Finanšu ministrs Einars Repše (JL) izlēmis uz valdību virzīt lēmumu par patlaban atstādinātā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora Dzintara Jakāna atbrīvošanu no amata, Tautas partija Dz. Jakāna atstādināšanu neatbalstīs.

Valdību E.Repše par to aicinās lemt otrdien. Lēmumu par Dz.Jakāna atbrīvošanu ministrs jau esot iesniedzis Ministru kabinetā. Savukārt Tautas partija iebildīs pret Dzintara Jakāna atbrīvošanu no VID ģenerāldirektora amata, līdz ar to valdība šo jautājumu nevarēs skatīt, bez tā atkārtotas apspriešanas koalīcijā, diena.lv informējis Tautas partijas frakcijas vadītāja vietnieks Vents Armands Krauklis.

E.Repše otrdien atzina, ka Dz.Jakāna darbībā pēc disciplinārlietu izmeklēšanas konstatēti un pierādīti pieci pārkāpumi, kas vērtējami kā būtiski un par kuru pieļaušanu ir pamats piemērot visbargāko sodu – atbrīvošanu no amata.

Premjers Valdis Dombrovskis (JL) pēc pirmdien notikušās koalīcijas partiju sanāksmes pauda pārliecību, ka otrdien valdībā ministru vairākums atbalstīs finanšu ministra Einara Repšes (JL) rosināto atstādinātā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) šefa Dzintara Jakāna pārcelšanu citā amatā.

Pēc premjera teiktā, koalīcijas padomē viņš saņēmis visu partneru, izņemot Tautas partijas (TP), atbalstu Dz.Jakāna pārcelšanai. Koalīcijas partneri iepazīstināti arī ar saņemtajiem Valsts kancelejas un Tieslietu ministrijas atzinumiem, un līdz ar to vairs nav juridisku šķēršļu, lai atliktu jautājuma izlemšanu.

ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis pēc koalīcijas sēdes atzina: «Mūsu ministri atbalstīs rotāciju.» Tādējādi viņš stingri apliecināja, ka otrdienas valdības sēdē ZZS ministri balsos par pārcelšanu.

Pirms nedēļas valdībai lemjot par rotāciju, šīs partijas ministri no lēmuma atturējās, līdz ar to Ministru kabinets neizlēma par Dz.Jakāna pārcelšanu. Arī pirms nedēļas pēc koalīcijas padomes sēdes ZZS bija atzinuši, ka atbalstīs E.Repši. Jautāts, vai šoreiz atkal nebūs tāpat, A.Brigmanis teica, ka tagad esot saņemti visi nepieciešamie atzinumi un ZZS ministri atbalstīšot finanšu ministru. Juridisku šķēršļu vairs neesot.

ZZS valde ceturtdien vēl neizlēma, vai ZZS ministri valdībā atbalstīs finanšu ministra Eināra Repšes (JL) rosināto Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora Dzintara Jakāna atbrīvošanu no amata, ziņo Diena.

ZZS lēmumam ir izšķiroša nozīme, jo Tautas partija neatbalsta Dz.Jakāna atbrīvošanu. Balsu samērs valdībā liecina, ka bez ZZS ministru atbalsta, E.Repše nevar panākt paša iesniegtā lēmumprojekta pieņemšanu.

Ceturtdienas vakarā pēc valdes sēdes ZZS līderi Raimonds Vējonis un Augusts Brigmanis uzsvēra, ka lēmumu ZZS pieņems pirmdien, kad paredzēta koalīcijas padomes sēde. Abi norādīja, ka nekādā gadījumā nevēlas, lai šis jautājums tiktu politizēts. No abu teiktā varēja saprast, ka vēl papildus tiks analizēti juridiskie argumenti un E.Repšes izvirzītie pārkāpumi. «Šobrīd nevaram pateikt ne jā, ne nē par Jakāna atbrīvošanu,» teica R.Vējonis. Savukārt A.Brigmanis uzsvēra, ka nevēlas, lai «šāda tipa jautājums būtu iemesls valdības krišanai». Pēc A.Brigmaņa norādītā lēmums vēl nav pieņemts, jo nepieciešama papildus informācija. Šī esot tīri juridiska lieta, kas skar ļoti augstu ierēdni un lai izlemtu, vai ir juridisks pamats viņu atbrīvot, nepieciešama papildus informācija.

Atstādinātais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektors Dzintars Jakāns būs izvairījies no valdības lemšanas par viņa atbrīvošanu no amata. Finanšu ministrs Einars Repše pēc koalīcijas padomes sēdes atzina, ka, ņemot vērā koalīcijas vairākuma viedokli, viņš atsauks paša valdībā iesniegto lēmumprojektu par Dz. Jakāna atbrīvošanu un nedēļas laikā izlems, uz kuru citu amatu viņu varētu pārcelt.

E.Repše atzina, ka viņš joprojām uzskata: Dz. Jakāna izdarītie pārkāpumi ir sodāmi ar atbrīvošanu, taču, tā kā vairākums koalīcijas partneru uzskata, ka tik bargs sods nav piemērojams, ministrs ir gatavs piekāpties un rosinās Dz. Jakāna pārcelšanu citā amatā.

To, kādu amatu Dz. Jakāns varētu ieņemt, ministrs vēl nevarēja pateikt, taču viņš uzsvēra, ka pilnīgi noteikti Dz.Jakānam nepiedāvās amatu VID. Pēc E.Repšes teiktā, lēmums par Dz.Jakāna rotāciju viņam jāpieņem līdz nākamajai pirmdienai, kad paredzēta kārtējā koalīcijas padomes sēde.

Lai Dz. Jakānu pārceltu citā amatā, viņš nav jāatjauno VID ģenerāldirektora amatā. Par Dz.Jakāna rotāciju jālemj valdībai, un tā, visticamāk, to darīs nākamotrdien.

Administratīvā apgabaltiesa nolēmusi pieaicināt Ministru kabinetu kā līdzatbildētāju tiesvedībā, kas uzsākta par Dzintara Jakāna sūdzību atzīt par prettiesisku finanšu ministra Einara Repšes lēmumu par viņa aizrotēšanu no Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amata.

Tiesa nolēmusi, ka procesa gaitā jāvērtē ne tikai finanšu ministra, bet arī valdības lēmuma tiesiskums par Dz. Jakāna pārcelšanu citā amatā.

Otrdien, 8. jūnijā valdības sēdes slēgtajā daļā tiks skatīts atbildes projekts Administratīvajai apgabaltiesai Dz. Jakāna tiesvedībā, liecina Ministru kabineta sēdei iesniegtie dokumenti. Rakstveida paskaidrojumu tiesa Ministru kabinetam pieprasījusi iesniegt līdz 14. jūnijam.

«Līdz ar to Ministru kabineta rīkojums šajā gadījumā atzīstams par būtisku starplēmumu, kura tiesiskums pārbaudāms prasījuma par finanšu ministra 2010. gada 10. februāra rīkojumu «Par Dz. Jakāna pārcelšanu citā amatā» atzīšanu par prettiesisku ietvaros,» secina Administratīvā apgabaltiesa. Ņemot vērā, ka tiesā pārbaudāms arī valdības 10. februāra rīkojuma tiesiskums, tiesa uzskata, ka šajā lietā atbildētāja pusē līdzās Finanšu ministrijai pieaicināms arī Ministru kabinets.

Tieslietu padome par piemērotāko ģenerālprokurora amata kandidātu nolēma virzīt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju Juri Stukānu.

Par Stukāna kandidatūru tagad būs jābalso Saeimai.

Tieslietu padomes balsojumā par ģenerālprokurora amata kandidātiem nākamo lielāko atbalstu aiz Stukāna guva Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Juris Juriss.

Tieslietu padomes priekšsēdētājs, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs pēc balsojuma interneta tiešraidē paziņoja, ka "cīņa bija visai spraiga" un balsojums notika četrās kārtās.

Precīzu balsu sadalījumu Bičkovičs neminēja. Tomēr īsi pirms Bičkoviča paziņojuma interneta tiešraidē uz brīdi bija redzams datora ekrāns ar, iespējams, ceturtās kārtas balsojuma rezultātiem, kuri liecināja, ka Stukāns saņēmis desmit balsis "par", bet "pret" viņa kandidatūru bija balsojuši trīs padomes locekļi.

Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs 15.jūnijā plkst.15 tiksies ar iespējamo ģenerālprokurora amata kandidātu, DB pastāstīja Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece.

Iespējams pēc tikšanās varētu sekot kāds paziņojums, pieļāva R.Zvejniece. Jāatgādina, ka iepriekš I.Bičkovičs, pirms nosaukt ģenerālprokurora amata pretendentu, Jāni Maizīti bija uzaicinājis uz tikšanos AT. Savukārt pēc tikšanās sekoja paziņojums, ka viņš tiks virzīts ģenārprokurora amatam.

Šā gada 15.aprīlī J.Maizītis netika ievēlēts ģenerālprokurora amatā uz trešo termiņu. Saeimas deputāti balsoja aizklāti ar vēlēšanu zīmēm un noraidīja viņa kandidatūru. Par nobalsoja 45 deputāti, bet 47 deputāti nobalsoja pret.

Jau vēstīts, I.Bičkovičs, izvirzot J. Maizīša kandidatūru atkārtotai apstiprināšanai ģenerālprokurora amatā, norādīja, ka viņa līdzšinējā darba pieredze, kas gūta divu pilnvaru termiņa laikā ģenerālprokurora amatā, profesionālās spējas, izglītība, prokuratūras darba problēmu un to risinājuma redzējums, prokuratūras darba sekmīga vadīšana arī ierobežota finansējuma apstākļos, kā arī personiskās īpašības - tas ir kopums, kas bijis pamatā AT priekšsēdētāja lēmumam atkārtoti amatā virzīt līdzšinējo J. Maizīti.

Ar mērķi pieteikt Latvijā ražotās mēbeles ārvalstīs veikta Rīgas Krēslu fabrikas zīmolu un prečuzīmju apvienošana.

Turpmāk Rīgas Krēslu fabrikas zīmoli būs pazīstami ar vienotu nosaukumu – ARTICUL. Ar jaunu zīmolu un mūsdienīgu identitāti plānots paplašināt darbību eksporta tirgos un stiprināt attiecības ar pasūtītājiem vietējā tirgū.

Rīgas Krēslu fabrika dibināta 1999. gadā kā interjera dizaina uzņēmuma un sabiedrisku telpu iekārtošanas Coppa Ltd māsas uzņēmums. Laika gaitā uzņēmums būtiski attīstījis ergonomisko biroja mēbeļu ražošanas tehnoloģijas, pilnveidojis un paplašinājis produktu klāstu, šobrīd produktu portfelim sasniedzot 150 vienības.

Tuvojoties Rīgas Krēslu fabrikas 25. jubilejai, uzņēmuma vadība izlēma apvienot tā atsevišķos zīmolus un prečuzīmes – Rīgas Krēslu fabrika, Coppa Ltd, Riga ChAIR un SKOLAI.LV, lai turpmāk darbotos kā ARTICUL. Uzņēmuma darbības fokuss paliek nemainīgs – nodrošināt pilna cikla kvalitatīvu un ergonomisku mēbeļu ražošanu no plānošanas un idejas līdz gatavam produktam.

Atstādinātais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektors Dzintars Jakāns šodien vērsies ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu pārbaudīt iespējamās finanšu ministra Einara Repšes (JL) nelikumības saistībā ar pret viņu ierosināto disciplinārlietu. Taču Finanšu ministrijai neizdodas sazināties ar Jaknānu lai apsvērtu rotācijas iespējas.

Dienai vēl neizdevās sazināties ar prokuratūru, lai pārliecinātos, vai Dz. Jakāna iesniegums jau saņemts. Dz. Jakāns uzskata, ka E. Repšes rīcībai, iepriekš rosinot viņa atbrīvošanu no amata, nav pamata un viņš būtu jāatjauno amatā. Disciplinārlietas komisijas atzinumā bija secināts, ka Dz. Jakāna darbībā nav disciplinārsodāmu pārkāpumu.

Janvāra sākumā Dz. Jakāns vērsās pie ministra, prasot izbeigt pret viņu ierosināto disciplinārlietu un atjaunot viņu VID ģenerāldirektora amatā. Attiecīgu iesniegumu viņš iesniedza pēc tam, kad bija iepazinies ar disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas atzinumu, kurā secināts, ka sodāmi pārkāpumi viņa rīcībā nav konstatēti. Koalīcijā panākto vienošanos par viņa pārcelšanu citā amatā valsts pārvaldē Dz.Jakāns nosauca par absurdu.

Lai arī finanšu ministrs Einars Repše solīja otrdien izlemt par atstādinātā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora Dzintara Jakāna disciplinārlietas rezultātiem un viņa turpmāko darbu VID, valdības koalīcija šo jautājumu, visticamāk, izskatīs tikai nākamnedēļ.

To pirmdien pēc koalīcijas padomes žurnālistiem atzina premjers Valdis Dombrovskis (JL), ziņo Delfi.lv. Premjers žurnālistiem norādīja, ka, visticamāk, jautājumu par Dz. Jakāna atrašanos amatā neizskatīs otrdien Ministru Kabineta sēdē.

Jau ziņots, ka Repše iepazinies ar disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas atzinumiem par Dz. Jakāna pārkāpumiem un plāno izlemt par piemērotāko sodu. Komisija vienbalsīgi nolēma, ka divās disciplinārlietas epizodēs ir konstatējams disciplinārpārkāpums. Dz. Jakāns ir gan apzināti novilcinājis, gan vispār nav izpildījis ministra dotos uzdevumus, jo laicīgi netika izsludināti atklātie konkursi uz diviem VID ģenerāldirektora vietnieku amatiem. Turklāt arī pēc atkārtotiem ministra atgādinājumiem šis uzdevums tā arī netika izpildīts, jo konkursus izsludināja jau VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Nelija Jezdakova.

Finanšu ministrs Einars Repše (JL) līdz šīs dienas beigām sola informēt, kāds būs viņa lēmums par atstādinātā VID ģenerāldirektora Dzintara Jakāna tālāko atrašanos amatā.

«Mums šobrīd nav nekas sakāms. Kad būs - sniegsim rakstisku atbildi,» E.Repše atbildēja uz jautājumu, vai ir jau izlēmis, vai valdībā virzīt jautājumu ar Dz.Jakāna atbrīvošanu no amatu.

No viņa teiktā izrietēja, ka skaidrība varētu būs šodien pēcpusdienā pēc valdības sēdes.

Pirmdien premjers Valdis Dombrovskis (JL) atzina, ka E.Repšes rīcība saistībā ar Dz.Jakānu būs zināma šodien, taču valdības sēdē šis jautājums netiks skatīts, jo vispirms par to jālemj koalīcijas padomei.

Neoficiāla informācija, kas ir Dienas rīcībā, vedina spriest, ka E.Repšes lēmums būs rosināt Dz.Jakāna atbrīvošanu. Pēc atsevišķu avotu teiktā E.Repše «Jakāna lietā ies līdz galam».

Iecirtusies pret finanšu ministra Einara Repšes (JL) nostāju nomainīt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadību, Tautas partija (TP) būs panākusi, ka lietai par atstādinātā VID šefa Dzintara Jakāna karjeru punkts netiks pielikts arī otrdienas valdības sēdē, raksta Diena.

Pēc neoficiālas informācijas, iespējams, Tieslietu ministrija valdībā nāks klajā ar atzinumu, ka vispirms E.Repšem jāizlemj par disciplinārlietu, kas ierosināta pret Dz.Jakānu, un tikai pēc tam valdība var lemt par viņa pārcelšanu citā amatā.

Dzintars Jakāns. (Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)TP skatījumā E.Repšem vispirms būtu jārosina viņa atjaunošana VID vadītāja amatā un tikai pēc tam jāpiedāvā rotācija. Turklāt TP uzskata, ka jāsagaida arī prokuratūras atzinums par pārbaudi, kas ierosināta pēc Dz.Jakāna iesnieguma.

Kaut kādu iemeslu dēļ Tautas partijai Dzintara Jakāna atrašanās Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja amatā ir svarīga, intervijā Latvijas Radio, komentējot nesaskaņas starp finanšu ministru Einaru Repši un Dz. Jakānu, norāda premjers Valdis Dombrovskis.

Tiesa viņš gan uzticas E. Repšes lēmumam rosināt atbrīvot Dz. Jakānu no amata.

«Pieļauju, ka valdības lēmums varētu sakrist ar finanšu ministra lēmumu. Viņam ir pietiekoši nopietna argumentācija,» saka V. Dombrovskis, piebilstot, ka «nekāda savējo bīdīšana [VID vadītāja amatā] pilnīgi noteikti nenotiks».

Jau ziņots, ka E. Repše nolēmis uz valdību virzīt lēmumu par VID ģenerāldirektora Dz. Jakāna atbrīvošanu no amata.

Zināt zinu, bet neteikšu — aptuveni tā varētu raksturot šābrīža Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča rīcību attiecībā uz jauna ģenerālprokurora amata kandidāta izvirzīšanu.

Protams, izvēlēties cilvēku šādam amatam ir ļoti atbildīgs solis, ko nevar veikt vienā vai divās dienās — tam ir vajadzīgs laiks. Taču laika jau nu Bičkovičam ir bijis atliku likām.

Pirmkārt, jau trešo reizi izvirzot ģenerālprokurora amatam Jāni Maizīti, vajadzētu būt arī tā saucamajam plānam «B». Otrkārt, kopš Maizīša kandidatūras noraidīšanas Saeimā līdz viņa pilnvaru termiņa beigām arī pagāja zināms laiks, ko arī varēja izmantot jauna kandidāta meklēšanai. Treškārt, nevarētu teikt, ka Bičkovičs Latvijas tieslietu sistēmā strādātu pirmo nedēļu un tāpēc viņam tā īsti nebūtu ne jausmas, kam ko var, bet kam — nevar uzticēt. Turklāt Latvija nav tik liela valsts, lai tieslietu sistēmā ilgstoši strādājoši cilvēki nesaprastu, kas ir kas.

Saeima šodien ģenerālprokurora amatā apstiprināja Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju Juri Stukānu.

Saeimas Juridiskā komisija iepriekš vienbalsīgi atbalstīja lēmumprojektu pat Stukāna apstiprināšanu šajā amatā.

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju Stukānu ģenerālprokurora amatam iepriekš izvirzīja Tieslietu padome.

Ģenerālprokurora amatam virza tiesnesi Stukānu 

Tieslietu padome par piemērotāko ģenerālprokurora amata kandidātu nolēma virzīt Rīgas apgabaltiesas...

1972.gadā dzimušais Stukāns pats ir Tieslietu padomes loceklis. Tieslietu padomē viņš varēs darboties, arī ieņemot ģenerālprokurora amatu.

Stukāns savulaik strādājis Iekšlietu ministrijas Informācijas centrā, kā arī Tieslietu ministrijas Publisko tiesību departamenta Kriminālo un procesuālo tiesību nodaļā

Tāpat viņš strādājis par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi un tiesas priekšsēdētāja vietnieku. Stukāns arī iepriekš bijis Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs.

Stukāns savulaik studējis nu jau likvidētajā Latvijas Policijas akadēmijā un Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē. Pagājušā gadā ar Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās zinātnes promocijas padomes lēmumu viņam piešķirts tiesību zinātnes doktora zinātniskais krimināltiesību apakšnozarē.

Stukāns prot krievu, angļu un vācu valodas.

Stukāns pērn deklarējis 51 856 eiro ienākumus, no kuriem lielākā daļa veidoja alga par darbu tiesā.

Stukāna parādsaistības veidoja 83 300 eiro. Bankā tiesnesis uzkrājis 23 223 eiro.

Amatpersonas valdījumā ir 2018.gada izlaiduma automašīna "Nissan", bet īpašumā dzīvoklis Rīgā, kā arī zeme un ēkas Skultes pagastā un Ludzā.

Stukāns iepriekš paziņojis, ka viņa vadībā prokuratūru sagaidīs lielas reformas.

Pašreizējā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera pilnvaru termiņš beidzas 11.jūlijā.

Attēls: www.pexels.com

Vai zinājāt, ka biroja krēsls ir viens no svarīgākajiem elementiem veselīgai darba videi? Ērts un ergonomisks krēsls ne tikai nodrošina komfortu, bet arī palīdz novērst muguras sāpes un citas veselības problēmas. Taču, tāpat kā jebkura cita mēbele, arī biroja krēsls prasa regulāru kopšanu un uzturēšanu, lai tas kalpotu ilgi un nezaudētu savu funkcionalitāti. Šajā rakstā mēs sniegsim padomus, kā pareizi rūpēties par savu biroja krēslu, lai tas būtu ne tikai ērti lietojams, bet arī kalpotu ilgāk.

Regulāra tīrīšana - atslēga uz ilgmūžību“

Pētījumi liecina, ka netīra darba vide var negatīvi ietekmēt darbinieku veselību un produktivitāti. Piemēram, pētījumā, kas publicēts žurnālā "Indoor Air", tika atklāts, ka biroja putekļos ir dažādas baktērijas un alergēni, kas var izraisīt elpošanas problēmas un alerģiskas reakcijas. Savukārt, tīra darba vide var uzlabot darbinieku labsajūtu un samazināt slimības dienu skaitu. Tādēļ regulāra biroja krēslu tīrīšana ir ne tikai higiēnas jautājums, bet arī veids, kā rūpēties par savu un citu darbinieku veselību, gan labsajūtu.” (National Air Duct Cleaners Association (NADCA). 2021. ACR, The NADCA Standard, 2021 Edition.)

Krēsls ir viena no vissvarīgākajām mēbelēm ikvienam darbiniekam, jo tieši krēsls nosaka to, cik ērti darbā cilvēks jūtas un cik efektīvi var strādāt. Ja nepieciešami biroja krēsli, svarīgi ņemt vērā ne tikai ergonomikas pamatprincipus, bet arī katra konkrētā darbinieka ķermeņa īpatnības. Uzņēmums AJ Produkti ir apkopojis ieteikumus, kas jāņem vērā, izvēloties biroja krēslu.

Darba laiks un specifika

Pirmkārt, jāizvērtē, cik ilgu laiku katru dienu darbinieks pavada, sēžot krēslā. Jo vairāk laika tiek pavadīts sēžot, jo svarīgāk ir izvēlēties ergonomisku krēslu ar pēc iespējas plašākām pielāgošanas iespējām.

Ja šis laiks ir līdz četrām stundām, bet pārējā laikā darbinieks atrodas kustībā, ja krēsls tiek izmantots vien īsiem brīžiem, droši var izvēlēties kādu no ekonomiskākajiem krēslu modeļiem, ergonomikai un papildfunkcijām būtisku nozīmi nepievēršot.

Izplatītākie ir biroja krēsli astoņu stundu darba dienai. Šādi krēsli ir pieejami vidējā cenu kategorijā, tiem ir pietiekami plašas pielāgošanas iespējas un mehānismi paredzēti intensīvai ikdienas lietošanai. Šis krēslu segmants ir plaši pārstāvēts arī AJ Produkti sortimentā un lielākā daļa šo krēslu ir aprīkoti ar sinhrono mehānismu, kas nodrošina augstu pielāgojamību un nepieciešamo atbalstu mugurai, rokām, pleciem un kaklam.

Krīzes laikā, sajūtot būtisku apgrozījuma kritumu vietējā tirgū, SIA Rīgas krēslu fabrika izlēma ražot produktus ar augstu pievienoto vērtību, ko piedāvāt arī ārvalstu tirgos.

«Nonācām pie secinājuma, ka jāstrādā pie produktiem, mēbelēm, kam būtu krietni augstāka pievienotā vērtība, nekā mēs darījām līdz šim - tā bija biroja krēslu ražošana, kas pamatā balstās uz iepriekš specializētos uzņēmumos ražotu komponentu kopā salikšanu, kam pievienotā vērtība varētu būt 30%,» saka Aldis Circenis, SIA Rīgas krēslu fabrika valdes priekšsēdētājs. Uzņēmums nolēma pievērsties liekti līmētā saplākšņa mēbeļu dizainam, ražošanai un izplatīšanai, ko varētu piedāvāt arī eksporta tirgos. Eksports šobrīd veido līdz 15% no SIA Rīgas krēslu fabrika apgrozījuma. 2012. gadā paredzēts apgrozīt aptuveni par 20% vairāk nekā pērn.

Kvalitatīvs biroja krēsls ne vien padara darba vidi ērtāku, bet arī nodrošina ergonomisku pozu. Vēlies iegādāties biroja krēslu sev vai saviem darbiniekiem, taču neesi pārliecināts, kādu modeli no plašā piedāvājuma izvēlēties? Iepazīsties ar svarīgākajiem šo biroja mēbeļu aspektiem šajā rakstā!

Noteikums #1: ņem vērā krēsla mehānismu

Biroja krēsliem ir dažādi mehānismu veidi, kas ļauj ieņemt ergonomisku darba pozīciju, pielāgojoties ķermeņa kustībām. Izplatītākie no mehānismiem ir:

• slīpuma fiksācija – sēdeklis un atzveltne ir vienādā leņķi arī kustību laikā. Krēsla pozīciju var nofiksēt vai arī atstāt šūpošanās režīmā;

• atzveltne ar pastāvīgu saskari – krēsla sēdeklis ir fiksēts, bet atzveltne kustas līdztekus ķermeņa augšējās daļas kustībām;

• sinhronais mehānisms – sēdekļa un atzveltnes mijiedarbības proporcija ir 1:2. Tas nozīmē, ka, sēdekļa pozīcijai izmainoties par vienu grādu, atzveltnes pozīcija mainīsies par attiecīgi diviem grādiem. Krēslu var arī nofiksēt;

SIA "Rīgas krēslu fabrika" saņems 48 125 eiro Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu akciju emisijai, lai tās iekļautu biržas "Nasdaq Riga" alternatīvajā tirgū "First North", liecina Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) informācija.

Projekta par "Rīgas krēslu fabrikas" pārveidošanu par akciju sabiedrību un akciju emisiju biržas "Nasdaq Riga" alternatīvajā tirgū "First North" kopējās izmaksas ir 116 462,5 eiro, no kuriem attiecināmās izmaksas ir 96 250 eiro. No tiem 48 125 eiro ir piešķirtais ES fondu finansējums.

Projekta plānotie rezultāti ir veiksmīga "Rīgas krēslu fabrikas" akciju emisija, piesaistot finansējumu 1,5 miljonu eiro apmērā.

Projekta mērķis ir veicināt investoru un kapitāla piesaisti "Rīgas krēslu fabrikas" akciju privātā izvietojuma ietvaros. Projekta galvenās darbības ir "Rīgas krēslu fabrikas" sagatavošana vērtspapīru iekļaušanai "First North" sarakstā, tostarp emisijas organizētāja konsultācija un kapitāla piesaistīšana, juridisko pakalpojumu sniedzēja konsultācija un dokumentu sagatavošana, padziļinātā izpēte, dokumentu sagatavošanas, apstiprināšanas un publicēšanas izmaksas, kā arī zvērinātā revidenta konsultācija un dokumentu sagatavošana.

Krēslu ražotājs SIA Rīgas krēslu fabrika pērn nedaudz palielinājis savu apgrozījumu, liecina dati Lursoft.

Uzņēmuma neto apgrozījums pērn palielinājies līdz 461,9 tūkstošiem latu, kas salīdzinājumā ar 2011.gadu ir par nepilnu procentu jeb 4,23 tūkstošiem latu. Analizējot uzņēmuma neto apgrozījumu pa ģeogrāfiskajiem tirgiem, redzams, ka lielāko daļu ieņēmumu SIA Rīgas krēslu fabrika guvusi Latvijā, taču produkcija eksportēta arī uz Norvēģiju, Vāciju, Poliju, Somiju, Zviedriju, Lielbritāniju, Nīderlandi un Lietuvu.

Pārskata gadā SIA Rīgas krēslu fabrika veikusi būtiskus ieguldījumus tehnoloģisko iekārtu iegādē, jaunu produktu dizaina un tehnoloģiju izstrādē, kā arī virzībai starptautiskajā tirgū. Kā norāda uzņēmuma vadība, pērn izstrādāti un ieviesti ražošanā vairāk kā pieci jaunu krēslu modeļi.

Saeimā ir savākti nepieciešamie 34 parlamenta deputātu paraksti, lai tiktu veikta Jaunās konservatīvās partijas (JKP) politiķu rosinātā pārbaude ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atbilstības amatam izvērtēšanai.

Par šo ierosinājumu vēl plānots lemt Saeimā.

Vaicāta, kas ir mainījies kopš pirmdienas, kad valdību veidojošās partijas vēl norādīja, ka parlamentā būs jāstrādā pie pamatojuma sagatavošanas, JKP Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Juta Strīķe žurnālistiem skaidroja, ka ir noticis intensīvs darbs un pamatojums sagatavots, ņemot vērā arī koalīcijas partneru iebildumus.

Pēc partneru rosinājuma no pamatojuma izņemti jautājumi par prokuratūras rīcību saistībā ar kriminālvajāšanai izdoto Saeimas deputātu Juri Jurašu (JKP) un deputātu Ati Zakatistovu (KPV LV), par kuru šodienas Saeimas sēdes darba kārtībā ir iekļauts lēmumprojekts par viņa izdošanu kriminālvajāšanai.

Jānis Maizītis šorīt netika ievēlēts ģenerālprokurora amatā uz trešo termiņu. Saeimas deputāti šorīt balsojot aizklāti ar vēlēšanu zīmēm, noraidīja viņa kandidatūru. Par nobalsoja 45 deputāti, 47 deputāti nobalsoja pret. Deputātiem tika izsniegtas 94 vēlēšanu zīmes. Tikai 92 zīmes tika atzītas par derīgām.

ZZS deputāts Ingmārs Līdaka, kurš bija balsošanas komisijas sastāvā, Db pastāstīja, ka divas par nederīgajām atzītās vēlēšanu zīmes bija ieliktas aploksnē tukšas. Pēc I. Līdaka domām, tas izdarīts mērķtiecīgi, lai ietekmētu balsošanas rezultātus.

Jau vēstīts, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, izvirzot J. Maizīša kandidatūru atkārtotai apstiprināšanai ģenerālprokurora amatā, norādīja, ka viņa līdzšinējā darba pieredze, kas gūta divu pilnvaru termiņa laikā ģenerālprokurora amatā, profesionālās spējas, izglītība, prokuratūras darba problēmu un to risinājuma redzējums, prokuratūras darba sekmīga vadīšana arī ierobežota finansējuma apstākļos, kā arī personiskās īpašības - tas ir kopums, kas bijis pamatā Augstākās tiesas priekšsēdētāja I.Bičkoviča lēmumam atkārtoti amatā virzīt līdzšinējo J. Maizīti.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Personāla un stratēģiskās attīstības pārvaldes Personāla administrēšanas un juridiskās daļas vadītājs Artis Zaļūksnis ir apstrīdējis Finanšu ministra Einara Repšes (JL) lēmumu piemērot viņam disciplinārsodu.

Administratīvā rajona tiesa A.Zaļūkšņa pieteikumu, kurā lūgts disciplinārsodu atcelt, ir saņēmusi 10.novembrī, tas ir pieņemts un ierosināta lieta. Taču sēdes datums vēl nav noteikts, Db uzzināja tiesā.

Disciplinārsods izpaudās kā A.Zaļūkšņa atbrīvošana no amata.

Db jau ziņoja, ka VID amatpersonas A. Zaļūkšņa rīcībā komisija konstatēja rupjus juridiska rakstura pārkāpumus, jo A. Zaļūksnis ir tieši atbildīgs par prettiesisko rīkojumu sagatavošanu. Komisija arī secināja, ka A. Zaļūksnis kā valsts amatpersona zaudējis cieņu un uzticību, jo nav iespējams paļauties uz viņa turpmākās rīcības tiesiskumu un pamatotību. Šādas sekas ir vērtējamas kā atbildību pastiprinošs apstāklis, tādēļ komisija lēma, ka arī A. Zaļūksnis ir vainīgs un disciplināri sodāms, tomēr nebija vienisprātis par piemērojamā soda veidu. Finanšu ministrs, iepazīstoties ar komisijas atzinumu, lēma, ka atbrīvošana no amata ir atbilstošākais disciplinārsods.