Plovs, kuru gatavojot pavārs velta ēdienam svētos vārdus, un meksikāņu ēdieni, kas liek izsprāgt asarām, - lai tos iepazītu, nemaz nav obligāti jātraucas tūkstošiem kilometru attālumā, jo tepat Rīgā ir atrodami vairāki restorāni, kas apmeklētājus sola iepazīstināt ar konkrēto tautu virtuves noslēpumiem.
Svarīgu lomu šajā biznesā spēlē ne vien garšas piedāvājums, bet arī atmosfēra, kurai jārada ilūzija, ka ceļo ne tikai garšas pasaulē, bet arī iedomātā realitātē. DB aptaujātie restorānu īpašnieki atzīst, ka cittautu restorānu veiksmes stāsta atslēga ir arī šefpavārs, kurš grozās pie plīts un ēdieniem piešauj tieši tik daudz garšvielu, cik nepieciešams.
Rīgā biezā slānī saradušies japāņu restorāni, arī par turku kebabu trūkumu sūdzēties būtu grēks. Tāpat vairāki restorāni piedāvā nobaudīt itāļu virtuvi, kas gan ne visi būtu ierindojami zem vārda «autentisks», jo itāļu virtuve, kā zināms, sniedzas krietni tālāk par pastām un picām.
Priekšstatu par to, kā būtu jāgaršo autentiskam uzbeku plovam, iespējams iegūt restorānā Uzbekistāna, kas atrodas Rīgā, kā arī Jūrmalā. «Pirms trīs gadiem, kad atvērām pirmo restorānu, šīs tautas ēdieni Rīgā nebija pārstāvēti un cilvēkiem nebija iespējas, neizbraucot no valsts, sajusties kā īstenā Taškentā,» stāsta restorānu Uzbekistāna pārvaldnieks Jevģēnijs Vasiļevskis, kurš atzīst, ka plovs kalpo kā uzņēmuma vizītkarte, jo ne visi Latvijas iedzīvotāji zina, kā tam īsti jāizskatās un jāgaršo.
Tikmēr vienīgais autentiskais ebreju restorāns Baltijā atrodas Rīgā. Restorāns Menora pirmo reizi durvis vaļā vēra pirms pieciem gadiem, un tā īpašniece Diāna Rezņikova atzīst, ka vēl aizvien klientiem, kuri nav šīs tautas pārstāvji, ir daudz jautājumu un pat stereotipu par šo virtuvi. «Ēdienkarti izveidoju kopā ar savu vecomāti. Pie mums visi ēdieni ir tradicionāli. Košera gaļu gan neizmantojam, jo tā ir pārāk dārga,» stāsta D. Rezņikova. Restorāna biežākie viesi ir ebreji, bet vismaz četras reizes mēnesī restorānā maltītes ieturot vācu tūristu grupas. «Man grūti izskaidrot, kāpēc viņi šeit nāk un kādēļ viņiem interesē mūsu tautas virtuve. Es nekad tādus jautājumus neuzdodu,» norāda Menoras īpašniece. Viņa stāsta, ka latviešu klienti visbiežāk pasūta foršmaku – pienā izmērcētu siļķes fileju, kuru kopā ar āboliem, sīpoliem un baltmaizi samaļ, pievieno majonēzi un pasniedz ar pāri pārkaisītu olu.
Latīņamerikas virtuves gardumu septiņus mēnešus savā jaunatklātajā restorānā Monhe Negro piedāvā tā īpašnieks un šefpavārs Hose Havjers Monsurs Garsija. Viņš atminas, ka pirmajā restorānā, kuru viņš atvēra, pirmās divas nedēļas nācās skatīties, kā klienti, ēdot asos ēdienus, raud. «Tad sapratu, ka vietējiem meksikāņu asums vēl ir par stipru. Pa šiem gadiem vietējie gan vairāk iepazinuši šo garšu pasauli un nu jau savos ēdienos varu droši izmantot 50% no nepieciešamā asuma,» tā H. Garsija. Viņa restorānā lielākā daļa publikas ir vietēji iedzīvotāji. «Pagaidām gan nevaru spriest par kopējo ainu uzņēmuma darbībā, jo strādājam vien nedaudz vairāk par pusgadu,» viņš norāda.
#1/16
Latīņamerikas restorāna Monhe Negro īpašnieks un šefpavārs Hose Havjers Garsija.