Dažos gados bijušais purvs pārtapis ziedošā parkā un kļuvis par vienu no Tukuma novada apmeklētākajiem tūrisma objektiem
Rožu stādus Daila un Bruno Trubiņi audzē jau 35 gadus. Sākuši padomju laikos, kad Tukums bijusi rožaudzētāju citadele un vai katra tukumnieka virtuvē un vannasistabā sakņojās potējumi plašajam Krievijas tirgum. Taču pie sāktā noturējušies vien daži. Starp lielākajiem rožu audzētāji pieskaitāma SIA ArB Agro un Trubiņi, kuru rozes tagad aug Tukuma tuvumā, Sēmē.
Trubiņu rožu bērnudārzs, kur apsakņojas augi, atrodas Tukumā, blakus mājām, lai lolojumus var labi uzmanīt. Paplašinoties apjomiem, bija nepieciešams meklēt papildus platības, jo pilsētas zemes pleķītī kļuvis par šauru. Abi nolēmuši, ka vajag vietu, kur pārbaudīt jaunās šķirnes, parādīt tās pircējiem. Tam noderējis savulaik bez īpaša mērķa iegādātais zemes gabals Sēmē. Tas nopirkts lēti, jo atradies purvainā vietā. Abi ķērušies pie darba. Drīz atklājās, ka tieši kaut kā tāda Latvijā trūcis – cilvēki sāka braukt rozes skatīties jau pirmajā gadā, atceras Daila. «Tas ir pavisam kas cits, ja vari redzēt rozi augam brīvā dabā, izsmaržot, nekā tikai nopirkt mazu stādiņu gadatirgū, saņemt konsultācijas, iepatikušos stādu iegādāties vai pasūtīt. Ideja par dārzu ir mūsu veiksme. Protams, skaistākais rožu dārzs ir un būs Rundālē, tāpēc pat necenšamies līdzināties. Mūsējais arī vispirms ir priekam, dvēselei, taču tam ir arī praktisks piesitiens,» viņa stāsta.
Rozes saista
Lielākā daļa saimniecības ienākumu tiek ieguldīta dārza labiekārtošanā. Arī pašiem dzīvošanai pietiekot, teic Bruno. Galvenais – var darīt darbu, kas pašiem pie sirds, jau gadus četrus rožu audzēšana un dārza kopšana ir abu pamatnodarbošanās. Strādāšana paralēli citur kļuvusi par sarežģītu, domas tik un tā bijušas pie mājām, pie rozēm.
Varot iztikt arī pavisam lēti, skaidro saimnieks. Viņš neesot lepns un apbraukājot vietējās metāllūžņu uzpirkšanas vietas. Tur izdevīgi var dabūt caurules, leņķus un citādas lietas, kas noder ēku konstrukcijām. Kad nokrāso, nevienam pat prātā neienāks, piemēram, no kurienes atceļojušas staltās pergolas rožu balstīšanai. Ja būtu vairāk naudas, varētu daudz straujāk attīstīties, taču jāiztiek vien ar pašu nopelnīto, viņš teic. Esot gan izmēģinājuši ar dažādiem projektiem startēt ES fondu naudas piesaistei, taču nevienā sadaļā lāga neietilpstot un neatbilstot.
Paši izdomā, paši realizē
Ainavas veidošanā Trubiņi uzklausot speciālistu padomus, taču, ko kur stādīt un veidot, izlemjot paši. Tas taču esot viņu sirdsdarbs, un tikai paši varot zināt, ko un kā gribas. Ja arī citiem patiks – lieliski!
Jauno ideju atbalsta gan Sēmes pagasta vadība, gan Tukuma novada dome, atzīst Trubiņi. Tukumā ik pārgadus notiek Rožu svētki. Trubiņi aktīvi piedalās tajos, un arī Rozītēs tajās dienās ir svētki. Taču ,gadā, kad svētku pilsētā nav, Rozītēs tiek rīkoti pasākumi. «Pateicoties rožu dārzam, esam iepazinušies ar tik interesantiem cilvēkiem! Te brauc gan mūziķi, gan mākslinieki, jo rozes patīk visiem,» spriež Bruno. Tā rodas dažādas idejas par sadarbību, koncertiem, plenēriem. Viens no aizkustinošākajiem brīžiem ir, kad dārzā notiek kāzu fotosesijas. Jau kļuvis par tradīciju svinēt dārzā rožu kāzas. Paši Trubiņi te atzīmējuši savu 40 gadu kopā būšanu.
Katru gadu Bruno izveido vismaz vienu jaunu objektu. Tā šogad tapusi Imantam Ziedonim veltīta dobe, rožu dobe ar saules motīvu. Pērn – strauts, vēl pirms gada – neliela estrādīte dīķa malā. Palēnām saimnieks ceļ namiņu ar plašu oranžēriju, kur varētu būt telpas dažādiem semināriem, citiem pasākumiem. Oranžērijā varēs izvietot ziedošos rožu stādus, citus dekoratīvus augus. Abiem rožkopjiem ir mērķis parku arvien pilnveidot, veidot ko jaunu. Realizācijas ātrumu nosaka tas, cik divatā var padarīt. Palīgi tiek aicināti tikai sevišķi verienīgiem darbiem. Akmeņus celiņiem, objektiem gan pasūtot skaldītājam, pats neprotot, atzīstas Bruno. Kad apbrīno abu paveiktā darba apjomu, Trubiņi atbild, ka vienā dienā var padarīt ļoti daudz. Turklāt, ja pats sev saimnieks, darba diena parasti sākas agrāk un beidzas vēlāk.
Rozes peļņai
Salīdzinoši ar citiem dārziem rozes šoziem pārziemojušas, taču apsalušas gan. Ziedēšana untumaino laika apstākļu dēļ izvērtusies viskrāšņākā tieši rudens sākumā, ne vasaras vidū kā parasti, taču rožkopji par to nebēdā. Daila joko, ka tas palīdz nocietināt sirdi – pat ekstrēmos apstākļos vienmēr ir šķirnes, kas iztur labāk, un tādas, kas nav tik izturīgas. Katrs pārbaudījums ir iespēja veikt atlasi un cimperlīgās vairs nepavairot.
Līdz rožu dārza tapšanai Trubiņiem galvenais rožu realizācijas veids bija gadatirgi, tirgus. Tagad pusi stādu izdodas realizēt uz vietas, dārzā. Izbraukumos viņi dodas tikai uz lielākajiem stādu tirgiem, lai nezaudētu saikni ar pircēju, satiktos ar citiem rožiniekiem.
Sākot stādīt dārzu, Trubiņi likuši pa vairākiem desmitiem augu no katras šķirnes. Tagad – tikai pa trim, jo kolekcija un stādījumu platība strauji aug, līdz ar to arī kopšanas darbi. Roku darbu var atvieglot tikai ravēšanas ziņā, klājot agrotekstilu un mulču. Mēslošana, regulāra ziedu nolasīšana, apgriešana, ieziemošana ir tikai roku darbs.
Vīns un pirts ziemā
Viens no iemesliem, kādēļ Trubiņi izvēlējušies pašnodarbināto statusu, ir rožu stādu biznesa izteiktā sezonalitāte. Ziemas mēnešos jāiztiek ar vasarā nopelnīto. Rožkopji spriež, ka rozēm jādomā pievienotā vērtība, jo stādu tirgū netrūkst, turklāt rozes aug gadiem ilgi, vieta stādīšanai pircēju dārzos – ierobežota. Turklāt vienmēr atkal vajag ko jaunu. Pēdējos gados esot pamanāms, ka jaunu cilvēku, kas veido ģimeni, māju, dārzu, kļuvis daudz mazāk, teic Daila.
Šogad saimniecības apgrozījums kopumā (stādu tirdzniecība un tūristu grupu uzņemšana) bijis labs, bet zaudējumus nesuši stādi – gadījušies slikti mežeņi, un daudzus nācies izmest.
Dārzu rotā arī plašas vasaras un ziemciešu dobes. Sākotnēji tās stādītas tikai skaistumam. Taču tās vairojas, regulāri jāpārstāda, stādi paliek pāri. Tā Trubiņiem radusies jauna ideja papildus tirgot arī ziemciešu stādus – tas ļautu paplašināt sezonu.
Patlaban Trubiņi aktīvi meklē iespējas, ko vēl varētu darīt, lai būtu darbs un ienākumi visu gadu. Daila izstrādā rožu ziedlapiņu ievārījuma, našķu receptes, Bruno – cītīgi eksperimentē ar rožu vīna radīšanu. Tuvas nākotnes plānos ir pat rožu ziedlapiņu vannas, pirtis. Bruno sapnis ir iegūt atbalstu, lai varētu rīkot skaistus pasākumus, koncertus, kuros ieeja visiem būtu par brīvu. Noteikti būs arī vieta, kur noturēt kāzu ceremonijas un Raimondam Paulam veltīta dobe.
Abi Trubiņi spriež, ka var paļauties tikai uz sevi un par nākotni jādomā pašiem: «Vēl esam stipri un jāpagūst visu izveidot un sakārtot.»