Medzes pagasta Baroni ir viena no nedaudzajām kazu audzētavām Liepājas apkaimē. No 117 kazām slauktais piens pārtop sierā un ceļo pie patērētājiem Rīgā un Liepājā, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.
Baronu kūts durvis ir vaļā, un kazas arī ziemā dzīvojas pa aploku svaigā gaisā. Vienīgi lielā putenī paslēpjoties. Saimnieks Rolands Ekšteins vēro, ka tās labi jūtas - «jo tuvāk pie dabas, jo labāk». Protams, nevarot turēt siltumā un tad izdzīt ārā. Pēc neilga pārtraukuma nule atsāksies slaukšanas sezona, jo marta sākumā gaidāmi pirmie kazlēni.
Ganāmpulkā visas ir «Latvijas vietējās» kazas. «Galvenais - tās ir piemērotākas mūsu apstākļiem,» zina saimnieks. Atšķirībā no citām šķirnēm, tām ir pavilna, tās ir pieticīgākas barības un telpu ziņā. Pienu dod tikai nedaudz mazāk, bet vairākos parametros tas esot labāks.
«Latvijas vietējo» apspalvojums var būt visās krāsās, izņemot sarkanbrūnu.
Rolands vērtē, ka viņa ganāmpulks vienīgais Latvijā un pat Eiropā ir tīrs no slimībām. Pajoko, ka drīz vācieši brauks uz Latviju pēc kazām, nevis otrādi. Vācijā kazas intensīvi izmanto, slauc piecus sešus gadus, savukārt «Latvijas vietējai» ir visilgākais mūžs, tās produktīvais vecums - 12 gadi. Baronu vecākajai kazai ir 18 gadu, tā vēl dod pienu, bet ganībās nevar izstaigāt citām līdzi.
Baroni ir bioloģiskā saimniecība. Ar galvenā saimniecībā ražotā produkta - siera - gatavošanu Rolands eksperimentē. Sasaldē pusfabrikātu, tad atsilda un liek formās. Internetā lasījis, ka kazas piens ir vienīgais, kas sasaldēts nezaudē savas īpašības. Pašlaik siera galvenais noiets ir 14 Rīgas tiešās pirkšanas pulciņos.
Saimnieks lēš, ka kazu skaitu nepalielinās, jo ap simtu ir maksimālais daudzums, kad nav jābūvē mēslu krātuve. No kūts izvestos mēslus, kuros lielākā daļa ir salmu pakaiši, liek kompostā, kam pievieno biovielas. Kūdrainais komposts ļoti patīkot ķiplokiem - tie izaug milzīgi. Ķiplokus gan liek klāt pie siera, gan pārdod.
Kaza tiekot likta vienā gudrības plauktā ar suni, un Rolands to novēro arī savā ganāmpulkā. Reiz ieraudzījis, kā divas kazas darbojušās pie nelielas ābelītes. Viena pieslējusies uz pakaļkājām un ar savu svaru liekusi, otra ēdusi lapas. Pēc laiciņa apmainījušās vietām.