Uzņēmīgā maiznieka Normunda Bomja lolojums - Krievijā izveidotā maizes ceptuve RižskijHļeb paplašina piegādes loku un nupat iekļuvusi prestižā superdārgu produktu veikalā Maskavā, raksta laikraksts Dienas bizness.
Tomēr sava biznesa veidošanas ceļš kaimiņvalstī Latvijā pazīstamās maiznīcas Lielezers saimniekam Normundam Bomim nav bijis tik gluds, kā sākumā iecerēts.
Bija divi varianti
Uzņēmējs atklāj, ka lēmums par ražotnes izveidi Krievijā pieņemts jau salīdzinoši sen. «Jautājums - cik ilgi Latvijā būs pircēji, kas spēs nopirkt maizi, cik tā maksās, jo darbaspēka izmaksas aug, resursu cenas tāpat, produkts paliek arvien dārgāks, kas ietekmē noietu. Tāpēc bija divi varianti - vai nu attīstīt eksporta tirgu uz Eiropu, vai gāzties Krievijā iekšā,» viņš atceras. Izvēlēts otrs variants, jo zināšanas par Krievijas tirgu bija plašākas. Tiesa gan, no 2001. gada Krievijā N. Bomim ir pieredze kokapstrādē, taču šis bizness izrādījies neveiksmīgs, kur zaudēta arī ievērojama investīciju summa. Tas gan nebija traucēklis, lai uzņēmējs turpinātu investēt vislabāk pārzinošajā nozarē.
Ieguldīts miljons
Ap 300 km no Maskavas Ivanovas apgabalā izveidotā maiznīcā Rižskij Hļeb ieguldīts vairāk nekā miljons USD, galvenokārt pašu līdzekļi. Sākums bijis pirms 2 gadiem, kad Latvijā izdevies atrast kompanjonu - krieviski runājošu, pārzinošu situāciju, kurš ir maiznieks, ilgus gadus saistīts ar nozari, tāpēc labi izprot situāciju. Gadu tika būvēta ceptuve, šajā laikā nokārtotas visas vajadzīgās formalitātes. «Ja kāds saka, ka to var izdarīt mēneša vai pusgada laikā, tad to var par demagoģiju nosaukt. Trāpījām laikā, kad ekonomika Krievijā sāka iet uz augšu, kad vēl nebija cenas, kādas bija pirms t.s. krīzes. Šobrīd jau ir pavisam cita situācija,» klāsta N. Bomis. Pēc viņa paustā, Krievijā viss ir dārgs. «Par velti Krievijā neviens nestrādā, strādniekam jāmaksā no 350 līdz 600 Ls, tas pats, kas Latvijā. Līdz šim cenas bija zemākas, taču šogad tās augušas līdzīgi kā citur pasaulē,» tā viņš.
Cena augstāka
Šobrīd Rižskij Hļeb ražo četru veidu maizi: divu veidu saldskābo, Alberta un Svētku. Konkurences praktiski neesot, taču Krievijas pircēji konsekventi turoties pie savas tradicionālās maizes, pie jauniem produktiem grūti esot pieradināt, tam vajadzīgi lieli mārketinga līdzekļi. «Ražojam salīdzinoši dārgu maizi - vienu no dārgākajām maizēm Krievijā. Maizes izvēle nav liela, un mūsu maize ir trīs līdz piecas reizes dārgāka nekā viņu pašu maize. Tad ir jāstāsta, ka šī maize ir pēc senām receptēm un Krievijā dziļi ziemeļos tādu vēl joprojām ražo. Tas nozīmē, ka ļoti daudz jāiegulda mārketingā, bet mēs to nedarām, jo nav tik daudz līdzekļu. Ejam otru ceļu - noturam kvalitāti,» tā N. Bomis. Jāpiebilst, ka tikai šobrīd uzņēmums sācis strādāt ar nelielu peļņu.
Iekaro tīklus
Šobrīd produkcija tiek realizēta Vladimirā, Ivanovā, Kostromā, Ņižnijnovgorodā un Jaroslavļā. Tāpat jau trīs četrus mēnešus Rižskij Hļeb maize ir Maskavas ekskluzīvā superdārgu pārtikas produktu veikalā Azbuka Vkusa (Garšas ābece-red.). «Pagaidām salīdzinoši labi sokas. Lai gan saka, ka Maskavā visu var pārdot, saku - stop. Jo iemaksas, lai tiktu veikalā, ir milzīgas,» tā uzņēmējs. Šonedēļ uzņēmums produkciju sāks realizēt arī divos Sanktpēterburgas lielveikalos tīklā Okey. Šobrīd ražotnē izcep līdz 2000 vienībām diennaktī, taču ir iespējas salīdzinoši īsā laikā jaudas audzēt līdz 11 000 vienībām - viss sagatavots, lai, ieguldot vēl 200 līdz 300 tūkst.Ls, ražotne apjomu dubultotu. «Labi, ka biznesu attīstām soli pa solim un zinām tos knifus. Protams, ka viss atkarīgs no investīcijām - ja ieguldi lielas naudas, tad tas nāks atpakaļ. Mēs neesam superbrends, kas var ieguldīt miljonus. Cik gan maiznieks no Latvijas var atļauties?» retoriski vaicā N. Bomis.
Riski ir
Iespējams, kompānija sākotnēji ieplānojusi par maz apgrozāmo līdzekļu, runājot par citiem riskiem, klāsta viņš. Turklāt norēķini tiek veikti 25 - 60 dienu laikā un tas nozīmē iesaldētus apgrozāmos līdzekļus, kas ražotājam ir nozīmīgi. Viņš arī uzsver, ka pusgads pazaudēts tirgus meklējumos, jo Rižskij Hļeb saistījies ar vienu privāto kompāniju, kas visu izcepto būtu gatava realizēt, taču pēc pusgada tā pazudusi. Uzņēmums pieder 3 privātpersonām, N. Bomis ir 50 % īpašnieks. Ražotnē nodarbināti 18 strādājošie, tostarp 6 maizes cepēji no Latvijas. Maizniekmeistars Dzintars Kalniņš, kurš ir arī kompānijas līdzīpašnieks, vada ceptuves darbu uz vietas. Patlaban tiek apmācīti 4 jaunie meistari, kas varētu kļūt par darbu virsuzraugiem. Par biznesa attīstības iespējām Krievijā plašāk tiks runāts starptautiskajā konferencē 30. septembrī, ko rīko Db sadarbībā ar zvērinātu advokātu biroju Zelmenis&Liberte, kas notiks Reval Hotel Latvija.