Ar Latvijā radītā dizaina sēdmēbelēm var sekmīgi konkurēt ne tikai Baltijā un Skandināvijā, bet arī Austrālijā un Amerikā.

To pierāda uzņēmējs un dizainers Aldis Circenis ar saviem augstas pievienotās vērtības izstrādājumiem – krēsliem un šūpuļzirdziņiem.

Latvijā var saražot augstas kvalitātes mēbeles, kurām ir pieprasījums Eiropā, Amerikā un citviet. To ir pierādījis ne viens vien Latvijā strādājošs mēbeļu ražotājs. Tomēr SIA Rīgas krēslu fabrika līdzīpašnieks un dizaina SIA Coppa Ltd īpašnieks Aldis Circenis ir sava ceļa gājējs, kurš svarīgāku par ražošanas apjomiem un izmaksām uzskata funkcionalitti, ergonomiskumu un vienlaikus dizaina sēdmēbeļu ražošanu un pārdošanu. Agrāk – līdz ekonomiskajai lejupslīdei – lielākā uzmanība pievērsta pašmāju tirgum, bet tieši krīzes laikā fokusēšanās notikusi uz ārvalstu pircējiem, reizē īpašu uzmanību pievēršot produktu dizainam.

Ar mērķi pieteikt Latvijā ražotās mēbeles ārvalstīs veikta Rīgas Krēslu fabrikas zīmolu un prečuzīmju apvienošana.

Turpmāk Rīgas Krēslu fabrikas zīmoli būs pazīstami ar vienotu nosaukumu – ARTICUL. Ar jaunu zīmolu un mūsdienīgu identitāti plānots paplašināt darbību eksporta tirgos un stiprināt attiecības ar pasūtītājiem vietējā tirgū.

Rīgas Krēslu fabrika dibināta 1999. gadā kā interjera dizaina uzņēmuma un sabiedrisku telpu iekārtošanas Coppa Ltd māsas uzņēmums. Laika gaitā uzņēmums būtiski attīstījis ergonomisko biroja mēbeļu ražošanas tehnoloģijas, pilnveidojis un paplašinājis produktu klāstu, šobrīd produktu portfelim sasniedzot 150 vienības.

Tuvojoties Rīgas Krēslu fabrikas 25. jubilejai, uzņēmuma vadība izlēma apvienot tā atsevišķos zīmolus un prečuzīmes – Rīgas Krēslu fabrika, Coppa Ltd, Riga ChAIR un SKOLAI.LV, lai turpmāk darbotos kā ARTICUL. Uzņēmuma darbības fokuss paliek nemainīgs – nodrošināt pilna cikla kvalitatīvu un ergonomisku mēbeļu ražošanu no plānošanas un idejas līdz gatavam produktam.

Krēslu ražotājs SIA Rīgas krēslu fabrika pērn nedaudz palielinājis savu apgrozījumu, liecina dati Lursoft.

Uzņēmuma neto apgrozījums pērn palielinājies līdz 461,9 tūkstošiem latu, kas salīdzinājumā ar 2011.gadu ir par nepilnu procentu jeb 4,23 tūkstošiem latu. Analizējot uzņēmuma neto apgrozījumu pa ģeogrāfiskajiem tirgiem, redzams, ka lielāko daļu ieņēmumu SIA Rīgas krēslu fabrika guvusi Latvijā, taču produkcija eksportēta arī uz Norvēģiju, Vāciju, Poliju, Somiju, Zviedriju, Lielbritāniju, Nīderlandi un Lietuvu.

Pārskata gadā SIA Rīgas krēslu fabrika veikusi būtiskus ieguldījumus tehnoloģisko iekārtu iegādē, jaunu produktu dizaina un tehnoloģiju izstrādē, kā arī virzībai starptautiskajā tirgū. Kā norāda uzņēmuma vadība, pērn izstrādāti un ieviesti ražošanā vairāk kā pieci jaunu krēslu modeļi.

SIA Rīgas krēslu fabrika pagājušajā gadā strādāja ar apgrozījumu 1,201 miljona eiro apmērā, kas ir 2,1 reizi mazāk nekā 2015.gadā, kā arī cieta zaudējumus 211 370 eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, liecina Firmas.lv informācija.

Kompānijas finanšu pārskata vadības ziņojumā teikts, ka apgrozījuma kritums saistīts ar konkurenci mēbeļu tirgū, vispārējo situāciju ekonomikā, kā arī saistībā ar vairāku apjomīgu projektu realizācijas pārcelšanu uz 2017.gadu.

Tāpat Rīgas krēslu fabrikas vadība atzīmē, ka pagājušajā gadā turpināti ieguldījumi iekārtās, jaunu tehnoloģisko procesu apgūšanā, kā arī jaunu produktu dizaina izstrādē un preču virzīšanā starptautiskajā tirgū. Rīgas krēslu fabrika veikusi arī sagatavošanās darbus ražošanas pārcelšanai uz plašākām telpām 4000 kvadrātmetru platībā. Pārcelšanās plānota 2017.gada aprīlī.

SIA "Rīgas krēslu fabrika" saņems 48 125 eiro Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu akciju emisijai, lai tās iekļautu biržas "Nasdaq Riga" alternatīvajā tirgū "First North", liecina Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) informācija.

Projekta par "Rīgas krēslu fabrikas" pārveidošanu par akciju sabiedrību un akciju emisiju biržas "Nasdaq Riga" alternatīvajā tirgū "First North" kopējās izmaksas ir 116 462,5 eiro, no kuriem attiecināmās izmaksas ir 96 250 eiro. No tiem 48 125 eiro ir piešķirtais ES fondu finansējums.

Projekta plānotie rezultāti ir veiksmīga "Rīgas krēslu fabrikas" akciju emisija, piesaistot finansējumu 1,5 miljonu eiro apmērā.

Projekta mērķis ir veicināt investoru un kapitāla piesaisti "Rīgas krēslu fabrikas" akciju privātā izvietojuma ietvaros. Projekta galvenās darbības ir "Rīgas krēslu fabrikas" sagatavošana vērtspapīru iekļaušanai "First North" sarakstā, tostarp emisijas organizētāja konsultācija un kapitāla piesaistīšana, juridisko pakalpojumu sniedzēja konsultācija un dokumentu sagatavošana, padziļinātā izpēte, dokumentu sagatavošanas, apstiprināšanas un publicēšanas izmaksas, kā arī zvērinātā revidenta konsultācija un dokumentu sagatavošana.

Noslēgusies Eksporta un inovācijas balvas 2012 pieteikumu un pirmās kārtas rezultātu apkopošana un izvērtēšana. Konkursa 2.kārtai ir izvirzīti 43 pieteikumi.

Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajam konkursam Eksporta un inovācijas balva 2012 tika iesniegti 114 pieteikumi no uzņēmumiem visā Latvijā, pārstāvot galvenās eksporta nozares – kokapstrādi un mēbeļu ražošanu, metālapstrādi un mašīnbūvi, elektroniku un elektrotehniku, vieglo rūpniecību, poligrāfiju, būvmateriālu ražošanu, pārtikas pārstrādi, tekstilrūpniecību, ķīmisko un farmaceitisko ražošanu, kā arī IT, dizaina priekšmetus u.c. pakalpojumus.

Saskaņā ar konkursa nolikumu, iesniegto pieteikumu izvērtēšana notiek divās kārtās. Konkursa pirmajā kārtā tika izvērtēti dalībnieku pieteikumi un žūrijas komisija izvirzīja dalībai konkursa otrajā kārtā visvairāk punktus ieguvušos pretendentus katrā kategorijā. Otrajā kārtā ietilpst uzņēmumu apmeklējumi un konkursam pieteikto produktu vai pakalpojumu prezentācijas, intervijas ar uzņēmējiem.

Dizains ir bijis viens no mēbeļu ražošanas nozares eksporta izaugsmes faktoriem, un tā nozīmi turpina apstiprināt jauni projekti, kuri gan nav radušies gluži tukšā vietā.

Pirms diviem gadiem izveidotais uzņēmums Dizaina grupa IN, kas eksporta tirgū virza zīmolu FUBI (Furniture Used By Individual), iesācis ar astoņiem darbiniekiem un 900 kvadrātmetru lielu ražotni Juglā. Tagad Dizaina grupa IN nodarbina vairāk nekā 20 cilvēkus un rudenī plāno pārcelties uz krietni lielākām – apmēram 6000 kvadrātmetru – ražošanas telpām Ganību dambī. Pamatu paplašināties devusi cerīgā Nīderlandes tirgus iekarošana.

Savukārt Rīgas Krēslu Fabrika attīstības plānus saista glavenokārt ar Skandināvijas tirgu. Uzņēmums biroja krēslus ražo jau vairāk nekā desmit gadus, bet tikai pirms gada radīts īpaši eksportam paredzēts zīmols Riga Chair. Arī produkcija ir jauna – līmētie saplākšņa krēsli, kuru dizaina autors ir Rīgas Krēslu Fabrikas vadītājs un līdzīpašnieks Aldis Circenis. «Skandināvijā līmēto saplākšņa krēslu ražošana ir tikpat kā paputējusi, jo izmaksas ir pārāk augstas. Tāpēc interese par Riga Chair produktiem Skandināvijā ir, it īpaši Somijā, kur, pateicoties dizainerim Alvaram Ālto, nācija jau 60 gadus sēdējusi uz šādiem krēsliem.»

Viduskurzemes pamatskolas - attīstības centra nodibinātais skolēnu mācību uzņēmums "Jaunais amatnieks" kopā ar Rīgas Krēslu fabriku (RKF) uzsāk ergonomisku krēslu TIP ražošanu Latvijas skolām, informē RKF.

Krēsla detaļas izgatavošanā iesaistīti bērni ar garīgās attīstības traucējumiem. Viduskurzemes pamatskolas - attīstības centram ir sava darbnīca kokmateriālu apstrādei un dažādu priekšmetu izgatavošanai un tur arī noritēja bērnu apmācība detaļas izgatavošanā. Apmācību nodrošināja Rīgas Krēslu fabrikas pārstāvis Andris Nīmanis.

Ideja iesaistīt bērnus ar īpašām vajadzībām ergonomisku krēslu ražošanā savulaik radās Viduskurzemes pamatskolas - attīstības centra direktorei Inārai Oļenai. Viņasprāt, šāda sadarbība palīdzētu mainīt sabiedrības uztveri un parādīt, ka bērns ar garīgās attīstības traucējumiem var palīdzēt ar savu darbu radīt ergonomisku vidi saviem vienaudžiem skolās. Turklāt ar šo projektu viņa vēlējās risināt vienlaicīgi divas problēmas - ražojot ergonomiskus krēslus, mazināt skoliozes straujo izplatību Latvijas izglītības iestādēs un nodrošināt absolventu sekmīgu iekļaušanos darba tirgū.

Rīgas krēslu fabrika pagājušajā gadā apgrozīja 2,585 miljonus eiro, kas ir aptuveni trīs reizes vairāk nekā iepriekšējā pārskata gadā, liecina Lursoft dati.

Tāpat arī pērn vairākkārt pieauga uzņēmuma peļņa, kas pēc nodokļu nomaksas sasniedza 320,285 tūkstošus eiro. Uzņēmuma rentabilitātes rādītājs 2014. gadā palielinājās līdz 44,82.

2014. gadā ražošanas uzņēmums turpināja ieguldīt tehnoloģisko iekārtu iegādē, jaunu tehnoloģisko procesu apgūšanā, jaunu produktu dizaina un tehnoloģiju izstrādē, kā arī preču virzīšanai starptautiskajā tirgū.

Kopējie Rīgas krēslu fabrikas veiktie nodokļu maksājumi valsts kopbudžetā pērn sasniedza jau 388,87 tūkstošus eiro.

Rīgas krēslu fabrikas turpmākā attīstība saistīta ar jauno krēslu modeļu modifikāciju ieviešanu ražošanā un krēslu realizācijas tirgus paplašināšanu ārpus Latvijas. Tāpat uzņēmums šogad turpinās jaunu produktu izstrādi.

SIA Rīgas krēslu fabrika (RKF) kāpinājusi apgrozījumu no 650 tūkst. eiro 2011. gadā līdz 2,5 milj. eiro 2015. gadā. Šo gadu uzņēmums prognozē noslēgt iepriekšējā gada apgrozījuma līmenī, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Uzņēmums ir iekļauts laikraksta Dienas Bizness un Lursoft veidotajā Gazeļu sarakstā, kas apliecina tā spēju pēdējos piecus gadus kāpināt apgrozījuma apjomu. RKF sevi spēcīgi pierādījusi ne vien sērijveida krēslu, liekti līmēto saplākšņu mēbeļu ražošanā, bet arī īpašo pasūtījumu realizēšanā sabiedriski nozīmīgos projektos – koncertzālēs, teātros, universitātēs u.c. Šo darbu veikšana pēdējos gados nodrošinājusi apmēram 50% no apgrozījuma.

RKF valdes priekšsēdētājs Aldis Circenis stāsta, ka 2008. gada ekonomiskā krīze lika pārdomāt, kā tālāk attīstīt biznesa modeli, jo, montējot biroja krēslus no importētām komponentēm, vairs nebija iespējama uzņēmuma izaugsme. Ap 2010. gadu uzņēmuma īpašnieki apjauta, ka ir parādījusies brīva niša – liekti līmēto saplākšņu mēbeļu ražošana –, kas pirms tam bija labi pārstāvēta no citiem uzņēmumiem, kas bija beiguši pastāvēt. 2011. gadā tika izveidota ražotne. Tas bija atspēriens, un mērķis bija iegūt pašiem savu produktu portfeli. «Ar jauno produktu izstrādes ceļu piecu gadu laikā esam realizējuši šo biznesa modeli, kad vienās rokās varam turēt ražošanu un pārdošanu. Fabrika ir tikai instruments, lai mēs nonāktu pie tiem produktiem, kurus esam iecerējuši īstenot. Šādi mēs esam ieguvuši būtisku konkurēšanas potenciālu,» uzsver A. Circenis.

Paziņoti 2015. – 2016. gada European Business Awards (EBA) sacensību rezultāti. Konkursā, kurā par iespēju būt labākajiem Eiropas uzņēmumiem piedalījās 32000 organizācijas no 33 valstīm, apbalvoti arī trīs Latvijas uzņēmumi: Balticovo, Groglass un Rīgas Krēslu Fabrika, informē Balticovo pārstāve Marija Usiļonoka .

Konkursa apbalvošanas ceremonijā balvas tika pasniegtas 32 Nacionālajiem publiskajiem uzvarētājiem, vienam Eiropas publiskajam uzvarētājam, 110 Ruban d’Honneur (Goda lentes) saņēmējiem un 11 kategoriju uzvarētājiem. Gala vakarā Latviju godam pārstāvēja trīs uzņēmumi: Balticovo, Groglass un Rīgas Krēslu Fabrika.

Olu un olu produktu ražotājs AS Balticovo saņēma balvu Ruban d’Honneur Importa/ Eksporta kategorijā, kas liecina par produktu augsto kvalitāti. Augsto tehnoloģiju uzņēmums SIA Groglass saņēma nomināciju Ruban d’Honneur Importa/ Eksporta kategorijā. Bet mēbeļu ražotājs SIA Rīgas Krēslu Fabrika EBA konkursā tika novērtēta ar prestižu balvu Nacionālais Publiskais Uzvarētājs.

2013. gadā mēbeļu ražotājam Rīgas Krēslu fabrika (RKF) izdevies palielināt savu apgrozījumu par 20,62% līdz 792,6 tūkstošiem eiro. Uzņēmumam arī izdevies gadu noslēgt ar peļņu, liecina Lursoft dati.

Pērnais gads noslēgts ar peļņu 11,46 tūkstošu eiro (8,05 tūkst. Ls) apmērā iepretim zaudējumiem, ko uzņēmums piedzīvoja 2012. gadā. Aizpērn kompānija iedzīvojās zaudējumos 22 tūkst. Ls apjomā.

Lielāko daļu jeb 95,30% no saražotās produkcijas SIA Rīgas krēslu fabrika pērn realizējusi pašmāju tirgū. Savukārt mazāko apgrozījuma daļu ražotājs guva no eksporta uz tādām valstīm kā Austrālija, Somija, Zviedrija, Polija, Vācija u.c.

Kā savus šā gada galvenos uzdevumus RKF pārstāvji min plānus ražošanā ieviest jaunu krēslu modeļu modifikācijas, kā arī paplašināt savu realizāciju ārpus Latvijas robežām.

Uzņēmums pieder Aldim Circenim un Mikam Dzeldem.

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties SIA Rīgas Krēslu fabrika ražotnē, kur tiek ražotas dažādas mēbeles.

Rīgas Krēslu fabrika (RKF) jau kopš 1999. gada ražo krēslus, galdus, mīkstās un citas mēbeles.

Uzņēmums galdus un krēslus ražo no liekti līmēta saplākšņa, kas, pēc uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Alda Circeņa domām, ir dizainiski pievilcīgs un ergonomisks materiāls. RKF ražo mēbeles arī mācību iestādēm, tādēļ uzskata par nepieciešamu nepārtraukti meklēt risinājumus, kas mēbeles padara vēl draudzīgākas cilvēka ķermenim un palīdz, skolas solā sēžot, nenogurt. «Mana vēlme ir, lai Latvijas skolās būtu normāli krēsli,» teic A.Circenis.

Latvijas skolās šobrīd ir liels pieprasījums pēc galdiem ar lamināta virsmu. Savukārt, birojos pieprasītas ir tā sauktās akustiskās mēbeles, kas slāpē apkārtējos trokšņus. Tas šobrīd ir viens no galvenajiem uzdevumiem biroju mēbeļu ražošanā, par tendencēm stāsta A.Circenis.

Izvērtējot 149 iesniegtos darbus dažādās nominācijās, tostarp par labāko biroju interjera dizainu, modes un tekstila dizainu, rūpniecisko dizainu u.c., aizvadītās nedēļas beigās tika sumināti dizaineri, kuriem piešķirta Gada Balva dizainā 2012.

Jau vēstīts, ka šogad atkal bija vērojams intereses pieaugums par šo konkursu - 2010. gadā konkursā bija pieteikti 112 darbi, bet šogad- 149 darbi, kas, pēc Latvijas Dizaineru savienības valdes priekšsēdētāja Andreja Broka domām, Latvijai ir visai liels skaitlis.

Konkurss Gada balva dizainā notiek piekto gadu pēc kārtas. Šī ir vienīgā šāda nacionālā mēroga balva, ja neskaita Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Eksporta un inovāciju balvu.

Šogad kategorijā «Interjera dizains» un «Biroju interjera dizains» galveno balvu ieguva Zane Tetere, Kārlis Lauders, Elīna Tetere, birojs Open AD par darbu Birojs Greenhouse.

Mēbeļu izgatavošana un uzstādīšana Gaismas pilī ir līdz šim lielākais mēbeļu iepirkums Latvijā, preses konferencē par Gaismas pils mēbelēm pauda mēbeļu ražotāju, pilnsabiedrības 4MB, pārstāvji Andris Jansons un Aldis Circenis.

A. Circenis pastāstīja, ka 90% mēbeļu ražošana notikusi Latvijā. Arī dizaina un tehniskie risinājumi tapuši šeit. A. Circenis norādīja, ka daudzas mēbeles ir komplicētas. Tajās esot izmantoti tādi paņēmieni, kurus ražotāji ikdienā nelieto. Prasības, pie kurām mēbeļu ražotāji centušies turēties, pēc A. Circeņa teiktā, ir ļoti augstas.

A. Jansons pauda, ka pilnsabiedrības 4MB ražotāju projekti parasti ir orientēti uz eksportu, tāpēc ir liels pagodinājums ražot mēbeles nacionālai būvei Latvijā. Viņš norādīja, ka, lai gan bibliotēkas ēkas aprīkošana ar mēbelēm aizkavējās līguma slēgšanas un konkursa norises gaitā, mēbeļu ražotāji pašlaik dara visu iespējamo, lai iekļautos līgumā noteiktajā termiņā - sešos mēnešos.

Lai kāpinātu ražošanas jaudu vismaz divas reizes, SIA Rīgas krēslu fabrika (RKF) pārcelsies uz jaunām ražošanas telpām.

Patlaban ražotnes ēka tiek īrēta, bet uzņēmums ir iegādājies apmēram 16 tūkst. kvadrātmetrus plašu kompleksu Rīgā.

«Iegādājāmies veco fabriku Kompresors. Patlaban notiek būvdarbi, un nākamā gada sākumā ceram pārcelties uz jaunajām telpām. Tad būs iespējams kapacitātes lēciens, un varēsim piedāvāt plašāku sortimentu,»laikrakstam Dienas Bizness teic RKF valdes priekšsēdētājs Aldis Circenis.

Jaunās ražotnes izveidē un iekārtu iegādē investīcijas mērāmas vairākos simtos tūkstošu eiro. RKF mērķis ir divkāršot ražošanas jaudu, tādēļ jau tagad tiek iegādātas jaunas iekārtas, piemēram, pērn iegūtā apdares līnija izmaksāja 50 tūkst. eiro, bet šogad iekārtu iegādei plānots atvēlēt 200 tūkst. eiro.

Mainoties nosacījumiem un situācijai tirgū, ir nemitīgi jābūt gataviem pielāgoties jaunajiem apstākļiem, vienlaikus savlaicīgi izpildīt mājasdarbus, kas ļauj ne tikai noturēties tirgū, bet vēl jo vairāk saglabāt konkurētspēju un izaugsmi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Rīgas Krēslu fabrika valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Aldis Circenis. Viņaprāt, arī pašreizējā situācijā, kad daudzos sektoros ir jūtama recesijas skarbā elpa, var sekmīgi attīstīties, izmantojot tās situācijas, kuras ir tirgū.

Kāda pašlaik ir situācija mēbeļu ražošanā, pārdošanā?

Dažādu faktoru dēļ situācija mēbeļu tirdzniecībā un līdz ar to arī ražošanā nav spoža. No kolēģiem ražotājiem atkarībā no konkrētā mēbeļu sortimenta skan neiepriecinošas ziņas par 10% - 15% mazākiem ienākumiem 2023. gadā salīdzinājumā ar 2022. gadu. No mēbeļu ražošanas uzņēmumiem ir dzirdēts par darbinieku atlaišanu, par nodokļu parādu rašanos, pat to pieaugumu, kas ir virziens uz saimnieciskās darbības pārtraukšanu. Iemesls ir pārdošanas apjomu sarukums gan ārvalstu — Eiropas -, gan arī Latvijas tirgū. Ārvalstu tirgotāji pēdējos mēnešos zīmē nepievilcīgu ainu, jo potenciālie patērētāji mēbeļu veikaliem ejot garām, savukārt jauni sabiedrisko objektu būvdarbi netiekot uzsākti. Ir viedoklis, ka Covid-19 pandēmijas laikā iekrātā (ceļojumos un izklaidēs nenotērētā) nauda ir iztērēta un arī mājoklis ir atjaunots ar jaunām mēbelēm, un tagad kādu brīdi pieprasījums pēc šīm ilgtermiņa lietošanas precēm būs mazāks nekā iepriekš. Nenoliedzami sava ietekme uz mēbeļu iegādi ir arī Eiropas Centrālas bankas lēmumam par procentlikmju paaugstināšanu, lai bremzētu nepieredzēti augsto inflācijas kāpumu, kā ietekmē ir ļoti sabremzējusies nekustamo īpašumu būvniecība un rekonstrukcija, kas ietekmē arī hipotekāro kredītu ņēmējus. Šāda situācija nav tikai kādu atsevišķu valsti, bet gan būtībā visu Eiropu raksturojoša tendence. Protams, tā, kā bija vakar, tā vairs nav šodien, un tā noteikti nebūs rītdien, jo kaut kad jau situācija tirgū mainīsies.

"Esam sapratuši, ka, lai ietekmētu politiķus, drīzāk jāstrādā ar pārējo sabiedrību, to pašu tanti Bauskā vai onkuli Tukumā," intervijā žurnālam "Dienas Bizness" saka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru sapulcē šīs organizācijas prezidenta amatā atkārtoti ievēlētais Aigars Rostovskis.

"Jo tajā brīdī, kad tante Bauskā un onkulis Tukumā sapratīs, ka viņa pensijai, pabalstam bērniem un citām lietām tiešā veidā ir saistība ar politiskiem lēmumiem, un mums būs izdevies pārliecināt, ka šiem lēmumiem jābūt tālredzīgiem, gudriem u.tjpr., tad arī šie vēlētāji prasīs no politiķiem daudz gudrākus lēmumus".

Vēl uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 30. marta numurā lasi:

Mainoties nosacījumiem un situācijai tirgū, ir nemitīgi jābūt gataviem pielāgoties jaunajiem apstākļiem, vienlaikus savlaicīgi izpildīt mājasdarbus, kas ļauj ne tikai noturēties tirgū, bet vēl jo vairāk saglabāt konkurētspēju un izaugsmi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Rīgas Krēslu fabrika valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Aldis Circenis. Viņaprāt, arī pašreizējā situācijā, kad daudzos sektoros ir jūtama recesijas skarbā elpa, var sekmīgi attīstīties, izmantojot tās situācijas, kuras ir tirgū.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 5.decembra numurā lasi:

Statistika

Vai Latvijas ostām punktu pieliks degvielas akcīze?

Tēma

Latvijas laukos visapdraudētākā suga ir cilvēks

Uzņēmējdarbība

Eiropas direktīvas defektus var pārvērst par efektu

Eksporta balva

Nominācija Eksporta jaunpienācējs – veiksmīgo nozaru indikators

Investīcijas

Ieinteresēti ieguldīt Latvijā. Infortar izpilddirektors Martti Talgre

Šogad par labākajiem savā kategorijā atzīti SIA Mikrotīkls, SIA GroGlass, SIA Zabbix, SIA Tilde, AS Dobeles dzirnavnieks un SIA Rīgas krēslu fabrika.

Šovakar Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotā konkursa Eksporta un inovācijas balva 2012 noslēguma pasākumā balvas saņēma eksportspējīgākie un inovatīvākie Latvijas uzņēmumi.

Par Eksporta čempionu šogad atzīts SIA Mikrotīkls.

Kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo un vidējo komercsabiedrību grupā pirmo vietu ieguva SIA GroGlass, kas ražo stiklu, kas pārklāts ar neatstarojošu nanopārklājumu. Otrajā vietā ierindojās SIA Lauma Fabrics, trešajā – SIA Arčers.

Kategorijā Eksportspējīgākais komersants mazo komercsabiedrību grupā uzvarētāja laurus plūca SIA Zabbix, kas izstrādājis tīkla uzraudzības risinājumu, ko pazīst vismaz 30 valstīs un kā apgrozījums ir 97,6%. Otrajā vietā ierindojas SIA Pure Chocolate, bet trešajā – SIA Aloja-Starkelsen.

Jauno Nacionālo bibliotēku apmēbelēs četru uzņēmumu šim nolūkam izveidota pilnsabiedrība 4 MB par 3,49 miljoniem Ls.

Pilnsabiedrības 4 MB izveidotāji ir mēbeļu ražošanā un tirdzniecībā strādājošie SIA Daiļrade koks, SIA Coppa Ltd, SIA Pinus E un SIA Kate. «Līgums ar Kultūras ministriju ir parakstīts, tagad jāatrota piedurknes darbam,» situāciju lakoniski komentē pilnsabiedrības 4 MB pārstāvis, SIA Pinus E valdes priekšsēdētājs Aivars Einauss. Savukārt SIA Daiļrade koks valdes priekšsēdētājs Andris Jansons uzsver, ka līgumā paredzētais mēbeļu piegādes termiņš ir tikai seši mēneši, kuru laikā ir jāpaspēj ne tikai saražot, bet arī piegādāt pasūtīto.

«Būs jāsaspringst,» tā uz jautājumu par to, vai visu var paspēt un jau 2014. gada janvārī piegādāt tās mēbeles, kuras nepieciešamas iecerētās grāmatu pārnešanas akcijas īstenošanai, atbild A. Jansons.

Gan arhitektūras, gan dizaina vēsture liecina, ka ir daudz tādu darbu, kurus sākotnēji sabiedrība nav pieņēmusi vai pat noraidījusi, bet pēc kāda laika tie ir iecelti slavas saulītē vai pat pārvērsti par ikonām, intervijā DB saka arhitekts, interjera dizainers un uzņēmējs Aldis Circenis

Viņš pats par tūlītēju atzinību gan nevarētu sūdzēties. Tikko saņemta Latvijas Dizaineru savienības balva par Starptautiskās lidostas Rīga modulāro sēdekļu sistēmu. Viņa radītais ķeblītis Bloom savulaik saņēmis prestižo Red Dot Design Award balvu, augsts novērtējums ticis arī rotaļu zirdziņam Roo.

Tagad A. Circenis ir pievērsies arī sidra ražošanai – Sabilē izveidota šī dzēriena ražotne. Nākamgad sabiliešus un pilsētas viesus priecēs restorāns, kurā būs mūsdienīga latviešu virtuve un vīna degustācijas.

Ar uzņēmēju tiekamies viņa vadītās Rīgas Krēslu fabrikas nesen iegādātajās telpās un sēžam uz Somijā ražotiem krēsliem. Viņš stāsta, ka tie saglabāti kā mantojums no deviņdesmito gadu sākuma, atsaucot atmiņā uzņēmuma pirmsākumus.

Līdz ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču un ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS) tirdzniecības misijā uz ASV no šodienas līdz

Tik apjomīga uzņēmēju delegācija no Latvijas uz ASV ne reizi nav devusies. Viņš tic, ka vizītes laikā izdosies piesaistīt investīcijas vismaz viena miljarda eiro apmērā.

Savukārt LIAA klāsta, ka tirdzniecības misijas mērķis ir radīt priekšnoteikumus ekonomisko attiecību attīstībai ar ASV, lai piecu gadu periodā dubultotu tirdzniecības attiecības ar ASV, sasniedzot 1,9 miljardus eiro apgrozījumu. Tāpat plānots, ka uzņēmumu, kas dodas vizītē uz ASV, tirdzniecības apgrozījums ar ASV gada laikā varētu pieaugt par 15%, bet investīciju jomā kā tiešais vizītes mērķis ir identificēt vismaz trīs jaunus investīciju projektus, kuru kopējais apjoms varētu sasniegt 150 miljonus eiro.

Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku kompleksā ir pabeigtas abas jaunās “Black box” zāles un patlaban jau ir iespējams novērtēt tehnoloģiskās iespējas, kas ļaus izpausties režisoru radošajām fantāzijām. Savukārt Lāčplēša ielas pusē ir atsegta teātra ēkas restaurētā fasāde, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“Esam apņēmības pilni darīt visu, kas no mums atkarīgs, lai JRT jau nākamā gada pirmajos mēnešos varētu atgriezties savās mājās un iepazīt jaunās iespējas, ko sniedz modernais teātra aprīkojums. Augustā notikušajā uzraudzības komitejas sēdē pilnsabiedrība “SBSC” mums apliecināja, ka uzņēmumam nav problēmu ar apgrozāmajiem līdzekļiem darbu pabeigšanai un nav būtisku risku, kas varētu kavēt projekta pabeigšanu plānotajos termiņos,” stāsta Griškevičs.

“Black box” zālēm raksturīgo “nekurienes” sajūtu JRT nodrošina neitrālas betona pelēkas sienas, melni griesti un grīdas. Savukārt abu zāļu gaismas un skaņas sistēmas, to digitālais un analogais vadības tīkls ir veidots tā, lai brīvi varētu mainīt konfigurāciju atbilstoši konkrētā uzveduma vajadzībām.

Pēdējā gada pieaugums akciju tirgos un ziņu virsraksti par jaunu uzņēmumu iespējamo iešanu biržā liek pamatoti gaidīt uz IPO (uzņēmumu akciju kotēšanas uzsākšana) popularitātes atgriešanos Baltijā tuvākā gada laikā.

Līdzšinējā pieredze liecina, ka IPO būtiski iekustina biržas aktivitāti, kā arī var sniegt investoriem pieklājīgu atdevi.

Vai ir vērts ieguldīt Baltijas biržas uzņēmumos?

Pēdējie gadi ir bijuši visai pozitīvi Baltijas biržas indeksam. Tirgotāko Baltijas uzņēmumu indekss Baltic Benchmark pēdējo 5 gadu laikā uzrāda pieklājīgu kopējās vērtības pieaugumu + 52%, apsteidzot, piemēram, STOXX Europe 600 indeksu jeb 600 Rietumeiropas uzņēmumu akciju sasniegtos rezultātus (rādītājs 40%)Protams, runājot par Baltijā kotēto uzņēmumu akcijām, jārēķinās ar tirgus specifiku. Tirgus ir mazāks un seklāks, kas var ietekmēt likviditāti, taču šis aspekts ir lielā mērā atkarīgs no konkrētā emitenta. Vienlaikus Baltijas tirgi nav tik svārstīgi vai atkarīgi no dažādiem kairinājumiem, kā, piemēram, ASV. Turklāt, paši šajā reģionā dzīvojot, labāk “redzam”, pazīstam šos uzņēmumus.