Dažos gados bijušais purvs pārtapis ziedošā parkā un kļuvis par vienu no Tukuma novada apmeklētākajiem tūrisma objektiem

Rožu stādus Daila un Bruno Trubiņi audzē jau 35 gadus. Sākuši padomju laikos, kad Tukums bijusi rožaudzētāju citadele un vai katra tukumnieka virtuvē un vannasistabā sakņojās potējumi plašajam Krievijas tirgum. Taču pie sāktā noturējušies vien daži. Starp lielākajiem rožu audzētāji pieskaitāma SIA ArB Agro un Trubiņi, kuru rozes tagad aug Tukuma tuvumā, Sēmē.

Trubiņu rožu bērnudārzs, kur apsakņojas augi, atrodas Tukumā, blakus mājām, lai lolojumus var labi uzmanīt. Paplašinoties apjomiem, bija nepieciešams meklēt papildus platības, jo pilsētas zemes pleķītī kļuvis par šauru. Abi nolēmuši, ka vajag vietu, kur pārbaudīt jaunās šķirnes, parādīt tās pircējiem. Tam noderējis savulaik bez īpaša mērķa iegādātais zemes gabals Sēmē. Tas nopirkts lēti, jo atradies purvainā vietā. Abi ķērušies pie darba. Drīz atklājās, ka tieši kaut kā tāda Latvijā trūcis – cilvēki sāka braukt rozes skatīties jau pirmajā gadā, atceras Daila. «Tas ir pavisam kas cits, ja vari redzēt rozi augam brīvā dabā, izsmaržot, nekā tikai nopirkt mazu stādiņu gadatirgū, saņemt konsultācijas, iepatikušos stādu iegādāties vai pasūtīt. Ideja par dārzu ir mūsu veiksme. Protams, skaistākais rožu dārzs ir un būs Rundālē, tāpēc pat necenšamies līdzināties. Mūsējais arī vispirms ir priekam, dvēselei, taču tam ir arī praktisks piesitiens,» viņa stāsta.

http://db.lv/uploads/ck/images/untitled(46).jpg

Tā, uzrunāta intervijai, kautrīgi atrunājas ziedu namiņa Agnese saimniece Agnese Elcere. Viņas lolojums - mazs ziedu veikaliņš Tukumā.

Iebraucējam mazo ziedu namiņu starp lielveikalu un bērnudārzu atrast grūti. Tas kā rūķītis paslēpies lielu kastaņkoku paēnā. Taču visi vietējie zina, ka te ir vislabākās rozes pilsētā. Turklāt deficīta prece - Latvijā audzētas.

Lai ir tā, kā nevienam

Ziedu namiņa panākumu noslēpums - tādas rozes kā nevienam Tukumā. «Tik mazam uzņēmumam kā mans ir jāatrod kaut kas ļoti specifisks. Un man tās ir rozes,» pārliecināti saka Agnese. Izpētot citu pilsētas ziedu veikalu piedāvājumu, nolemts, ka konkurēt floristikas darinājumu, telpaugu un ievesto ārzemju ziedu ziņā nevar - tā visa ir pārpārēm. Taču Agnese ievērojusi, ka nav skaistu rožu. Tirdzniecības vietās rozes parasti tur aukstumskapjos, bet ziedam tas par labu nenāk, turklāt cilvēki tādas nevar labi apskatīt. Nolemts - tirgos rozes! Turklāt nevis šādas tādas, bet vietējās. Tukuma rajona Sēmē ir Latvijā lielākā rožu audzētāja Ar B Agro siltumnīcas, tātad arī piegādātājs zināms.

Zemkopības ministrija, veicot 3,1 milj. eiro ieguldījumu sava elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkla izveidē, nav rīkojusies atbilstoši saviem attīstības plāniem un jēgpilni, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā.

Izveidotais elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkls neatbilst ministrijas autoparka esošajām un nākotnes vajadzībām, arī tajā uzstādītās uzlādes iekārtas neatbilst attiecīgajās vietās pieejamajām tehniskajām iespējām, norāda VK.

VK secina, ka ZM izsludināja iepirkumu, nenosakot ne apkalpojamo elektroautomobiļu parku un tā dinamiku, ne nepieciešamo uzlādes punktu skaitu un atrašanās vietas. Uzlādes staciju tīkla plāna izstrāde bija viens no iepirkuma pasūtījumiem, bet uzlādes iekārtu tehniskie parametri bija jau noteikti iepirkuma nolikumā. ZM elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkls ir izveidots, ne tikai izvēloties neatbilstošu tehnisko risinājumu, bet arī izvēlētais risinājums nav īstenots tā, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu izlietojumu. Tāpat VK norāda, ka, aizbildinoties ar nepieciešamību izveidot elektroautomobiļu uzlādes staciju tīklu līdz 2022. gada beigām, ZM iegādājās nevis iepirkumā piedāvātās un vispārīgās vienošanās dokumentācijā apstiprinātās uzlādes iekārtas, bet cita ražotāja un citas jaudas iekārtas. Ministrija jau 2022. gadā samaksāja apmēram 80 % no atvēlētajiem līdzekļiem, bet pirmās uzlādes stacijas ekspluatācijā tika nodotas tikai 2023. gada rudenī.

"Ja tas kuģis grims un trešdien nobalsos par neuzticību, es ar visu kuģi kā pēdējais nogrimšu," tā Latvijas Televīzijas raidījumā Panorāma tiešraidē ziņojot par politisko situāciju Latvijā, izteicās Ministru prezidents Ivars Godmanis (Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš).

Viņaprāt, demisija šobrīd nozīmētu bēgšanu no atbildības. I. Godmanis arī atzina, ka līdz šim mēdzis "piesegt ministrus" un jaukties viņu atbildības sfērā, tādēļ, iespējams, kļuvis par "visa ļaunuma sakni".

"Kad valdība būs rīcībnespējīga, es būšu pirmais, kurš to paziņos," teica premjers, uzsverot, ka tādā gadījumā demisionēs.

Db jau vēstījis, ka trešdien notiks Saeimas ārkārtas sēde, kurā tiks skatīts opozīcijas lēmumprojekts par neuzticības izteikšanu I. Godmaņa valdībai. Iespēju atbalstīt premjera demisiju jau paudusi Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), savukārt Tautas partijas valdes sēdē lemts, ka valdība ir zaudējusi rīcībspēju.

Lai meklētu glābiņu lauksaimniekiem, pēc zemkopības ministra Mārtiņa Rozes uzdevuma tiks apkopota informācija par sarežģītā finansiālā situācijā nonākušām saimniecībām un iemesliem, kas to veicinājis.

Zemkopības ministrs šādu uzdevumu devis Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centram (LLKC), sadarbojoties ar lauku attīstības speciālistiem, lai apzinātu pašreizējo situāciju un lemtu, kādi konkrēti soļi veicami no valsts puses pašreizējās ekonomiskās situācijas uzlabošanā lauksaimniecībā.

M. Roze skaidro: „Esam izlēmuši aptaujāt lauksaimniekus, lai apzinātu situāciju un iegūtu pilnīgu un skaidru informāciju par to: cik tā smaga vai akūta ir pašreiz un kā kopējā nelabvēlīgā valsts ekonomiskā situācija ietekmē lauksaimnieku spēju atmaksāt kredītus. Izanalizējot šos datus, Zemkopības ministrija izstrādās priekšlikumus, kas būtu darāms, lai sadarbība starp bankām un lauksaimniekiem veidotos tik efektīva, ka ekonomiku ne tikai laukos, bet arī kopumā izdotos atveseļot”.

Cilvēki jau tūkstošiem gadu viens otram ir dāvinājuši ziedus, sākot ar mīlestības apliecinājumiem, līdz pat līdzjūtības izteikšanai. Dāvinot kādam ziedus, mēs varam izteikt dažādas emocijas, atkarībā no pareizas ziedu izvēles un to noformējuma, kas piemērots konkrētam notikumam. Ziedi vienkārši ir dabisks, skaists un smaržīgs veids, kā izteikt savas emocijas. Ziedu izvēli galvenokārt nosaka tradīcijas un etiķete, tāpēc ir svarīgi zināt dažas pamata lietas, kas labāk palīdzēs izvēlēties pušķi, kas būs konkrētam pasākumam atbilstošs. Mūsdienās plaši izplatīta ir ziedu piegāde, tāpēc, veicot pasūtījumu, par skādi nenāks veikala darbiniekam pateikt, kādam notikumam ziedi būs paredzēti. Ziedu veikalu darbinieki vislabāk spēs ieteikt, kādi ziedi būs piemēroti konkrētai situācijai.

Dzimšanas diena

Dzimšanas dienu svinībām noderēs jebkas, kas ir košs un krāsains. Ja jubilāram ir savi iecienītie ziedi, tad laba doma noteikti būs dāvināt veselu klēpi tikai ar tiem. Vēl viens veids ir izvēlēties tādus ziedus, kas ir raksturīgi katram gada mēnesim: janvārī neļķes, februārī vijolītes vai narcises, martā un aprīlī puķzirnīši vai narcises, maijā maijpuķītes, jūnijā un jūlijā rozes, no augusta līdz oktobrim gladiolas, asteres un klinģerītes un novembrī un decembrī – krizantēmas un krāšņās eiforbijas.

Valentīndiena

Ziedu piegāde Valentīndienā daudziem ir kļuvusi par tradīciju. Domājot par šiem svētkiem, rozes ir pirmie ziedi, kas ienāk prātā. To spilgtie sarkanās un rozā krāsas toņi ideāli raksturo romantiku un kaisli attiecībās. Rozes labi izskatās gan pa vienai, gan kuplā pušķī. Paralēli tam, gaišu un mīlošu sajūtu spēj radīt arī tādas puķes kā tulpes, hiacintes, orhidejas un neļķes.

Zemnieku saeima noraida Mārtiņa Rozes vakar LTV pausto apgalvojumu, ka viņu atkāpties ir piespiedušas politiskās intereses, kas stāv aiz biedrības Zemnieku saeima (ZSA).

„Ja ministram nebija skaidrs, ka protesta akcijas iniciatīva un prasība par Mārtiņa Rozes demisiju nāca no visplašākā zemnieku loka, tas nozīmē, ka viņam tā arī nebija radusies izpratne par situāciju lauksaimniecībā un laukos. Mēs sagaidām, ka jaunais ministrs būs daudz aizrautīgāks lauksaimniecības nozares vadītājs, un problēmas gribēs pamanīt laicīgi,” saka ZSA priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

ZSA direktore Rita Sīle skaidro: «Protesta akciju mēs rīkojām tādēļ, ka mūsu biedri reģionos uzstāja uz radikālu rīcību. Uzņēmējdarbības veicināšanas pasākumu plāns ministrijā tika gatavots tikai pēc tam, kad lauksaimnieki jau bija definējuši savas protestu prasības. Pie tam pirms akciju rīkošanas mēs daudzkārt esam darba grupās un sarunās mēģinājuši panākt rīcību no Zemkopības ministrijas, un masveidīgas akcijas rīkojām tikai, kad citas metodes nedeva rezultātu. Savukārt prasība par Rozes demisiju šoreiz parādījās tikai pēc trim protesta akcijām – Doma laukumā 13. janvārī un divām traktoru akcijām uz ceļiem, pēc kurām reāla rīcība nesekoja.»

Kā iespējamais zemkopības ministrs šobrīd tiek minēts Latvijas Alus darītāju savienības valdes priekšsēdētājs, SIA Piebalgas alus valdes priekšsēdētājs Jānis Dūklavs.

Rozes vietā, iespējams, virzīs Jāni DūklavuTo Db uzzināja no neoficiāliem, bet drošiem avotiem.

Zemkopības ministrijas (ZM) parlamentārā sekretāre Ligita Silaraupa Db apliecināja, ka Dūklavs ir viens no vairākiem kandidātiem, kas tiks apspriesti šodien Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes sēdē. Pēc sēdes varētu būt lielāka skaidrība, kuru kandidātu ZZS virzīs ministra amatam. L. Silaraupa arī norādīja, ka potenciālais ministra amata kandidāts noteikti tiks apspriests ar lauksaimnieku organizācijām. «Viņam jābūt tādam, kurš saprot lauksaimniecību un lauku situāciju,» piebilda L. Silaraupa.

Šobrīd aptuveni 80% no Latvijā nopērkamajām rozēm ir vestas no Holandes, 10% - no Ekvadoras un 10% ir vietējās, turklāt Latvijā audzēto rožu īpatsvars samazinās, laikrakstam Dienas Bizness stāsta SIA Ezernieku zieds izpilddirektors Andris Knops.

«Ir daži vietējie ražotāji, kuri ziemā piedāvā iegādāties Latvijas rozes, bet tas nav iespējams, jo ziemā Latvijā audzētu rožu pašizmaksa būtu ļoti augsta,» spriež A. Knops.

Latvijā audzēt rozes nav rentabli

Viņš atzīst, ka par Latvijā audzētām rozēm var priecāties daudz ilgāk – līdz pat 4 nedēļām, kamēr no Holandes importētās puķu karalienes jau nokar galvas pēc nedēļas vai divām. «Holandes rozes jau nav sliktākas par Latvijā audzētajām, taču tās nonāk veikalos nebūt ne pirmā svaiguma, - nedēļa pusotra paiet, kamēr tās tiek rezervētas un iepirktas izsolēs, tad tās mēro garu ceļu līdz Latvijai,» stāsta A. Knops.

Pašmāju audzētie ziedi, kā arī citi augu produkti tiek piedāvāti arvien mazāk, atzīst stādu audzētavas Latroze īpašniece Ilga Kumeliņa.

Viņas vērtējumā, šobrīd Latvijas puķkopībai un dārzkopībai iezīmējies norieta laiks. Puķkopība un dārzkopība – tas nav bizness, tā ir apmātība, secina I. Kumeliņa.

«Pēc diviem gadiem man paliek 70 gadu, un es domāju, ka manu darbu vairs neturpinās ne bērni, ne mazbērni, lai gan nekad jau nevar zināt. Pēc profesijas neesmu dārzniece, esmu zobu tehniķe. Dārza darbus savulaik biju apguvusi, pateicoties mammai, kurai ļoti patika strādāt dārzā. Es viņai biju teikusi, ka nekad to nedarīšu, bet, re, dzīvē notiek visādi. Padomju laikos šis bija labs bizness, produkcijai bija noiets, tāpēc izlēmu sākt ar to nodarboties,» stāsta I. Kumeliņa.

Stādu audzēšanas uzņēmumu Latvijā ir palicis salīdzinoši maz. Aktīvākā sezona, kad stādus var baudīt ar acīm, ir no maija līdz septembrim, tomēr arī pārējais laiks arī ir gana aktīvs. Visu gadu notiek, piemēram, stādu potēšana, audzēšana u.c. «Aizraujošākais darbā ir tas, ka var redzēt krāšņu tā rezultātu. Šis darbs ir smags, piņķerīgs, atbildīgs un precīzs. Es domāju, ka tas ir smagāks nekā lopkopībā. Neko nevar atlikt ne uz rītdienu, ne parītdienu,» viņa stāsta.

Par gada labāko kooperatīvu 2013. gadā kategorijā Izaugsme atzīts uzņēmums Barkavas arodi.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) Barkavas arodi investējusi 2,67 miljonus eiro, izveidojot modernu graudu pieņemšanas un uzglabāšanas vietu Madonas novadā.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons izteicās, ka LPKS Barkavas arodi ir paveikusi nozīmīgu darbu apjomu kāpināšanā, pagājušajā gadā veiktas būtiskas investīcijas, kas ļāvušas attīstīt graudkopību visā reģionā un zemniekiem augt līdz ar kooperatīvu.

Dibināja daži

LPKS Barkavas arodi 2006. gadā dibināja trīs saimniecības, un kopš tā laika biedru skaits arvien pieaug. Sākotnēji Barkavas zemnieki izaudzēto realizējuši, kā nu katrs mācējis – Rēzeknē, Madonā, Jēkabpilī un citviet. Tolaik būdams mazais zemnieks, tagadējais LPKS izpilddirektors Alberts Gailums sapratis, ka jāpulcējas kopā. Pamatkodols bija septiņi līdz desmit zemnieki, ar kuriem bija pārrunas par iespējamo kooperatīva dibināšanu, viņš atceras. Sākuma periods bijis interesants ar to, ka ikvienu saimnieku vajadzējis pārliecināt par pareizo izvēli. Kooperatīva atrašanās vietas izvēle izdarīta par labu Barkavai, kur ir laba infrastruktūra, piebraucamais ceļš, tika arī noslēgts līgums ar Izglītības un zinātnes ministriju par telpu nomu, kur atradās arodskolas mācību bāze. «Raža bija pie durvīm. Sākumā te nekā nebija, graudus bērām uz lauka zem klajas debess. Pirmais uzdevums bija savākt produkciju no zemniekiem un tālāk vedām uz pieņemšanas punktiem sadarbības partneriem,» turpina A. Gailums. Zemniekiem ieguvums – maksimāli īsā laikā labos apstākļos novāc izaudzēto un viņiem nav jārūpējas par ražas transportēšanu. No Barkavas līdz Jēkabpilij ir 90 km, bet līdz Rēzeknei – 65 km, un tas nav maz. Ja zemnieki varētu nodot tikai vienu vai divas kravas, tas radītu problēmas, viņš skaidrojis. Lēnām zemnieki sapratuši, ka kooperatīva uzņemtais virziens esot pareizais un rādītāji ir augšupejoši.

Ja šodien esmu pieņēmis stratēģisku lēmumu veikt ilgtermiņa ieguldījumus akciju tirgū, investējot daļu sava portfeļa, piemērām, augsti diversificētā akciju ieguldījumu fondā, kāds būtu vidējais sagaidāmais ienesīgums gadā, ar kuru varu saprātīgi rēķināties nākamo 10 gadu laikā? Šis nav triviāls jautājums, jo atšķirības pāris procentu punktu apmērā atstātu nozīmīgu ietekmi uz portfeļa gala vērtību termiņa beigās. Piemēram, izvēles cena starp sagaidāmo gada ienesīgumu 8% vai 10% ir papildus 43.5 eiro pēc desmit gadiem uz katriem sākotnēji ieguldītiem 100 eiro.

Lai iegūtu sākotnējo atskaites punktu ilgtermiņa sagaidāmā ienesīguma līmenim, varētu izmantot akciju tirgus vēsturiski sasniegtos ienesīguma rādītājus. Piemēram, ASV lielāko publisko uzņēmumu akciju tirgus indekss S&P 500 kopējais gada ienesīgums iepriekšējo 5 gadu laikā ir sasniedzis 18.4%, iepriekšējo 10 gadu laikā 7.8%, bet 25 gadu laikā 9.8% (skatīt 1. attēlu). Jāatzīst gan, ka šāda vienkārša vēsturisko datu analīze daudz nepalīdz, jo atšķirības dažādu laika periodu ienesīgumos ir ievērojamas.

1. attēls. ASV akciju tirgus indeksa S&P 500 vēsturiskie iepriekšējo periodu ienesīguma un riska rādītāji uz 31/05/2014

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvji šodien ikmēneša sēdē pauda neapmierinātību, ka juridiskajām personām kā SIA ienākuma nodoklis (IN) par subsīdijām nebūs jāmaksā, bet vairumam zemnieku saimniecību, kas veic saimniecisko darbību kā fiziskas personas, – būs.

Kā Dienai skaidroja Finanšu ministrijas (FM) speciālists Artis Birums, uzņēmumi, kuru uzņēmējdarbības firma ir SIA, ir uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātāji, bet likumā par šo nodokli nav paredzēts ES un valsts subsīdijas aplikt ar UIN.

«Kurš politiskais breksis to izdomāja, ka mazie maksā, bet lielie nemaksā,» neizpratni pauda LOSP pārstāvis Valdis Dzenis. FM pārstāve Daina Robežniece skaidroja: «Ja nebūtu Zemkopības ministrijas piekrišanas, tad šis jautājums nebūtu aizgājis.» Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāve sanāksmē sacīja, ka ZM un FM vienojušās: subsīdijas netiks apliktas ar UIN pie nosacījuma, ja netiks palielināti UIN atvieglojumi par apstrādātās zemes hektāru no pašreizējiem Ls 10 līdz Ls 30, kā bija iecerēts.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Sākotnējais publiskais piedāvājums ir process, kad uzņēmums pirmo reizi piedāvā savas akcijas publiskai tirdzniecībai biržā, lai piesaistītu papildu kapitālu. Tas ir nozīmīgs pagrieziena punkts uzņēmuma izaugsmē un bieži vien piesaista lielu uzmanību no investoriem. Sākotnējā publiskā piedāvājuma mērķis ir nodrošināt uzņēmumam papildu finanšu resursus, kas nepieciešami tā tālākai attīstībai.

Akciju opcijas ir viens no biežākajiem veidiem, kā uzņēmumi motivē darbiniekus, piedāvājot viņiem iespēju kļūt par uzņēmuma akcionāriem. Akciju opcijas ir likumīga iespēja izmaksāt ienākumu darbiniekiem ar ievērojami zemāku nodokļu slogu, kas ir izdevīgi gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Tas, protams, ir aktuāli pie šā brīža augstajiem darbaspēka nodokļiem.

Ienākums no darbinieku akciju pirkuma tiesību jeb akciju opciju īstenošanas ir atbrīvots no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) jau kopš 2012. gada beigām, kad tika sākotnēji ieviests īpašais regulējums.

2021. gada 12.janvārī stājās spēkā grozījumi likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN likums) un grozījumi Komerclikumā, kas dod iespēju iegūt nodokļu atbrīvojumu jau pēc 12 mēnešu akciju opciju turēšanas.

Lai gan mūsu valstī ir senas ziedu audzēšanas tradīcijas, vismaz 80% vietējā tirgus aizņem ievestie ziedi, vēsta laikraksts Diena.

Rozes, kas citu ziedu starpā savas līderpozīcijas saglabā joprojām, lielākoties pie mums nonāk no Āfrikas vai Dienvidamerikas valstīm. Tās ir lētākas nekā Latvijā un Nīderlandē audzētās, tāpēc arī vairāk pirktas.

Sadārdzinoties elektrībai, par rožu biznesa izdzīvošanas izredzēm esot norūpējušies Latvijā vienīgie profesionālie rožu audzētāji siltumnīcu kompleksa Rožulejas īpašnieki Eva un Arvis Bumbieri. Viņi stāstījuši, ka nekad nespēs konkurēt ar siltzemju ziediem, īpaši ziemas mēnešos, jo audzēšanas izmaksas nesamērīgi sadārdzina energoresursi. Turpretī Āfrikā nav jāmaksā ne par apkuri, ne siltumnīcu apgaismojumu, arī darbinieku izmaksas ir zemākas. «Ar Holandē audzētajiem ziediem mēs esam vienā cenā, un arī kvalitāte neatšķiras. Vasarā varam izaudzēt lētāk, bet, ja gribam vietējās rozes visu gadu, mūsu klimatiskajos apstākļos tas ir ļoti sarežģīti,» stāstījusi audzētāja, piebilstot, ka pusotru hektāru plašajās siltumnīcās ziemā ik dienu nogriež aptuveni 1000 ziedu (vasarā ap 10 000 ziedu dienā).

101 gadu vecais uzņēmums Jānis Roze arvien audzē apgrozījumu un paplašina jēdzienu «grāmatnīca», trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

1914. gadā dibinātā uzņēmuma tiesību pārņēmēja SIA Jānis Roze ir viens no lielākajiem uzņēmumiem savā nozarē, gadu no gada turoties līdzīgā līmenī ar SIA Apgāds Zvaigzne ABC. Pērn sīvākais konkurents apgrozīja 12,9 milj. eiro, kamēr Jānis Roze kopā ar SIA Jāņa Rozes apgāds – par 1,3 milj. eiro vairāk. «Lai arī grāmatu apglabāt vēl nevajag, tik un tā bažījamies, ka pērk mazāk. Un tas nav tikai tāpēc, ka mazāk lasa. Iedzīvotāju skaits samazinās,» saka uzņēmuma valdes locekle un līdzīpašniece Ināra Beļinkaja.

E-grāmatas neaizstās

«Grāmata ir un būs,» pārliecināta I. Beļinkaja. «Pirmkārt, tāpēc, ka tā ir vērtība pati par sevi. Vienubrīd runāja, ka drukātā grāmata paliks tikai feinšmekeriem kā vājprātīgi smalki iesiets luksus priekšmets. Dzīve pierādījusi, ka straujā elektronisko grāmatu augšupeja ir nomierinājusies. E-grāmatas nekur nepazudīs, bet noteikti neapēdīs «dzīvo» grāmatu. Amerikā ir vislielākais īpatsvars elektroniski lasošo, jo viņiem ir Amazon un Kindle. Vācijā elektroniskās grāmatas aizņem 7% no grāmatu pārdošanas kopējā apgrozījuma, bet Latvijā pagaidām – smieklīgi maz,» vērtē I. Beļinkaja. «Investīcijas, kas jāiegulda e-grāmatu veidošanā latviski, nevar atmaksāties,» piebilst leģendārā grāmatizdevēja Jāņa Rozes mazdēls, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ainārs Roze. Pirms neatkarības atgūšanas par Rozes ģimeni un Rozes bodi runāja paklusām, taču valsts iekārtas maiņa pavēra necerētu iespēju atjaunot savulaik nozīmīgo grāmatniecības uzņēmumu, atceras A. Roze. Viņš savu vectēvu nekad nav saticis, jo piedzima četrus gadus pēc viņa nāves – 1942. gadā lēģerī Sibīrijā.

Investori, kuru portfeļos ir ieguldījumi akciju tirgos, šogad var justies ļoti apmierināti. Attīstīto valstu akciju tirgi ir snieguši īpaši labu peļņu.

Piemēram, ASV akciju tirgus S&P 500 indeksa vērtība ir pakāpusies šogad par vairāk kā 25%, bet Eiropas uzņēmumu akciju tirgus indeksa STOXX 600 cenas kāpums ir pārsniedzis 15% (pēc Thomson Reuters Datastream informācijas uz 2013.gada 20.novembrī, vērtības ir noapaļotas). Turklāt, S&P 500 indeksa vērtība atrodas vēsturiski augstākajā punktā, pārsniedzot iepriekšējo rekordu, kurš tika sasniegts 2007.gada rudenī. Šī augšupeja bez lielām svārstībām akciju tirgos īstenībā ilgts kopš pagājušā gada vasaras. Kopš 2012.gada jūlija, akciju tirgus cenas gan ASV, gan Eiropā ir pieaugušas par aptuveni 30%.

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Zemnieki ar tehniku dodas uz Rīgu, lai pie Zemkopības ministrijas un uz Rīgas apvedceļa rīkotu miermīlīgu protesta akciju.

Daļa Vidzemes zemnieku - Limbažu rajona pārstāvji, 3. februārī jau no agra rīta ir Rīgā un pulcējas pie Zemkopības ministrijas, bloķējot ēku. Zemnieki protestu izsaka arī ar plakātiem - piemēram: "Rozi nātrēs!". Zemnieku prasības ietver valdības atbalstu lauksaimmniecībai un zemkopības ministra Mārtiņa Rozes demisiju. "Cilvēki stāvēs tik ilgi, kamēr tas notiks. Cilvēki ir gatavi stāvēt līdz pavasara sējai," raidījumam 900 sekundes apgalvoja Limbažu z/s Robežnieki saimnieks Sandris Eizenbergs.

Lauksaimnieki ar traktoriem trešdien nobloķējuši daļu no Parīzes apvedceļa, protestējot pret ierobežojumu pastiprināšanu pesticīdu izmantošanai, neizdevīgajiem noteikumiem tirdzniecībā ar lielveikalu ķēdēm un citām problēmām.

Lauksaimnieki ieradušies Parīzē ar aptuveni 1000 traktoriem, un līdzīgas protesta akcijas sarīkotas arī vairākās citās Francijas pilsētās, radiostacijai RTL pavēstīja lauksaimnieku federācijas FNSEA vadītāja Kristiāna Lambēra.

Elizejas laukos zemnieki nobloķējuši ielu ar siena ķīpām.

Daudzi zemnieki uzskata, ka kļuvuši par mērķi nesaprātīgiem ierobežojumiem pesticīdu un insekticīdu izmantošanai, kā arī vegānu aktīvistu kritikai par mājlopu skaita palielināšanu.

Lauksaimnieki arī iebilst pret brīvās tirdzniecības līgumiem ar valstīm, kas neietilpst Eiropas Savienībā (ES), jo šie līgumi pieļauj lētāku pārtikas produktu importēšanu.

"Mums ir iespaids, ka visi grib mūs mācīt, kā darīt mūsu darbu, lai gan zemnieki nenopelna pietiekami iztikai," sacīja Lambēra.

Lai dibinātu jaunus sadarbības kontaktus un iegūtu jaunu pieredzi, 23 jaunie zemnieki no visas Latvijas sadarbībā ar biedrību Latvijas Jauno zemnieku klubs (JZK) pieredzes apmaiņas braucienā apmeklēja Lietuvu, Šauļu rajonu.

Lietuvā Latvijas Jaunos zemniekus viesmīlīgi uzņēma Šauļu rajona Jauno zemnieku kluba vadītājs Ritas Kvietkus. Tika apskatītas jaunākās tehnoloģijas, kādas viņš izmanto zemeņu (4 ha platībā) un aveņu (2 ha platībā) stādījumos savā saimniecībā.

Zemnieki apmeklēja V. Plakys saimniecību, kas nodarbojas ar graudu (600 ha), rapša un cukurbiešu audzēšanu. Zemnieki uzzināja, ka saimniecībā jau tiek lietota krāsotā degviela vairākus gadus, kā arī valsts atbalsts ir lielāks nekā Latvijā. Ar jaunu un lietotu tehniku lauku darbiem zemnieki iepazinās UAB Litsoft. Apmeklēta arī P. Barista saimniecība, kur šogad patentēta pārvietojama kūts gaļas liellopiem. Uzņēmums nodarbojas ar gaļas lopkopību un maizes klaipu cepšanu.

«Situācijā, kad Finanšu ministrija aizliegusi izmantot atlaides dīzeļdegvielai, esam pataisīti par grēkāžiem,» pauž organizācijas Zemnieku saeima (ZSA) pārstāvji.

Kā ziņots, vakar Finanšu ministrija paziņoja, ka zemnieki, kas nolems doties palīgā sniega izvešanā un seku novēršanā, degvielu ar akcīzes atvieglojumu izmantot nevarēs. To, vai tiek ievērots šis nosacījums, īpaši kontrolēs Valsts Ieņēmumu dienests. Likumdošana paredz, ka akcīzes nodoklis nav jāmaksā par degvielu, kuru izmanto tikai lauksaimniecības darbos, un sniega izvešana uz to neattiecas, tāpēc zemnieki nevarēs izmantot degvielu, kas pirkta ar atlaidēm, aģentūrai LETA skaidroja Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis, akcentējot, ka nepieciešamo degvielu zemniekiem var nopirkt arī pašvaldība, kurai palīgā tie dodas.

Lauksaimnieki uzskata, ka lielā mērā pie esošās krīzes piensaimniecībā vainojams zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, tāpēc tiek prasīta viņa demisija.

Par to vienojušās vairākas lauksaimnieku organizācijas. Pēc teju trīs stundu sarunām ar lauksaimniekiem piena ražotāji valdības namu vakar pameta ļoti neapmierināti. Kā tūlīt pēc tikšanās atzina Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, iepazīstoties ar Zemkopības ministrijas (ZM) informatīvo ziņojumu par notiekošo piena nozarē, nācies secināt, ka tas nav sagatavots stadijā, lai par to kāds valdībā balsotu, līdz ar to lauksaimnieks ir nikns­ par velti izlietoto laiku. J. Lazdiņš uzskata, ka esošais zemkopības ministrs, pavadot savā amatā sešus gadus un trīs mēnešus, ir novedis nozari līdz situācijai, kāda tā ir šobrīd, tāpēc ministrs ir jāmaina. Līdzīgu viedokli pauda arī citi lauksaimnieciskās produkcijas ražotāji. Silvija Dreijere no Latgales novada uzskata, ka ministram ir jāatkāpjas, ja reiz viņš nespēj nodrošināt adekvātu lēmumu pieņemšanu, kas ļautu laukos nodarboties ar lauksaimniecību.