Nordic Partners Limited, SIA NP Foods, tostarp, AS Laima, AS Staburadze un AS Gutta u.c. Latvijas uzņēmumi, kas bija iesnieguši prasību Latvijas Zvērinātu advokātu padomei (ZAP) atkārtoti skatīt zvērināta advokāta M.Miķelsona ētikas normu un Advokatūras likuma pārkāpumus, kategoriski nepiekrīt ZAP lēmumam nerosināt disciplinārlietu par zvērināta advokāta Mārča Miķelsona pārkāpumiem, informē kompāniju pārstāve.

Uzņēmumi ir neizpratnē par šādu ZAP lēmumu, norādot, ka tādējādi ir apdraudēta sabiedrības uzticība advokātu profesijai pēc būtības.

Kompānijas vērš uzmanību, ka nav izprotams ZAP priekšsēdētāja vietnieces publiski paustais viedoklis pēc ZAP sēdes, atsaucoties uz Advokatūras likuma 76.pantu, kas paredz, ka «Disciplinārsodu zvērinātam advokātam var uzlikt ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc disciplinārpārkāpuma atklāšanas dienas, bet ne vēlāk kā divus gadus pēc pārkāpuma izdarīšanas dienas». Tajā pašā laikā ZAP norāda, ka var skatīt iespējamos zvērināta advokāta M. Miķelsona pārkāpumus pēc laika, kad būs stājies spēkā lēmums Menard Port LLC lietā, kur nākamā tiesas sēde ir nolikta 2015. gada februārī.

Interneta vietnē rokasgrāmata.com publicētas, iespējams, Šveices advokāta Rūdolfa Meroni liecības, kuras sniegtas Ventspils mēra Aivara Lemberga krimināllietas ietvaros.

Liecībās ir stāstīts par dažādiem darījumiem un sarežģītām shēmām, lai par patiesā labuma guvējiem kļūtu A.Lemberga ģimene.

Jāatgādina, ka iepriekš vietnes autori norādīja: «Mums tiešām nav ziņu, ar kādām metodēm prokuratūrai izdevās piespiest Šveices advokātu ne tikai sniegt izvērstas un detalizētas liecības par savu klientu, bet arī savos arhīvos sameklēt desmitus un simtus, maigi izsakoties, atmaskojošu dokumentu par mūsu galveno varoni,» teikts autoru paziņojumā.

Viņi arī norāda, ka ļoti iespējams, ka tieši šīs liecības, kuras tiks publiskotas, un tām klātpievienotie dokumenti, kas tiks publiskoti turpmāk, tiesā kļūšot par vienu no izšķirošajiem argumentiem, lai «miljarda zaglis, kas līdz šim iecienījis strīpainus uzvalkus, agri vai vēlu ietērptos strīpainā pidžamiņā».

VID EDS vienotā konta datorsistēma spēj uzrēķināt kavējumus par samaksātiem nodokļiem.

Divu juristu, zvērināta advokāta un zvērināta advokāta palīga, labprātīgi veikti nodokļu avansa maksājumi Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par 2020. gadu noveduši pie kavējumu naudas aprēķina, kā viņi apgalvo, par jau nomaksātiem nodokļiem. Abi iesnieguši prasības tiesā, un, iespējams, ka šīs prāvas kļūs par paraugprāvām un spēs mainīt VID līdzšinējo praksi nokavējuma naudas aprēķinā, jo faktiski juristi strīdas par datorsistēmas lēmumiem, kuru pareizību VID ierēdņi tagad centīsies pamatot tiesai.

Zvērināta advokāta stāsts

Visi zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi ir pašnodarbinātas personas – šādu nodokļu maksātāja statusu advokātiem nosaka likums. Stāsta ievads ir pirmā pandēmijas gada izmaiņas nodokļu nomaksas kārtībā. Līdz 2020. gadam visiem pašnodarbinātajiem no VID puses tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājums, kas obligāti jāmaksā avansā par katru nākamo taksācijas gadu.

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas advokātu uzticību.

Tuvojoties Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas (LZAK) padomes (LZAP) vēlēšanām, kas paredzētas 6. maijā, tiek piedzīvota viena no retajām reizēm, kad Latvijas advokātu cunftes iekšējās attiecības un nesaskaņas tiek izlaistas publiskajā telpā. Tā var raksturot Dienas rīcībā nonākušo informāciju par daļas LZAK biedru asiem pārmetumiem pašreizējam LZAP vadītājam J. Rozenbergam.

Taču vienlaikus ir otra daļa kolēģijas biedru, kuri pozitīvi vērtē J. Rozenberga līdzšinējo darbību LZAP vadībā, akcentējot, ka J. Rozenbergs, neskatoties uz viņam paustajiem pārmetumiem, ir vienīgais kandidāts, kas noteiktajā termiņā izvirzīts LZAP vadītāja amatam.

Pārmet vienaldzību pret advokatūras interesēm

Interneta vietnē rokasgrāmata.com 6.septembrī tikšot publicētas Šveices advokāta Rūdolfa Meroni liecības.

«Mums tiešām nav ziņu, ar kādām metodēm prokuratūrai izdevās piespiest Šveices advokātu ne tikai sniegt izvērstas un detalizētas liecības par savu klientu, bet arī savos arhīvos sameklēt desmitus un simtus, maigi izsakoties, atmaskojošu dokumentu par mūsu galveno varoni,» teikts autoru paziņojumā.

Viņi arī norāda, ka ļoti iespējams, ka tieši šīs liecības, kuras tiks publiskotas, un tām klātpievienotie dokumenti, kas tiks publiskoti turpmāk, tiesā kļūšot par vienu no izšķirošajiem argumentiem, lai «miljarda zaglis, kas līdz šim iecienījis strīpainus uzvalkus, agri vai vēlu ietērptos strīpainā pidžamiņā».

Skinny Latvian niša ir izvēlēta šaura – bikses tieviem un gariem vīriešiem; uzņēmums domā arī par apģērbiem sievietēm.

Skinny Latvian šī brīža pamatfokuss ir izgatavot bikses gariem un tieviem vīriešiem, kuru augums ir līdz 2,05 m. Tādu gan ir samērā maz – aptuveni 5%. «Tas ir nišas produkts,» saka Ivars Krūtainis, SIA Skinny Latvian īpašnieks. Viņš pats ir garš un vienmēr viņam ir bijušas problēmas nopirkt drēbes, it sevišķi bikses un kreklus. Piemēram, krekliem piedurknes ir par īsu, savukārt, izvēloties lielāku izmēru, lai roku garums būtu pieņemams, krekls karāsies kā maiss. Ar biksēm – līdzīgi. Ivars bija gadiem mocījies, meklējot apģērbu, tāpēc brīdī, kad apsvēra domu uzsākt ko savu, lēmums bija skaidrs – jāšuj drēbes.

Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) saistībā ar tiesvedību Anglijas tiesā cer no prasītājiem saņemt tiesāšanās izdevumu un zaudējumu kompensāciju vairāku simtu tūkstošu sterliņu mārciņu apmērā.

Kā šodien preses konferencē informēja Lembergs, lēmumam par kompensācijas apmēru vajadzētu būt zināmam aptuveni desmit dienu laikā pēc 19.jūnija, kad Anglijas un Velsas Apelācijas tiesa noraidīja Antonio Gramsci Shipping Corporation un 29 citu AS Latvijas kuģniecība (LK) meitassabiedrību iesniegto apelācijas sūdzību strīdā ar Lembergu par frakts līgumu, atkārtoti apstiprinot, ka pret viņu celtā prasība ir nepamatota un izbeidzama Anglijas tiesas jurisdikcijas neesamības dēļ.

«Pirmās instances tiesā es uzvarēju kompāniju Vitol šajā prasībā, viņi tiesas lēmumu pārsūdzēja apelācijas instances tiesā, un apelācijas instances tiesa arī viņu apelācijas sūdzību noraidīja. Jāsaka, ka tiesa bija plānota divas dienas, bet notika dažas stundas. Apelācijas instances tiesa trīs tiesnešu sastāvā pēc tam, kad bija noklausījusies prasītāju argumentus, noklausīšanos pārtrauca, jo uzskatīja par bezjēdzīgu tērēt laiku un klausīties vēl manus advokātus. Tiesa uzreiz turpat tiesas zālē pieņēma lēmumu, ka apelācijas sūdzība tiek noraidīta. Tas, protams, prasītājam bija milzīgs šoks, jo viņi domāja, ka divas dienas varēs skalot smadzenes tiesnešiem, bet no tā nekas neiznāca,» norādīja Lembergs.

Otrdien, 28.oktobrī, Latvijas Zvērinātu advokātu padome (ZAP) izvērtēs zvērināta advokāta Mārča Miķelsona ētikas normu pārkāpumus, informē Nordic Partners Limited sabiedrisko attiecību konsultante Maija Dulle-Sūniņa.

Latvijas Zvērinātu advokātu padomes Ētikas komisija vērš Zvērinātu advokātu padomes uzmanību uz M. Miķelsona Advokatūras likuma pārkāpumiem, neievērojot noteiktās uzticības, klienta interešu ievērošanas un konfidencialitātes normas, un rekomendē padomi rosināt disciplinārlietu un virzīt to uz Latvijas Zvērinātu Advokātu kolēģijas Disciplinārlietu komisiju.

Nordic Partners Limited skaidro, ka Latvijas Zvērinātu advokātu padomes Ētikas komisija, balstoties uz saņemtajiem iesniegumiem par advokāta M. Miķelsona ilgstošiem, sistemātiskiem un rupjiem advokāta ētikas normu pārkāpumiem, ir izskatījusi advokāta M. Miķelsona pārkāpumus saistībā ar advokātu darbību regulējošo normu pārkāpšanu, izmantojot sava labuma gūšanai informāciju, kas iegūta iepriekšēju advokāta – klienta attiecību ietvaros un šobrīd tiek vērsta pret bijušo klientu, sagrozot faktus un interpretējot to sev vēlamā virzienā.

Anrijs Lembergs par internetā publicētajām viņa konta izdrukām nav pārsteigts un šobrīd konsultējas ar juristiem par iespējām noskaidrot un saukt pie atbildības vainīgos. “Spriežot pēc lapu numerācijas un dažās vietās ar pildspalvu veiktajiem precizējumiem, secināju, ka konta izdrukas ir ņemtas no krimināllietas,” saka A. Lembergs, kurš neslēpj arī sašutumu par to, ka informācijas publiskotāji nav visur nosvītrojuši viņa personas kodu un dzīvesvietu.

Spriežot pēc tā, ka krimināllietas materiāli pieejami tiesai, prokuroriem, advokātiem, apsūdzētajiem un cietušajiem, kopā ar tēvu [Aivaru Lembergu] viņš secinājis, ka informācija noplūdusi no cietušajiem. “Nedomāju, ka to darītu tiesa, prokurori vai advokāti. Arī mēs ar tēvu [Aivaru Lembergu] un Ansi Sormuli neesam ieinteresēti šīs informācijas publiskošanā,” potālam diena.lv aizdomas pauž A. Lembergs.

Viņš gan neprecizē, kurš no četriem cietušajiem atzītiem uzņēmējiem – Ainārs Gulbis, Valentīns Kokalis, Vladimirs Krastiņš, Jūlijs Krūmiņš – būtu ieinteresēts publiskot A. Lemberga kontu izdrukas, taču neslēpj – tas darīts politisko un ekonomisko mērķu labad, lai nomelnotu viņa tēvu un Aivara Lemberga pārstāvēto partiju.

Šveices advokāts Rūdolfs Meroni šodien pēc pirmās slēgtās tiesas sēdes, kurā viņš tika pratināts tā dēvētajā Ventspils mēra Aivara Lemberga krimināllietā, aģentūrai LETA atteicās izpaust, par kādiem notikumiem viņš sniedzis liecības, turpretim Lembergs norādīja, ka tiesas procesam vajadzētu būt atklātam, lai žurnālisti varētu objektīvi atspoguļot sēžu zālē runāto un notikušo.

Šodien Rīgas apgabaltiesā liecinieka statusā uzklausītais Šveices advokāts pēc tiesas sēdes aģentūrai LETA sacīja, ka, ņemot vērā slēgto procesu, viņš nav tiesīgs izpaust informāciju par sēdes laikā runāto. Aizbildinoties ar to pašu argumentu, Meroni neatbildēja arī uz jautājumu, vai savulaik viņš kā advokāts ir sniedzis juridisko palīdzību Lembergam.

Pēc tiesas sēdes uz jautājumiem par Meroni liecībām pēc būtības neatbildēja arī Ventspils mērs, tomēr viņš ar pārliecību pauda, ka Latvijā visiem tiesas procesiem, ieskaitot šo, vajadzētu būt atklātiem, lai plašsaziņas līdzekļu pārstāvji tiesas prāvas varētu translēt tiešraidē visai sabiedrībai, tādējādi objektīvi atspoguļojot sēžu zālē notikušo.

Pēdējā gada laikā savā konkurences tiesību praksē esmu saskāries ar klientu bažām, vai viņu uzdotie jautājumi man kā advokātam būs drošībā. Ir plaši zināmas konkurenci aizsargājošo iestāžu tiesības ierasties pēkšņās pārsteiguma vizītēs, kas juristu slengā tiek dēvētas par «rītausmas reidiem» (no angļu valodas – dawn raids).

Šādās vizītēs dodas gan Konkurences padome, gan Eiropas Komisija, kas, piemēram, pagājušajā rudenī negaidīti ar savu ierašanos pārsteidza mūsu lielāko gāzes piegādes uzņēmumu. «Rītausmas reidu» laikā iestādēm ir tiesības nokopēt datoru cietos diskus, iegūt serveru kopijas un tā faktiski iepazīties ar visu uzņēmuma un tā darbinieku elektroniskā pasta saraksti. Bieži tieši šī sarakste kalpo kā būtiskākais pierādījums, ja uzņēmums tiešām ir iesaistījies kartelī (tā tas notika bēdīgi slavenajā Samsung lietā).

Taču jautājums, vai konkurences iestādes tik tiešām var izskatīt un izmantot pret uzņēmumu visu atrasto saraksti un dokumentus? Vai arī tomēr ir kāds vairogs, kas daļu no izņemtajiem dokumentiem aizsargā? Šāds vairogs ir Advokatūras likumā paredzētā advokāta un klienta saziņas konfidencialitātes garantija. Tas ir atzīts arī Eiropas Komisijas un Tiesas līmenī kā vispārīgs Eiropas tiesībām raksturīgs princips – advokāta sniegtā juridiskā palīdzība klientam ir konfidenciāla un aizsargāta.

Rīgas apgabaltiesa šodien lēma apmierināt koruptīvos noziegumos apsūdzētā bijušā Ventspils mēra, pašreizējā Ventspils domes deputāta Aivara Lemberga ("Latvijai un Ventspilij") aizstāvja lūgumu mainīt apsūdzētajam iepriekš noteikto drošības līdzekli - apcietinājumu - pret 100 000 eiro drošības naudu.

Lembergam vai kādai citai personai drošības nauda būs jāiemaksā viena mēneša laikā. Drošības naudas samaksas gadījumā Lembergam būs paredzēts arī liegums pildīt Ventspils mēra amatu.

Likums paredz, ka drošības naudu var iemaksāt persona, kurai šis drošības līdzeklis tiek piemērots, kā arī jebkura cita fiziskā vai juridiskā persona. Persona, kura veikusi drošības naudas iemaksu, iesniedz procesa virzītājam samaksu apliecinošu dokumentu, kā arī rakstveida paziņojumu par iemaksātās naudas izcelsmi.

Prokurors Aivis Zalužinskis ar preses pārstāves Aigas Eidukas starpniecību norādīja jau iepriekš tiesas sēdē pausto, ka Lemberga lūgumam par drošības līdzekļa maiņu nebija pamata un tas bija noraidāms.

9. un arī 10. Saeimas deputāte Silva Bendrāte (Vienotība) vairāk nekā trīspadsmit gadus slēpusi to, ka Aivara Lemberga vietā un par viņa naudu iegādājusies kapitāldaļas Kurzemes radio. Turklāt, pēc viņas vārdiem spriežot, līgums, kas Bendrāti faktiski padarīja par Lemberga marioneti, vēl joprojām ir spēkā un pirkuma nauda nav atmaksāta, vēsta portāls pietiek.com.

Kā liecinot Pietiek rīcībā esošs Bendrātes un Lemberga noslēgts trasta līgums, Ventspils mērs piešķīris Bendrātei (toreiz – Ērmanei) tiesības viņa vietā un par viņa naudu, bet uz tagadējās deputātes vārda iegādāties kapitāldaļas SIA Kurzemes radio.

Saskaņā ar šo līgumu Bendrātei bijis – un, spriežot pēc viņas vārdiem, vēl joprojām ir - pienākums veikt Lemberga daļu pārvaldīšanu, vadoties «tikai un vienīgi» no Lemberga «interešu viedokļa», norāda medijs.

Līgums arī nosakot, ka bez Lemberga atļaujas Bendrātei nav bijis tiesību ne izteikt savu viedokli lielākajā daļā Kurzemes radio dalībnieku sapulču balsojumu, ne spriest par radio budžetu, ne lemt par dividenžu izmaksu vai kļūt par uzņēmuma vadības pārstāvi.

Latvijas Kuģniecība (LK) privatizācijai kopš 2000.gada līdz pat tās īstenošanai 2002.gadā kopīgās apspriedēs gatavojās Tautas partijas līderis Andris Šķēle, gāzes kompānijas Itera Latvija prezidents Juris Savickis, Ventspils mērs Aivars Lembergs, vairāki Ventspils uzņēmēji un viņus apkalpojoši juristi un menedžeri.

Pa to liecina šodien klajā nākušajā rokasgrāmatā "Kā nozagt miljardu?" publiskotās Savicka, uzņēmēju Olafa Berķa un Jurija Bespalova, kā arī bijušā baņķiera Arnolda Laksas liecības prokuratūrai, visticamāk, tā dēvētajā Lemberga krimināllietā.

Informācija par tā saukto Ventspils un Rīgas grupu vienošanos kopīgi privatizēt LK līdz šim vairākkārt izskanējusi neoficiāli vai arī kā pārstāsts no Lemberga krimināllietas sējumiem, taču grāmatā publiskotas pilnas ar parakstu apstiprinātas liecības, ko sniegušas vairākas personas, kas tieši iesaistītas šajā darījumā, kā arī citi tiesībsargājošo institūciju rīcībā esoši materiāli.

Šodien, 12.augustā, Ministru kabinets apstiprināja grozījumus noteikumos par advokāta eksāmena maksu, ar ko noteica, ka turpmāk advokāta eksāmena maksa būs 100 eiro gadījumā, ja pretendents strādā par zvērināta advokāta palīgu, un 285 eiro - pārējiem pretendentiem, kas vēlas kārtot advokāta eksāmenu, informē Tieslietu ministrija.

Kā teikts grozījumu anotācijā, Latvijas Zvērinātu advokātu padome bija vērsusies Tieslietu ministrijā ar ierosinājumu paaugstināt advokāta eksāmena maksu. Ierosinājums tika pamatots ar to, ka kopš 2011.gada ir būtiski samazinājies zvērinātu advokātu pretendentu skaits, līdz ar ko samazinājušās pretendentu iemaksas par zvērināta advokāta eksāmena kārtošanu. Tas savukārt nozīmē to, ka pie maza zvērinātu advokātu pretendentu skaita nav iespējams segt advokāta eksāmena izmaksas, ko galvenokārt veido desmit komisijas locekļu atlīdzība un administrēšanas izmaksas. Tāpat šie noteikumi nav pārskatīti pēc būtības kopš to spēkā stāšanās dienas 2004.gada 24.jūlijā, proti, gandrīz desmit gadus.

Bijušā Andra Šķēles runas vīra, politehnologa Jurģa Liepnieka liecības digitālās TV krimināllietā atklāj, kā valstī kārtotas lielas lietas.

Ar ekspremjeru, apvienības Par labu Latviju (PLL) līderi A.Šķēli savulaik cieši saistītā J.Liepnieka liecības ir viena no retajām reizēm, kad A.Šķēles «shēmai» tik tuvu stāvoša persona izmeklētājiem atklājusi vērienīgās, tā sauktās digitālgeitas aizkulises, norāda portāls pietiek.com.

Šoruden sniedzot liecības digitālās TV krimināllietā Rīgas apgabaltiesā, A.Šķēle, ņemot vērā J.Liepnieka liecības, izvēlējās stratēģiju atzīt, ka interesējies par digitālgeitas mātes, britu pastkastītes firmas Kempmayer Media Ltd. (KML) iegādi un gribējis nopirkt vismaz 50%, taču tas neesot izdevies.

Zolitūdes lielveikala «Maxima» jumta sagrūšanu varēja izraisīt iepriekš būvniecības laikā notikušais ugunsgrēks un vēl citi iemesli, savās pirmstiesas izmeklēšanas sniegtajās liecībās paudis Zolitūdes traģēdijā apsūdzētais sagruvušā lielveikala būvinženieris Ivars Sergets.

Šodien Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa nolasīja Sergeta pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības, kurās viņš paudis viedokli par jumta sagrūšanas iemesliem.

«Mans viedoklis par jumta iegruvuma iemesliem ir tāds, ka to varēja ietekmēt celtniecības laikā notikušais ugunsgrēks, jo tā rezultātā kopne varēja sasilt līdz 600 grādiem pēc Celsija un tad tā kļūst trausla, līdz ar to arī jānomaina,» teikts Sergeta iepriekš sniegtajā liecībā. Aģentūra LETA jau ziņoja, ka ugunsgrēks uz lielveikala jumta izcēlās 2011.gadā.

Vēl jumta sagrūšanu varēja izraisīt ūdens uzkrāšanās uz jumta, kas savukārt varēja radīt pārslodzi. Sergets pirmstiesas liecībās pieļāvis, ka jumta iebrukumu varēja izveidot materiālu krājumi uz tā.

Iespējams, ka Šveices advokāta Rudolfa Meroni rīcība ar viņam kopš 2007.gada glabāšanā uzticēto arestēto mantu, ko veido miljoniem vērtas akcijas un tiesības dažādos Ventspils tranzīta uzņēmumos, nekad nav tikusi vērtēta un kontrolēta

Šādi vedina domāt atbildes, ko laikrakstam Dienas Bizness sniedzis Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers un Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnesis Boriss Geimans. Tikmēr laikraksta rīcībā ir nonākušas jaunas liecības par aizdomīgām darbībām, kuras ar arestēto mantu, iespējams, ir veicis R. Meroni, par kurām intervijā stāsta bijusī AS Ventbunkers valdes priekšsēdētāja Eva Ciniņa. Kā zināms, preses rīcībā ir informācija par iespējamu arestētās mantas vērtības samazināšanu un izšķērdību, ko pieļāvis valsts ieceltais arestētās mantas glabātājs tā sauktajā Lemberga krimināllietā R. Meroni, iespējams, savām personīgajām vajadzībām iegādājoties helikopteru, jahtu un privātīpašumu Krētā. Jāpiebilst, ka arestētās mantas glabātāja pienākumi faktiski nodrošina R. Meroni pilnīgu kontroli pār uzņēmumiem AS Ventbunkers, AS Ventspils Tirdzniecības Osta, AS Kālija Parks, AS Baltic Coal Terminal, AS Latvijas Naftas Tranzīts, SIA Noord Natie Ventspils Termināls un citiem.

Latvijas Republikas Rīgas tiesas apgabala prokuratūra ir uzrādījusi apsūdzību piecām personām krimināllietā, kurā tiek izmeklēts, iespējams, Latvijas vēsturē lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums, vēsta laikraksts Diena.

Dienas iegūtā informācija liecina, ka šajā kriminālprocesā, kas uzsākts saistībā ar vairāk nekā 40 miljonus vērto AS Olainfarm akciju kontrolpaketes izkrāpšanas mēģinājumu, apsūdzības uzrādītas gan bijušajiem uzņēmuma Olainfarm padomes locekļiem Haraldam Velmeram un Kārlim Krastiņam, gan Olainfarm un tābrīža lielākā Olainfarm akcionāra SIA Olmafarm valdes loceklei Milanai Beļevičai, gan par investoru uzdoto Čehijas čaulas kompāniju Black Duck Invest pārstāvošajiem Čehijas pilsoņiem Tiboram Bokoram un Vojtekam Kačenam.

Apsūdzēto statusā – piecas personas

Iepriekš Diena jau vēstīja, ka 2021. gada 30. aprīlī Valsts policijā (VP) uzsākta izmeklēšana lietā, kas, iespējams, kā lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums jau iegājusi Latvijas vēsturē. Parakstot, visticamāk, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, bijusī lielākā Olainfarm akcionāra Olmafarm valdes locekle M. Beļeviča, darbojoties kopīgi ar vēl vismaz četrām personām – Olainfarm padomes locekļiem H. Velmeru un K. Krastiņu, kā arī Black Duck Invest pārstāvošajiem T. Bokoru un V. Kačenu –, visticamāk, mēģināja izkrāpt Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi, kurai bez reālas naudas samaksas būtu jānonāk pie Čehijas čaulas kompānijas Black Duck Invest.

Anglijas un Velsas apelācijas tiesa par labu Ventspils mēram Aivaram Lembergam (Latvijai un Ventspilij) ir piedzinusi 270 000 Lielbritānijas mārciņu (216 000 latu) un liegusi prasītājiem - Antonio Gramsci Shipping Corporation un 29 citām AS Latvijas Kuģniecības (LK) meitassabiedrībām - iesniegt kasācijas sūdzību, paziņoja Lemberga pārstāve, zvērināta advokāte Vineta Čukste.

Pēc advokātes vārdiem, Anglijas un Velsas apelācijas tiesa ir pieņēmusi lēmumu, ar kuru prasītājiem uzlikts pienākums atlīdzināt Lembergam izdevumus 270 000 mārciņu apmērā, kas esot tikai daļa no kopējiem izdevumiem, bet pārējā summa tiks aprēķināta tiesas noteiktajā kārtībā, norādīja Čukste.

Advokāte paskaidroja, ka pārējo summu aprēķinās pēc taksācijas metodes, kuru veiks tiesas darbinieki.

Vienlaikus Anglijas apelācijas tiesa noraidījusi prasītāju lūgumu atļaut iesniegt kasācijas sūdzību Lordu palātai. «Tagad prasītājiem atliek vienīgi lūgt atļauju pašai Lordu palātai, bet Lemberga advokāti uzskata šādas atļaujas sniegšanu par apšaubāmu, jo apelācijas instances tiesas lēmums ir stingrs un viennozīmīgs,» skaidro advokāte. Lordu palātas lēmums varētu būt zināms līdz jūlija beigām.

Dividenžu izmaksas tiesiskums, ja pieļautas kļūdas dalībnieku sapulces protokolā; plānotie Komerclikuma grozījumi, kas atvieglo pamatkapitāla samazināšanas procedūru; plānotie Komerclikuma grozījumi par darījumu slēgšanu ar saistītajām personām; nacionālajai drošībai nozīmīgās komercsabiedrības – būtiskākās izmaiņas „Uzņēmēja vadītāja rokasgrāmatā”, kuras skaidro rokasgrāmatas autors ZAB „Tark Grunte Sutkiene” advokātu un juristu komanda.

Autors norāda, ka Komerclikuma grozījumu mērķis ir administratīvā sloga mazināšana un regulējuma pilnveidošana (attiecībā uz pamatkapitāla samazināšanas procedūru un darījumu slēgšanu ar saistītajām personām). Attiecībā uz „nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrība” tiesību institūta ieviešanu – likumdevēja mērķis (saskaņā ar anotāciju) ir nodrošināt ekonomiskās vides stabilitāti, bet tā, protams, ir iejaukšanās privātautonomijā un rezultātā tiks ierobežotas personu tiesības uz īpašumu (bet tiesības uz īpašumu ir viena no cilvēka pamattiesībām, ko paredz arī Satversmes 105. pants), kā arī ierobežotas ārvalstu investoru tiesības (tas var padarīt Latvijas tirgu mazāk pievilcīgu ārvalstu investīcijām).

Latvijas lauku tūrisma asociācija Lauku ceļotājs kopā ar sadarbības partneriem no Igaunijas un Norvēģijas izstrādājusi rokasgrāmatu lauku mazajiem uzņēmējiem.

Rokasgrāmata sniedz praktisku, pieredzē balstītu informāciju uzņēmējiem. Īpaši noderīga rokasgrāmatā sniegtā informācija ir pārtikas ražošanas sektora uzņēmējiem, kuri maksimāli daudz laika velta pašam ražošanas procesam un produkta kvalitātei, kā arī lauksaimniecības vai pārtikas ražošanas profesionāļiem, jo šiem uzņēmējiem nereti trūkst zināšanu tādās jomās kā mūsdienīgs mārketings un pārdošana, kā arī trūkst laika rūpīgi izpētīt iespējas un informāciju par tirdzniecības paplašināšanu, atverot savu veikalu.

Projekta partneri secinājuši, ka līdzīgas problēmas pastāv gan Latvijā, gan Igaunijā, gan Norvēģijā.

Projektā kopīgiem spēkiem izveidota noderīga un viegli pieejama rokasgrāmata mazajiem uzņēmējiem, kas pieejama arī tiešsaistes formā. Rokasgrāmata sniedz visaptverošu pārskatu par jomām, kas jāņem vērā, atverot savu veikalu - sākot no likumdošanas formalitātēm līdz tādām «viltībām» kā aromātu un apgaismojuma nozīme veikala telpās. Rokasgrāmatā ir apkopotas norādes uz detalizētākiem informācijas avotiem un veiksmīgu mazo uzņēmēju pieredzes stāsti. Izstrādātajai rokasgrāmatai ir kopīga struktūra, taču saturu katrs partneris veidojis pats, ņemot vērā uzņēmēju situāciju un mācību vajadzības savā valstī. Katrs partneris arī pielāgoja rokasgrāmatas saturu apmācībai tiešsaistē un nodrošināja, ka tā uzņēmējiem pieejama internetā.

Nordic Partners Limited valdes priekšsēdētājs Daumants Vītols un vairāki Latvijas uzņēmumi - AS Laima, AS Staburadze, AS Gutta, SIA NP Foods, SIA NP Management, SIA NP Jelgavas biznesa parks kategoriski nepiekrīt Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (ZAP) lēmumam nerosināt disciplinārlietu par zvērināta advokāta Mārča Miķelsona ētikas normu pārkāpumiem, atsaucoties uz lietas noilgumu, informē Nordic Partners Limited sabiedrisko attiecību konsultante Maija Dulle-Sūniņa.

Uzņēmumi iesniegumā ZAP norāda, ka publiski pieejamā informācija liecina, ka Latvijas Zvērinātu advokātu padomes Ētikas komisija ir konstatējusi rupjus advokāta M. Miķelsona ētikas normu pārkāpumus, turklāt ētikas normu pārkāpumiem nav noilguma un Ētikas komisijas lēmums ir galīgs un negrozāms.

Uzņēmumi aicina ZAP ņemt vērā Ētikas komisijas rekomendāciju un pārskatīt savu lēmumu par zvērināta advokāta M.Miķelsona ētikas normu pārkāpumiem un rosināt disciplinārlietu par zvērināta advokāta M.Miķelsona rīcību, nosūtot pārbaudes materiālus un Ētikas komisijas atzinumu par pārkāpumu esamību uz Latvijas Zvērinātu Advokātu kolēģijas Disciplinārlietu komisiju.

Interneta vietnē www.rokasgrāmata.com publicēti, iespējams, Ventspils mēra Aivara Lemberga konta izraksti laika posmā no 2000. līdz 2006.gadam, kopumā uz 466 lapaspusēm.

Informācijas publiskotāji norādījuši, ka šoreiz publisko pārskatus par tiem neskaitāmajiem miljonu darījumiem, ko dažu gadu laikā veicis kāds Aivars Lembergs, kurš esot akurāt tikpat neidentificējams, cik Ventspils domes priekšsēdētājam savulaik neidentificējams šķitis Ojārs Grinbergs.

«Mēs tikai piebildīsim – ņemiet vērā, ka šeit publiskoti tikai dati par kontiem, kas uz neidentificējamā Aivara Lemberga vārda reģistrēti mūsu valstī, - bet vēl taču ir Šveice, Lihtenšteina, Nīderlande... Mēs visi ar nepacietību varam gaidīt, kad ar laiku atklātībā nonāks arī šie dati, - un droši vien tad šī Lemberga kunga īpašumu novērtējumam galā varēs pielikt vēl kādu nullīti. Jo vairāk, ņemot vērā visu to, ko publiskosim no nākamās pirmdienas,» norāda publiskotāji.