Latvijas valūtas devalvācija 15% apmērā ir viens no vairākiem scenārijiem, kurus izstrādājusi Swedbank. Šāda scenārija gadījumā Zviedrijas banka esot gatava tikt galā ar kredītu zaudējumiem, ko šāda devalvācija varētu veicināt, raksta Wall Street Journal.
Tā norādījis Swedbank galvenais risku vadītājs Gorans Broners (Goran Bronner).
Devalvācija Baltijas valstīs nozīmētu, ka Ziemeļvalstu bankām jānoraksta vismaz 20 % no kredītiem, kas veido 85 miljardus kronu (12.2 miljardi dolāru), iepriekš vēstīja Svenska Dagbladet.
Latvijas politikas veidotāji ir aizstāvējuši lata piesaisti eiro un tā vietā izvēlējušies smagus budžeta samazinājumus, lai nostiprinātu valsts ekonomiku, kurai šogad prognozēts sarukt par aptuveni 18%.
Lata devalvācija sevišķi smagi skartu privātpersonas, kamēr ietekme uz kompānijām nav skaidra, jo tās varētu palielināt konkurētspēju eksporta tirgos, norāda G. Broners.
Viņš norāda, ka gadījumā, ja Latvija atteiktos no lata piesaistes kursa eiro koridoram, varētu atdzīvoties straujo kritumu piedzīvojušais Latvijas nekustamā īpašuma tirgus.
Broners prognozē, ka nākamgad slikto kredītu apjoms būs mazāks nekā šogad, piebilstot, ka šis gads Swedbank bijis līdz šim problemātiskākais.
Db.lv jau vēstīja, ka Swedbank šā gada trešajā ceturksnī strādājusi ar 2.6 miljardiem kronu (176.28 milj. LVL) zaudējumiem. Swedbank Latvijā šā gada trešajā ceturksnī strādājusi ar 88 miljoniem latu lieliem zaudējumiem.
«Šis ceturksnis bija bankas pirmā posma beigas ceļā uz tās atlabšanu. Slikto kredītu līmenis izlīdzināsies 2009. gada nogalē un trešā ceturkšņa dati to arī apstiprina,» norādīja Swedbank grupas vadītājs Mikaels Volfs (Michael Wolf).
Viņš arī prognozē, ka nākotnē, īpaši Latvijā, palielināsies to gadījumu skaits, kad klienti, nespējot apkalpot savus aizņēmumus, būs spiesti šķirties no savām tiesībām izpirkt ķīlu zīmes.
«Tiesas ir pārpildītas, un vēl mēs vēlētos sagaidīt izmaiņas tiesību aktos,» sacījis M. Volfs, piebilstot, ka banka centīsies runāt ar attiecīgajām iestādēm, lai atrisinātu šo jautājumu.