#Kazkopībā dzīvnieku skaitam ir tendence palielināties; aug pieprasījums pēc kazas piena produktiem.

Kazkopībā dzīvnieku skaitam ir tendence palielināties; aug pieprasījums pēc kazas piena produktiem, bet aizvien novērojams šī piena trūkums, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā ir tikai trīs kazas piena pārstrādes uzņēmumi – SIA Līcīši Ltd, Madonas novada z/s Līvi, kā arī a/s Cesvaines piens, kura pagājušajā gadā sāka kazas piena pārstrādi un puscietā siera ražošanu rūpnieciskos apjomos; pārējie ir mājražotāji. Līcīši Ltd ir vienīgā saimniecība, kas tirdzniecības tīkliem piegādā tieši svaigu kazas pienu.

Ozolnieku novada bioloģiskā saimniecība SIA Līcīši Ltd ir viena no tām, kas pārvarējusi vairākas krīzes un joprojām ražo kazas pienu un sieru. Saimniecību 1992. gadā nodibinājis saimnieks Aivars Liepiņš, kurš pamazām saimniekošanu nodod meitas Līgas Marcinkonienes rokās.

Perspektīvā kazkopības nozare pašlaik «veģetē» lielākoties mājražošanas līmenī; bez pārstrādes iespējām maz izredžu attīstīties, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Savulaik kazas Latvijā sauktas par «Staļina govīm», savukārt mūsdienās nozare ir maza un neattīstīta, lai gan kazu skaits kopš 2005. gada palielinājies vairāk nekā divas reizes. Latvijā ir desmit saimniecību, kur kazu skaits ir no 100 līdz 200 un tikai divas, kur kazu ir līdz 300, liecina Lauksaimniecības datu centra aktuālā statistika. Kazas audzē pienam, gaļai, ciltsdarbam, taču ir iespējas arī vilnas iegūšanai, turklāt kazas ir labas pļavu noganītājas, norāda Latvijas Kazkopības biedrībā. Tā prognozē, ka līdz 2020. gadam piena kazu skaits Latvijā palielināsies līdz 20 tūkst., savukārt gaļas kazas varētu sasniegt piecus tūksošus. Biedrība nospraudusi mērķi šajā laikā palielināt saražotās produkcijas daudzumu un izveidot vismaz vienu – mūsu valstī pirmo – kazas piena pārstrādes uzņēmumu.

Markam Cukerbergam (Mark Zuckerberg), kuru lielākā daļa no mums zina kā interneta sociālā tīkla Facebook vadītāju, tikko palikuši 29 gadi. Par godu tam publicējam dažus interesantus faktus par šo personību, kuri ne visiem ir zināmi.

1. Ierakstiet @[4:0] Facebook komentārā, un parādīsies Marka Cukerberga vārds.

2. Facebook nav iespējams bloķēt Marku Cukerbergu. Dodieties uz http://www.facebook.com/zuck un izmēģiniet.

3. Pusaudža vecumā Marks bija ateists.

4. Markam un viņa māsam patika joki. Tā, piemēram, Marks un viņa māsa Randi izspēlēja joku 1999. gada Vecgada vakarā. Šajā laikā visi bija noraizējušies par Y2K, teoriju, ka datora datu programmēšanas kļūda varētu sagraut daudzas no datorizētajām sistēmām pasaulē, iestājoties 2000. gadam. Marks zināja, ka viņa vecāki ir satraukušies par Y2K, tādēļ kopā ar māsu sagaidīja precīzi pusnakti un tad atslēdza mājai elektrību, tādējādi liekot vecākiem domāt, ka bailes par Y2K ir piepildījušās.

Latvijas kazkopjiem šis gads ir bijis veiksmīgāks nekā iepriekšējais, aģentūrai BNS pastāstīja Latvijas Kazkopības biedrības valdes priekšsēdētāja Kristīne Piliena.

«Droši vien, ka šis gads ir bijis labāks, jo pieprasījums pēc produkcijas ir pieaudzis. Vienīgi mums kārtējo gadu pietrūkst piena, jo pieprasījums pēc [kazas piena] produkcijas aug un izskatās, ka nākotnē pieaugs vēl vairāk,» stāstīja Piliena, piebilstot, ka arī ārvalstīs pēc Latvijā ražotās produkcijas ir pieprasījums, tāpēc arvien vairāk kazkopjiem nākotnē būtu jāiesaistās biznesā, lai varētu sākt kazas piena produktu eksportu.

Vienlaikus viņa norādīja, ka citās valstīs ir pieaugošs pieprasījums arī pēc Latvijas vaislas dzīvniekiem. «Ārvalstīs ir pieprasījums arī pēc mūsu vaislas dzīvniekiem, līgumi tur ir noslēgti jau trīs gadus uz priekšu, tā kā arī kazu [Latvijā] trūkst un varētu būt vairāk. Pieprasījums pēc vaislas dzīvniekiem viennozīmīgi pārsniedz piedāvājumu par kādiem 30%,» sacīja biedrības vadītāja.

AS Cesvaines piens augustā uzsākusi ražot puscieto kazas sieru, kļūstot par pirmo piena pārstrādes uzņēmumu Latvijā, kas rūpnieciski ražo šādu produktum, informē uzņēmumā.

«Puscietais kazas siers patlaban pasaulē ir modes kliedziens. Tas ir veselīgs produkts ar lielisku eksporta potenciālu. Uzsākot šī siera ražošanu, Cesvaines piens ir devis ļoti labu stimulu Latvijas kazu audzētājiem straujāk attīstīt šo perspektīvo nozari,» norāda Latvijas Kazkopības biedrības valdes priekšsēdētāja Kristīne Piliena.

Uzņēmumā informē, ka jaunā siera receptes izstrāde uzņēmumā aizsākās 2016.gada vasarā un tapa garu eksperimentu gaitā. Tās autoram un siera meistaram ir liela pieredze kazas siera gatavošanā, viņam piederējusi arī kazu saimniecība.

Patlaban Latvijā pieejamais kazas piena daudzums uzņēmumam ļauj saražot līdz vienai tonnai puscietā kazas siera mēnesī. Uzņēmumā atzīmē, ka Latvijā pēdējos gados ir būtiski augusi patērētāju interese par kazas piena produktiem. To apliecina arī kazu ganāmpulku pieaugums - 2016.gada beigās Latvijā bija reģistrēts aptuveni 13 000 kazu, bet šogad kazu skaits jau pārsniedz 14 000.

Zemnieku saimniecībā Līvi apgrozījums 2017. gadā audzis par 20%, bet šogad tā plāno apgrozījumu kāpināt par 15%

Madonas novada zemnieku saimniecībā Līvi ir viens no lielākajiem kazu ganāmpulkiem Latvijā. Kazkopība ir nozare ar milzīgu perspektīvu un potenciālu, uzskata saimniecības īpašnieks Raimonds Melderis.

«Lai gan sākotnēji viegli negāja, šobrīd sūdzēties nevaru. Tagad cilvēki meklē kaut ko eksotiskāku, un tas ir tas, ko mēs piedāvājam, – kazas piena produktus. Šie produkti ir citādāki, un nevar salīdzināt, kas ir veselīgāks vai garšīgāks. Pieprasījums pēc šiem produktiem aug, un esmu laimīgs par to,» atzīst R. Melderis.

ZS Līvi ganāmpulkā ir vairāk kā 400 kazu – 260 no tām ir slaucamās, bet 150 kazas ir paredzētas gaļai. Uzņēmums ražo dažāda veida kazas piena sierus. No vienas kazas gadā var iegūt vidēji 600 litru piena. Kazu šķirnes ir dažādas – Anglo, Alpu, Vācu baltā un brūnā, Tīringas. Uz jautājumu, kādi ir saimniecības produkcijas realizācijas apjomi, saimnieks vien nosaka – pietiekami.

Neko nezinot par lauku dzīvi un lopkopību, Ritas Prančas ģimene pārceļas uz Baldoni, nopērk kazas un sāk gatavot kosmētiku no kazas piena, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Mēs ar vīru esam mākslinieki un pirms trim gadiem pārcēlāmies dzīvot uz laukiem. Kā traki cilvēki otrajā nedēļā nopirkām divas kazas. Mēs esam rīdzinieki – pilsētnieki – nezinājām pat, kā viņas kopt. Dzērām pienu, eksperimentēju ar sieriem, ziepēm,» viņa stāsta. Kazas deva samērā daudz piena, un radās jautājums, ko darīt ar to, ko paši neizmantojam. Rita internetā atrada kazas piena ziepju receptes. Sākumā tās dāvināja draugiem, bet reiz vīrs, dodoties uz Kalnciema ielas tirdziņu pārdot savus svečturus un citus koka izstrādājumus, paņēma līdzi arī Ritas ziepes. «Cilvēki sāka pirkt, un es paplašināju sortimentu, radīju vairāk ziepju veidus, kā arī sāku veidot citu kosmētiku: skrubjus, produktus sejai, vannas bumbiņas,» viņa stāsta. Savu radīto kosmētiku Rita piedāvā ar zīmolu Kazas laukos.

Ne visi spēj noticēt tam, ka gados jaunais Facebook izpilddirektors un līdzdibinātājs Marks Cukerbergs (Mark Zuckerberg), patiesībā ir ļoti labs strādājošo vadītājs, turklāt viņa lielākais talants slēpjas mākā atlaist pareizos cilvēkus, raksta Business Insider.

Par M. Cukerberga vadītāja prasmēm liecina fakts, ka septiņu gadu laikā viņš no «kopmītņu istabiņas projekta» izaudzējis simts miljardu ASV dolāru vērtu kompāniju ar trīs tūkstošiem darbinieku.

Saskaņā ar Facebook bijušā darbinieka Henrija Blodžeta (Henry Blodget) teikto New York Magazine, viens no labākajiem M. Cukerberga trikiem ir viņa talants cilvēku atlaišanā. «Pamatā, ir divi veidi, kā «būvēt» organizāciju,» viņš skaidro. «Pirmais, ir tas, ka jūs varat būt izcils cilvēku pieņemšanā darbā, bet otrais – jūs varat būt lielisks viņu atlaišanā,» stāsta H. Blodžets, norādot, ka M. Cukerbergs ir veiksmīgs otrā tipa vadītājs. «Mēs esam pieņēmuši darbā cilvēkus, kas nebija «īstie», un mēs esam arī gana ātri rīkojušies, lai šo kļūdu labotu. Markam pienākas atzinība par sekošanu šai situācijai, kā arī šādu apzināšanos, kad no darbiniekiem jāšķiras,» norāda bijušais Facebook darbinieks. «Gadās arī tādas situācijas, kad personāls, kas iepriekš ir bijis labs, kompānijai augot, vairs neatbilst uzņēmuma attīstības līmenim. Šādos gadījumos šķirties no darbinieka ir vēl grūtāk, ņemot vērā, ka šie darbinieki ir piesaistījuši lojālus partnerus un citus kolēģus, tomēr Marks arī šinī jomā ir izdarījs pareizās izvēles,» stāsta H. Blodžets.

Šobrīd visi plānotie pasākumu "Svētku pilī" ir atcelti, tāpēc uzņēmums nolēmis klientiem piedāvāt ko nebijušu – pārnakšņot pilī divvientulībā.

"Šis ir veids, kā nodrošināt kaut nelielus ieņēmumus un darbu dažiem darbiniekiem, kā arī lai pašiem būtu prieks kaut vienu vai divas reizes nedēļā uzburt kādam jauku vakaru un pozitīvas emocijas," biznesa portālam db.lv stāsta Līga Balode, "Svētku pils" vadītāja.

Šī brīža situācija uzņēmumu ir būtiski ietekmējusi, jo visi plānotie pasākumi no marta vidus nu jau līdz maija beigām ir atcelti. 95% no tiem bija kāzas. Liela daļa klientu izvēlas pārcelt savas kāzas – uz rudeni vai nākamo vasaru. Ir arī tādi pāri, kas šobrīd vispār atceļ plānotos pasākumus.

"Mūsu klientu vidū ir arī pāri, kas nedzīvo Latvijā vai kuriem ir daudz viesu no ārvalstīm. Šīs kāzas šobrīd tiek atceltas vai pārceltas jau visas vasaras garumā, saprotot, ka šobrīd nevar plānot paši savu un viesu ierašanos. Kāzas ir pasākums, kam jaunie pāri gatavojas pusgadu vai gadu iepriekš," viņa teic.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā aplūkot, kā tiek izgatavotas Kazas laukos zīmola kazas piena ziepes!

Pirms dažiem gadiem ziepju izgatavotāja Rita Pranča kopā ar ģimeni pārcēlusies uz Baldoni un iegādājusies divas kaziņas, kas arī bijis pirmais solis jaunā biznesa virzienā.

Viņa internetā atradusi receptes, kā izgatavot ziepes no kazas piena, un sākusi tās veidot. Tā kā draugiem produkcija patikusi, viņa nolēmusi ziepes piedāvāt arī Kalnciema ielas tirdziņā, un atsaucība bijusi liela.

Patlaban R. Prančai ir vairāk nekā 20 kazas piena ziepju veidu, kā arī viņa izgatavo lūpu balzamus, ķermeņa skrubjus un vēlas paplašināt dezodorantu izgatavošanu.

Kā top Kazas laukos ziepes, skaties galerijā augstāk!

Medzes pagasta Baroni ir viena no nedaudzajām kazu audzētavām Liepājas apkaimē. No 117 kazām slauktais piens pārtop sierā un ceļo pie patērētājiem Rīgā un Liepājā, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Baronu kūts durvis ir vaļā, un kazas arī ziemā dzīvojas pa aploku svaigā gaisā. Vienīgi lielā putenī paslēpjoties. Saimnieks Rolands Ekšteins vēro, ka tās labi jūtas - «jo tuvāk pie dabas, jo labāk». Protams, nevarot turēt siltumā un tad izdzīt ārā. Pēc neilga pārtraukuma nule atsāksies slaukšanas sezona, jo marta sākumā gaidāmi pirmie kazlēni.

Ganāmpulkā visas ir «Latvijas vietējās» kazas. «Galvenais - tās ir piemērotākas mūsu apstākļiem,» zina saimnieks. Atšķirībā no citām šķirnēm, tām ir pavilna, tās ir pieticīgākas barības un telpu ziņā. Pienu dod tikai nedaudz mazāk, bet vairākos parametros tas esot labāks.

70% balto baložu, kurus kāzās palaiž gaisā, mirst, un tikai 30% pieredzējušāko baložu spēj atgriezties savā mītnē, intervijā portālam rus.db.lv pastāstīja kāzu vadītāja un iluzioniste Jeļena Paļčevska.

Viņa precizēja, ka tiek runāts par dūjām, kurus speciāli izmanto kāzās. «Es ar to nenodarbojos, jo man ir žēl dūju, turklāt putniem ir ļoti trausli spārni – ja to brīvībā palaiž svešs cilvēks, viņš var putnam spārnus sabojāt, un izārstēt putnu vairs nevar,» viņa skaidro. Kā liecina viņas pieredze, kāzās ne visi pāri izvēlas laist gaisā dūjas, to dara aptuveni katrs trešais pāris. Dūjas kāzās parasti tiek palaistas gaisā pēc kāzu ceremonijas vai reģistrācijas.

Pati J. Paļčevska baložus parasti izmanto kāzu fotosesijās vai reklāmas klipu uzņemšanai, kā arī, protams, triku veikšanai. «Ir stereotips, ka balodis parādās no cilindra cepures. Iluzionistiem baloži parasti izlido no šalles, bumbām, gleznām vai no tukša gaisa. Tas ir viens no skaistākajiem ilūziju veidiem, bet šovs ar putniem ir viens no populārākajiem šoviem pasaulē,» viņa atzīmē.

Māra Lapiņa un Rolands Aumeisters dzīvo Annas pagastā mājās ar nosaukumu Oši. Viņu piemājas saimniecībā ir 17 kazas, vairāki duči pīļu, kā arī vairākas vistas un deviņi truši. Saimnieki vēlas attīstīt savu saimniecību un plāno arī iegādāties zosis, vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

Oši ir M.Lapiņas dzimtas mājas. Pašreiz viņa ir reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja un aktīvi darbojas savā piemājas saimniecībā. «Pabeidzu te skolu, pastrādāju, bet vēlāk devos uz dzīvi Rīgā. Nodzīvoju tur vairāk nekā desmit gadus, un nu jau kādus četrus gadus esam atgriezušies uz dzīvi šeit. Te dzīvoja mana mamma, kurai jau bija divas kaziņas. Tā arī tā lieta sākās,» stāsta M.Lapiņa.

Katrai kaziņai ir savs vārds, piemēram, divus mazākos kazlēnus sauc par Plusiņu un Mīnusiņu. «Kazām vārdus liek mūsu meitas Laura un Evelīna. Mums ir arī kaza, vārdā Asaka,» stāsta M.Lapiņa. Interesanti vārdi ir arī saimniecības trušiem, un vienu no tiem sauc par Knapsieri. «Kad atbraucām šeit dzīvot, manai mammai jau bija truši un viens no viņiem kļuva vārgs. Mamma teica, ka tas būs jākauj nost, bet es teicu, ka neļaušu viņu nokaut, jo man viņš patīk. Sāku lasīt, kas jādara, lai trusis atkoptos, un tā pamazām tas kļuva aizvien veselīgāks. Tagad Knapsieris ir vaislas tēvs. Vārds Knapsieris radās no tā, ka viņš sākumā bija izvārdzis un kaulains,» stāsta M.Lapiņa.

Iespējams, savulaik Rīgas horeogrāfijas skolas laikā iegūtais krampis un perfekcionisms Boutique Event Planning īpašniecei Alisei Kolosovai palīdz uzburt greznus svētkus

Alise teic, ka viņas dzīvē notikumi nereti savirknējušies labvēlīgi, tā, piemēram, pēc dejošanas Monako kabarē trupā radusies iespēja rīkot kāzas arī Francijā.

Par ko sapņoji kļūt jaunībā? Vai tas sakrīt ar to, ko dari patlaban?

Mana bērnība un pusaudžu gadi pagāja baleta skolā. Padomju skola bija ļoti strikta. Gribot negribot, dejotāji kļuva pārņemti, daudziem lielākais sapnis bija nokļūt uz lielās operas skatuves, citādi nav vērts. Lai gan par talanta trūkumu nesūdzējos, mani līdz galam nevilināja doma par dejošanu uz operas nama skatuves. Nebija sāpīgi beigt šo karjeras posmu, jo šķita, ka dzīvē varu darīt vēl ko citu. Daudzi dejotāji pēc karjeras beigām kļūst par pasniedzējiem vai izveido paši savu deju skolu. Mani šāds darbs nesaistīja. Ilgus gadus dejoju arī Dzirnās, un kā dejotāja piedalījos daudzos korporatīvajos pasākumos. Redzēju pasākumu norises virtuvi. Neapzināti tā sāka ievilkt.

Sociālā tīkla kompānijai Facebook piederošā viedtālruņu īsziņu apmaiņas rīka WhatsApp lietotāju skaits sasniedzis miljardu, paziņojis Facebook dibinātājs un vadītājs Marks Cukerbergs.

«Viens miljards cilvēku tagad lieto WhatsApp,» Cukerbergs pavēstīja savā Facebook lapā. «Ir tikai daži servisi, kas savieno vairāk nekā miljardu cilvēku.»

Viena miljarda lietotāju atzīmi ir sasniedzis arī interneta pārlūka kompānijas Google bezmaksas elektroniskais pasts Gmail, pirmdien paziņoja šīs kompānijas vadītājs Sundars Pičajs.

WhatsApp lietotāju skaits ir vairāk nekā divkāršojies, kopš Facebook 2014.gada beigās to nopirka par 19 miljardiem ASV dolāru, liecina Cukerberga minēti dati.

«Gandrīz katrs septītais cilvēks uz Zemes katru mēnesi lieto WhatsApp, lai uzturētu kontaktus ar saviem mīļajiem, draugiem un ģimeni,» paziņoja WhatsApp komanda.

Sociālā tīkla gigants Facebook paziņojis par peļņu 523 miljonu ASV dolāru apmērā, kas gūta ceturtajā ceturksnī. Ieņēmumi palielinājušies par 63%, pārsniedzot prognozes, vēsta BBC.

Ieņēmumu kāpums galvenokārt saistīts ar reklāmu pārdošanu mobilajās ierīcēs, kas ir vadītāja Marka Cukerberga prioritāte.

Reklāmas ieņēmumi pieauguši par 76%, salīdzinot ar to pašu periodu pagājušajā gadā.

Saskaņā ar pašas Facebook datiem 2013. gada decembrī tai bija 757 miljoni ikdienas lietotāju visā pasaulē. 2013. gadā kopumā Facebook nopelnījusi 1,5 miljardus ASV dolāru.

Nākamās nedēļas otrdienā Facebook apritēs desmit gadi. Izaugsme ir iespaidīga - no projekta, kas tika uzsākts M. Cukerberga studenta istabā līdz globālai impērijai.

Facebook ir bijis iepriekš zināms kā uzņēmums, kas arvien meklē jaunas iespējas ienākumu plūsmas palielināšanai, un šoreiz tas ieviesis visnotaļ inovatīvu risinājumu – tiem, kas vēlas nosūtīt Facebook līdzdibinātājam Markam Cukerbergam vēstuli sociālajā tīklā, ir jāšķiras no simts ASV dolāriem, novērojis portāls Mashable.com.

Mēģinot nosūtīt Facebook vadītājam vēstuli no vairākiem lietotāju kontiem, tika novērots, ka samaksa par ziņojuma nosūtīšanu tiek prasīta no tiem, kas nav M. Cukerberga sekotāju lokā. Jāpiebilst, ka M. Cukerbergam Facebook «seko» vairāk nekā 16 miljoni sociālā tīkla lietotāju. Kā liecina Db.lv novērojumi, samaksa par vēstules nosūtīšanu netiek prasīta arī no vairākiem Latvijas lietotāju kontiem, arī neesot M. Cukerberga sekotāju pulkā.

Līdz šim ir izskanējušas neoficiālas lietotāju ziņas par to, ka Facebook par atsevišķiem sociālā tīklapakalpojumiem sācis prasīt samaksu, un arī pati kompānija neslēpj, ka «eksperimentē ar cenām» un decembrī mēģināja noskaidrot, vai lietotāji būtu gatavi maksāt par ziņojumu nosūtīšanu iespēju arī tiem cilvēkiem, kas nav lietotāja draugu sarakstā. Pašlaik, nosūtot ziņojumu draugu lokā neesošam cilvēkam, vēstule nonāk mapītē «other» jeb turpat, kur mēstules jeb tā dēvētais spams, taču Facebook eksperimenta laikā piedāvāja iespēju par vienu ASV dolāru šīs vēstules nogādāt lietotāja kontā, parūpējoties, ka tās nepazūd surogātpasta sadaļā.

Facebook vadītājs Marks Cukerburgs labdarībai ziedojis sociālā portāla akcijas 500 miljonu ASV dolāru vērtībā. Ziedojumu saņems organizācija Silicon Valley Community Foundation, kas nodarbojas ar dažādu grantu izsniegšanu.

M. Cukerbergs un viņa sieva Priscilla jau pirms diviem gadiem pavēstīja, ka lielāko daļu savu ienākumu ziedos labdarībai, vēsta Bloomberg. Pāris jau ziedojis 100 miljonus dolāru izglītības reformai Ņuarkā, Ņūdžersijas štatā. Par šo naudu reģionā tika atvērtas četras vidusskolas un vienpadsmit sagatavošanas skolas.

Savā Facebook lapā M. Zukerbergs arī norāda, ka viņš pievienojies multimiljonāru Bila Geitsa un Vorena Bafeta kustībai, kuras ietvaros bagātnieki tiek aicināti ziedot pusi savā rīcībā esošo bagātību labdarībai.

Facebook vadītāja ziedojumu atzinīgi uzņēmuši filantropijas eksperti, kas norādījuši, ka M. Cukerberga rīcība, iespējams, kalpos kā piemērs citiem gados jaunajiem informācijas tehnoloģiju uzņēmējiem, kuri salīdzinoši maz nodarbojas ar labdarību.

Korporatīvo pasākumu un svinību viesiem bieži vien ir maldīgs priekšstats, ka viss norit bez aizķeršanās, bet tas ir mīts.

Lai cik profesionāli pasākums būtu izplānots, vienmēr var notikt neiespējamais – sākot no skudru populācijas un beidzot ar situāciju, kad pasākuma galvenā organizatore pašā atbildīgākajā brīdī iesprūst labierīcībās.

Vairāki pasākumu organizatori dalījās ar saviem pieredzes stāstiem par likstām, misēkļiem un katastrofām, kas notikušas vai veiksmīgā kārtā tika novērstas pasākumu laikā.

Inese Lukaševska, aģentūras Luka dibinātāja:

Pasākumu organizatoram ir jāsaprot, ka, lai cik augstas klases profesionālis viņš būtu, vienmēr pastāv tā saucamie force majeure jeb ārkārtas neparedzamie apstākļi, kas var pilnībā apdraudēt pasākumu gaitu. Piemēram, mums ir bijis, ka zālājā, kurā paredzēts ekskluzīvs pasākums, pēdējā naktī uzrodas skudru populācija. Būtiski ņemt vērā, ka pasūtītājiem vienmēr var rasties vēlme pēdējā brīdī ko mainīt, piemēram, mums ir bijis gadījums, kad pēdējā naktī paprasa nobetonēt 50 metru celiņu no telts līdz jūras krastam, kā iemeslu minot nevēlēšanos sasmērēt ar smiltīm kurpes. Mums ir bijušas prasības pat izpūst lietus mākoņus. Pasākuma organizatoru uzdevums ir izvērtēt vēlmju adekvātumu un spēju to nodrošināt, lai tas nekaitētu pašam pasūtītājam, attiecīgi piedāvājot labāko alternatīvo risinājumu.Mums ir jāspēj prognozēt neprognozējamo – laika apstākļus, spējot nodrošināties pret tiem neatkarīgi no sezonalitātes. Jāsaprot, ka situācijās, kad pasākums notiek ārā, laika apstākļi ne tikai ietekmē tehnisko nodrošinājumu, vizuālo noformējumu, bet arī viesu vēlmi apmeklēt vai neapmeklēt kādu pasākumu. Jāspēj paredzēt cilvēku noskaņojumu un no tā izrietošo darbību vai bezdarbību, proti, būt pārāk pārdrošiem vai gluži pretēji – kūtriem, neiesaistoties nekādās darbībās. Tomēr nav iespējams paredzēt jautājumus, kas ietilpst force majeure kategorijā. Ne vienmēr var paredzēt cilvēku rīcību, un pat pēc 20 darba gadiem šajā lauciņā pārsteigumu netrūkts. Tāpat ir grūti paredzēt uzvedību, piemēram, zvēru vai putnu, ja tādus ir paredzēts iesaistīt pasākumos. Piemēram, mums ir bijis pasākums, kurā līgavas tērpu kolekcijas laikā bija paredzēts, ka virs podiuma lidos balti baloži, kuri skates beigās skaisti nosēžas modelēm uz rokām. Mums par prieku baloži visu izdarīja mēģinājuma laikā, taču varēja būt arī citādi. Toreiz gan dizainere uzstāja, ka baložiem skatē ir jābūt un sliktākajā gadījumā katram viesim tiktu uzšūts jauns uzvalks vai tērps.

Āfrikas cūku mēra dēļ Latgales lauksaimnieki apsver iespējas pievērsties kazkopībai, aģentūrai BNS atzina Latvijas Kazkopības biedrības valdes priekšsēdētāja Kristīne Piliena.

Viņa norādīja, ka daļa Latgales lauksaimnieku Āfrikas cūku mēra dēļ ir pārtraukuši nodarboties cūkkopību un izrāda interesi par kazkopību, tāpēc ar laiku reģionā varētu palielināties kazkopju skaits. «Āfrikas cūku mēra dēļ daudzi Latgales pusē ir izkāvuši cūkas un tur parādās vēlme šo nozari attīstīt. Redzēsim, kā būs,» sacīja Piliena.

Vienlaikus viņa pastāstīja, ka Rēzeknes puses zemnieki, kas nodarbojas ar kazkopību vai plāno to darīt, apsver iespējas veidot kooperatīvu piena nozarē. «Pieciem zemniekiem Latgales pusē ir iniciatīva dibināt kooperatīvu, bet man ir grūti spriest, vai viņi to realizēs līdz galam," sacīja Piliena, piebilstot, ka zemnieki patlaban vāc informāciju par iespējamo atbalstu kooperatīva veidošanā un nākamajā gadā izlems, vai kooperatīvu dibināt.

Jaunākās tehnoloģijas sniedz iespēju gan pabūt kāzās kaut no aizokeāna, gan pēc daudziem gadiem atkal izdzīvot saviļņojošos notikumus.

Pārsteigt jauno pāri un kāzu viesus kļūst aizvien grūtāk – pateicoties socializācijas portāliem neskaitāmās variācijās redzēta gan pirmā valša pārtapšana akrobātiskā dejā, gan 3D printera izdrukātas tortes ar līgavas un līgavaiņa atveidojumu, gan visvisādas viesu izdarības.

Tomēr tehnoloģijas turpina sagādāt jaunas iespējas, un šogad par kāzu «karstāko inovāciju» solās kļūt virtuālā un papildinātā realitāte. Tehnoloģiju avangardisti jau paspējuši izmēģināt virtuālo realitāti (VR) visai ekstremālās formās. Portāls Wired apraksta Priscilas un Marka gadījumu, kuri iepazinās VR čata telpā Rec Room. Vairākus mēnešus pļāpājuši tiešsaistē ar VR brillēm uz acīm un dzīvē satikušies tikai dažas reizes, abi amerikāņi pēc pāris gadiem apprecējās ceremonijā turpat Rec Room. Pie altāra gan nedevās viņi paši, bet tikai sapucējušies virtuālās pasaules avatāri, kamēr jaunais pāris sēdēja katrs savā mājoklī pie datora četru tūkstošu kilometru attālumā. Priscila un Marks tiek uzskatīti par pirmo pāri, kas iepazinies un apprecējies virtuālajā realitātē.

Piena pārstrādes uzņēmums Cesvaines piens varētu sākt siera ražošanu no kazas piena, šobrīd tiek meklēti kazu audzētāji, taču atsaucība ir neliela, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Cesvaines piens plāno sākt puscietā kazas siera ražošanu gan pašmāju, gan eksporta tirgum. Ir bijušas un vēl turpinās pārrunas ar kazu audzētājiem tuvākajā apkārtnē, apstiprina AS Siera nams (Cesvaines piena produkcijas ekskluzīvais izplatītājs) padomes priekšsēdētāja vietniece Dace Ozola. Lēmums par to, vai projektu realizēt jau drīzumā vai atlikt, tiks pieņemts pēc Jāņiem atkarībā no tā, vai būs iespējams nodrošināt nepieciešamās izejvielas. Lai sāktu ražošanu, būtu vajadzīga viena tonna kazas piena katru otro dienu. Latvijā šobrīd 2,5 tūkst. saimniecību tiek audzēti teju 13 tūkst. kazu, no tām 90% ir piena kazas, bet 10% – gaļas mājlopi. Tikai divas zemnieku saimniecības – Līcīši, kas atrodas Jelgavas novadā, un Līvi (Madonas novadā) – ir reģistrētas kā pārstrādes uzņēmumi un piegādā sieru veikaliem, pārējie kazu audzētāji nav pārauguši mājražošanas līmeni.

Lai atpūtinātu prātu un domas no ikdienas, Sanita Spilve sākusi mezglot un izveidojusi Mezglotavu, kas piedāvā gan kāzu dekorus, gan interjera elementus

«Mezglotava ir pavisam «svaiga»,» saka S. Spilve. Pavisam nesen viņa reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja un patentmaksas maksātāja. «Pērn rudenī pavisam nejauši apmeklēju mezglošanas meistarklasi, jo meklēju kaut ko, kur atpūtināt prātu un novērst domas no ikdienas ar bērniem. Tas man likās kaut kas jauns, sāku meklēt informāciju par šo jomu, un vienīgais, ko iepriekš biju dzirdējusi, ka padomju laikos gandrīz visiem dzīvokļos bija mezglotās pūcītes. Nebija teju nevienas mājas, kur tādas nebija,» apgalvo S. Spilve.

Nišas pārtikas produktu ražotājiem ir liels potenciāls, kas vēl pilnībā netiek izmantots.

To DB secināja pēc otrdien notikušās nišas produkcijas ražotāju konferences, kurā piedalījās mazie un vidējie pārtikas ražotāji no dažādiem Latvijas reģioniem.

Latvijas Kazkopības biedrības valdes priekšsēdētāja Kristīne Piliena atzīst, ka dzīvnieku skaits pēdējā laikā nozarē palielinās un raisa pozitīvu perspektīvu. Kazas pavisam audzē 1866 saimniecībās, no kurām 82 % ganāmpulkos to skaits ir no 1- 5 un tas nozīmē, ka lielākoties produkcija tiek ražota pašpatēriņam. Tikai 0,73 % saimniecībās dzīvnieku skaits ir 50 – 100 kazas, kas ir ekonomiski orientētas saimniecības. Par eksporta piedāvājumu kazas gaļas tirgū gan pašlaik nevarot runāt mazo apjomu dēļ. Tiesa, pēdējo trīs gadu laikā par Latvijas vaislas dzīvniekiem vērojama liela interese no Krievijas, Baltkrievijas un Igaunijas. Strauji attīstīties gan pagaidām traucē lielais mazo ganāmpulku īpatsvars.