Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) un Eiropas Komisija (EK) nav mainījuši savu pozīciju un atbalsta Latvijas valdības izvēlēto ekonomisko programmu, kas balstās uz pašreizējā valūtas kursa saglabāšanu un iekļaušanos eirozonā, aģentūrai LETA paziņoja SVF Latvijas pārstāvniecībā.

No SVF pārstāvju sniegtās atbildes izriet, ka SVF eksperti pēdējā laikā neesot diskutējuši par to, vai Latvijai ir nepieciešams atgriezties pie jautājuma par lata devalvāciju, kā arī par to, kādu pozitīvu vai negatīvu ietekmi tas atstātu uz valsts tautsaimniecību.

SVF pārstāvniecībā Latvijā uzsver, ka patlaban starptautisko aizdevēju misija ar Latvijas valdību strādā pie tā, kā aizsargāt nabadzīgākos iedzīvotājus recesijas laikā, taču SVF redzot skaidras zīmes, ka ekonomikas stabilizējas un izvēlētā stratēģija strādā.

Šīs vēstules saturs liecina, ka tā varētu būt atbilde kādam Latvijas politiķim. Kopijā adresāts ir aizkrāsots. Taču SVF Latvijas pārstāvniecībā aģentūrai LETA apgalvoja, ka šī vēstule ir viltota un tā neatspoguļo SVF viedokli.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Lielbritānijas banka The Royal Bank of Scotland (RBS) 2009.gada vasarā brīdinājusi ASV diplomātus Londonā, ka lata devalvācija ir nenovēršama, liecina ar tīmekļa medija WikiLeaks un britu laikraksta Telegraph starpniecību atklātībā nonākusī Amerikas Savienoto Valstu diplomātiskā telegramma.

2009.gada 3.jūnijā no ASV vēstniecības Londonā sūtītajā telegrammā rakstīts, ka bankas RBS Austrumeiropas tirgus analītiķis Timotijs Ešs amerikāņu diplomātiem skaidrojis, ka Latvijai no lata devalvācijas neizvairīties.

Ešs tā brīža Latvijas bankas centienus noturēt lata vērtību vērtējis kā nenoturamus ilgtermiņā, uzskatot, ka lata devalvācija ir nenovēršama un labāk to darīt pēc iespējas ātrāk.

Pēc analītiķa novērtējuma tūlītēja lata devalvācija novērstu domino efektu attiecībā uz citām pret eiro fiksētajām nacionālajām valūtām, kā arī pasargātu Rietumeiropas, īpaši Zviedrijas, bankas.

Ešs uzskatīja, ka, «ņemot vērā Latvijas reālā IKP samazināšanos un pieaugošās fiskālās problēmas, devalvācija nebūs daudz sliktāks solis par Latvijas ekonomikas lēno nāvi, ko izraisīs fiksētais kurss».

Finanšu ministrs Einars Repše (JL) izlēmis uz valdību virzīt lēmumu par patlaban atstādinātā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora Dzintara Jakāna atbrīvošanu no amata, Tautas partija Dz. Jakāna atstādināšanu neatbalstīs.

Valdību E.Repše par to aicinās lemt otrdien. Lēmumu par Dz.Jakāna atbrīvošanu ministrs jau esot iesniedzis Ministru kabinetā. Savukārt Tautas partija iebildīs pret Dzintara Jakāna atbrīvošanu no VID ģenerāldirektora amata, līdz ar to valdība šo jautājumu nevarēs skatīt, bez tā atkārtotas apspriešanas koalīcijā, diena.lv informējis Tautas partijas frakcijas vadītāja vietnieks Vents Armands Krauklis.

E.Repše otrdien atzina, ka Dz.Jakāna darbībā pēc disciplinārlietu izmeklēšanas konstatēti un pierādīti pieci pārkāpumi, kas vērtējami kā būtiski un par kuru pieļaušanu ir pamats piemērot visbargāko sodu – atbrīvošanu no amata.

Latvijā jau notiek iekšējā devalvācija, bet valūtas devalvācija šobrīd būtu vēl viens sāpīgs sitiens Latvijas iedzīvotājiem.

Laiku pa laikam sabiedrībā uzvirmo diskusijas par lata devalvāciju, tāpēc ir vērts paskatīties uz šo jautājumu un censties saprast, vai šobrīd vispār ir jēga to darīt, skaidroja Hipo Fondu Aktīvu pārvaldes daļas vadītājs Jānis Spriņģis.

J. Spriņģis norāda, ka Latvijas ekonomikas politikas veidotāji izvēlējās otro ceļu jeb iekšējo devalvāciju ar stabilas valūtas saglabāšanu. Cenu un algu līmeņa samazināšanās procesi valstī jau notiek labu laiku – ekonomika pielāgojas jaunajiem apstākļiem un pamazām atgūst konkurētspēju. Protams, tas nenotiek bez sāpēm, jo pieaug arī bezdarbs, kas ir šī ekonomikas pielāgošanās scenārija blakusprodukts.

Savulaik tā arī nepieņemtais lēmums par lata devalvāciju bija pareizs, jo eksportējošo nozaru attīstībai tas neko nebūtu devis, diskusijā «Vai situācija eksporta tirgos ir labvēlīga?» atzina attiecīgo nozaru asociāciju vadītāji.

Kā jau ziņots, savulaik 2006.-2008. gadā Latvijā noritēja karstas diskusijas, ka viens no labākajiem atbalsta veidiem eksportā varētu būt valūtas devalvācija, kas veicinātu eksportu. Jautāti, vai šis nepieņemtais lēmums bija pareizs vai nē, uzņēmēji atbildēja apstiprinoši.

«Toreizējais lēmums bija pareizs. Devalvācija neko daudz nedotu, jo tajā brīdī bija «nobrukuši» pasaules tirgi un valdīja pietiekami liels haoss,» sacīja Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas prezidents Vilnis Rantiņš,

«Brīdī, kad bija runas par devalvāciju, daudzi neticēja latam. Notika valūtu konvertācijas un problēmas ar bankām. Tādā situācijā valūtas devalvācija būtu sliktākais scenārijs,» piekrita Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa

Lai gan starptautiskie finanšu tirgi lielā mērā nomierinājušies, pēc vakardienas Swedbank paziņojuma par vienu no saviem scenārijiem, kurš paredz lata devalvāciju 15% apmērā, starptautiskie eksperti ar jaunu sparu metušies atbalstīt lata devalvācijas ideju.

Piemēram, investīciju kompānija Pacific Investment Management Company (Pimco) uzskata, ka Latvijai un tās starptautiskajiem aizdevējiem vajadzētu apspriest kontrolētu lata devalvāciju, lai aizsargātu valsts sociālo sektoru un atbalstītu eksportu.

«Tur, kur ir skaidri redzama reālā valūtas kursa neatbilstība un kur valūtas kursa režīma maiņai par iemeslu kalpo efektivitātes uzlabošana un konkurētspējas veicināšana starptautiskajos tirgos, devalvācija ir apsverama iespēja,» norāda Pimco eksperts Eiropā Endrjū Bosomvorts (Andrew Bosomworth).

Šādai idejai piekrīt arī RBC Capital Markets un Barclays Capital eksperti, norādot, ka lata devalvācija vismaz 15% apmērā tiks veikta līdz 2010. gadam ar mērķi palielināt Latvijas eksporta apjomus un samazināt budžeta deficītu laikā, kad valsts ekonomika sarūk ātrākajos tempos pēdējās desmitgades laikā.

Latvija varētu īstenot kontrolētu valūtas devalvāciju un joprojām spētu atjaunot tirgus pārliecību Baltijas valstu ekonomikā, paziņoja Swedbank finanšu direktors Erki Rāsuke (Erkki Raasuke), ziņo Forbes.

Zviedrijas laikrakstam Dagens Industri viņš norādīja, ka nekontrolēta devalvācija, visticamāk, izraisītu postošu efektu, bet lata devalvācija, kas būtu īstenota ERM-2 noteiktajās robežās, būtu vieglāk kontrolējama.

«Lai atjaunotu investoru pārliecību, kontrolēta valūtas devalvāciju varētu tikt īstenota ar Starptautiskā Valūtas fonda, Ziemeļvalstu un Eiropas Savienības palīdzību,» uzsver E. Rāsuke.

Viņš norādīja, ka devalvācija Latvijai īstermiņā varētu radīt lielākas problēmas, taču kopējo zaudējumu apjoms būtu apmēram tāds pats, ja devalvācija netiktu īstenota. «Taču Ekonomikas atveseļošanos būtu straujāka, ja tiktu īstenota kontrolēta lata devalvācija,» norādīja E. Rāsuke.

«Ja es esmu šeit kaut ko nelikumīgi darījis, bet esmu pārliecināts, ka tā nav, tādā gadījumā es par to atbildēšu,» apliecināja finanšu ministrs Einars Repše.

LTV raidījumā Kas notiek Latvijā? uz vadītāja jautājumu, vai viņš publiski izrakstīs vekseli un gadījumā, ja valsts tiesas prāvā zaudēs un būs spiesta maksāt kādu naudas summu, atmaksās to no savas kabatas. E. Repše uzsvēra: «Esmu pārliecināts, ka mēs nezaudēsim.» Uz atkārtotu jautājumu, vai finanšu ministrs gatavs parakstīt vekseli, E. Repše piebilda: «Dodiet tik papīru, bet, lūdzu, nenovedīsim lietas līdz absurdam.»

Db.lv jau vēstīja, ka E. Repše izlēma uz valdību otrdien virzīt lēmumu par patlaban atstādinātā VID ģenerāldirektora Dz. Jakāna atbrīvošanu no amata. Dz.Jakāna darbībā pēc disciplinārlietu izmeklēšanas konstatēti un pierādīti pieci pārkāpumi, kas vērtējami kā būtiski un par kuru pieļaušanu ir pamats piemērot visbargāko sodu – atbrīvošanu no amata. Pārmetumi saistīti ar ministra rīkojumu nepildīšanu.

Latvijas valūtas devalvācija 15% apmērā ir viens no vairākiem scenārijiem, kurus izstrādājusi Swedbank. Šāda scenārija gadījumā Zviedrijas banka esot gatava tikt galā ar kredītu zaudējumiem, ko šāda devalvācija varētu veicināt, raksta Wall Street Journal.

Tā norādījis Swedbank galvenais risku vadītājs Gorans Broners (Goran Bronner).

Devalvācija Baltijas valstīs nozīmētu, ka Ziemeļvalstu bankām jānoraksta vismaz 20 % no kredītiem, kas veido 85 miljardus kronu (12.2 miljardi dolāru), iepriekš vēstīja Svenska Dagbladet.

Latvijas politikas veidotāji ir aizstāvējuši lata piesaisti eiro un tā vietā izvēlējušies smagus budžeta samazinājumus, lai nostiprinātu valsts ekonomiku, kurai šogad prognozēts sarukt par aptuveni 18%.

Lata devalvācija sevišķi smagi skartu privātpersonas, kamēr ietekme uz kompānijām nav skaidra, jo tās varētu palielināt konkurētspēju eksporta tirgos, norāda G. Broners.

Neizmantoto lata nominālvērtības pastmarku bezmaksas maiņa pret tādas pašas vērtības pastmarkām eiro notiks no 2015.gada 5.janvāra līdz 30.jūnijam, informē Latvijas Pasts.

Saskaņā ar Eiro ieviešanas kārtības likumu 2014.gada decembris ir pēdējais mēnesis, kad lietošanai derīgas ir no 1991. līdz 2012.gadam izdotās pastmarkas ar lata nominālvērtību. Lai nodrošinātu iedzīvotāju iegādāto vērtszīmju – lata nominālvērtības pastmarku – vērtības saglabāšanu, Latvijas Pasts no 2015.gada 5.janvāra līdz 30.jūnijam nodrošinās lata nominālvērtības pastmarku bezmaksas maiņu pret analogas nominālvērtības pastmarkām eiro. Personalizētās pasmarkas maiņai netiks pieņemtas.

Neizmantotās lata nominālvērtības pastmarkas varēs apmainīt 44.pasta nodaļā, kas atrodas Latvijas Pasta centrālajā birojā, Ziemeļu ielā 10, lidostā Rīga, Mārupes novadā. Pastmarku maiņai būs nepieciešams iesniegums, ko varēs gan saņemt uz vietas 44.pasta nodaļā, gan arī jau iepriekš izdrukāt un aizpildīt no Latvijas Pasta interneta vietnes www.pasts.lv: iesnieguma paraugs aplūkojams te. Iesniegumā būs jānorāda tā iesniedzēja vārds, uzvārds, adrese, pievienoto pastmarku skaits un summa latos.

«Valūtas devalvācija Latvijā tur strādājošajām bankām būtu ļoti sāpīga,» paziņojis Danske Bank finanšu direktors Tonijs Tjerī Andersens (Tonny Thierry Andersen), ziņo Wall Street Journal.

«Visas bankas šajā tirgū ciestu milzīgus zaudējumus. Jāatzīmē, ka tie nāktu ļoti strauji un bankām tas būtu patiešām brutāli,» uzsver T. T. Andersens.

«Mēs novērojam zaudējumu mazināšanos, bet mēs vēl esam piesardzīgi, jo bankas parasti zaudē naudu, valstij izejot no ekonomiskā lejupslīdes cikla, nevis tā laikā, tāpēc mēs sagaidām problēmas arī ceturtajā ceturksnī,» uzsver T. T. Andersens.

Danske Bank trešā ceturkšņa peļņa, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, samazinājās par 47% līdz 583 miljoniem Dānijas kronu (55 milj. LVL).

«Ir dažas pozitīvas pazīmes, bet mēs nevaram apgalvot, ka Dānijas, Zviedrijas, Somijas un Baltijas valstis ir pārvarējušas krīzi,» norāda T. T. Andersens.

«Situācija šajā Baltijas valstī, kas globālās finanšu krīzes laikā izturēja kaut ko tuvu depresijai, izskatās, iet uz labo pusi: Starptautiskais Valūtas fonds ceturtdien savā ziņojumā norādīja, ka Latvijas atlabšanas plāns strādā. Standard & Poor's šonedēļ paaugstināja valsts reitingu . Un, lai gan bezdarba līmenis joprojām ir 18%, ekonomika ir augusi trīs ceturkšņus pēc kārtas,» raksta The Wall Street Journal.

Vienlaikus medijs atzīmē - daži ekonomisti saka, ka pazīmes, kas liecina par Latvijas atdzimšanu - tās sarūkošais tirdzniecības deficīts, stabilā valūta un krītošais budžeta deficīts - varētu arī slēpt nopietnus šķēršļus valsts ceļā uz ekonomikas veselību.

Latvija tiekot uzskatīta par eksperimentu. Pēc ekonomikas sabrukuma tā mēģina izveidot uz eksportu orientētu atlabšanu, nedevalvējot valūtu - latu, kas ir piesaistīts eiro.

The Wall Street Journal raksta, ka valūtas devalvācija, kas padara eksportu un ražošanu konkurētspējīgāku starptautiskā mērogā, ir tradicionāls ceļš, bet Latvijas valdība bija apņēmusies cīnīties pret devalvāciju - pat pēc 7,5 miljardus eiro liela ārkārtas finansējuma pieņemšanas 2009.gadā, jo piesaistes saglabāšana ir priekšnoteikums Latvijas ilgi lolotajam mērķim ieviest eiro. Latvija tā vietā esot izvēlējusies padarīt preces un pakalpojumus lētākus, nospiežot uz leju algas visā ekonomikā. Tas ir process, kas zināms kā iekšējā devalvācija. Tas līdzinoties Īrijas, Grieķijas un citu vājāko eirozonas dalībvalstu rīcībai.

Viena no pasaules ekonomisko notikumu topa ziņām nenoliedzami ir Baltkrievijas rubeļa devalvācija par vairāk nekā 50%. Šāda veida risinājumu krīzes ietekmē ir izvēlējusies ne viena vien valsts, tādējādi cenšoties palielināt ienākošās naudas plūsmu un eksporta apjomus.

Faktiski tādā veidā lielā mērā tiek atzīts - nauda mums ir beigusies, un tagad speram izmisuma soli. Tiesa, Baltkrievijas gadījumā šis izmisums izskatās visai pamatīgs (bet ne pārsteidzošs), jo tās Eiropas valstis, kas dažu pēdējo gadu laikā ir izšķīrušās par devalvācijas soli, to nespēra tik radikāli plašu - vairāk nekā 50% ir pamatīga savas nacionālās valūtas nonivelēšana. Protams, šādā situācijā rodas divi pamatjautājumi.

Pirmkārt, kā notikušais ietekmēs Latvijas uzņēmējus, proti, tos, kuri sadarbojas ar Baltkrieviju. Tiem, kuri importē preces no šīs valsts, vismaz sākotnēji šī ziņa par rubeļa devalvāciju ir iepriecinoša, jo jāmaksā būs salīdzinoši mazāk. Tomēr nevajag aizmirst, ka pēc devalvācijas parasti visai nenovēršami ir sekojusi arī inflācija, un tas var nozīmēt, ka nākotnē par saņemtajām precēm var nākties maksāt vēl vairāk, nekā līdz šim. Diez vai ir kāds cits iemesls tam, ka paši baltkrievi šobrīd histēriski izpērk veikalus. Savukārt diezgan izmisuši droši vien ir tie uzņēmēji, kuri eksportē savas preces uz Baltkrieviju, vai arī ir, piemēram, noslēguši līgumus par kāda būvobjekta realizāciju šajā kaimiņvalstī, piekrītot samaksu saņemt rubeļos. Var sanākt, ka viņi šobrīd strādās par kapeikām.

Nepieciešamības gadījumā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ierēdņi varētu patrulēt uz ceļiem, lai ķertu dienesta automašīnu lietotājus, kas nav samaksājuši nodokļus par labumu, kas gūts, izmantojot automašīnu personiskām vajadzībām.

To šodien paziņoja finanšu ministrs Einars Repše, reaģējot uz premjera Valda Dombrovska (Jaunais laiks) bažām, ka nav paredzēta pietiekami stingra kārtība, kā tiks kontrolēta dienesta automašīnu izmantošana personiskām vajadzībām un nodokļu nomaksa.

Viņaprāt, VID ierēdņi varētu patrulēt uz ceļiem līdzīgi kā Ceļu policija, kuri, apturot dienesta automašīnas, piemēram, brīvdienās vai vietās, kuras «acīmredzami nav saistītas ar darba pienākumu veikšanu», varētu iztaujāt to vadītājus par brauciena mērķi un pārliecināties par to, vai iepriekšējā mēnesī ir nomaksāti nodokļi par dienesta automašīnas lietošanu.

«Ja mēs gribam vienlaikus saglabāt zemu nodokļu un augstu izmaksu līmeni, tad tas ir strupceļš,» intervijā laikrakstam Diena norāda finanšu ministrs Einārs Repše.

Runājot par to, kad varētu tikt samazināts sociālais nodoklis un iedzīvotāju ienākumu nodoklis E. Repše sacīja: «Es skatos uz 2012. vai 2013. gadu, kad ekonomika sāks atveseļoties, gadu no gada augs ieņēmumi, un mēs varēsim sākt rēķināt ar pozitīviem budžeta papildinājumiem. Tas būtu īstais brīdis, kad varētu pārskatīt šos nodokļus. Patlaban mums nav tādu finansiālu iespēju, un kopumā nodokļu slogs Latvijā ir neliels. Jā, daži nodokļi ir par daudz lieli, taču, ja skatāmies kopumā valstī un pašvaldībās, veidojas aptuveni 30% no nacionālā kopprodukta, un tas ir ļoti zems rādītājs. Vidējais rādītājs Eiropā šajā jomā ir 39.8%.»

Atstādinātais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektors ne tikai pats atteicās pildīt likumīgus finanšu ministra rīkojumus, bet arī musināja citus VID darbiniekus atteikties no šādu rīkojumu pildīšanas.

To šodien pirms Ministru kabineta ārkārtas sēdes, kurā tiks lemts par Nellijas Jezdakovas iecelšanu par VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju, paziņoja finanšu ministrs Einars Repše (Jaunais laiks).

E. Repše atstādinājis visus VID struktūrvienību vadītājus, kurus laikā no 15. līdz 19. oktobrim ar saviem rīkojumiem bija iecēlis Dz. Jakāns, kurš struktūrvienību vadītāju kandidatūras nebija saskaņojis ar finanšu ministru.

E. Repše stāsta, ka šis ir viens no iemesliem, kādēļ valdībai steidzami jāizlemj jautājums par VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja iecelšanu, jo, lai pienākuma izpildītājs iegūtu tiesības parakstīt dokumentus, viņam ir nepieciešams Ministru kabineta mandāts.

«Šobrīd valdība vienojusies ieviest likmi mājokļa nodokļa 0.1.% apmērā – tas ir labs kā sākums, bet domāju, ka pie tā šis nodoklis neapstāsies,» uzsvēris finanšu ministrs Einars Repše.

«Kaut kad nākotnē, varbūt gatavojot 2011. gada budžetu pēc Saeimas vēlēšanām, droši vien atgriezīsies pie šī jautājuma,» intervijā Latvijas Radio norādīja E. Repše. Viņaprāt, attiecībā uz šo nodokli bija iespējams ieviest progresivitātes principu, taču kā kompromisa variants panākta 0.1 % nodokļa likme.

Attiecībā uz 2010. gada budžetu uz žurnālista jautājumu, vai ir izdevies samazināt nelietderīgos tēriņus un izdevumus valsts pārvaldē, E. Repše atbildēja: «Šķiet, ka jā. Varbūt mums ir izdevies samazināt ne tikai nelietderīgos tēriņus, bet kaut kur arī lietderīgos. Katrā ziņā samazinājums noticis niansēti».

«Man ir žēl, ka Čehijas Republikas finanšu ministrs Eduards Janota, detalizēti neiepazīstoties ar pašreizējo Latvijas ekonomisko situāciju, no parlamenta tribīnes pauž bažas, vai Latvija spēs atdot starptautisko aizdevumu.»

To norādījis Finanšu ministrs Einars Repše, piebilstot, ka jau vairāk nekā gadu starp Latviju un Čehiju notiekot sarunas par aizdevuma līguma nosacījumiem. Latvijai neesot bijuši pieņemami Čehijas līguma neizdevīgie nosacījumi, jo tie neatbilda Eiropas Komisijas (EK) normām par valsts atbalstu un uzņēmumu konkurētspēju, turklāt bijuši pretrunā ar starptautiskā aizņēmuma programmas nosacījumiem. Latvijas lielākie starptautiskie partneri EK un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) ir pauduši nepārprotamu atbalstu Latvijas pozīcijai šajā jautājumā.

2008. un 2009. gadā Latvija no EK, SVF, Pasaules Bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas kopumā ir saņēmusi 2,29 miljardus latu, no kuriem izlietoti 1,32 miljardi latu, un atlikums Valsts kases kontos ir 0,973 miljardi latu.

Finanšu ministrs Einars Repše, konstatējot, ka uz jau esošās disciplinārlietas izmeklēšanas laiku Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atstādinātais ģenerāldirektors Dzintars Jakāns ir atradies darba vietā, pieņēmis lēmumu ierosināt vēl vienu disciplinārlietu.

«Valsts ieņēmumu dienesta atstādinātais ģenerāldirektors apzināti turpina nepildīt ministra lēmumus, tādējādi ignorējot valsts pārvaldē pastāvošo hierarhiju. Šāda ierēdņa patvaļa nodara kaitējumu visai valsts pārvaldei, kā arī grauj dienesta tēlu visu nodokļu maksātāju acīs,» uzsver E. Repše.

Pamatojoties uz to, ka VID ģenerāldirektors Dz. Jakāns uzdotajā laikā apzināti nav izpildījis finanšu ministra rīkojumus, šā gada 22. oktobrī, E. Repše pret viņu ierosināja disciplinārlietu par pienākumu nepildīšanu, kā arī uz tās izmeklēšanas laiku ir atstādinājis ierēdni no pienākumu pildīšanas.

Finanšu ministrs Einars Repše, pamatojoties uz Satversmes tiesas (ST) spriedumu, kas paredz izmaksāt pensijas pilnā apmērā un atmaksāt pensionāriem to pensijas daļu, kas ieturēta kopš 2009. gada 1. jūlija, piedāvā to izmaksāt nekavējoties, sākot ar šā gada februāri, ziņo Diena.

«Ņemot vērā valdības mērķtiecīgo un pārdomāto fiskālo politiku, pašreiz Valsts kasē ir līdzekļi, tādēļ, es piedāvāju pensionāriem ieturēto parādu izmaksāt nekavējoties. Finanšu ministrija veiks visus nepieciešamos darbus, nodrošinot iespēju, lai parādu izmaksātu jau ziemas mēnešos, kad iedzīvotāju izdevumi ir lielāki apkures sezonas dēļ,» norāda E. Repše.

Plānots, ka, lai izpildītu ST spriedumu, būs nepieciešami papildu aptuveni 80 miljoni latu, lai izmaksātu pensionāriem ieturēto parādu, kā arī aptuveni 105 miljoni latu, lai no šā gada 1. marta maksātu pensijas pilnā apmērā. Kopumā ir nepieciešami papildu 185 miljoni latu, kas palielinās valsts budžeta deficītu par 1.5%. Izpildot ST spriedumu, 2010. gada valsts budžeta deficīts nepārsniegs iepriekš panāktās vienošanas ar starptautiskajiem partneriem un būs ap 8.5%.

Vjetnama devalvējusi savu valūtu dongu par vairāk nekā 9%. Tās mērķis ir stabilizēt ekonomiku, kas cieš no augstās inflācijas, kā arī lielajiem tirdzniecības un budžeta deficītiem, ziņo Financial Times.

Šī jau ir ceturtā devalvācija valstī kopš 2009.gada novembra.

Financial Times norāda, ka donga devalvācija nav pārsteigums. Tirgus tagad mēģināšot prognozēt, vai šogad gaidāma vēl viena devalvācija.

Saskaņā ar Vjetnamas centrālās bankas tīmekļa vietnē ievietoto informāciju oficiālais donga-dolāra maiņas kurss tiek samazināts no18,932 uz 20,693, kas nozīmē samazinājumu par 9,3%.

Lielbritānijas bankas Standard Chartered ekonomisti norādījuši, ka, lai gan devalvācija bijusi lielāka nekā paredzēts, spiediens uz dongu saglabāsies, kas saistīts ar bailēm no inflācijas. Tā janvārī sasniedza 12,2%.

ASV kompānijas ar būtisku biznesa darbību Venecuēlā, piemēram, Avon Products Inc un Colgate-Palmolive Co, gatavojas Venecuēlas valūtas devalvācijas ietekmei, ziņo Reuters.

Venecuēla lielā mērā ir atkarīga no patēriņa preču importa un devalvācija nozīmē, ka daudzi produkti patērētājiem maksās vairāk. Sagaidāms, ka ārvalstu kompāniju pārdošanas apjomi un pelņa samazināsies.

Db.lv jau rakstīja, ka Venecuēlas prezidenta Ugo Čavesa paziņojums par valsts valūtas bolivāra devalvāciju izraisīja iepirkšanās bumu galvaspilsētā Karakasā, jo cilvēki centās iegādāties importētās preces vēl pirms devalvācijas efekta īstenošanās.

Kā kompānijas, kuras negatīvi ietekmēs valūtas devalvācija Venecuēlā, tiek minētas, piemēram, Procter & Gamble Co, Avon, Colgate, Kimberly-Clark un Energizer Holdings Inc.. Piemēram, Colgate pārdošanas apjomos Venecuēlas daļa ir 6%.

Šodien notikušās Baltkrievijas rubeļa devalvācijas sekas uz Latvijas un Baltkrievijas ārējo tirdzniecību nebūs pārāk jūtamas, jo Baltkrievija nav starp Latvijas ārējās tirdzniecības nozīmīgākajiem partneriem, bet pieprasījums pēc Baltkrievijas precēm Latvijā nav pārāk augsts, uzskata eksperti.

Baltkrievijas rubeļa devalvācija teorētiski nozīmēs, ka Baltkrievijas preces paliks konkurētspējīgas, taču praksē šo preču konkurētspēju nosaka pieprasījums pēc tām un tas Latvijā nav īpaši augsts, aģentūrai LETA sacīja investīciju baņķieris, "IBS Prudentia" partneris Ģirts Rungainis.

«Līdz ar to nekāda būtiska iespaida uz Latvijas un Baltkrievijas ārējo tirdzniecību nebūs. Rubeļa devalvācija nozīmēs to, ka Baltkrievijā daudziem cilvēkiem ievērojami pasliktināsies dzīves līmenis un Baltkrievijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem pastiprināsies vēlme meklēt iespējas pārvietot savu biznesu vai strādāt ārpus savas valsts. Cits jautājums ir par to, cik lielas viņiem būs iespējas šīs vēlmes īstenot,» sacīja Rungainis.

Pēdējo mēnešu laikā atsevišķi Eiropas taupības politiku aizstāvji reklamē Latvijas piedzīvoto finanšu krīzes laikā, lai ilustrētu to, ka «iekšējā devalvācija» darbojas. Tomēr šo piemēru nevar uzskatīt par veiksmes stāstu un Eiropas līderi, atkārtojot Latvijas paveikto, draud izraisīt jaunu finanšu krīzi.

Tā britu avīzē The Guardian raksta Vašingtonas Ekonomikas un politikas izpētes centra ekonomists Marks Veisbrots (Mark Weisbrot).

M. Veisbrots norāda, ka ir smieklīgi par veiksmīgu saukt ekonomisko stratēģiju, kuras laikā valsts ekonomika samazinās par 24%, kas ir smagākais kritums 2008. – 2009. gadu krīzes laikā, bet oficiālais bezdarba līmenis pieaug no 5,3% 2007. gadā līdz vairāk nekā 20% 2010. gadā.

Lai gan bezdarba līmenis pašlaik ir samazinājies līdz 14,4% un ekonomika sākusi pieaugt – Latvijas taupības pasākumi bijuši pārāk augsta cena, lai maksātu par ne īpaši ātru atgūšanos. Tas ir apmēram tā pat, kā lielīties ar veiksmīgu ASV Lielo Depresiju, raksta M. Vesibrots.