Finanšu ministrs Einars Repše (JL) izlēmis uz valdību virzīt lēmumu par patlaban atstādinātā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora Dzintara Jakāna atbrīvošanu no amata, Tautas partija Dz. Jakāna atstādināšanu neatbalstīs.

Valdību E.Repše par to aicinās lemt otrdien. Lēmumu par Dz.Jakāna atbrīvošanu ministrs jau esot iesniedzis Ministru kabinetā. Savukārt Tautas partija iebildīs pret Dzintara Jakāna atbrīvošanu no VID ģenerāldirektora amata, līdz ar to valdība šo jautājumu nevarēs skatīt, bez tā atkārtotas apspriešanas koalīcijā, diena.lv informējis Tautas partijas frakcijas vadītāja vietnieks Vents Armands Krauklis.

E.Repše otrdien atzina, ka Dz.Jakāna darbībā pēc disciplinārlietu izmeklēšanas konstatēti un pierādīti pieci pārkāpumi, kas vērtējami kā būtiski un par kuru pieļaušanu ir pamats piemērot visbargāko sodu – atbrīvošanu no amata.

Premjers Valdis Dombrovskis (JL) pēc pirmdien notikušās koalīcijas partiju sanāksmes pauda pārliecību, ka otrdien valdībā ministru vairākums atbalstīs finanšu ministra Einara Repšes (JL) rosināto atstādinātā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) šefa Dzintara Jakāna pārcelšanu citā amatā.

Pēc premjera teiktā, koalīcijas padomē viņš saņēmis visu partneru, izņemot Tautas partijas (TP), atbalstu Dz.Jakāna pārcelšanai. Koalīcijas partneri iepazīstināti arī ar saņemtajiem Valsts kancelejas un Tieslietu ministrijas atzinumiem, un līdz ar to vairs nav juridisku šķēršļu, lai atliktu jautājuma izlemšanu.

ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis pēc koalīcijas sēdes atzina: «Mūsu ministri atbalstīs rotāciju.» Tādējādi viņš stingri apliecināja, ka otrdienas valdības sēdē ZZS ministri balsos par pārcelšanu.

Pirms nedēļas valdībai lemjot par rotāciju, šīs partijas ministri no lēmuma atturējās, līdz ar to Ministru kabinets neizlēma par Dz.Jakāna pārcelšanu. Arī pirms nedēļas pēc koalīcijas padomes sēdes ZZS bija atzinuši, ka atbalstīs E.Repši. Jautāts, vai šoreiz atkal nebūs tāpat, A.Brigmanis teica, ka tagad esot saņemti visi nepieciešamie atzinumi un ZZS ministri atbalstīšot finanšu ministru. Juridisku šķēršļu vairs neesot.

Atstādinātais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektors Dzintars Jakāns būs izvairījies no valdības lemšanas par viņa atbrīvošanu no amata. Finanšu ministrs Einars Repše pēc koalīcijas padomes sēdes atzina, ka, ņemot vērā koalīcijas vairākuma viedokli, viņš atsauks paša valdībā iesniegto lēmumprojektu par Dz. Jakāna atbrīvošanu un nedēļas laikā izlems, uz kuru citu amatu viņu varētu pārcelt.

E.Repše atzina, ka viņš joprojām uzskata: Dz. Jakāna izdarītie pārkāpumi ir sodāmi ar atbrīvošanu, taču, tā kā vairākums koalīcijas partneru uzskata, ka tik bargs sods nav piemērojams, ministrs ir gatavs piekāpties un rosinās Dz. Jakāna pārcelšanu citā amatā.

To, kādu amatu Dz. Jakāns varētu ieņemt, ministrs vēl nevarēja pateikt, taču viņš uzsvēra, ka pilnīgi noteikti Dz.Jakānam nepiedāvās amatu VID. Pēc E.Repšes teiktā, lēmums par Dz.Jakāna rotāciju viņam jāpieņem līdz nākamajai pirmdienai, kad paredzēta kārtējā koalīcijas padomes sēde.

Lai Dz. Jakānu pārceltu citā amatā, viņš nav jāatjauno VID ģenerāldirektora amatā. Par Dz.Jakāna rotāciju jālemj valdībai, un tā, visticamāk, to darīs nākamotrdien.

ZZS valde ceturtdien vēl neizlēma, vai ZZS ministri valdībā atbalstīs finanšu ministra Eināra Repšes (JL) rosināto Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora Dzintara Jakāna atbrīvošanu no amata, ziņo Diena.

ZZS lēmumam ir izšķiroša nozīme, jo Tautas partija neatbalsta Dz.Jakāna atbrīvošanu. Balsu samērs valdībā liecina, ka bez ZZS ministru atbalsta, E.Repše nevar panākt paša iesniegtā lēmumprojekta pieņemšanu.

Ceturtdienas vakarā pēc valdes sēdes ZZS līderi Raimonds Vējonis un Augusts Brigmanis uzsvēra, ka lēmumu ZZS pieņems pirmdien, kad paredzēta koalīcijas padomes sēde. Abi norādīja, ka nekādā gadījumā nevēlas, lai šis jautājums tiktu politizēts. No abu teiktā varēja saprast, ka vēl papildus tiks analizēti juridiskie argumenti un E.Repšes izvirzītie pārkāpumi. «Šobrīd nevaram pateikt ne jā, ne nē par Jakāna atbrīvošanu,» teica R.Vējonis. Savukārt A.Brigmanis uzsvēra, ka nevēlas, lai «šāda tipa jautājums būtu iemesls valdības krišanai». Pēc A.Brigmaņa norādītā lēmums vēl nav pieņemts, jo nepieciešama papildus informācija. Šī esot tīri juridiska lieta, kas skar ļoti augstu ierēdni un lai izlemtu, vai ir juridisks pamats viņu atbrīvot, nepieciešama papildus informācija.

Atstādinātais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektors Dzintars Jakāns šodien vērsies ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu pārbaudīt iespējamās finanšu ministra Einara Repšes (JL) nelikumības saistībā ar pret viņu ierosināto disciplinārlietu. Taču Finanšu ministrijai neizdodas sazināties ar Jaknānu lai apsvērtu rotācijas iespējas.

Dienai vēl neizdevās sazināties ar prokuratūru, lai pārliecinātos, vai Dz. Jakāna iesniegums jau saņemts. Dz. Jakāns uzskata, ka E. Repšes rīcībai, iepriekš rosinot viņa atbrīvošanu no amata, nav pamata un viņš būtu jāatjauno amatā. Disciplinārlietas komisijas atzinumā bija secināts, ka Dz. Jakāna darbībā nav disciplinārsodāmu pārkāpumu.

Janvāra sākumā Dz. Jakāns vērsās pie ministra, prasot izbeigt pret viņu ierosināto disciplinārlietu un atjaunot viņu VID ģenerāldirektora amatā. Attiecīgu iesniegumu viņš iesniedza pēc tam, kad bija iepazinies ar disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas atzinumu, kurā secināts, ka sodāmi pārkāpumi viņa rīcībā nav konstatēti. Koalīcijā panākto vienošanos par viņa pārcelšanu citā amatā valsts pārvaldē Dz.Jakāns nosauca par absurdu.

Administratīvā apgabaltiesa nolēmusi pieaicināt Ministru kabinetu kā līdzatbildētāju tiesvedībā, kas uzsākta par Dzintara Jakāna sūdzību atzīt par prettiesisku finanšu ministra Einara Repšes lēmumu par viņa aizrotēšanu no Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amata.

Tiesa nolēmusi, ka procesa gaitā jāvērtē ne tikai finanšu ministra, bet arī valdības lēmuma tiesiskums par Dz. Jakāna pārcelšanu citā amatā.

Otrdien, 8. jūnijā valdības sēdes slēgtajā daļā tiks skatīts atbildes projekts Administratīvajai apgabaltiesai Dz. Jakāna tiesvedībā, liecina Ministru kabineta sēdei iesniegtie dokumenti. Rakstveida paskaidrojumu tiesa Ministru kabinetam pieprasījusi iesniegt līdz 14. jūnijam.

«Līdz ar to Ministru kabineta rīkojums šajā gadījumā atzīstams par būtisku starplēmumu, kura tiesiskums pārbaudāms prasījuma par finanšu ministra 2010. gada 10. februāra rīkojumu «Par Dz. Jakāna pārcelšanu citā amatā» atzīšanu par prettiesisku ietvaros,» secina Administratīvā apgabaltiesa. Ņemot vērā, ka tiesā pārbaudāms arī valdības 10. februāra rīkojuma tiesiskums, tiesa uzskata, ka šajā lietā atbildētāja pusē līdzās Finanšu ministrijai pieaicināms arī Ministru kabinets.

Daži avoti saista VID ģenerāldirektora Dzintara Jakāna gāšanu ar Ģenerālprokurora vēlēšanām – Jakānam krītot, kristu arī Maizīša izredzes tikt ievēlētam, raksta laikraksts Telegraf.

Nodokļu neizpilde martā, kas norādītu uz nepareizām Finanšu ministrijas prognozēm un neefektīvu Valsts Ieņēmuma darbu, liks steidzami grozīt valsts budžetu. Komplektā ar konfliktu ap Jakāna krēslu tas varētu kļūt par nopietnu ieroci cīņā par politiskās varas pārdali.

Tā var secināt pēc laikraksta Telegraf raksta Bīstamais cīniņš ap seifu.

Laikraksts atgādina, ka otrdien, 19. janvārī, valdībai jālemj par Dzintara Jakāna atbilstību VID ģenerāldirektora krēslam. Tautas partija, kuras loma ierēdņa karjerā bijusi nozīmīga, kompromisu nepieļaušot, norāda avīze, atsaucoties uz avotiem Saeimā. Daži avoti saista Jakāna gāšanu ar Ģenerālprokurora vēlēšanām – Jakānam krītot, kristu arī Maizīša izredzes tikt ievēlētam. Kadru politika VID ir stratēģiska cīņa, norādījis Saskaņas centra līderis Jānis Urbanovičs. Jo, tāpat kā Ģenerālprokuratūra, VID var sodīt un var apžēlot.

Lai arī finanšu ministrs Einars Repše solīja otrdien izlemt par atstādinātā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora Dzintara Jakāna disciplinārlietas rezultātiem un viņa turpmāko darbu VID, valdības koalīcija šo jautājumu, visticamāk, izskatīs tikai nākamnedēļ.

To pirmdien pēc koalīcijas padomes žurnālistiem atzina premjers Valdis Dombrovskis (JL), ziņo Delfi.lv. Premjers žurnālistiem norādīja, ka, visticamāk, jautājumu par Dz. Jakāna atrašanos amatā neizskatīs otrdien Ministru Kabineta sēdē.

Jau ziņots, ka Repše iepazinies ar disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas atzinumiem par Dz. Jakāna pārkāpumiem un plāno izlemt par piemērotāko sodu. Komisija vienbalsīgi nolēma, ka divās disciplinārlietas epizodēs ir konstatējams disciplinārpārkāpums. Dz. Jakāns ir gan apzināti novilcinājis, gan vispār nav izpildījis ministra dotos uzdevumus, jo laicīgi netika izsludināti atklātie konkursi uz diviem VID ģenerāldirektora vietnieku amatiem. Turklāt arī pēc atkārtotiem ministra atgādinājumiem šis uzdevums tā arī netika izpildīts, jo konkursus izsludināja jau VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Nelija Jezdakova.

Finanšu ministrs Einars Repše (JL) līdz šīs dienas beigām sola informēt, kāds būs viņa lēmums par atstādinātā VID ģenerāldirektora Dzintara Jakāna tālāko atrašanos amatā.

«Mums šobrīd nav nekas sakāms. Kad būs - sniegsim rakstisku atbildi,» E.Repše atbildēja uz jautājumu, vai ir jau izlēmis, vai valdībā virzīt jautājumu ar Dz.Jakāna atbrīvošanu no amatu.

No viņa teiktā izrietēja, ka skaidrība varētu būs šodien pēcpusdienā pēc valdības sēdes.

Pirmdien premjers Valdis Dombrovskis (JL) atzina, ka E.Repšes rīcība saistībā ar Dz.Jakānu būs zināma šodien, taču valdības sēdē šis jautājums netiks skatīts, jo vispirms par to jālemj koalīcijas padomei.

Neoficiāla informācija, kas ir Dienas rīcībā, vedina spriest, ka E.Repšes lēmums būs rosināt Dz.Jakāna atbrīvošanu. Pēc atsevišķu avotu teiktā E.Repše «Jakāna lietā ies līdz galam».

Kaut kādu iemeslu dēļ Tautas partijai Dzintara Jakāna atrašanās Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja amatā ir svarīga, intervijā Latvijas Radio, komentējot nesaskaņas starp finanšu ministru Einaru Repši un Dz. Jakānu, norāda premjers Valdis Dombrovskis.

Tiesa viņš gan uzticas E. Repšes lēmumam rosināt atbrīvot Dz. Jakānu no amata.

«Pieļauju, ka valdības lēmums varētu sakrist ar finanšu ministra lēmumu. Viņam ir pietiekoši nopietna argumentācija,» saka V. Dombrovskis, piebilstot, ka «nekāda savējo bīdīšana [VID vadītāja amatā] pilnīgi noteikti nenotiks».

Jau ziņots, ka E. Repše nolēmis uz valdību virzīt lēmumu par VID ģenerāldirektora Dz. Jakāna atbrīvošanu no amata.

Saga Group maksātnespēju iesniegusi tāpēc, lai pasargātu holdingu no kreditoru prasījumiem, laikrakstam Bizness&Baltija (B&B) atzinusi holdinga vadība.

«Maksātnespējas prasību iesniegušas firmas, kas ietilpst holdingā, tā aizsargājot visu holdingu no viena kreditora neadekvātām darbībām,» B&B atzinis Vitālijs Judins, Saga group valdes loceklis. Prasību pret Sāga iesniedza Sаga Trade, bet pret Laiko — Laiko Trade. Visi šie uzņēmumi ietilpst Saga Group.

Runājot par nākotni, V Judins skaidro, ka, ja notiks Laiko un Sāgas īpašumu izpārdošana, «vēlreiz savu īpašumu nepirksim». Turklāt, ja netikšot saņemts skaidrs piedāvājums no bankas, tikšot pieņemts lēmums par jaunas mēbeļu ražotnes atvēršanu Latvijā.

Iecirtusies pret finanšu ministra Einara Repšes (JL) nostāju nomainīt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadību, Tautas partija (TP) būs panākusi, ka lietai par atstādinātā VID šefa Dzintara Jakāna karjeru punkts netiks pielikts arī otrdienas valdības sēdē, raksta Diena.

Pēc neoficiālas informācijas, iespējams, Tieslietu ministrija valdībā nāks klajā ar atzinumu, ka vispirms E.Repšem jāizlemj par disciplinārlietu, kas ierosināta pret Dz.Jakānu, un tikai pēc tam valdība var lemt par viņa pārcelšanu citā amatā.

Dzintars Jakāns. (Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)TP skatījumā E.Repšem vispirms būtu jārosina viņa atjaunošana VID vadītāja amatā un tikai pēc tam jāpiedāvā rotācija. Turklāt TP uzskata, ka jāsagaida arī prokuratūras atzinums par pārbaudi, kas ierosināta pēc Dz.Jakāna iesnieguma.

Mobilo telefonu spēles Candy Crush Saga veidotāja King Digital Entertainment akcijas cena otrajā dienā pēc tirdzniecības sākšanas biržā turpinājusi sarukt.

King akcijas cena pirmajā dienā nogāzās par 16%, un nākamajā dienā saruka par 2,68%.

Tādējādi tas ir lielākais no jauna biržā iekļauta ASV uzņēmuma akcijas cenas kritums pēdējo četru mēnešu laikā. Jāatzīmē, ka kompānija IPO laikā akcijas piedāvāja lētāk nekā tā lielākie konkurenti.

Kā skaidro Sica Wealth Management eksperti, akcijas cenas kritumu veicināja investoru bažas, ka Candy Crush popularitāte drīz izgaisīs, un uzņēmums vairs negūs tik lielus ienākumus. Viņi skaidro, ka daudzi ieguldītāji domāja, ka pēc biržas atvēršanas akcijas cena pēc inerces ies uz augšu, taču tas nenotika, un, ja tas nenotiek, visticamāk, kāpumu nevar gaidīt, tādēļ daudzi slēdz pozīcijas pēc iespējas ātrāk, lai minimizētu zaudējumus.

Nav pārliecības, vai lēmums par iedzīvotāju ienākuma nodokļa palielināšanu bija pareizs. Tā intervijā atzīst finanšu ministrs Einars Repše (JL) — politiķis, kura ietekmi uz Latvijā notiekošajiem ekonomiskajiem procesiem 2009. gadā Dienas biznesa lasītāji novērtējuši kā vienu no lielākajām.

Kāds, jūsuprāt, ir bijis aizejošais gads?

Smags! Dievs dod katrai tautai pārciest 18 % kopprodukta kritumu - tas ir dramatiski. Protams, kritums bija no tā saucamā burbuļa, nevis reālas ekonomikas, kas pastāvēja iepriekšējos gados un bija smagi uzpūsta. Līdz ar to ražojošā ekonomika nemaz tik daudz nav kritusi. Tomēr kopumā ekonomikas kritums par 18 %, ziniet, ir neikdienišķa parādība, kas gadās labi ja pāris reizes gadsimtā. Jāteic arī, ka nav daudz tautu, kas šādas neveiksmes būtu sekmīgāk pārcietušas. Šobrīd par Latviju starptautiskajā finanšu presē jau sāk runāt nevis kā par krīzes skartu nelaimi, kā tas bija vēl pirms pāris mēnešiem, bet gan kā, iespējams, paraugu citām ES valstīm, tostarp Grieķijai. Tas ir svarīgi, jo līdz ar uzticību atgriežas arī iespējas, tostarp aizņemties naudu biznesa attīstībai. Ne tikai valsts, bet arī privātā biznesa iespējas aizņemties ir saistītas ar mūsu starptautisko reputāciju. Un patlaban šī reputācija piedzīvo ļoti jūtamu pagriezienu no negatīvā uz pozitīvo.

Viens no lielākajiem Baltijas mēbeļu ražošanas uzņēmumiem SIA Saga Trade no darba atbrīvojis apmēram 200 darbiniekus ražotnē Tukumā un vēl 350 citās ražotnēs Latvijā, raksta Neatkarīgās Tukuma Ziņas.

Atlaistie Tukuma ražotnes darbinieki uzskata, ka no darba atbrīvoti nelikumīgi, tāpēc pirmdien viņi tikās ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības Zemgales reģionālo konsultantu darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jautājumos Ligitu Brahmani, kas 50 bijušajiem SIA Saga Trade darbiniekiem palīdzēja sagatavot pieteikumu tiesai.

Kā laikrakstam pastāstīja L. Brahmane, SIA Saga Trade vadība nav ievērojusi likumā noteikto darba uzteikuma termiņu - vienu mēnesi, un nav arī minējusi, kāpēc atbrīvoti darbinieki. Katrs strādājošais ir tiesīgs mēneša laikā iesniegt tiesā prasību uzteikuma atzīšanai par spēkā neesošu.

L. Brahmane norādījusi, ka tagad darbinieku mērķis ir panākt kompensāciju vidējās izpeļņas apmērā, atlaišanas pabalstu un atvaļinājuma kompensāciju izmaksu.

Līdz ar pamatakmens ieguldīšanu jaunā SĀGA tirdzniecības centra pamatos, paziņoti pirmie tā nomnieki – Būvniecības ABC, Jysk un Rimi hipermārkets. Jaunā centra attīstībā plānots ieguldīt aptuveni 68 miljonus eiro lielas investīcijas.

SĀGA dzīvesstila tirdzniecības centrs koncentrēsies uz četriem galvenajiem segmentiem: mājlietām, precēm ikdienas vajadzībām, sportu un izklaidi. SĀGA mājlietu segmentā nozīmīgi nomnieki būs veikali Būvniecības ABC un Jysk. Savukārt ikdienas preču segmentā – Rimi hipermārkets.

Tirdzniecības centrs apvienos iepirkšanos, atpūtu, sportu un biroju centru, kā arī papildu iespējas, par kurām tiks paziņots vēlāk. Savukārt «Food Hall» koncepts ar restorāniem un kafejnīcām balstīsies uz meistarību un vietējo piedāvājumu.

SIA VPH Latvia direktors Juris Barkāns informē, ka šobrīd paralēli tirdzniecības centra būvniecībai kā stratēģiskais partneris SĀGA koncepta attīstīšanā ir piesaistīts «Colliers International». Tā vadībā notiek aktīvs darbs nomnieku piesaistē, starp kuriem būs arī Latvijā jauni zīmoli. J. Barkāns arī norāda, ka šī projekta īstenošanā ir izveidota attīstītāju un būvniecības komanda ar starptautisku pieredzi, kuras uzdevums ir kopīgiem spēkiem īstenot Latvijai jaunu konceptu.

Vidzemes priekšpilsētas tiesa ir pasludinājusi SIA Saga Trade ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu.

Šī procesa pasākumu plāna īstenošanas termiņš ir noteikts divi gadi, liecina Maksātnespējas reģistra mājas lapā pieejamā informācija.

(Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB) Db jau ziņoja, ka pagājušā gada oktobrī šī pati tiesa pēc SIA Saga Trade pieteikuma atzina SIA Sāga par maksātnespējīgu.

Savukārt pagājušā gada decembrī Rīgas apgabaltiesa atcēla lēmumu, ar kuru pirms prasības celšanas tiesā bija nodrošināta iespējamā AS Swedbank prasība par 300 tūkstošu latu piedziņu no maksātnespējīgā uzņēmuma Sāga.

Līdz ar jaunā "SĀGA" tirdzniecības centra atvēršanu rudenī tiks izveidotas ap 500 jaunas darba vietas, kas kopā ar blakus esošo "IKEA" tirdzniecību centru veidos jaunu darījumu centru Rīgā.

Jaunā centra attīstībā plānots ieguldīt aptuveni 68 miljonu eiro lielas investīcijas.

"Neskatoties uz pandēmijas radītajiem riskiem, mēs kā investori un attīstītāji pieņēmām lēmumu turpināt projektu iepriekš noteiktajā laika grafikā un apjomā. Šis, līdzīgi kā citi lieli investīciju projekti Latvijā, šobrīd silda ekonomiku un jau būvniecības stadijā nodrošina darbavietas un saimniecisko apriti daudziem lieliem un maziem uzņēmumiem. Tomēr pēc atvēršanas rudenī tam būs vēl lielāka pozitīva ietekme uz vietējo ekonomiku, pateicoties atvērto veikalu, biroju, sporta un veselības klasteru, restorānu halles, pirmsskolas iestādes radītajām darbavietām un papildu nomaksātajiem nodokļiem valsts budžetā," lēš SIA "VPH Latvia" direktors Juris Barkāns.

Ir izbeigts SIA Saga Trade ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, jo komercsabiedrība nepildot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistra mājaslapā.

Par uzņēmuma maksātnespējas administratoru ir iecelta Ivita Baumane. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa maksātnespējas procesu ir pasludinājusi šā gada 24.februārī. Kreditori savus prasījumus pret parādnieku var iesniegt mēneša laikā, liecina informācija.

Jāatgādina, ka ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanai bija noteikts termiņš divi gadi.

Db jau ziņoja, ka pagājušā gada oktobrī šī pati tiesa pēc SIA Saga Trade pieteikuma atzina SIA Sāga par maksātnespējīgu.

Saga Group ietilpst uzņēmumi Sāga un Laiko, kura maksātnespēju arī tiesa ir atzinusi.

Mobilās spēles Candy Crush Saga izstrādātājs King Digital Entertainment sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) laikā piesaistījis 500 miljonus ASV dolāru, raksta Wall Street Journal.

Kopumā pārdoti 22,2 miljoni kompānijas akciju.

Vienas akcijas cena noteikta 22,5 dolāri, kas ir pa vidu sākotnēji noteiktajam cenas diapazonam – 21 līdz 24 dolāriem.

Uzņēmuma akcijas trešdien sāks tirgot Ņujorkas biržā.

Pārdodot akcijas, 350 miljonus ASV dolāru piesaistījis King un 150 miljonus dolāru – iepriekšējie investori, kā, piemēram, privātā kapitāla kompānija Apax Partners LLP.

Kaut arī Candy Crush Saga ir kļuvusi iecienīta visā pasaulē, un pagājušajā mēnesī ik dienas piesaistīja 97 miljonus lietotāju, King nesastapās ar tik lielu investoru interesi, kā iepriekš citas interneta kompānijas, piemēram, Facebook un Twitter. Pieprasījums pēc šo uzņēmumu akcijām bija tik liels, ka tās pārdeva akcijas par augstāku cenu nekā sākotnēji tika plānots.

Plaši zināmās mobilās spēles Candy Crush Saga izstrādātāja King Digital Entertainment akcijas cena pēc tirdzniecības sesijas sākuma Ņujorkas biržā saruka par 15%, liecina Reuters dati.

King sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) laikā piesaistīja aptuveni 500 miljonus ASV dolāru, piedāvājot akciju par 22,5 dolāriem, kas ir vidējā atzīme sākotnēji noteiktajā cenas diapazonā.

King akcijas cena tirdzniecības sesijas sākumā maksāja 20,5 dolārus un tad saruka līdz 19,08 dolāriem par akciju.

Db.lv jau rakstīja, ka, kaut arī Candy Crush Saga ir kļuvusi iecienīta visā pasaulē, un pagājušajā mēnesī ik dienas piesaistīja 97 miljonus lietotāju, King nesastapās ar tik lielu investoru interesi, kā iepriekš citas interneta kompānijas, piemēram, Facebook un Twitter. Pieprasījums pēc šo uzņēmumu akcijām bija tik liels, ka tās pārdeva akcijas par augstāku cenu nekā sākotnēji tika plānots.

Izmeklēšana disciplinārlietās par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora Dzintara Jakāna iespējamiem pārkāpumiem ir pabeigta, taču komisijas locekļu domas dalās par pārkāpumu smagumu un piemērojamajiem sodiem.

Komisijas atzinumi ir iesniegti finanšu ministram Einaram Repšem, kurus viņš tuvākajās dienās izvērtēs un pieņems lēmumu par piemērotāko sodu.

Ministrs iepazīsies ar atzinumiem un, izvērtējot tajos minētos apsvērumus, pieņems lēmumu par piemērotāko sodu Dz. Jakānam.

Saskaņā ar Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumu, lēmuma pieņēmējs ir disciplinārlietas ierosinātājs, kas šajā gadījumā ir finanšu ministrs E. Repše, bet komisijas atzinumam ir tikai rekomendējošs raksturs. Likums nosaka, ka konkrētajā gadījumā ministram ir tiesības, izvērtējot atzinumos minētos argumentus, izlemt, kurus viņš uzskata par pamatotākiem, kā arī pieņemt atšķirīgu lēmumu no tā, kādu piedāvā disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas locekļi.

Nākamnedēļ epopeja Einars Repše (JL) pret Dzintaru Jakānu vai otrādi, būs par soli tuvāk kādam loģiskam noslēgumam. Proti, nedēļas pirmajā pusē komisijai, kas izmeklē pret atstādināto VID ģenerāldirektoru ierosināto disciplinārlietu, ir jānāk klajā ar saviem secinājumiem, kas varētu kalpot kā pamatojums Dz.Jakāna atlaišanai.

Diezgan ticams, ka Dz.Jakāna dienas VID ģenerāldirektora amatā varētu būt skaitītas, pat neraugoties uz to, ka Tautas partija, jādomā, turpinās protežēt cilvēku, kurš nodokļu administrācijas vadītāja amatu ieguva laikā, kad Tautas partija saimniekoja Finanšu ministrijā. Jau tagad var prognozēt, ka Dz.Jakāns, līdzīgi kā savulaik viņa aizbildnis un vēlākais biznesa partneris, bijušais VID ģenerāldirektors Andrejs Sončiks, vēl gadiem ilgi centīsies visu instanču tiesās pierādīt, ka atlaists nepamatoti.

Politizētā epopeja ap iespējamu VID pirmās personas nomaiņu diemžēl ir novērsusi uzmanību no jautājuma par to, kā VID reorganizācija ietekmēs šīs iestādes darbu. Nevajadzētu aizmirst, ka no 1.janvāra VID administrēto nodokļu likumu piemērošanu skārušas ļoti vērienīgas izmaiņas. Kapitāla pieauguma nodokļa iekasēšanu no tādiem ar nodokli apliekamiem objektiem kā, piemēram, procentu maksājumi par banku depozītiem vēl nodrošinās bankas. Taču nodokļa iekasēšana no, piemēram, dāvinājumiem, spekulatīviem darījumiem, gleznu pārdošanas un tamlīdzīgiem darījumiem gulsies uz VID pleciem. Lai to nodrošinātu, acīmredzot būtu nepieciešams ievērojami stiprināt VID kapacitāti un analītisko darbu. Ne velti VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Nelija Jezdakova norādījusi, ka 2010.gada pirmie mēneši pārsvarā tiks veltīti nevis nodokļu auditiem, bet gan skaidrojot iedzīvotājiem, kā tad īsti tagad maksājumi nodokļi. Īsi rezumējot — 2010.gada nodokļu likumu izmaiņas bijušas tik apjomīgas un tik straujas, ka VID nav bijis pietiekami daudz laika sagatavoties.