Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties SIA Rīgas Krēslu fabrika ražotnē, kur tiek ražotas dažādas mēbeles.
Rīgas Krēslu fabrika (RKF) jau kopš 1999. gada ražo krēslus, galdus, mīkstās un citas mēbeles.
Uzņēmums galdus un krēslus ražo no liekti līmēta saplākšņa, kas, pēc uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Alda Circeņa domām, ir dizainiski pievilcīgs un ergonomisks materiāls. RKF ražo mēbeles arī mācību iestādēm, tādēļ uzskata par nepieciešamu nepārtraukti meklēt risinājumus, kas mēbeles padara vēl draudzīgākas cilvēka ķermenim un palīdz, skolas solā sēžot, nenogurt. «Mana vēlme ir, lai Latvijas skolās būtu normāli krēsli,» teic A.Circenis.
Latvijas skolās šobrīd ir liels pieprasījums pēc galdiem ar lamināta virsmu. Savukārt, birojos pieprasītas ir tā sauktās akustiskās mēbeles, kas slāpē apkārtējos trokšņus. Tas šobrīd ir viens no galvenajiem uzdevumiem biroju mēbeļu ražošanā, par tendencēm stāsta A.Circenis.
Viņš uzskata, ka līdz ar izglītības reformu Latvijā ir jāmainās arī skolu videi. «Nav jēgas mācīt pa jaunam tajās pašās vecajās klasēs, kur visi sēž taisnās rindās un skatās viens otram pakausī. Piemēram, Vācijā un Somijā ļoti daudzās skolās mēbeles ir brīvi transformējamas, lai tās var pielāgot augumam, krēsli ir uz riteņiem. Pie mums 12.klasē divmetrīgiem čaļiem piedāvā sēdēt uz tiem pašiem krēsliem, uz kuriem sēž piektās klases skolēni,» norāda A.Circenis. Uzņēmums ir uzvarējis konkursā, kura ietvaros plānots saražot vairāk nekā 1000 galdus un krēslus Jelgavas ģimnāzijai.
A.Circenis arī norāda uz kādu Latvijas tirgus īpatnību: «Mēs jokojam, ka to, ko esam radījuši vakar, to šodien vairs nevar pārdot. Tirgus ir mazs, visi viens otru pazīst un nepārtraukti tiek prasīts kaut kas jauns. Ir nepieciešama ļoti intensīva jauno produktu plūsma.»
Iespēju robežās uzņēmums gan intelektuāli, gan finansiāli cenšas attīstīties jauna dizaina mēbeļu ražošanā. Tomēr tas prasa lielus līdzekļus. Piemēram, lai izgatavotu vienu krēsla presformu, nepieciešami 4000 - 5000 eiro.
RKF produkcija tiek ražota ne tikai vietējam tirgum, bet nonāk arī citās pasaules valstīs. Uzņēmuma eksporta apjomi aug un šobrīd tie veido 40% no kopējā apgrozījuma. Runājot par eksportu, uzņēmuma vadītājs skaidro: «Uz savu produktu mērķa tirgiem nevaram skatīties tā, kā to dara pārtikas ražotāji. Piemēram, ja kādā reģionā cilvēkiem garšo baltmaize, tad tas ir potenciālais tirgus. Jāņem vērā, ka krēsli ir samērā augstā cenu kategorijā.» Tādēļ uzņēmums meklē partnerus, ar kuru palīdzību virzīties konkrētā tirgū. Ar potenciālo eksporta tirgu izpēti tas nenodarbojas, tādējādi velti netērējot laiku. A.Circenis uzskata, ka produktīvāk ir izlikt uzņēmuma produktus apskatei, piemēram, sociālajos tīklos, tādējādi uzrunājot interesentus.
Papildu mēbeļu ražošanai uzņēmums izpilda arī citus pasūtījumus. Tā, piemēram, šogad tas plāno saražot 12 tūkstošus velosipēdu kastu Holandes tirgum. «Tas ir diezgan patīkams apjoms. Tas nozīmē, ka katru dienu cilvēkiem ir darbs,» komentē uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.
#1/73
Uzņēmums fokusējas uz liekti līmēta saplākšņa mēbeļu ražošanu. RKF strādā aptuveni 50 darbinieki.
#2/73
RKF valdes priekšsēdētājs Aldis Circenis.
#3/73
Metāla un kokmateriālu cehi uzņēmumā ir nodalīti.
#4/73
Metāla cehā tiek izgatavoti metāla karkasi, mēbeļu kājas un citas nepieciešamās detaļas
#5/73
Visbiežāk uzņēmums metālu iepērk no Krievijas un Itālijas, itāļu produkciju gan kvalitātes ziņā vērtējot augstāk. Ārpakalpojumā nodota metāla krāsošana.
#6/73
Ražojot krēslus, visgrūtākais ir panākt, lai metāla detaļas būtu identiskas. Nav pieļaujams, ka katrs krēsls būtu nedaudz citādāks.
#7/73
Mēbeļu ražošanā izmanto dažādus materiālus: metālu, koku, saplāksni, plastmasu, audumu, porolonu un citus.
#8/73
#9/73
Tiek uzglabāta saražotā produkcija, piemēram, galdiņi, kas paredzēti Latvijas Universitātei. Uzņēmums LU projektam saražoja vairāk nekā 6500 mēbeļu vienības.
#10/73
#11/73
Metāla karkasu izveidošana ir roku darbs. Uzņēmums izmanto arī metināšanas robotu, bet tikai tad, ja detaļas tiek ražotas lielā apjomā, piemēram, vairāk nekā 1000 detaļas.
#12/73
Metāla karkasu izveidošanā tiek izmantots arī datora vadības darba galds, kas spēj metāla cauruli salocīt trīs dimensijās.
#13/73
#14/73
#15/73
Mēbeļu pamatmateriāla ražošanā tiek izmantota lobīta Latvijas bērza skaida.
#16/73
#17/73
Saplāksnim kā galvenais materiāls tiek izmantots bērzs, jo tas ir vislētākais un visvieglāk pieejamais. Pārējie kokmateriāli kalpo kā apdares slāņi - no abām pusēm pa vienai kārtai.
#18/73
Vairākas kārtas ar kokmateriāliem tiek ieliktas giljotīnā un sagrieztas nepieciešamajā izmērā.
#19/73
Visbiežāk uzņēmums ražošanā izmanto bērzu, dižskabārdi, ozolu. Piemēram, dižskabārdi iecienījuši holandieši un vācieši.
#20/73
Uzņēmums masīvkoku izmanto samērā maz. Tas tiek izmantots, piemēram, ražojot krēslu kājas.
#21/73
Liekti līmētais saplāksnis tiek izmantots mēbeļu sēdēm, atzveltnēm un citām detaļām.
#22/73
Saplāksnis ražošanā tiek izmantots, jo to iespējams saražot lielā apjomā un tas ir izturīgs. No saplākšņa ir iespējams izgatavot daudz plānākas detaļas nekā no masīvkoka.
#23/73
Latvijā liekti līmētā saplākšņa tehnoloģiju izmanto jau no 19. gadsimta beigām, tāpēc Latvijai ir ļoti senas tradīcijas tieši šajā ražošanas sektorā.
#24/73
Saplākšņa līmēšana ir viens no mēbeļu ražošanas svarīgākajiem procesiem.
#25/73
Katra saplākšņa atsevišķā kārta tiek piegriezta nepieciešamajā izmērā, izrullēta cauri līmes rullim un vienmērīgi tiek uzklāts līmes slānis uz katras no plāksnēm.
#26/73
Tiek izmantota līme, kas ir uz ūdens bāzes.
#27/73
#28/73
#29/73
Bērza saplāksnis nonāk presformā, kurā starp divām alumīnija kārtām iestrādāts sildošais elements. Presformas virsmas uzkarst līdz vismaz 100 grādu temperatūrai un veido ap 120 tonnu spiedienu.
#30/73
Presē spiediens ir gan no augšas, gan sāniem. Forma tiek karsēta 6-7 minūtes, ūdens no līmes tiek iztvaicēts un līme kristalizējas. Kad tas notiek, detaļa ieņem savu formu. Šajā fotogrāfijā redzams, kā top detaļa velosipēda kastei.
#31/73
Pēc tam forma tiek atdzesēta.
#32/73
#33/73
#34/73
#35/73
#36/73
#37/73
Katrai detaļai ir sava presforma. Tādas kopumā ir vairāk nekā 70.
#38/73
Lai ieviestu kādu jaunu produktu, jāizgatavo jauna forma. Piemēram, uzņēmums ražo krēslu, kuram nepieciešamas pat piecas dažādas detaļas.
#39/73
Uzņēmums formas konstruē pats, un tā ir ļoti svarīga komponente ražošanai.
#40/73
Uzņēmums no Latvijas Finiera iepērk saplākšņa loksnes, kas tiek sagrieztas nepieciešamajā izmērā.
#41/73
Pēc tam materiāli tiek kombinēti, piemēram, uzlīmēta virsū nepieciešamā apdares kārta – osis, lamināts vai kas cits.
#42/73
#43/73
#44/73
Virpā var ievietot jebkāda profila un sarežģītības šablonu un izveidot mēbeļu kājas.
#45/73
#46/73
#47/73
#48/73
Ražošanā tiek izmantoti arī CMC jeb datora ciparvadības darba galdi.
#49/73
Aptuveni 2-3% ir ražošanas brāķi. Šis skaitlis ir tik mazs, jo iekārtas strādā ļoti precīzi.
#50/73
#51/73
#52/73
Tālāk mēbeļu detaļām manuāli tiek noslīpētas kantes, tiek pārbaudīta virsmu kvalitāte un tad detaļa tiek sūtīta uz lakošanu.
#53/73
#54/73
Katram produktam ir sava veida slīpvirpa, tāpēc tiek lietoti dažāda veida smilšpapīri, bet negludumi nepieciešamības gadījumā tiek aizšpaktelēti.
#55/73
Detaļa tiek iemērcēta vannā, kurā atrodas oranžā beice. Tā iesūcas dziļi koksnē, lai mēbeles būtu iespējams lietot arī āra apstākļos. Piesūcināšana ir viens no galvenajiem ražošanas procesiem.
#56/73
Šis process uzņēmumā vēl nav mehanizēts.
#57/73
#58/73
#59/73
Tālāk mēbeļu detaļas konstantā ātrumā griežas un katra detaļa tiek nopūsta ar grunti, laku vai krāsu. Šajā gadījumā tiek izmantota gruntslaka.
#60/73
#61/73
Detaļas 30 grādu temperatūrā stundas laikā nožūst un tālāk tiek slīpētas ar smalkiem smilšpapīriem.
#62/73
#63/73
#64/73
Pēc tam tiek uzklāta sedzošā laka un detaļa ir gatava sastiprināšanai.
#65/73
#66/73
Audumi tiek importēti no Itālijas, Dānijas, Anglijas un Nīderlandes. Un to izvēle visbiežāk uzticēta dizaineriem.
#67/73
#68/73
Šajā cehā notiek mēbeļu tapsēšana, piegriešana un piegrieztņu izgatavošana.
#69/73
#70/73
#71/73
#72/73
