Turīgās pilsētvalsts bagātākajiem 5% nodokļos būs jādod vairāk, lai atbalstītu mazāk pelnošos , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Valsts ‒ tas ir valsts budžets. Tā acīmredzami uzskata Singapūrā, kur nacionālo neatkarību atzīmē jubilejai veltītiem fiskālajiem jauninājumiem.
Tirgum netraucē
Singapūras Republika valsts neatkarības 50. gadskārtu sagaida ar īpašiem jubilejas budžeta jauninājumiem, kas stāsies spēkā ar 2017. fiskālo gadu. Kāds nacionālā dienas laikraksta The Straits Times apskatnieks to raksturo kā Robina Huda budžetu – tas ar dažādiem fiskālajiem instrumentiem ņem no bagātajiem un dod trūcīgajiem.
Tāds risinājums var šķist paradoksāls valstij, kurā privātā labklājība faktiski ir ideoloģija. Apmēram 5,5 miljonu iedzīvotāju un 718,3 kvadrātkilometru lielā Singapūra ar IKP uz vienu iedzīvotāju 55182 USD līmenī ir viena no turīgākajām ekonomikām pasaulē. Ļoti nelielā un resursiem nabadzīgā pilsētvalsts ir pamanījusies radīt ekonomiku, kurā mūsdienās katrs piektais iedzīvotājs ir miljonārs, un tas ir, pat neņemot vērā nekustamos īpašumus.
Latvijā Singapūra nereti tiek minēta kā piemērs, ka mazas valstis ir spējīgas uz lielu izrāvienu, tomēr jāņem vērā Latvijas goda konsula Singapūrā padomnieka Lova Sjeva Thiama vērtējums (DB 13.02.2013.), ka pirmām kārtām tik straujas izaugsmes uzstādījums neizbēgami ir postošs demogrāfijai (latvieši kā nācija paredzami īsā laikā izmirtu). Veiksmīgais uzņēmējs un Latvijas draugs arī attiecīgajā intervijā un citkārt ir izteicis šaubas, «vai tas ir iespējams tik brīvā un attīstītā demokrātijā» kā Latvija.
Visu rakstu Robina Huda nodoklis arī Singapūrā lasiet 25. februāra laikrakstā Dienas Bizness.