Nordic Partners Limited ar iesniegumu, kurā minētie apstākļi liecinot par Latvijas un Īslandes pilsoņu darbībām organizētā grupā, kas satur izspiešanas pazīmes ar mērķi iegūt no Īslandes bankas finansētā Latvijas uzņēmuma Nordic Partners 5,3 miljonus eiro, vērsies Latvijas Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde, informē Nordic Partners Limited sabiedrisko attiecību konsultante Maija Dulle-Sūniņa.

Iesniegumā norādīts, ka šo naudas izspiešanas shēmu, iespējams, ir organizējis Latvijas zvērināts advokāts Mārcis Miķelsons kopā ar Īslandes Augstākās tiesas advokātu Karlu Georgu Sigurbjonsonu (Karl Georg Sigurbjonsson).

Pēc viņas stāstītā ENAP iesniegumu ir pievienojusi šā gada jūnijā uzsāktajam kriminālprocesam par krāpšanu lielā apmērā vai organizētā grupā ar mēģinājumu prettiesiskā veidā iegūt svešu mantu, izmantojot metodes, kurās ir saskatāmas nelikumīgas uzņēmumu pārņemšanas pazīmes jeb reiderisms. Šajā procesā par cietušo ir atzīts Nordic Partners Limited grupas uzņēmums SIA NP Foods. Plāno iesniegt iesniegumus par atzīšanu par cietušajiem arī AS Laima, AS Staburadze, AS Gutta u.c. M. Dulle-Sūniņa atzīmē, ka šis ir jau otrais kriminālprocess Latvijā, kurā iesaistīts zvērināts advokāts Mārcis Miķelsons.

SEB banka piešķīrusi ilgtermiņa aizdevumu 18 miljonu eiro apmērā industriālo teritoriju attīstīšanas kompānijai Nordic Partners Properties, informē bankas pārstāvji.

Aizdevuma mērķis ir refinansēt uzņēmuma saistības un uzņēmuma akcionāru ieguldījumus, kā arī investēt NP Jelgavas biznesa parka ražošanas un noliktavu telpu paplašināšanā un citos biznesa attīstības projektos.

NP Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja: «Nordic Partners grupai jau iepriekš ir bijusi pozitīva pieredze sadarbībā ar SEB banku, kura sevi ir apliecinājusi kā ļoti profesionālu un stabilu sadarbības partneri. Ņemot vērā arī to, ka SEB bankai ir būtiska pieredze un zināšanas komerciālo nekustamo īpašumu darījumu finansēšanā, vienojāmies par sadarbību NP Properties esošo industriālo parku tālākā attīstībā. NP Properties arī turpmāk plāno jaunu komercīpašumu attīstīšanu, līdz ar to sagaidām, ka arī nākotnē SEB banka varētu būt viens no sadarbības partneriem, kas sekmētu un veicinātu jauno projektu īstenošanu.»

Lietā saistībā ar pārtikas ražotāju grupas NP Foods un citu ar to saistīto uzņēmumu un privātpersonu kontu apķīlāšanu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien nolēma izbeigt tiesvedību pilnībā pret 25 no 29 uzņēmumiem, aģentūrai BNS pastāstīja NP Foods pilnvarotā pārstāve, zvērināta advokāte Sintija Radionova.

«Joprojām tiesvedība saglabāsies Daumantam Vītolam, Solvitai Pētersonei, Ivo Lukam-Indānam un uzņēmumam NPBC,» viņa paskaidroja.

Tāpat Radionova pastāstīja, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pārsūtīs Rīgas apgabaltiesai lietas materiālus, lai tā jau tuvākajā laikā sāktu skatīt Luka-Indāna, Vītola, Pētersones un NPBC blakus sūdzības par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 28.janvāra lēmumu.

«Nevis šie 25 (atbildētāji), kuros ietilpst Laima, Gutta un tā tālāk, bet šie nosauktie četri lūdza atkārtoti atcelt piemēroto prasības nodrošinājumu. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atstāja spēkā prasības nodrošinājumu (..). » teica Radionova.

Latvijā vairākuma akcionāri bieži ignorē un klaji pārkāpj mazākuma akcionāru tiesības un intereses, cerot uz to pasivitāti un resursu trūkumu, savā medijiem izplatītajā paziņojumā pauž advokāts Mārcis Miķelsons.

Kā vēstīts, Laimas valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis nosūtījis iesniegumu valsts amatpersonām ar lūgumu apturēt reiderisma mēģinājumu, kas vērsts pret Latvijas lielākajiem saldumu ražotājiem Laima, AS Staburadze un citiem NP Foods grupas pārtikas uzņēmumiem.

Laimas sabiedrisko attiecību speciāliste Rita Voronkova informēja, ka pret uzņēmumiem Laima un Staburadze reiderisma jeb uzņēmuma darbības paralizēšanas un pārņemšanas shēmu mēģinājuši realizēt jau iepriekš reiderisma uzbrukumos aizdomās turētais advokāts Mārcis Miķelsons un tiesu izpildītājs Jānis Lazdāns.

Saldumu ražotājas AS Laima un citu NP Foods grupas uzņēmumu valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis nosūtījis iesniegumu valsts amatpersonām ar lūgumu apturēt reiderisma mēģinājumu, kas vērsts pret Latvijas lielākajiem saldumu ražotājiem Laima, AS Staburadze un citiem NP Foods grupas pārtikas uzņēmumiem.

(Ziņa papildināta ar Miķelsona komentāru.)

Kā informēja Laimas sabiedrisko attiecību speciāliste Rita Voronkova, pret nacionālā mēroga uzņēmumiem Laima un Staburadze reiderisma jeb uzņēmuma darbības paralizēšanas un pārņemšanas shēmu mēģinājuši realizēt jau iepriekš reiderisma uzbrukumos aizdomās turētais advokāts Mārcis Miķelsons un tiesu izpildītājs Jānis Lazdāns, kurš arī vairākkārt iesaistījies reiderismā.

Miķelsona vārds iepriekš izskanējis vairākiem Latvijā pazīstamiem arhitektu birojiem piederošās SIA Latvijas Projektēšanas sabiedrība lietā. 2010.gadā šim uzņēmumam nelikumīgi ievēlēta jauna valde, kas pusotra mēneša laikā noslēgusi vairākus līgumus, tostarp ieķīlāja īpašumus, uzlika komercķīlu uz visiem aktīviem, deva aizdevumus, mēģinot panākt maksātnespēju, faktiski nodarbojoties ar «reiderismu».

Rīgas apgabaltiesa šodien atcēla lēmumu par kontu apķīlājumu 25 uzņēmumiem strīdā starp NP Business centre un koncernu Nordic Partners Limited, kurā iekļauti arī SIA NP Foods grupas uzņēmumi, tostarp AS Laima.

Apķīlājums ir saglabāts vēl trim atbildētājiem. Kā aģentūrai LETA paskaidroja Rīgas apgabaltiesas preses sekretāre Inta Šaboha, šajā daļā lēmums nav pārsūdzams.

Tie atbildētāji, kuru apķīlājums nav atcelts, var vēlreiz vērsties pirmās instances tiesā.

NP Foods atzinīgi vērtē Rīgas apgabaltiesas lēmumu par prasības nodrošinājuma - uzņēmumu kontu apķīlāšanas atcelšanu AS Laima un Staburadze, kā arī citiem SIA NP Foods grupas uzņēmumiem, pret kuriem nepamatoti tika vērstas mērķtiecīgi plānotas ļaunprātīgas darbības, kurās saskatāmas reiderisma pazīmes.

«Mēs esam gandarīti, ka taisnīgums šoreiz ir uzvarējis un netaisnība pret vadošajiem un tautā mīlētiem uzņēmumiem kā Laima un Staburadze ir novērsta. Tiesa ir pieņēmusi loģisku un pamatotu lēmumu, izbeidzot ļaunprātīgu mēģinājumu nelikumīgi pārņemt nacionāla mēroga uzņēmumus. Nav pieļaujama situācija, ka, īstenojot šādā veida agresīvas reiderisma metodes, tiek iznīcināti vietējie uzņēmumi, kas nule atguvušies no ekonomikas lejupslīdes un veicinājuši izaugsmi, pateicoties neatlaidīgam un mērķtiecīgam darbam. Tas nozīmē, ka arī turpmāk Latvijas un ārvalstu klienti varēs baudīt augstas kvalitātes mīlētus produktus,» uzsver NP Foods grupas uzņēmumu valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis.

Aizvadītajos gados ārzemju kompānijas iegādājušās vairākus nozīmīgus Latvijas pārtikas nozares uzņēmumus, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lielos pārtikas ražotājus pērk un pārdod, mazie paliek vietējo rokās, tā kapitāla kustību nozarē rezumē Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. Viņa atbalsta lielo kompāniju ienākšanu Latvijā, jo «tas dod pozitīvu efektu ekonomikai no investīcijām un uzņēmumu attīstības».

Ne visus uzņēmumus var attīstīt tikai ar vietējo kapitālu, jo tas ir ļoti dārgi, pamato I. Šure. Tā abi Latvijas lielākie putnu gaļas ražotāji Putnu fabrika Ķekava un Lielzeltiņi vairs nepieder vietējam kapitālam, to jaunais īpašnieks ir Lietuvas holdinga kompānija. 2013. gada nogalē Konkurences padome lauksaimniecības nozares uzņēmumam AB Linas Agro Group atļāva iegādāties 87% AS Putnu fabrika Ķekava, 100% SIA Broileks, 100% SIA Cerova un 100% SIA Lielzeltiņi akcijas un daļas. Kopējā darījuma summa bija 12,5 miljoni eiro. Holdingkompānijā Linas Agro Group iekļauti 28 Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Dānijas uzņēmumi. Savukārt 2014. gada augustā norvēģu kompānija Orkla, kuras īpašumā jau bija augļu un dārzeņu pārstrādātājs Spilva, čipsu ražotājs Latfood un igauņu saldumu fabrika Kalev, kļuva par uzņēmuma NP Foods un tam piederošo ražotāju Laima, Staburadze, Gutta un Lietuvas ātro uzkodu ražotāja Margiris īpašnieku. Līdz tam šie Latvijas uzņēmumi pastarpināti piederēja uzņēmējam Daumantam Vītolam. Šajā darījumā, kura summa netika atklāta, Orkla iegādājas 100% kapitāldaļu NP Foods uzņēmumos no uzņēmuma Nordic Partners Foods Ltd, kā īpašnieki ir Latvijas investīciju kompānija Nordic Partners un Islandes fonds BIL ehf. Maltā reģistrētās sabiedrības Nordic Partners Food Ltd. 51% akciju īpašnieks ir Latvijas uzņēmējiem piederošā AS Nordic Partners, kuras lielākais akcionārs ir Daumants Vītols, liecina aģentūras LETA arhīva informācija.

Koncerna Nordic Partners Limited, kurā iekļauti arī SIA NP Foods grupas uzņēmumi, centrālajā birojā Vecrīgā naktī no sestdienas uz svētdienu notikusi ielaušanās, un uzņēmumam tika nozagti vairāki dokumenti.

Kā pastāstīja koncerna pārstāve Solvita Pētersone, ielaušanās notika pagājušajās brīvdienās, naktī no sestdienas uz svētdienu. Ielaušanās notikusi caur jumtu. «Faktiski tas, kas ir interesējis zagļus, bija informācija - tika paņemti datu nesēji un dokumenti,» teica uzņēmuma amatpersona.

Pētersone konkrēto ielaušanos skaidro ar notiekošo tiesvedību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā un pārtikas un citu koncerna uzņēmumu kontu iesaldēšanu. «Mums ir interesanti, cik ilgā laikā uzņēmumam nozagtā informācija varētu parādīties publiskajā telpā, piemēram, kādā portālā, kas pēdējā laikā publicē dažādus pret NP koncerna uzņēmumiem vērstus materiālus,» pauda Pētersone.

Nordic Partners Limited valdes priekšsēdētājs Daumants Vītols un vairāki Latvijas uzņēmumi - AS Laima, AS Staburadze, AS Gutta, SIA NP Foods, SIA NP Management, SIA NP Jelgavas biznesa parks kategoriski nepiekrīt Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (ZAP) lēmumam nerosināt disciplinārlietu par zvērināta advokāta Mārča Miķelsona ētikas normu pārkāpumiem, atsaucoties uz lietas noilgumu, informē Nordic Partners Limited sabiedrisko attiecību konsultante Maija Dulle-Sūniņa.

Uzņēmumi iesniegumā ZAP norāda, ka publiski pieejamā informācija liecina, ka Latvijas Zvērinātu advokātu padomes Ētikas komisija ir konstatējusi rupjus advokāta M. Miķelsona ētikas normu pārkāpumus, turklāt ētikas normu pārkāpumiem nav noilguma un Ētikas komisijas lēmums ir galīgs un negrozāms.

Uzņēmumi aicina ZAP ņemt vērā Ētikas komisijas rekomendāciju un pārskatīt savu lēmumu par zvērināta advokāta M.Miķelsona ētikas normu pārkāpumiem un rosināt disciplinārlietu par zvērināta advokāta M.Miķelsona rīcību, nosūtot pārbaudes materiālus un Ētikas komisijas atzinumu par pārkāpumu esamību uz Latvijas Zvērinātu Advokātu kolēģijas Disciplinārlietu komisiju.

Nordic Partners Limited, SIA NP Foods, tostarp, AS Laima, AS Staburadze un AS Gutta u.c. Latvijas uzņēmumi, kas bija iesnieguši prasību Latvijas Zvērinātu advokātu padomei (ZAP) atkārtoti skatīt zvērināta advokāta M.Miķelsona ētikas normu un Advokatūras likuma pārkāpumus, kategoriski nepiekrīt ZAP lēmumam nerosināt disciplinārlietu par zvērināta advokāta Mārča Miķelsona pārkāpumiem, informē kompāniju pārstāve.

Uzņēmumi ir neizpratnē par šādu ZAP lēmumu, norādot, ka tādējādi ir apdraudēta sabiedrības uzticība advokātu profesijai pēc būtības.

Kompānijas vērš uzmanību, ka nav izprotams ZAP priekšsēdētāja vietnieces publiski paustais viedoklis pēc ZAP sēdes, atsaucoties uz Advokatūras likuma 76.pantu, kas paredz, ka «Disciplinārsodu zvērinātam advokātam var uzlikt ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc disciplinārpārkāpuma atklāšanas dienas, bet ne vēlāk kā divus gadus pēc pārkāpuma izdarīšanas dienas». Tajā pašā laikā ZAP norāda, ka var skatīt iespējamos zvērināta advokāta M. Miķelsona pārkāpumus pēc laika, kad būs stājies spēkā lēmums Menard Port LLC lietā, kur nākamā tiesas sēde ir nolikta 2015. gada februārī.

2014. gada sākums līdz ar eiro ieviešanu nāca ar cerībām uz lielāku ārvalstu tiešo investīciju ieplūdumu, jaunu darba vietu rašanos un mūsu dzīves līmeņa paaugstināšanos. Tomēr izrādījās, ka eiro nav brīnumnūjiņa, un gada pirmajos deviņos mēnešos ĀTI pieauga vien par 166 miljoniem eiro. Salīdzinājumam var minēt, ka 2013. gadā kopējās ārvalstu investīcijas Latvijā bija 608,9 miljoni eiro, un tām pateicoties tika radītas 1614 jaunas darba vietas. Investīciju šogad bija mazāk, toties ar tām saistītu skandālu – vairāk.

Ne katrām ārvalstu investīcijām ir vienāda ietekme uz tautsaimniecības attīstību. Vieni investori ceļ jaunas ražotnes, citi pārpērk jau strādājošus uzņēmums, vēl citi iepludina naudu tautsaimniecībā, pērkot nekustamos īpašumus. Tomēr ir arī investīcijas, kuras līdzinās Pandoras lādei, un gaidīto labumu vietā valstij var nest tikai zaudējumus.

Strīdi ap termiņuzturēšanās atļaujām

Politiskajā lauciņā līdzīgi kā iepriekšējos gadus karstus strīdus izraisīja termiņuzturēšanās atļauju (TUA) izsniegšana ārvalstniekiem, ja vien noteiktās cenu robežās iegādāts nekustamais īpašums, investēts uzņēmējdarbībā vai finanšu sektorā.

Pēdējos gados Latvija piedzīvojusi vairākus skaļus investīciju strīdu pretenziju skandālus. Zināmākie no tiem ir kādreizējā air Baltic vadītāja Bertolda Flika pretenzija par 62 miljoniem latu, Spāņu kompānijas CAF strīds par 403,9 miljonus eiro vērtā vilcienu piegādes līguma izbeigšanu, kā arī Igaunijas Wind One prasība 50 miljonu eiro apmērā saistībā ar SIA Winergy lietu, un Uzbekistānas uzņēmēju pretenzija par viesnīcu Royal Square Hotel & Suites un Garden Palace Hotel prettiesisku atņemšanu. Nule šīm pretenzijām pievienojusies arī ASV ofšora Menard Port LLC pretenzija, kurš vēlas panākt tam it kā nodarīto zaudējumu atlīdzību vairāk kā 8 miljonu eiro apmērā.

Starptautisko investīciju šķīrējtiesu prakse rāda, ka iespējamā investora ieguldījumu atzīšanai par investīciju, jābūt izpildītiem attiecīgiem priekšnoteikumiem – noteiktam darbības ilgumam, regulārai peļņai, zināmam riskam, ieguldot ievērojamus finanšu līdzekļus, kā arī pienesumam attiecīgās valsts ekonomikā. Eksperti norāda, ka šim ieguldījumam jābūt samērojamam ar attiecīgās valsts ekonomikas lielumu, un Latvijas gadījumā tam vajadzētu būt mērāmam vairākos simtos tūkstošos un pat miljonos eiro. Cik liels finansiāls ieguldījums vajadzīgs, lai prasītu astoņu miljonu eiro lielu kompensāciju?

Astoņi miljoni par 170 tūkstošu ieguldījumu

Investīciju jomā būtiska loma vienmēr ir bijusi kopējam tirgus dalībnieku noskaņojumam un citiem psiholoģiskiem faktoriem. Ja tirgū dominē lāči, līknes ir sarkanas un noskaņojums ir pesimistisks, arī labus finanšu rezultātus uzrādošs uzņēmums var piedzīvot tādu pašu lejupslīdi kā tirgus kopumā.

Visai droši varam teikt, ka šādā situācijā šobrīd atrodas gan Latvija, gan viss Baltijas reģiona akciju tirgus. Tomēr šādus apstākļus visai bieži izmanto tā dēvētie vērtību investori (value investors), kuri vispārējās panikas un negatīvā sentimenta aizsegā peld pret kopējo straumi un pieturas pie principa – “Pērc, kad skan lielgabali, pārdod, kad skan trompetes”.

Viņi meklē ilgtermiņa ieguldījumu perspektīvas – fundamentāli spēcīgus uzņēmumus, kas dažādu iemeslu dēļ tirgū ir salīdzinoši nepietiekami novērtēti.

Ārvalstu investīcijas buksē

Krievijas karš Ukrainā ir uzlicis savu zīmogu visam Baltijas reģionam. Pēdējais Ārvalstu investīciju vides indekss 2023 (1) parāda, ka ārvalstu investoru ieguldīšanas apetīte ir sasniegusi līdz šim zemāko ieguldīšanas gatavības līmeni. Ārvalstu investori atzīst, ka ir kļuvuši ļoti piesardzīgi, un vairākums uzsver, ka galvenais iemesls šādai rīcībai ir tieši “lielgabali” jeb pašreizējā ģeopolitiskā situācija. Arī konsultāciju kompānijas EY ikgadējais investīciju vides pētījums “European Attractiveness Survey”, kas apkopo ārvalstu investīciju statistiku visā Eiropā un analizē investoru viedokli par Eiropas valstu pievilcību investīcijām, atklāj, ka Latvijā pagājušajā gadā uzsākti tikai 22 jauni investīciju projekti pretēji 32 projektiem 2022. gadā. Samazinājies arī jaunu ārvalstu investīciju projektu radīto darba vietu skaits – no 2245 darba vietām 2022. gadā līdz 1265 vietām pērn. Nozīmīgs jaunu investīciju projektu samazinājums bija novērojams arī Lietuvā – no 47 projektiem 2022. gadā līdz 28 pagājušajā gadā. Igaunijā samazinājums bijis neliels – no 9 projektiem uz 8. Visā Baltijā samazinājies arī ārvalstu investīciju radīto darba vietu skaits – no 5868 jaunām darba vietām 2022. gadā līdz 4186 pagājušajā gadā.

Menard Port LLC ar iesniegumu ir vērsies policijā un Ģenerālprokuratūrā, lūdzot uzsākt kriminālprocesu pret koncerna Nordic Partners Limited īpašnieku Daumantu Vītolu un vēl divām amatpersonām Solvitu Pētersoni un Ivo Luka-Indānu, teikts medijiem izplatītā paziņojumā.

«Visas minētās amatpersonas lielā apmērā personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, iespējams, ir krāpušās, prettiesiski izšķērdējušas svešu mantu, mantkārīgā nolūkā tīši un ļaunprātīgi pārsniegušas savas pilnvaras, nodarot zaudējumus uzņēmumam un citām personām, kā arī novedušas vairākus uzņēmumus līdz maksātnespējai, sacīts Menard Port LLC iesniegumā Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei un Ģenerālprokuratūrai,» vēsta paziņojums.

Pašlaik tiesiskā ceļā tiek risināts civiltiesiskais strīds starp Vītolu un Menard Port LLC par kopīpašumā esošajam uzņēmumam NP Business Centre, kam pieder nekustamais īpašums un kas apsaimnieko industriālo parku, nodarīto zaudējumu 5,3 miljonu eiro apmērā piedziņu.

Ceturtdien Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atstājusi negrozītu lēmumu par Daumantam Vītolam piederošā koncerna Nordic Partners Limited uzņēmumu kontu apķīlāšanu, tādējādi noraidot pieteikumu par kontu apķīlājuma atcelšanu.

Lēmums saglabāt prasības nodrošinājumu - uzņēmumu kontu apķīlāšanu prasībā pret nacionāla mēroga Latvijas uzņēmumiem AS Laima un AS Staburadze, kā arī vēl 24 citiem Latvijas uzņēmumiem, faktiski nostāda šos uzņēmumus par situācijas ķīlniekiem, norāda 26 Latvijas uzņēmumiem līdz šim nav bijušas un nav nekādas saimnieciskas vai citādas attiecības ar ārzonā reģistrēto kompāniju Menard Port LLC, pēc kuras prasības tiesa ir uzlikusi arestu 26 Latvijas uzņēmumu banku kontiem, norāda NP Foods pārstāvji.

urklāt lielākajai daļai atbildētāju nav bijušas nekādas attiecības arī ar SIA NP Business Centre, kuras labā prasība tika celta. SIA NP Foods tiesas lēmumu par prasības nodrošinājuma saglabāšanu vērtē kā nepamatotu. Uzņēmums tiesas lēmumu pārsūdzēs, informē SIA NP Foods grupas uzņēmumu valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis.

Saistībā ar klimata izmaiņām, kā arī Āfrikas valstu vadību centieniem pārdalīt tirgu tuvākajos gados kakao pupiņu cena industrijā trīskāršosies, kā iznākumā ražotāji, kas šokolādi ražo no kakao pupiņām, būs spiesti paaugstināt produkcijas cenas, atzina AS Laima valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis.

«Kopš pagājušā gada kakao pupiņu cenas jau ir pieaugušas par 40%. Cenu straujais pieaugums pēdējo gadu laikā galvenokārt tiek saistīts ar klimatiskajām izmaiņām pasaulē, kā rezultātā nav bijusi bagātīga raža. Tomēr nozīmīga loma cenu kāpumā ir arī Āfrikas valstu vadības iniciatīvām veikt tirgus pārdali un sakārtot šo nozari, aktīvi līdzdarbojoties visos procesos,» sacīja Gulbis.

Viņš norādīja - nozares aplēses liecinot, ka tuvākajos gados kakao pupiņu cena industrijā trīskāršosies. Līdz ar to šokolādes ražotāji, kas produkciju ražo no kakao pupiņām, būs spiesti nākotnē celt šokolādes produktu cenas.

Norvēģijas kompānijas Orkla un pārtikas ražotāju grupas NP Foods (Nordic Partners Food) apvienošanos plānots pabeigt martā, aģentūrai BNS pavēstīja kompānijas mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne.

«Plānots, ar Nordic Partners Food vienošanos jāpabeidz martā,» norādīja Erciņa-Užāne.

Viņa atgādināja, ka darījumu līdz šim bija apstiprinājušas Latvijas un Lietuvas konkurences iestādes, savukārt 12.februārī apstiprinājumu deva arī Igaunijas konkurences padome.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Latvijas konkurences padome 10.janvārī atļāva Orkla un NP Foods apvienošanos.

Konkurences padomes atļauja apvienošanās darījumiem nepieciešama, ja apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā ir bijis ne mazāks par 35 572 000 eiro vai apvienošanās dalībnieku kopējā tirgus daļa konkrētajā tirgū pārsniedz 40%.Tāpat darījumu bija jāizvērtē arī uzraudzības institūcijām Lietuvā un Igaunijā.

Saldumu ražotājas Laima, kā arī pārējo NP Foods piederošo uzņēmumu pārdošana norvēģu koncernam Orkla ir globalizācijas procesu rezultāts, kas nozīmē ārvalstu investoru interesi par Baltijas uzņēmumiem ar ievērojamu tirgus daļu un labu reputāciju, atzina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Inguna Gulbe.

«Tendence, ka Latvijas uzņēmumi tiek pārdoti, ir globalizācijas sekas, jo ienāk investori, kurus interesē tirgus daļas. Arī šajā gadījumā skaidrs, ka norvēģi pērk tirgus daļu, jo viņus neinteresē Laimas vecās ražošanas ēkas. Investori pērk uzņēmumus, kuri nav sadrumstaloti, un šajā gadījumā visi minētie Latvijas zīmoli ir ar ievērojamu tirgus daļu un labu reputāciju. Labāk, lai pārdot tagad, ka nesanāk kā ar Parex, ko gribēja pārdot par miljoniem, bet pārdeva par latu,» sacīja Gulbe.

Viņa arī prognozēja, ka Laimai un pārējiem grupas uzņēmumiem notikušais darījums «nāks tikai par labu». Savukārt Latvijas tirgū paliks nišas saldumu ražotāji, kuru starpā konkurence aizvien palielināsies.

Lai Latvijas uzņēmumi spētu konkurēt ne tikai vietējā tirgū, bet arī ārvalstīs, ir nepieciešami lieli līdzekļi, kurus vairumā gadījumu spēj ieguldīt tikai ārvalstu investori. Līdz ar to Latvijas uzņēmumu pārdošanas gadījumi bija un būs, atzina Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāja Ināra Šure.

«Lai uzņēmumi spētu konkurēt ne tikai vietējā tirgū, bet arī ārvalstīs, ir nepieciešami lieli līdzekļi. Piesaistot tādu starptautiski labi zināmu un pārtikas jomā pieredzējušu investoru kā Orkla, kam pieder desmitiem veiksmīgi strādājošu pārtikas uzņēmumu Eiropā, tostarp Baltijā, NP Foods grupas uzņēmumiem paveras daudz labākas iespējas attīstīt vietējos zīmolus citā mērogā,» norādīja Šure.

Viņa arī norādīja - uzņēmumi, kuri nonākuši Orkla pārraudzībā, turpina veiksmīgi strādāt un attīstīties, nodrošinot ar darba vietām vietējos iedzīvotājus.

«Pozitīvi vērtējams, ka Orkla jau ir pieredze, strādājot Latvijā un kaimiņvalstīs. Tas nav investors, kas ienācis Latvijā pirmo reizi, līdz ar to tam ir zināma ne tikai vietējā tirgus situācija, bet arī pazīstama uzņēmējdarbības vide un tās mentalitāte. Ir jāsaprot, ka darbojamies brīvā tirgus apstākļos, tādēļ šādi uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas darījumi bija, ir un būs,» atzina federācijas vadītāja.

Norvēģijas uzņēmums Orkla kļuvis par NP Foods un tam piederošo uzņēmumu Laima, Gutta, Staburadze, Staburadzes Konditoreja un Margiris īpašnieku.

Preses konferencē uzņēmumu pārstāvji norādīja, ka jaunajam investoram nav plānu slēgt kādu Latvijas ražotni vai atlaist darbiniekus, tas arī redzams iepriekšējos ieguldījumos, kas veikti Latvijā. Tāpat uzņēmuma attīstībā tiek plānotas ievērojamas investīcijas, stāsta Orkla Confectionery & Snacks izpilddirektors Kristers Abergs.

Orkla jau reģionos pieder vairākas šokolādes un konfekšu rūpnīcas un uzņēmumi – šie biznesi sadarbojas, taču strādā kā neatkarīgi uzņēmumi un nav plānots tos apvienot, bet izmantot to zināšanas.

K. Abergs uzsvēra, ka investors pats atradis NP Foods, un izvēlējies tajā investēt.

Pārtikas uzņēmumu vadības, tirdzniecības un loģistikas pakalpojumu uzņēmuma NP Foods iepriekšējais vadītājs Rolands Gulbis atstādināts no valdes priekšsēdētāja amata arī pārējos grupas uzņēmumos - AS Laima, AS Gutta, AS Staburadze, SIA Staburadzes konditoreja un SIA NP Logistics, liecina Firmas.lv informācija.

Viņa vietā minēto uzņēmumu valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Norvēģijas pilsonis Eriks Smits-Hansens, kurš kopš 23.marta ieņem arī koncerna valdes priekšsēdētāja amatu.

23.martā Gulbis paziņoja, ka nolēmis atstāt savu amatu, kuru ieņēma kopš 2012.gada janvāra. Viņu nomainīja Smits-Hansens, kurš līdz tam ieņēma uzņēmuma Orkla Confectionery&Snacks Norway pārdošanas direktora amatu.

NP Foods īpašnieks kopš 2014.gada 26.augusta ir Orkla, kas iegādājās 100% kapitāldaļu visos kompānijas uzņēmumos - AS Laima, AS Gutta, SIA NP Foods, AS Staburadze, SIA Staburadzes konditoreja, UAB Margiris un SIA Detente no uzņēmuma Nordic Partners Foods Ltd, kura īpašnieki bija Latvijas investīciju kompānija Nordic Partners un Islandes fonds BIL ehf. Darījuma summa netika norādīta. Šā gada februārī tika saņemtas uzņēmumu apvienošanās atļaujas no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Konkurences padomēm, kā iznākumā 2015.gada 11.martā darījums tika pilnībā pabeigts.

Pieņemot lēmumu par reorganizāciju, pārtikas uzņēmumu vadības, tirdzniecības un loģistikas pakalpojumu kompānija NP Foods ar šodienu, 25.septembri, sākusi meitasuzņēmumu AS Gutta un SIA Spilva reorganizāciju, liecina oficiālais paziņojums izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Tajā norādīts, ka reorganizācija tiks veikta kā pievienošana un tās rezultātā Gutta (pievienojamā sabiedrība) tiks pievienota SIA Spilva (iegūstošā sabiedrība).

Abu uzņēmumu kreditori tiek uzaicināti savas prasības pieteikt viena mēneša laikā no šī paziņojuma publicēšanas Latvijas Vēstnesī, savu prasību un to pamatojošos dokumentus iesniedzot zvērinātu advokātu birojā Kļaviņš Ellex, Rīgā, K.Valdemāra ielā 62.

Kā norādīja NP Foods pārstāve Dana Erciņa-Užāne, reorganizācijas mērķis ir uzlabot grupas darbību, panākot uzlabojumus, īpaši loģistikas, pārvaldības un mārketinga jomās, vienlaikus saglabājot zīmolus, darbvietas un ražošanu. Reorganizācijas rezultātā tiks paaugstināta uzņēmumu konkurētspēja, kas ļaus labāk attīstīt produktus, vairāk investēt darbinieku izaugsmē, kā arī kopumā uzlabot abu uzņēmumu tirgus pozīcijas.

Konkurences padome (KP) vakar vakarā saņēmusi norvēģu koncerna Orkla un kompānijas NP Foods apvienošanās ziņojumu, ko plāno izskatīt četru mēnešu laikā.

KP pārstāve Inita Kabanova skaidroja, ka KP piecu darbdienu laikā no ziņojuma saņemšanas izvērtēs, vai iesniegtajos dokumentos ir ietverta visa informācija, ko apvienošanos gadījumos paredz Ministru kabineta noteikumi.

«Ja visa nepieciešamā informācija būs iesniegta, tad ziņojums tiks izskatīts parastajā kārtībā, respektīvi, četru mēnešu laikā no ziņojuma saņemšanas dienas KP būs jāpieņem lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošajiem noteikumiem, kas novērš iespējamo kaitējumu konkurencei,» norādīja Kabanova.

Kā ziņots, 26.augustā Norvēģijas kompānija Orkla paziņoja, ka iegādājas 100% kapitāldaļu NP Foods uzņēmumos AS Laima, AS Gutta, SIA NP Foods, AS Staburadze, UAB Margiris un SIA Detente no uzņēmuma Nordic Partners Foods Ltd, kura īpašnieki ir Latvijas investīciju kompānija Nordic Partners un Islandes fonds BIL ehf.

Kādreizējais pārtikas uzņēmumu vadības un loģistikas pakalpojumu uzņēmuma NP Foods zīmolu vadītājs uzņēmējs Guntars Kukuls nopircis mineralizētā ūdens zīmolu Amrita un pievērsies šā zīmola preču tirgošanai, izveidojot SIA Amber Coast Union un kā galvenos mērķa tirgus definējot Āziju un Krieviju.

Kā aģentūrai LETA sacīja Kukuls, Amrita tiek pozicionēta kā mineralizēts ūdens, kas aizkavē novecošanās procesus. Produktu pirms diviem gadiem izstrādāja Inovatīvo biomedicīnas tehnoloģiju institūts. Savukārt to tirgoja NP Foods sastāvā esošā Gutta, taču pēc tam, kad kompāniju iegādājusies norvēģu Orkla, zīmols uzņēmumam vairs nebija aktuāls.

«Tādēļ, saskatot zīmola potenciālu, to iegādājos no institūta, kam zīmols oficiāli piederēja,» sacīja Kukuls, gan neminot darījuma summu.

«Dzeramā ūdens kategorija pasaulē ir viena no straujāk augošajām - pircēji kopumā samaksā par ūdeni ap 170 miljardiem dolāru gadā, segments aug par 3-4% gadā. Katrs ražotājs uzrunā ar savu zīmolu un produktu vērtību kopumu, skaidrojot, ka ūdens nāk, piemēram, no kalnu ledājiem, avotiem utt. Mēs savu zīmolu pozicionējam kā augstākās kvalitātes ūdeni, kam ideālās proporcijās pievienoti veselībai un jaunības uzturēšanai nepieciešamie mikroelementi,» sacīja Kukuls.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild NP Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja. NP Properties ir vienīgais uzņēmums Latvijā, kuram pieder industriālo parku tīkls. Industriālie parki top bijušo rūpnīcu atjaunotajās teritorijās. NP Properties galvenie un lielākie klienti ir ražošanas uzņēmumi. «Tas šajā darbā man personīgi un mūsu komandai sniedz vislielāko gandarījumu - redzēt kā mūsu parkos top un tiek radīts,» atzīst Elita Moiseja.