Tikai pēc tam gadiem ilgi ir klusums – notiesāto nav.
Ap Latvijas aviācijas sektoru viss burbuļo un vārās. Portāls pietiek.com publicē dokumentus, no kuriem redzams, ka nacionālā aviokompānija kopš 2011. gada beigām ir uzkrājusi parādu par lidostas sniegtajiem pakalpojumiem vairāk nekā 20 milj. eiro apmērā. Taču tā ir tikai viena stāsta puse, jo airBaltic uzskata, ka sakarā ar savulaik negodīgajām atlaidēm lidosta Rīga ir parādā miljonus arī aviokompānijai. Bet Satiksmes ministrija, kas ir abu šo uzņēmumu akcionāre, publiski bezpalīdzīgi plāta rokas, sak, mēs jau tur nevaram neko darīt, jo abu uzņēmumu saimnieciskie darījumi tagad atrodas tiesu instancēs. Tiesu instancēs atrodas vēl viens Latvijas aviāciju apdraudošs gadījums, kur bankrotējusī lietuviešu aviokompānija flyLAL prasa apķīlāt lidostas Rīga un airBaltic īpašumu par vairākiem desmitiem miljonu eiro.
Tā tas ir jau sešus gadus un Satiksmes ministrija joprojām nav neko redzamu izdarījusi, lai problēmu atrisinātu. Uz šādu skandālu fona, ko papildina vēl arī citas ar savulaik pieņemtajiem politiskajiem lēmumiem saistītas tiesvedības, airBaltic cer piesaistīt privāto investoru, kuru šai kompānijai būtu vajadzējis jau vakar.
Aviācija ir tikai viens no valsts kontrolē esošajiem sektoriem, kas izgaismo fundamentālu problēmu valsts uzņēmumu pārvaldē. Joprojām valsts uzņēmumu valdēs cilvēki tiek iecelti politiski – galvenais, lai būtu esošajai valsts varai uzticams personāžs, kas saprot prioritātes.
Akcionāru uzstādījums šiem uzņēmumiem mainās līdzi politiskajiem vējiem. Taču, ja kaut kas noies greizi, atbildēs ne jau politisko lēmumu autori un rīkojumu devēji. Šādā situācijā drīzāk jābrīnās, ja valsts uzņēmumu valdēs tomēr strādā arī pa kādam profesionālim. Pēc būtības joprojām valdošā prakse ir nepārprotams signāls skaidri domājošiem un politiski neangažētiem cilvēkiem nelīst valsts uzņēmumu valdēs – samals un izspļaus.
Par neadekvāti zemu algu būsi pakļauts lielai atbildībai un nemitīgai šurpu turpu raustīšanai, un tad vēl nezini, kurā dienā un ar ko tas viss beigsies tāpēc vien, ka būs pamainījušies politisko spēku samēri.
