Kompānijas beidzot vienojušās par izlīguma modeli

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda valsts a/s Starptautiskā lidosta «Rīga» valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, kurš pērnā gada novembrī pārņēma lidostas vadību.

Vai pirmajos darbības mēnešos ir bijuši kādi pārsteigumi, ko pirms nonākšanas amatā negaidījāt?

Nē, lielu pārsteigumu nav. Īpaši kopš 2011. g. beigām, kad biju AirBaltic padomē, ļoti labi zināju, kas notiek lidostā, aviācijā. Pagātnes lietas gan paņem pārāk daudz laika tam, lai veidotu aviācijas stratēģiju kopā ar AirBaltic un Satiksmes ministriju. Ir gan arī lietas, ar ko nebiju rēķinājies, ka jaunajai valdei ar to būs tik daudz jānodarbojas. Piemēram, turpinās Kohēzijas projekts, pirmais perons tiek rekonstruēts operacionāli visgrūtākajā laikā, jo uz prezidentūras pasākumiem būtiski pieaug gan VIP viesu, gan specreisu skaits. Līdz ar to jārisina lidmašīnu stāvvietu un lidostas tehnikas pietiekamības jautājums, lai visus vienā laikā apkalpotu. Būtu loģiski, ja Kohēzijas projekts un pirmais perons būtu bijuši pabeigti 2014. g., lai neievilktos prezidentūrā, vai arī tiktu atlikti uz 2016. g., kas gan nav iespējams struktūrfondu plānošanas dēļ. Grūti saprast, kāpēc piektā kārta tika uzsākta un tad būvniecību bija plānots apturēt. Tagad darām visu, lai piekto kārtu (savienojošā daļa un piestātne) pabeigtu līdz 2017. g. sākumam.

Zemo cenu lidsabiedrība Ryanair nav gatava ar lidostu slēgt identisku līgumu, kāds ir noslēgts ar Wizz Air, taču, piemērojot īpašas atlaides šai lidsabiedrībai, varētu draudēt tiesvedība, norāda bijušais lidostas vadītājs Aldis Mūrnieks.

Mūrnieks uzskata, ka Ryanair lieta ir saimnieciska rakstura jautājums, kas būtu jāizlemj lidostai, jo Satiksmes ministrija «zināmā mērā ir politiska». «Lidostai jādomā, ko tā nopelna un cik maksās cilvēkiem. Nav tikai pasažieru skaits, bet svarīgi ir arī, cik lieli līdzekļi tiek ienesti kompānijai,» uzsver Mūrnieks.

Viņš skaidro, ka ir neizpratnē par to, kādas interpretācijas par šo tēmu ir izskanējušas. Lidosta jau kopš pavasara ir komunicējusi ar Ryanair par jauna līguma slēgšanu. Šajā laikā esot noslēgts līgums ar lidsabiedrību Wizz Air «ar skaidriem noteikumiem, ar skaidru līgumu, ar jauniem galamērķiem un pasažieru skaita pieaugumu», norāda Mūrnieks.

Zemo cenu lidsabiedrība Ryanair vēl nav noslēgusi jaunu līgumu ar Rīgas lidostu un no marta var arī no Rīgas aiziet, ņemot vērā šīs lidsabiedrības visai neordināros lēmumus arī citās lidostās, norāda lidostas vadītājs Andris Liepiņš.

«Nosacījumi Ryanair ir skaidri - viņi zina, kādus līgumus par aviācijas pakalpojumu sniegšanu lidosta var slēgt, jo kārtību regulē Ministru kabineta noteikumi. Varam, protams, skatīties, kāds ir pakalpojumu apjoms, kuru pērk lidsabiedrība, jo ne visi pērk vienādu pakalpojumu grozu,» skaidro lidostas vadītājs.

Grūti esot vērtēt Ryanair pozīciju, jo lidsabiedrības rīcība esot visai neordināra. Tehniskajā līmenī lidsabiedrība lidostai ir pieprasījusi jautājumus par pakalpojumu apjomu un cenu. «Esmu piesardzīgi optimistisks, ka atradīsim iespēju potenciālai sadarbībai arī turpmāk. Ja nē, tad Wizz Air ir gatavi paplašināties. Viena lidmašīna tai jau ir bāzēta Rīgā, un tā varētu turpināt attīstību nākamajā gadā. Arī airBaltic var pārņemt daļu no pasažieriem,» uzsver Liepiņš.

Rīgas apgabaltiesa ir atstājusi negrozītu pirmās instances tiesas nolēmumu, ar kuru apmierināts Īrijas komersanta "Ryanair Ltd." pieteikums, un lidostai būs jākompensē zaudējumi un tiesāšanās izdevumi 1,6 miljonu eiro apmērā.

Tiesa lēma, ka 2014.gada 24.marta ārvalsts šķīrējtiesas spriedums "Ryanair" strīdā ar VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" ir atzīstams un izpildāms Latvijā.

Šis apelācijas instances tiesas lēmums nav pārsūdzams un ir stājies likumīgā spēkā.

Tas nozīmē, ka lidostai "Rīga" jāmaksā "Ryanair" piespriestā zaudējumu kompensācija 802 000 eiro apmērā, jāsedz tiesvedību izdevumi Latvijā un ārvalsts šķīrējtiesā, kā arī jāsedz ar lietas vešanu saistītie izdevumi advokāta palīdzībai.

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija savā lēmumā ir atzinusi, ka minētais ārvalsts šķīrējtiesas spriedums neskar pieteicēja pasažieru tiesības, jo tie nav konkrētā šķīrējtiesas līguma dalībnieki.

Starptautiskā lidosta Rīga nevar subsidēt Īrijas zemo cenu aviokompāniju Ryanair, kurai 31.martā beidzas līgums ar lidostu, uz citu lidsabiedrību rēķina, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service sacīja lidostas valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš.

«Lidostai ir nepieciešamas zemo cenu aviokompānijas – viņas atved būtisku pasažieru skaitu. Tajā pašā laikā mēs nevaram subsidēt vienu aviokompāniju uz citu lidsabiedrību rēķina. Mēs Ryanair esam ļoti skaidri pateikuši, ka nekādu citu modeli, kas atšķirotos no, piemēram, [Ungārijas zemo cenu aviokompānijas] Wizz Air nosacījumiem, mēs nepiedāvāsim. No ekonomiskā viedokļa Ryanair ir vairāki ļoti piepildīti maršruti, kuros pārtraukt lidojumus būtu vienkārši neracionāli. Tajā pašā laikā mēs zinām, ka Ryanair uzvedība ne vienmēr ir prognozējama. Tādēļ es esmu piesardzīgi optimistisks par to, ka mēs ar viņiem varēsim vienoties,» klāstīja Liepiņš.

Parīzes Tirdzniecības tiesa ir likusi Lielbritānijas tiešsaistes tūrisma aģentūrai «lastminute.com» izbeigt Īrijas zemo cenu aviosabiedrības «Ryanair» biļešu pārdošanu bez šīs aviosabiedrības piekrišanas, kā arī nosodījusi šādu praksi kā «parazītismu».

«Izmantojot «Ryanair» datubāzi,» «lastminute.com» un tās Francijas operācija «Lmnext FR» «ir veikušas parazītisma aktu,» teikts tiesas lēmumā, kas datēts ar 20.martu un kura kopiju ieguvusi ziņu aģentūra AFP.

«Ryanair» savā paziņojumā apsveica šo tiesas lēmumu, kas liek izbeigt aviokompānijas vietnes «izmantošanu par brīvu» bez tās piekrišanas.

«Ryanair» preses sekretārs Robins Kīlijs paziņoja, ka aviokompānija aicina patērētājus «izvairīties no tādiem datu kopētājiem kā «lastminute» un reģistrēties tieši «Ryanair» vietnē – vienīgajā vietā, kur atrodamas vislētākās «Ryanair» biļetes».

Lieta tika ierosināta pēc tam, kad «Ryanair» ieviesa ierobežojumus tās vietnes izmantošanā. Starp šiem ierobežojumiem ir aizliegums tūrisma aģentūrām pirkt «Ryanair» reisu biļetes no šīs vietnes.

Ja izveidosies situācija, kurā aviokompānija Ryanair nebūs noslēgusi līgumu ne ar vienu virszemes pakalpojumu sniedzēju Rīgas lidostā pēc līguma beigām 31.martā, tā apmaksās rēķinu par konkrēto saņemto pakalpojumu, taču lidojumi netiks traucēti, informēja lidostā.

Starptautiskā lidosta Rīga ir saņēmusi vasaras lidojumu sarakstu no Ryanair, kas paredz 55 lidojumus nedēļā. Tā kā lidostā strādā arī otrs virszemes pakalpojumu sniedzējs - Havas un daļa kompāniju apkalpo lidosta, daļu - Havas, tad aviokompānijām ir iespēja izvēlēties, kura kompānija to apkalpos.

Virszemes pakalpojumu sniedzējs lidostā Havas iepriekš atzina: «Kamēr jebkādas sarunas par Ryanair apkalpošanu ir procesā un nav noslēgts neviens konkrēts līgums, mēs atturēsimies komentēt Havas Europe dalību šajā sarunu procesā».

Ryanair pagaidām komentāru šajā jautājumā nav sniedzis.

Slēdzot savu gaisa telpu, Krievijai jārēķinās ar atbildi no Rietumiem - tā saka valsts uzņēmuma Latvijas Gaisa satiksme (LGS) valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš. Intervijā LGS vadītājs stāsta par iespējamiem riskiem sankciju dēļ, nepieciešamību saņemt pielaidi valsts noslēpumam Baibai Brokai un tiesvedību ar aviokompāniju Ryanair.

Eiropa un Krievija viena otrai šobrīd piemēro dažādas ekonomiskās sankcijas. Kā tas ietekmē, tēlaino sakot, debesīs notiekošos procesus jeb gaisa satiksmes sistēmu?

Šobrīd reāli mēs to neizjūtam. Īstenībā ir tā, ka pēdējo divu trīs mēnešu laikā tranzīta segmentā ir pieaugums 4% līdz 6% apmērā, tas ir vairāk, nekā plānojām. Tas saistāms ar apstākli, ka ekonomika pasaulē attīstās, situācija uzlabojas. Tā tas ir šobrīd.

Krievijas valdība ir norādījusi, ka jaunu ekonomisko sankciju ieviešanas gadījumā no Eiropas puses varētu tikt slēgta Krievijas gaisa telpa eiropiešu aviokompānijām. Ar kādām sekām tad jārēķinās Latvijas aviācijas nozarē?

Risinot pagātnes mantojumu, Starptautiskā lidosta Rīga ir ierauta vismaz trīs skaļās un smagās tiesvedībās

To intervijā DB stāsta tikko no amata atbrīvotais Starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks. Nākot uz interviju, viņš uzsver, ka vēlas runāt par lidostas Rīga saimnieciskajiem darījumiem, taču kopumā šī saruna atklāj valsts kapitālsabiedrību valdes iecelšanas un darbības virtuvi ne no tās pievilcīgākās puses.

Ko varat atbildēt uz Satiksmes ministrijas (SM) pārmetumiem, ka lidostas valde nav profesionāli risinājusi tā saukto noklausīšanās skandālu un ir maksājusi dārgas naudas advokātiem?

Tas ir labākais, ko mēs varējām izdarīt ar tiem resursiem, kas mums pieejami. Juristu piesaiste bija valdes locekles Olitas Augustovskas menedžējamais lauciņš. Viņa valdē speciāli tika ielikta, lai veidotu tiltu starp lidostu un ministriju. Vai šajā savienojumā ir bijis sakaru kvalitātes trūkums, to es nevaru pateikt. Jāņem vērā, ka strīds ar mūsu drošības departamenta darbiniekiem nav vienkāršs darba strīds, jo paralēli ir krimināllieta. Mēs izmantojam Juridiskā departamenta kapacitāti, kur to var izmantot, kur pretī nav republikas labākie advokāti ar vārdu. Ja mēs gribējām zaudēt šo lietu, mēs arī šoreiz varējām izmantot cilvēkus, kuri paši ir noklausīti, lai viņi ar personīgo naidu vai attieksmi cīnās par šo lietu, bet tas, manuprāt, nebūtu korekti. Es vienmēr esmu bijis par profesionālu lidostas pārvaldību bez lirikas un politikas. Politika nevar spēlēt biznesu, un biznesam ir jāspēlē pēc biznesa principiem.

Īrijas zemo cenu aviokompānija «Ryanair» piektdien atcēlusi reisus no lidostas «Rīga» uz Beļģijas galvaspilsētu Briseli un Vācijas pilsētām Berlīni un Brēmeni, aģentūru LETA informēja lidostā.

Attiecīgi piektdien atcelti arī «Ryanair» reisi no šim trim pilsētām uz Rīgas lidostu.

Kā ziņots, streika dēļ «Ryanair» paziņojis par gandrīz 400 reisu atcelšanu piektdien.

«Ryanair» paziņoja, ka Vācijas pilotu streika dēļ piektdien atcels 250 reisus. Šo reisu pasažieri bez maksas varēs mainīt izlidošanas laiku vai arī nodot atpakaļ biļetes. Piektdien streikot jau solījuši «Ryanair» piloti Īrijā, Zviedrijā un Beļģijā, paredzot būtiskus traucējumus tūkstošiem pasažieru. Šo streiku dēļ «Ryanair» iepriekš paziņoja par 146 reisu atcelšanu.

«Ryanair» jau pagājušajā mēnesī skāra vairāki streiki, kas Beļģijā, Īrijā, Itālijā, Portugālē un Spānijā ietekmēja 600 lidojumus.

Īrijas zemo cenu aviokompānijas Ryanair piloti vairākās Eiropas valstīs piektdien rīko koordinētu 24 stundu streiku, ietekmējot desmitiem tūkstošu pasažieru plānus.

Streiku rīko Ryanair piloti Īrijā, Vācijā, Beļģijā, Nīderlandē un Zviedrijā, aviosabiedrībai liekot atcelt aptuveni 400 no piektdien ieplānotajiem 2400 reisiem.

Lidsabiedrība norāda, ka šis streiks ietekmējis aptuveni 55 000 pasažieru, kuriem piedāvāta par biļetēm iztērētās naudas atmaksa vai alternatīvi lidojumi.

Streiks vissmagāk skāris Vāciju, kur desmit lidostās atcelti 250 lidojumi. Vācijas arodbiedrība Cockpit norāda, ka aicinājusi tās 400 Ryanair pilotus rīkot 24 stundu streiku, sākot no piektdienas plkst.3.01 (plkst.4.01 pēc Latvijas laika).

Tikmēr Nīderlandē tiesa ceturtdien atļāva Ryanair pilotiem valstī pievienoties šiem streikiem, taču aviokompānija vēsta, ka lidojumi uz un no Nīderlandes netiks atcelti.

Aviosabiedrība Ryanair apsver iespēju mainīt savu darbības stratēģiju un kļūt par «pasažieru piegādātāju» citām aviosabiedrībām, kas piedāvā tālākus reisus.

Ryanair Holdings Plc patlaban veic pārrunas ar International Airlines Group, Virgin Atlantic Airways Ltd., Norwegian Air Shuttle ASA un Portugāles TAP.

Kompānija iecerējusi savus tuvos reisus savienot ar tālākiem reisiem, kurus veic citas aviosabiedrības, piegādājot pasažierus uz savienojošajām lidostām, no kurām operē šie partneri, otrdien apstiprināja Ryanair preses sekretārs Robins Kielijs. Pirmdien par to aģentūrai Reuters bija izteicies Rynair ģenerāldirektors Maikls O'Līrijs.

Iepriekš viņš šādu sadarbību ar citām aviosabiedrībām noraidīja, skaidrojot, ka tas nesaskanētu ar Ryanair centieniem pēc iespējas mazāk pavadīt laiku lidostās starp reisiem, kas ir svarīgi zemo ceno aviosabiedrībai.

Nākamajā gadā, neskatoties uz riskiem, kas saistīti ar lidsabiedrības Ryanair aiziešanu no Rīgas lidostas, pasažieru kritums nebūs lielāks kā 5%, salīdzinot ar šo gadu, intervijā aģentūrai LETA norāda lidostas vadītājs Andris Liepiņš.

Liepiņš apgalvo, ka Ryanair iespējamā aiziešana naudas izteiksmē būtiski neko nemainīs, jo Ryanair neesot bijis tas, kas deva ienākumus, proti, «nemaksāja tajā apjomā kā pārējie». Viņš piebilst - ja Ryanair aiziet prom, nepieciešams viens pilns gads, lai pasažierus atgūtu.

Vērtējot šo gadu, jaunais vadītājs skaidro, ka «ar 4,8 miljoniem apkalpoto pasažieru skaitu un 44 miljoniem eiro ienākumiem turpat vien esam, kur bijām pērn». Nedaudz esot pamainījusies pasažieru struktūra - vairāk ir ceļotāju no viena punkta uz otru, bet samazinās tranzīta pasažieru skaits, kas darot nedaudz bažīgus.

Starptautiskajai lidostai Rīga ar Īrijas zemo cenu aviokompāniju Ryanair, visticamāk, izdosies vienoties par jauniem līguma nosacījumiem un aviokompānija Rīgu nepametīs, otrdien intervijā LNT raidījumā 900 sekundes teica lidostas jaunais valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš.

Viņš pastāstīja, ka Ryanair, ar kuru lidostai martā beidzās līgums, ir nosūtīts jauns piedāvājums, kur apkalpošanas maksa ir līdzīga tam, kādas tiek piedāvātas citām kompānijām. «Es ceru, ka tuvāko nedēļu laikā mēs atradīsim vienošanos,» teica Liepiņš.

Viņš uzsvēra, ka gan Ryanair, gan lidostas interesēs ir saglabāt aviokompānijas bāzi Rīgā. «Es domāju, ka mēs atradīsim kopēju risinājumu, lai Ryanair paliktu un lidotu no Rīgas. (..) Pašlaik es to apgalvot nevaru - 100% pārliecība man nav [ka lidsabiedrība paliks Rīgā], bet tajā pašā laikā Ryanair ir pasludinājis savu vasaras sezonu, biļešu pārdošanu ir sācis - tas liecina, ka interese darboties Rīgas lidostā viņiem ir,» atzīmēja lidostas vadītājs.

Īrijas zemo cenu aviokompānija «Ryanair» ceturtdien atteikusies izmaksāt kompensācijas pasažieriem, kuru reisi šonedēļ tikuši atcelti lidsabiedrības darbinieku streiku dēļ, šādu lēmumu skaidrojot ar ārkārtējiem apstākļiem.

«Ryanair» trešdien un ceturtdien Eiropā atcēlusi aptuveni 600 lidojumus saistībā ar stjuartu divu dienu streikiem Spānijā, Portugālē, Beļģijā un Itālijā, ietekmējot apmērām 50 000 pasažieru ceļojumu plānus. Ceturtdien atcelts arī «Ryanair» reiss no Rīgas uz Žironas lidostu netālu no Barselonas.

Eiropas Savienības (ES) tiesību akti nosaka, ka reisa atcelšanas gadījumā aviokompānijai katram pasažieriem jāmaksā 250 līdz 600 eiro atkarībā no lidojuma attāluma, tomēr kompensācija nav jāmaksā ārkārtēju apstākļu gadījumā.

««Ryanair» pilnībā ievēro ES tiesību aktus. Taču, tā kā šie lidojumi tika atcelti ārkārtas apstākļu dēļ, kompensāciju izmaksa nav paredzēta,» skaidro lidsabiedrība.

Īrijas zemo cenu aviokompānija «Ryanair» pirmdien prezentēja restrukturizācijas plānu, kas paredz izveidot četras struktūrvienības, kā arī paziņoja par zaudējumiem iepriekšējā ceturksnī.

«Ryanair» pavēstīja, ka restrukturizācijas plāns paredz izveidot četras struktūrvienības, un katrai būs savs vadītājs.

Maikls O’Līriijs vadīs grupu kopumā, kā arī viņa vadībā atradīsies uzņēmums «Ryanair DAC», kas pārvaldīs lidsabiedrības darbības Īrijā.

Tāpat tiks izveidota struktūrvienība «Ryanair UK», «Laudamotion» Austrijas biznesa pārvaldībai un «Ryanair Sun» jeb Polijas struktūrvienība.

«Ryanair» arī norāda, ka O’Līriijs piekritis turpināt vadīt aviokompāniju vēl piecus gadiem.

Vienlaikus aviosabiedrība paziņoja, ka šā biznesa gada trešajā ceturksnī, kas noslēdzās decembrī, tā strādāja ar 20 miljonu eiro tīrajiem zaudējumiem, kas galvenokārt tiek skaidroti ar lidmašīnu biļešu cenu kritumu.

Īrijas zemo cenu aviokompānijas Ryanair piloti Vācijā piektdien pievienosies Eiropā paredzētajiem Ryanair darbinieku streikiem, saasinoties nesaskaņām par darbinieku atalgojumu un darba nosacījumiem.

Vācijas arodbiedrība «Cockpit» norāda, ka aicinājusi tās 400 «Ryanair» pilotus rīkot 24 stundu streiku, sākot no piektdienas plkst.3.01 (plkst.4.01 pēc Latvijas laika) un ietekmējot visus aviokompānijas izlidojošos reisus.

«Mēs ārkārtīgi atvainojamies ietekmētajiem pasažieriem. Atbildība gulstas uz »Ryanair« vadības pleciem,» preses konferencē trešdien sacīja «Cockpit» prezidents Martins Lohers.

Piektdien streikot jau solījuši «Ryanair» piloti Īrijā, Zviedrijā un Beļģijā, paredzot būtiskus traucējumus tūkstošiem pasažieru.

Arodbiedrības skaidro, ka to prasības pēc algu palielināšanas un darba nosacījumu uzlabošanas nav sadzirdētas, un pēc vairāku mēnešu ilgušām sarunām nav panākts progress.

Īrijas zemo cenu aviokompānija "Ryanair" paziņojusi, ka tā par 20% samazina reisus Berlīnes Brandenburgas lidostā, kā iemeslu minot to, ka lidostas maksas ir pārāk augstas, tādēļ tiks pārtraukti arī reisi no šīs lidostas uz Rīgu un vēl pieciem galamērķiem.

"Šo samazinājumu dēļ "Ryanair" lidmašīnu skaits, [kas bāzējas] Berlīnē, tiks samazināts no deviņām līdz septiņām, tādējādi tiks zaudēti (..) seši maršruti - Brisele, Hanija, Kauņa, Krakova, Luksemburga, Rīga, jo Eiropas lielākā aviosabiedrība pārvirza savu jaudu uz citām Eiropas Savienības valstīm ar zemākām izmaksām, piemēram, Itāliju, Poliju un Spāniju," teikts "Ryanair" vietnē publiskotajā paziņojumā.

Tajā nav minēts, kad reisi no Berlīnes uz šīm sešām lidostām tiks pārtraukti, taču piebilsts, ka "šis paziņojums seko pēc vairākiem "Ryanair" brīdinājumiem, ka Vācija 2025.gada vasarā zaudēs vēl 10% no "Ryanair" Vācijas kapacitātes (..), ja Vācijas valdība nespēs mainīt nesen par 24% paaugstināto aviācijas nodokli (un galu galā to atcelt), risināt strauji pieaugošo maksu par dispečeru pakalpojumiem (+100 % kopš 2019.gada) un atlikt drošības nodevas maksimālā apjoma palielināšanu par 50% (no 2025. gada janvāra)".

Īrijas zemo cenu aviokompānija «Ryanair» ceturtdien paziņoja, ka panākusi vienošanos ar pilotus pārstāvošo Īrijas arodbiedrību, kas varētu izbeigt pilotu streikus, kuru dēļ ietekmēti vairāku desmitu tūkstošu pasažieru ceļojumu plāni.

«»Ryanair« šodien apstiprina, ka naktī tā panākusi vienošanos ar arodbiedrību FORSA un tās Īrijas pilotu komiteju, kas pārstāv Īrijas Republikā bāzētos pilotus,» norāda aviokompānija.

Medijos izskanējusi informācija, ka arodbiedrība ieteikusi pilotiem atbalstīt šo vienošanos, kuras detaļas gan pagaidām nav atklātas.

«Ryanair šos ierosinājumus nodos izskatīšanai [uzņēmuma] padomē pēc tam, kad Īrijā bāzētie piloti būs nobalsojuši par šo vienošanos,» skaidro lidsabiedrība.

Jau ziņots, ka augusta sākumā «Ryanair» piloti vairākās Eiropas valstīs rīkoja koordinētu 24 stundu streiku, ietekmējot desmitiem tūkstošu pasažieru plānus.

Streiku rīkoja «Ryanair» piloti Īrijā, Vācijā, Beļģijā, Nīderlandē un Zviedrijā, un tādēļ aviosabiedrībai bija jāatceļ aptuveni 400 no ieplānotajiem 2400 reisiem.

Itālijas konkurences uzraugs ceturtdien noteica Īrijas zemo cenu aviokompānijai «Ryanair» 1,85 miljonu eiro naudassodu par reisu masveida atcelšanu un tās ietekmētu pasažieru adekvātu neinformēšanu par viņu tiesībām.

Konkurences uzrauga paziņojumā teikts, ka 2017. gada septembrī tas pret «Ryanair» sācis procedūru par nekorektu komercpraksi, jo aviokompānija atcēlusi tūkstošiem lidojumu «organizatorisku un vadības problēmu dēļ».

Šīs problēmas nebija «neparedzētas lietas vai problēmas, kuras aviokompānija nespēj kontrolēt, un līdz ar to tika radītas lielas neērtības klientiem», sacīts paziņojumā.

Konkurences uzraugs norādījis, ka «Ryanair» sākumā nav pareizi informējusi pasažierus par viņu tiesībām uz finansiālu kompensāciju atbilstoši Eiropas Savienības normām, un vienīgi piedāvājusi apmainīt biļetes vai saņemt par tām atpakaļ naudu.

Pēc tam, kad konkurences uzraugs bija sācis procedūru, «Ryanair» februārī atjaunojusi informāciju savā interneta vietnē un «individuāli sazinājusies ar klientiem, uz kuriem tas attiecas», lai viņus informētu par viņu tiesībām un to, kā tās izmantot, teikts paziņojumā.

Lidsabiedrības «Ryanair» stjuartu streiki nav ietekmējuši lidojumus uz Rīgu, reisi no un uz Rīgu kursē ierastajā režīmā, apliecināja lidostas «Rīga» Komunikācijas vienības vadītāja Laura Karnīte.

«Patlaban neesam saņēmuši informāciju no aviokompānijas, ka būtu plānots atcelt kādus reisus no vai uz Rīgu. Viss notiek, kā paredzēts,» sacīja Karnīte.

Jau ziņots, ka lidsabiedrība «Ryanair» trešdien, 18.jūlijā paziņoja, ka 25. Un 26.jūlijā paredzētā spāņu, portugāļu un beļģu stjuartu streika dēļ atcēlusi 600 reisus.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība lēš, ka tas varētu skart 100 000 pasažieru, un paziņojusi, ka klientiem tiks piedāvātas vietas alternatīvos lidojumos vai pilnīga biļešu cenu kompensēšana.

Streiko arī itāļu stjuarti, taču «Ryanair» apgalvo, ka tas neskaršot tās lidojumus uz Itāliju.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība "Ryanair", kas plāno nākamgad Kauņas lidostā pastāvīgi bāzēt trīs lidmašīnas, būvēs vēl vienu lidmašīnu apkopes, remonta un kapitālremonta angāru.

"Ryanair" meitasuzņēmums Lietuvā "FRC LT" no Lietuvas valsts lidostu operatorkompānijas "Lietuvosoro uostai" iznomājis 1,06 hektāru plašu zemesgabalu, uz kura būvēs 7600 kvadrātmetru plašu angāru. Kā liecina publiski pieejamā ietekmes uz vidi novērtējuma informācija, angārs, kurā tiks radītas ap 150 jaunām darbavietām, darbību sāks nākamā gada pēdējā ceturksnī.

"Garāžas tipa ēka (angārs) tiks izmantota, lai apkalpotu tikai "Ryanair" lidmašīnas, un vienlaicīgi tajā varēs novietot divas lidmašīnas," pausts dokumentā.

Ietekmes uz vidi novērtējumā lēsts, ka gadā jaunajā angārā varēs apkalpot līdz 365 lidmašīnām. Teritorijā būs arī stāvvieta darbinieku automašīnām un transportlīdzekļi lidmašīnu vilkšanai.

Lidostai Rīga tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ būtu jāattīstās straujāk nekā Kauņai vai Tallinai

To sarunā ar DB norāda A.C.B. uzņēmumu grupas tehniskais direktors Dzintars Pomers, kurš savulaik mūzikas vai sporta vietā izvēlējies inženierstudijas, bet vēlāk 15 gadus (1992–2007) vadīja lidostu Rīga, pēc viņa teiktā, noliekot to uz pareizajām sliedēm. DB jau rakstījis (15.01.2014.), ka nesen tika prezentēts 95,59 milj. eiro vērtais lidostas rekonstrukcijas projekts, kur piedalījās arī A.C.B. un Dz. Pomers – nu jau būvnieka statusā. Savukārt kaimiņvalstu lidostās vērojams straujāks pasažieru skaita kāpums nekā Rīgā.

Kā nonācāt celtniecībā, kāpēc savulaik izlēmāt mācīties Rīgas Politehniskajā institūtā (beidzis 1976. g.)?

Esam gatavi atvērt bāzi vienā no Baltijas valstīm, taču savu izvēli vēl neesam izdarījuši, jo steigai nav pamata – ja neuzbūvēsim bāzi nākamgad, izdarīsim to vēlāk, izšķirošais faktors būs lidostas cenu piedāvājums

Tā intervijā DB apgalvoja Eiropā lielākās budžeta klases aviokompānijas Ryanair komercdirektors Deivids O`Braiens (David O’Brien), kurš apmeklēja Rīgu ar mērķi pastāstīt par aviokompānijas jaunajiem reisiem un apspriest Ryanair bāzes atvēršanas iespēju Starptautiskajā lidostā Rīga.

Fragments no intervijas, kas publicēta 5. marta laikrakstā Dienas Bizness:

No kā ir atkarīga izvēle, kurā no Baltijas valstu pilsētām atvērsiet bāzi?

Tā ir atkarīga no lidostu izcenojumiem un to stabilitātes noteiktā laika periodā. Lidmašīna Boeing 737 maksā 100 miljonus ASV dolāru, un, lai atvērtu bāzi, nepieciešamas vismaz trīs lidmašīnas, drīzāk pat piecas. Tās ir lielas investīcijas, tādēļ mums jāzina, ka lidostu izcenojumi būs stabili, nevis zemas cenas vienā gadā un tad būtisks cenu lēciens augšup nākamajā. Mums ir svarīgas arī infrastruktūras iespējas – vai lidosta ir spējīga izvietot mūsu bāzi. Visbeidzot – mums jābūt informētiem par situāciju vietējā ekonomikā un jāsaprot, vai lidosta ir gatava jauniem maršrutiem u.tml. Jāpiebilst, ka lidostu cenas Rīgā, Tallinā un Viļņā ir aptuveni vienādas.

Īrijas zemo cenu aviokompānija Ryanair trešdien Eiropā atcēlusi aptuveni 300 lidojumus saistībā ar stjuartu divu dienu streikiem Spānijā, Portugālē, Beļģijā un Itālijā.

Lidosta Rīga saņēmusi informāciju, ka tiks atcelts ceturtdienas, 26.jūlija avioreiss no Rīgas uz Žironu (Barselonu) Spānijā. Pagaidām no Ryanair nav saņemta informācija, ka būtu plānots atcelt citus reisus saistībā ar uzņēmuma darbinieku streiku.

Aviosabiedrība jau pagājušajā nedēļā ziņoja, ka piecu arodbiedrību rīkotā streika dēļ vēl 300 reisi tiks atcelti ceturtdien.

Ryanair norāda, ka reisu atcelšana ietekmējusi aptuveni 100 000 pasažieru, kuriem nodrošināti alternatīvi lidojumi vai kuri pieteikušies kompensāciju saņemšanai.

Lai arī streiki rada būtisku ietekmi vairākas Eiropas valstīs, vissmagāk skarta ir Spānija.

Arodbiedrības visās četrās valstīs pieprasa, lai Ryanair savu personālu nodarbinātu saskaņā ar to valstu nacionālo likumdošanu, kur uzņēmums darbojas, nevis atbilstoši Īrijas likumiem.