Pēc asām diskusijām par ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska saraksti ar nu jau bijušo Pilsoniskās savienības biedru Aivaru Sluci, kas guvusi publicitāti arī ārzemēs, Saeima 9.novembrī nobalsoja par ministra atstāšanu amatā.

Par neuzticības izteikšanu Ģ. V. Kristovskim nobalsoja 36 deputāti, bet par viņa palikšanu ministra krēslā - 51 deputāts. Konkrētas nostājas nebija 12 deputātiem, kas balsojumā atturējās.

«Pirms pieņemt atbildīgus lēmumus, izteikšu arī savu redzējumu par Aivara Sluča izteikumu pierakstīšanu man. Šī politiskā skandāla kurinātāji pirms gada notikušu elektronisko saraksti mēģina padarīt par manu saraksti. To noraidu un akcentēju, ka sarakstes Sluča un Kristovska starpā nav bijis. Cik atceros, ir bijis tikai viens mans komentārs, nevis sarakste. Es nevaru uzņemties atbildību par to, ko desmitiem un simtiem cilvēku pauž elektroniskajā vidē. Manā sarakstē nav ne vārda par pacientu ārstēšanu,» pirms balsojuma pauda pats ārlietu ministrs Ģ. Valdis Kristovskis.

http://db.lv/uploads/ck/images/untitled(46).jpg

Tā, uzrunāta intervijai, kautrīgi atrunājas ziedu namiņa Agnese saimniece Agnese Elcere. Viņas lolojums - mazs ziedu veikaliņš Tukumā.

Iebraucējam mazo ziedu namiņu starp lielveikalu un bērnudārzu atrast grūti. Tas kā rūķītis paslēpies lielu kastaņkoku paēnā. Taču visi vietējie zina, ka te ir vislabākās rozes pilsētā. Turklāt deficīta prece - Latvijā audzētas.

Lai ir tā, kā nevienam

Ziedu namiņa panākumu noslēpums - tādas rozes kā nevienam Tukumā. «Tik mazam uzņēmumam kā mans ir jāatrod kaut kas ļoti specifisks. Un man tās ir rozes,» pārliecināti saka Agnese. Izpētot citu pilsētas ziedu veikalu piedāvājumu, nolemts, ka konkurēt floristikas darinājumu, telpaugu un ievesto ārzemju ziedu ziņā nevar - tā visa ir pārpārēm. Taču Agnese ievērojusi, ka nav skaistu rožu. Tirdzniecības vietās rozes parasti tur aukstumskapjos, bet ziedam tas par labu nenāk, turklāt cilvēki tādas nevar labi apskatīt. Nolemts - tirgos rozes! Turklāt nevis šādas tādas, bet vietējās. Tukuma rajona Sēmē ir Latvijā lielākā rožu audzētāja Ar B Agro siltumnīcas, tātad arī piegādātājs zināms.

Dažos gados bijušais purvs pārtapis ziedošā parkā un kļuvis par vienu no Tukuma novada apmeklētākajiem tūrisma objektiem

Rožu stādus Daila un Bruno Trubiņi audzē jau 35 gadus. Sākuši padomju laikos, kad Tukums bijusi rožaudzētāju citadele un vai katra tukumnieka virtuvē un vannasistabā sakņojās potējumi plašajam Krievijas tirgum. Taču pie sāktā noturējušies vien daži. Starp lielākajiem rožu audzētāji pieskaitāma SIA ArB Agro un Trubiņi, kuru rozes tagad aug Tukuma tuvumā, Sēmē.

Trubiņu rožu bērnudārzs, kur apsakņojas augi, atrodas Tukumā, blakus mājām, lai lolojumus var labi uzmanīt. Paplašinoties apjomiem, bija nepieciešams meklēt papildus platības, jo pilsētas zemes pleķītī kļuvis par šauru. Abi nolēmuši, ka vajag vietu, kur pārbaudīt jaunās šķirnes, parādīt tās pircējiem. Tam noderējis savulaik bez īpaša mērķa iegādātais zemes gabals Sēmē. Tas nopirkts lēti, jo atradies purvainā vietā. Abi ķērušies pie darba. Drīz atklājās, ka tieši kaut kā tāda Latvijā trūcis – cilvēki sāka braukt rozes skatīties jau pirmajā gadā, atceras Daila. «Tas ir pavisam kas cits, ja vari redzēt rozi augam brīvā dabā, izsmaržot, nekā tikai nopirkt mazu stādiņu gadatirgū, saņemt konsultācijas, iepatikušos stādu iegādāties vai pasūtīt. Ideja par dārzu ir mūsu veiksme. Protams, skaistākais rožu dārzs ir un būs Rundālē, tāpēc pat necenšamies līdzināties. Mūsējais arī vispirms ir priekam, dvēselei, taču tam ir arī praktisks piesitiens,» viņa stāsta.

Iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL) paliek amatā, jo par viņas demisiju neuzticības balsojumā Saeimā nobalsoja 44 deputāti, bet vairākums – 48 bija pret. Viens deputāts atturējās.

Cerot, ka balsojumu par labu L. Mūrniecei varētu izšķirt atsevišķu opozīcijas deputātu kavēšanās uz plenārsēdes sākumu, koalīcijas partiju panāca, ka lēmumprojekts par demisiju Saeimas dienaskārtībā tiek iekļauts kā pirmais. Šajā balsojumā 46 deputāti bija par un kopumā 44 bija pret vai atturējās, kas liecināja par divu balsu pārsvaru par labu L. Mūrniecei.

Balsojumu ietekmēja arī SC deputāts Andrejs Klementjevs, kurš tobrīd bija pametis zāli un izņēmis balsošanas kartīti, tādējādi samazinot demisijas pieprasītāju kopskaitu. Žurnālisti pāris minūtes pēc balsojuma novēroja kā L. Mūrniece pieiet pie A. Klementjeva un viņu pateicībā nobučo uz vaiga. Iekšlietu ministre tūlīt pēc amata nosargāšanas žurnālistiem uzsvēra, ka viņas likteni neizšķīra viena, bet vairākas balsis, ko viņa uzskata par labu novērtējumu savam darbam. Ar balsu meklēšanu savam atbalstam viņa neesot nodarbojusies, bet paļāvusies, ka arī deputāti no citām frakcijām «godaprāta dēļ, balsos pret manu demisiju».

27.janvārī Latvijas lauksaimnieki vienosies kopīgā protesta akcijā uz Latvijas ceļiem, informē Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP).

Lai parādītu vienotību un cīnītos par Latvijas lauksaimniecības pastāvēšanu, kā arī veicinātu situācijas risināšanu, lauksaimnieki rīt, 27.janvārī, visā Latvijā veiks kopīgu miermīlīgu brīdinājuma akciju. Tādējādi lauksaimnieki liks saprast, ka situācija lauksaimniecībā nu jau ir kritiska, un ir nepieciešami nekavējoši risinājumi nozares problēmām. LOSP aicina lauksaimniekus piedalīties akcijā uz ceļiem ar lauksaimniecības tehniku vai arī ar savām mašīnām.

Db jau ziņoja, ka šodien, 26.janvārī, zemnieku organizācijām notiek sarunas ar finanšu ministru Ati Slakteri, ekonomikas ministru Kasparu Gerhardu un zemkopības ministru Mārtiņu Rozi, kurās lauksaimnieki izvirza prasības, par kuru izpildi valdībai jāpieņem lēmumi nedēļas laikā.

Zemnieki nav apmierināti ar šīs dienas valdības ārkārtas sēdes rezultātiem un visticamāk, ka rītdien protesta akcijas notiks atkal.

J. Lazdiņš uzskata, ka esošais lauksaimniecības ministrs, pavadot savā amatā sešus gadus un trīs mēnešus, ir novedis nozari līdz situācijai, kāda tā ir šobrīd, tāpēc ministrs ir jāmaina. Līdzīgu viedokli pauda arī citi lauksaimnieciskās produkcijas ražotāji.

Premjerministrs Ivars Godmanis pēc tikšanās atklāja, ka nozarei paredzētās summas vēl tiks precizētas. Sākotnējās aplēses liecina, ka valdība rīt varētu lemt par papildus 17 miljonus Ls atvēlēšanu piena nozares glābšanai. Par to, vai rītdien notiks protesta akcijas, lauksaimnieku organizācijas paziņos tuvākajā laikā.

Cilvēki jau tūkstošiem gadu viens otram ir dāvinājuši ziedus, sākot ar mīlestības apliecinājumiem, līdz pat līdzjūtības izteikšanai. Dāvinot kādam ziedus, mēs varam izteikt dažādas emocijas, atkarībā no pareizas ziedu izvēles un to noformējuma, kas piemērots konkrētam notikumam. Ziedi vienkārši ir dabisks, skaists un smaržīgs veids, kā izteikt savas emocijas. Ziedu izvēli galvenokārt nosaka tradīcijas un etiķete, tāpēc ir svarīgi zināt dažas pamata lietas, kas labāk palīdzēs izvēlēties pušķi, kas būs konkrētam pasākumam atbilstošs. Mūsdienās plaši izplatīta ir ziedu piegāde, tāpēc, veicot pasūtījumu, par skādi nenāks veikala darbiniekam pateikt, kādam notikumam ziedi būs paredzēti. Ziedu veikalu darbinieki vislabāk spēs ieteikt, kādi ziedi būs piemēroti konkrētai situācijai.

Dzimšanas diena

Dzimšanas dienu svinībām noderēs jebkas, kas ir košs un krāsains. Ja jubilāram ir savi iecienītie ziedi, tad laba doma noteikti būs dāvināt veselu klēpi tikai ar tiem. Vēl viens veids ir izvēlēties tādus ziedus, kas ir raksturīgi katram gada mēnesim: janvārī neļķes, februārī vijolītes vai narcises, martā un aprīlī puķzirnīši vai narcises, maijā maijpuķītes, jūnijā un jūlijā rozes, no augusta līdz oktobrim gladiolas, asteres un klinģerītes un novembrī un decembrī – krizantēmas un krāšņās eiforbijas.

Valentīndiena

Ziedu piegāde Valentīndienā daudziem ir kļuvusi par tradīciju. Domājot par šiem svētkiem, rozes ir pirmie ziedi, kas ienāk prātā. To spilgtie sarkanās un rozā krāsas toņi ideāli raksturo romantiku un kaisli attiecībās. Rozes labi izskatās gan pa vienai, gan kuplā pušķī. Paralēli tam, gaišu un mīlošu sajūtu spēj radīt arī tādas puķes kā tulpes, hiacintes, orhidejas un neļķes.

Zemnieku saeima noraida Mārtiņa Rozes vakar LTV pausto apgalvojumu, ka viņu atkāpties ir piespiedušas politiskās intereses, kas stāv aiz biedrības Zemnieku saeima (ZSA).

„Ja ministram nebija skaidrs, ka protesta akcijas iniciatīva un prasība par Mārtiņa Rozes demisiju nāca no visplašākā zemnieku loka, tas nozīmē, ka viņam tā arī nebija radusies izpratne par situāciju lauksaimniecībā un laukos. Mēs sagaidām, ka jaunais ministrs būs daudz aizrautīgāks lauksaimniecības nozares vadītājs, un problēmas gribēs pamanīt laicīgi,” saka ZSA priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

ZSA direktore Rita Sīle skaidro: «Protesta akciju mēs rīkojām tādēļ, ka mūsu biedri reģionos uzstāja uz radikālu rīcību. Uzņēmējdarbības veicināšanas pasākumu plāns ministrijā tika gatavots tikai pēc tam, kad lauksaimnieki jau bija definējuši savas protestu prasības. Pie tam pirms akciju rīkošanas mēs daudzkārt esam darba grupās un sarunās mēģinājuši panākt rīcību no Zemkopības ministrijas, un masveidīgas akcijas rīkojām tikai, kad citas metodes nedeva rezultātu. Savukārt prasība par Rozes demisiju šoreiz parādījās tikai pēc trim protesta akcijām – Doma laukumā 13. janvārī un divām traktoru akcijām uz ceļiem, pēc kurām reāla rīcība nesekoja.»

Šobrīd aptuveni 80% no Latvijā nopērkamajām rozēm ir vestas no Holandes, 10% - no Ekvadoras un 10% ir vietējās, turklāt Latvijā audzēto rožu īpatsvars samazinās, laikrakstam Dienas Bizness stāsta SIA Ezernieku zieds izpilddirektors Andris Knops.

«Ir daži vietējie ražotāji, kuri ziemā piedāvā iegādāties Latvijas rozes, bet tas nav iespējams, jo ziemā Latvijā audzētu rožu pašizmaksa būtu ļoti augsta,» spriež A. Knops.

Latvijā audzēt rozes nav rentabli

Viņš atzīst, ka par Latvijā audzētām rozēm var priecāties daudz ilgāk – līdz pat 4 nedēļām, kamēr no Holandes importētās puķu karalienes jau nokar galvas pēc nedēļas vai divām. «Holandes rozes jau nav sliktākas par Latvijā audzētajām, taču tās nonāk veikalos nebūt ne pirmā svaiguma, - nedēļa pusotra paiet, kamēr tās tiek rezervētas un iepirktas izsolēs, tad tās mēro garu ceļu līdz Latvijai,» stāsta A. Knops.

Pašmāju audzētie ziedi, kā arī citi augu produkti tiek piedāvāti arvien mazāk, atzīst stādu audzētavas Latroze īpašniece Ilga Kumeliņa.

Viņas vērtējumā, šobrīd Latvijas puķkopībai un dārzkopībai iezīmējies norieta laiks. Puķkopība un dārzkopība – tas nav bizness, tā ir apmātība, secina I. Kumeliņa.

«Pēc diviem gadiem man paliek 70 gadu, un es domāju, ka manu darbu vairs neturpinās ne bērni, ne mazbērni, lai gan nekad jau nevar zināt. Pēc profesijas neesmu dārzniece, esmu zobu tehniķe. Dārza darbus savulaik biju apguvusi, pateicoties mammai, kurai ļoti patika strādāt dārzā. Es viņai biju teikusi, ka nekad to nedarīšu, bet, re, dzīvē notiek visādi. Padomju laikos šis bija labs bizness, produkcijai bija noiets, tāpēc izlēmu sākt ar to nodarboties,» stāsta I. Kumeliņa.

Stādu audzēšanas uzņēmumu Latvijā ir palicis salīdzinoši maz. Aktīvākā sezona, kad stādus var baudīt ar acīm, ir no maija līdz septembrim, tomēr arī pārējais laiks arī ir gana aktīvs. Visu gadu notiek, piemēram, stādu potēšana, audzēšana u.c. «Aizraujošākais darbā ir tas, ka var redzēt krāšņu tā rezultātu. Šis darbs ir smags, piņķerīgs, atbildīgs un precīzs. Es domāju, ka tas ir smagāks nekā lopkopībā. Neko nevar atlikt ne uz rītdienu, ne parītdienu,» viņa stāsta.

«Dzirdu, ka Latgalē staigājot aģitatori, prasot tantiņām - vai zināt krievu valodu? Tagad Latvijā būs divvalodība - angļu vai krievu, balsojiet par krievu, lai nebūtu angļu!» intervijā izdevumam Ir stāstījusi filoloģijas doktore, Saeimas deputāte Janīna Kursīte - Pakule.

«Iestāsta, ka referendums būs par krievu un latviešu draudzību. Kurš tad Latgalē būs pret? Cilvēki tiek ar čekas metodēm iespaidoti. Ļoti izkopta, mērķtiecīga dezinformācija, ar kuru pirms neilga laika jau sastapās Gruzija, Ukraina, Igaunija. Un tagad mēs. Pašiem jādomā, ko darīt, lai būtu mazāk lētticīgu cilvēku, kuri nesaprot, ka nevar sabāzt vienā maisā pašreizējās valsts ekonomikas problēmas ar valodu - vērtību, kas paliks nākamajām paaudzēm,» stāstījusi Kursīte - Pakule.

Vaicāta, kas rada lētticību, viņa sacījusi: «Pirmkārt padomju laiki, kas medijos mērķtiecīgi izplatīja melus. Tā bija maģijas forma. Ja tev visu laiku melus atkārto, ar laiku tie pielīp. Pārmaiņu laikos nāca klāt neapmierinātība ar materiālo statusu.»

Līdz ar zārka nogādāšanu pie valdības lauksaimnieku protesta akcijas pirmā daļa beigusies un turpmākās aktivitātes notiek pie Zemkopības ministrijas.

img src="http://www.db.lv/gfx/fotoico1.png" / Satiksme Brīvības gatvē atjaunota; zārks sasniedzis ministru kabinetuZemnieku Saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš informēja Db, ka šobrīd akcija turpinās pie Zemkopības ministrijas, prasot zemkopības ministra Mārtiņa Rozes demisiju. «Ekonomiskās prasības ir izpildītas daļēji un vēl daudz darba, lai tās izpildītu niansēs. Taču tautai ar to nepietiek. Lauksaimnieki nevēlas, lai pēc diviem trim mēnešiem atkal būtu jāatgriežas ielās, tāpēc esošajam ministram ir jādemisionē,» tā J. Lazdiņš. Viņš norāda, ka lauksaimnieki protestēs tik ilgi, kamēr ministrs atkāpsies.

Iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) nolēmusi demisionēt, pirmdien žurnālistiem paziņoja ministre.

Politiķe šodien esot uzzinājusi, ka, "nesagaidot Iekšlietu ministrijas analītisko ziņojumu par iekšlietu dienestu", premjers ir pakļāvies Nacionālās apvienības (NA) spiedieniem un nav vairs gatavs atbalstīt viņas darbu. Šādos apstākļos viņa ir nolēmusi atgriezties kā deputāte Saeimā.

Tāpat viņa informēja, ka patlaban notiek sarunas par tālāko koalīcijas darbu, taču viņa nedomā, ka apvienība "Attīstībai/Par!" (AP) tagad pieprasīs NA ministru demisiju, lai "apmierinātu atriebības kāri".

Nacionālās apvienības (NA) Saeimas frakcija un valde pagājušajā nedēļā pieprasīja premjeram Krišjānim Kariņam (JV) atbrīvot no amata Golubevu saistībā ar situāciju 9. un 10.maijā pie padomju pieminekļa Pārdaugavā, kur cita starpā tika pieļauta Krievijas agresiju atbalstošu cilvēku pulcēšanās.

Lai meklētu glābiņu lauksaimniekiem, pēc zemkopības ministra Mārtiņa Rozes uzdevuma tiks apkopota informācija par sarežģītā finansiālā situācijā nonākušām saimniecībām un iemesliem, kas to veicinājis.

Zemkopības ministrs šādu uzdevumu devis Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centram (LLKC), sadarbojoties ar lauku attīstības speciālistiem, lai apzinātu pašreizējo situāciju un lemtu, kādi konkrēti soļi veicami no valsts puses pašreizējās ekonomiskās situācijas uzlabošanā lauksaimniecībā.

M. Roze skaidro: „Esam izlēmuši aptaujāt lauksaimniekus, lai apzinātu situāciju un iegūtu pilnīgu un skaidru informāciju par to: cik tā smaga vai akūta ir pašreiz un kā kopējā nelabvēlīgā valsts ekonomiskā situācija ietekmē lauksaimnieku spēju atmaksāt kredītus. Izanalizējot šos datus, Zemkopības ministrija izstrādās priekšlikumus, kas būtu darāms, lai sadarbība starp bankām un lauksaimniekiem veidotos tik efektīva, ka ekonomiku ne tikai laukos, bet arī kopumā izdotos atveseļot”.

Lai gan mūsu valstī ir senas ziedu audzēšanas tradīcijas, vismaz 80% vietējā tirgus aizņem ievestie ziedi, vēsta laikraksts Diena.

Rozes, kas citu ziedu starpā savas līderpozīcijas saglabā joprojām, lielākoties pie mums nonāk no Āfrikas vai Dienvidamerikas valstīm. Tās ir lētākas nekā Latvijā un Nīderlandē audzētās, tāpēc arī vairāk pirktas.

Sadārdzinoties elektrībai, par rožu biznesa izdzīvošanas izredzēm esot norūpējušies Latvijā vienīgie profesionālie rožu audzētāji siltumnīcu kompleksa Rožulejas īpašnieki Eva un Arvis Bumbieri. Viņi stāstījuši, ka nekad nespēs konkurēt ar siltzemju ziediem, īpaši ziemas mēnešos, jo audzēšanas izmaksas nesamērīgi sadārdzina energoresursi. Turpretī Āfrikā nav jāmaksā ne par apkuri, ne siltumnīcu apgaismojumu, arī darbinieku izmaksas ir zemākas. «Ar Holandē audzētajiem ziediem mēs esam vienā cenā, un arī kvalitāte neatšķiras. Vasarā varam izaudzēt lētāk, bet, ja gribam vietējās rozes visu gadu, mūsu klimatiskajos apstākļos tas ir ļoti sarežģīti,» stāstījusi audzētāja, piebilstot, ka pusotru hektāru plašajās siltumnīcās ziemā ik dienu nogriež aptuveni 1000 ziedu (vasarā ap 10 000 ziedu dienā).

101 gadu vecais uzņēmums Jānis Roze arvien audzē apgrozījumu un paplašina jēdzienu «grāmatnīca», trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

1914. gadā dibinātā uzņēmuma tiesību pārņēmēja SIA Jānis Roze ir viens no lielākajiem uzņēmumiem savā nozarē, gadu no gada turoties līdzīgā līmenī ar SIA Apgāds Zvaigzne ABC. Pērn sīvākais konkurents apgrozīja 12,9 milj. eiro, kamēr Jānis Roze kopā ar SIA Jāņa Rozes apgāds – par 1,3 milj. eiro vairāk. «Lai arī grāmatu apglabāt vēl nevajag, tik un tā bažījamies, ka pērk mazāk. Un tas nav tikai tāpēc, ka mazāk lasa. Iedzīvotāju skaits samazinās,» saka uzņēmuma valdes locekle un līdzīpašniece Ināra Beļinkaja.

E-grāmatas neaizstās

«Grāmata ir un būs,» pārliecināta I. Beļinkaja. «Pirmkārt, tāpēc, ka tā ir vērtība pati par sevi. Vienubrīd runāja, ka drukātā grāmata paliks tikai feinšmekeriem kā vājprātīgi smalki iesiets luksus priekšmets. Dzīve pierādījusi, ka straujā elektronisko grāmatu augšupeja ir nomierinājusies. E-grāmatas nekur nepazudīs, bet noteikti neapēdīs «dzīvo» grāmatu. Amerikā ir vislielākais īpatsvars elektroniski lasošo, jo viņiem ir Amazon un Kindle. Vācijā elektroniskās grāmatas aizņem 7% no grāmatu pārdošanas kopējā apgrozījuma, bet Latvijā pagaidām – smieklīgi maz,» vērtē I. Beļinkaja. «Investīcijas, kas jāiegulda e-grāmatu veidošanā latviski, nevar atmaksāties,» piebilst leģendārā grāmatizdevēja Jāņa Rozes mazdēls, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ainārs Roze. Pirms neatkarības atgūšanas par Rozes ģimeni un Rozes bodi runāja paklusām, taču valsts iekārtas maiņa pavēra necerētu iespēju atjaunot savulaik nozīmīgo grāmatniecības uzņēmumu, atceras A. Roze. Viņš savu vectēvu nekad nav saticis, jo piedzima četrus gadus pēc viņa nāves – 1942. gadā lēģerī Sibīrijā.

Kā iespējamais zemkopības ministrs šobrīd tiek minēts Latvijas Alus darītāju savienības valdes priekšsēdētājs, SIA Piebalgas alus valdes priekšsēdētājs Jānis Dūklavs.

Rozes vietā, iespējams, virzīs Jāni DūklavuTo Db uzzināja no neoficiāliem, bet drošiem avotiem.

Zemkopības ministrijas (ZM) parlamentārā sekretāre Ligita Silaraupa Db apliecināja, ka Dūklavs ir viens no vairākiem kandidātiem, kas tiks apspriesti šodien Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes sēdē. Pēc sēdes varētu būt lielāka skaidrība, kuru kandidātu ZZS virzīs ministra amatam. L. Silaraupa arī norādīja, ka potenciālais ministra amata kandidāts noteikti tiks apspriests ar lauksaimnieku organizācijām. «Viņam jābūt tādam, kurš saprot lauksaimniecību un lauku situāciju,» piebilda L. Silaraupa.

Otrdien par demisiju paziņojušais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze ( Zaļo un zemnieku savienība) šodien uz Saeimas ārkārtas sēdi apsējis kaklasaiti par govju attēliem, liecina Db novērojumi.

Demisionējušais Roze šodien izvēlējies kaklasaiti ar govīmJāatgādina, ka tieši piensaimniecības nozares krīze kļuva par iemeslu, kādēļ M. Roze, kurš zemkopības ministra amatu ieņēma jau kopš 2002. gada, vakar paziņoja par demisiju.

Valdība gan vakar atbalstīja Zemkopības ministrijas piedāvājumu piensaimniecības nozarei atvēlēt papildu finansējumu 27 milj. Ls apmērā, taču Zemnieku saeima šonedēļ paziņoja, ka no prasības par M. Rozes demisiju neatkāpjas. Tādēļ M. Roze vakar vakarā paziņoja par atkāpšanos no amata. M. Roze turpmāk būs Saeimas deputāts un pievienosies Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijai.

Ministru prezidents Ivars Godmanis neizslēdz, ka pirmdien, tiekoties ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru, prezidents varētu pieprasīt premjera demisiju.

"Tas ir sāpīgi. Jo paliek grūtāk, jo mazāks ir atbalsts," intervijā LTV raidījumam Panorāma atzina pats I. Godmanis, piebilstot, ka pagaidām politisko situāciju ar V. Zatleru pārrunājis tikai pa telefonu.

I.Godmanis gan skaidroja, ka no savas ieceres samazināt ministriju skaitu no 16 līdz 12, nav atteicies, taču valdības reorganizācijas plāna īstenošana esot atlikta līdz brīdim, kad būs pieņemti 2009.gada valsts budžeta likuma grozījumi. Tieši šī koalīcijas partiju šodien panāktā vienošanās ir saniknojusi V. Zatleru, kurš piektdienas vakarā paziņoja, ka I. Godmanis pēdējo dienu laikā ir diametrāli mainījis savas domas par valdības reorganizāciju un tādējādi zaudējis V. Zatlera uzticību.

Nacionālās apvienības (NA) veiktā "šantāžas mēģinājuma dēļ Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ir nolēmis prasīt ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (NA) demisiju.

NA varēs izvirzīt jaunu kandidātu ekonomikas ministra amatam. Vienlaikus gan Kariņš pieļauj iespēju NA pašai lemt par to, kuru no saviem ministriem nomainīt. Premjers skaidroja, ka Vitenbergs patlaban demisijai ticis izvēlēts kā "jaunākais" NA ministrs.

No Kariņa šodien preses konferencē paustā secināms, ka viņš šantāžu saskata NA aicinājumā prasīt nu jau no amata atkāpušās iekšlietu ministres Marijas Golubevas (AP) demisiju, pretējā gadījumā NA solot aiziet no valdības.

Premjers uzsvēra, ka mērķis ir politiskā līdzsvara atjaunošana, tāpēc NA arī būs jānomaina viens ministrs. Tā kā NA pati nevienu savu ministru nenosauca, Kariņš nolēmis prasīt jaunākā ministra - gan amatā, gan gados - Vitenberga demisiju.

Respektējot partijas "KPV LV" Saeimas frakcijas lēmumu no amata atsaukt ekonomikas ministru Jānis Vitenbergu (NA), Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) izdevis rīkojumu par Vitenberga demisiju.

Kā aģentūru LETA informēja premjera birojā, lēmums pieņemts, ņemot vērā partijas "KPV LV" Saeimas frakcijas lēmumu atsaukt savu izvirzīto ekonomikas ministru un balstoties uz Sadarbības līgumā noteiktajiem Ministru prezidenta pienākumiem.

Uz laiku līdz jauna ministra apstiprināšanai amatā par ekonomikas ministra pienākumu izpildītāju iecelts zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA).

Rīkojums stāsies spēkā piektdien, 14.maijā.

Ministru prezidents aicina sadarbības partnerus uz sanāksmi piektdien, 14. maijā, par valdības darba organizācijas un sadarbības jautājumiem.

Jau rakstīts, ka partijas "KPV LV" Saeimas frakcija šodien nolēmusi, ka Vitenbergam ir jāatkāpjas no ekonomikas ministra amata.

«Piecas dienas pēc manas pret Rasnaču vērstās runas es tiku arestēts. Nevis demisionēja Rasnačs, bet apcietināja Kaimiņu,» sarunā ar DB rezumē Latvijas Republikas Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš

Jūs aizturēja Saeimas sēdes sākumā. Kas bija tas, ko jūs nepateicāt?

Vispirms es izstāstīšu, ko es pateicu. Iepriekšējā Saeimas sēdē pirms manas aizturēšanas es uzkāpu tribīnē. Galvenā lieta man bija pateikt, ka tie, kas balsos «pret» Rasnača demisiju, atturēsies vai izraus savas kartes no balsošanas mašīnas, tie atbalsta maksātnespējas administratoru mafiju Latvijā. Tas bija ar piemēriem, kāpēc tas tā ir. Tad pēkšņi tajā Saeimas sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz nākamās nedēļas trešdienai.

Varbūt tomēr atgādiniet, ko minējāt savā slavenajā runā?

Es pateicu zināmo faktu, ka tieslietu ministrs Rasnačs Facebook mierīgi lielās ar debiju supošanā tās dienas vakarā, kad tika nošauts Mārtiņš Bunkus, un neuzņemas nekādu - ne morālo, ne politisko atbildību. Neveic savus ministra pienākumus. Uzskata, ka viss ir labi. Šo runu jūs varat paskatīties manā Fb laika joslā 14.jūnijā, ja interesē. Taču es pieprasīju vēl vienu demisiju, kas ir, manuprāt, absolūti nepieciešama. Ašeradena kungam. Trīs mēnešus iepriekš, kad es 8.martā uzkāpu tribīnē, toreiz es teicu: Ašeradena kungs, es nebalsošu par jūsu demisiju, jo jūs no šīs tribīnes solījāt, ka OIK ir negodīgs nodoklis, kurš nedrīkst būt, un ka jūs atbildēsiet pēc lietas būtības, un ka šī lieta Latvijā tiks izbeigta. Šis slēptais OIK nodoklis. Ašeradena kungam bija trīs mēneši. Ir rakstīti kopā, ja es nemaldos, 19 pieprasījumi. Bet Saeimas pieprasījumu komisijā tie visi ir noraidīti. Ašeradena kungam nav bijis jāatbild uz šiem jautājumiem. Tā vietā Ašeradena kungs sasauca darba grupu ar 35 cilvēkiem par valsts naudu. Noīrēja ārpakalpojumu par valsts naudu, nedomāju, ka tas bija lētākais. Kas tā bija par firmu? Ernst&Young, man liekas. Tātad 35 cilvēki un Ernst&Young ies un pārbaudīs spēkstacijas. Rezultātā nupat Ašeradens iznāca un pateica: esam secinājuši, ka ar OIK neko nevar izdarīt, to nevar izbeigt, bet, redziet, mēs darba grupā esam baigi strādājuši. Nu mēs redzam arī, kā tika izvēlēts VID ģenerāldirektora amata kandidāts Skujiņš, kur vesela darba grupa, vesela komisija sēdēja. Arī ne par mazu valsts naudu. Bet Aldis Gobzems vienkārši piecpadsmit minūtes pasēdēja internetā. Un saraka visas šīs te shēmas, no kurienes nāk Skujiņš, Martinsona kungs un viss pārējais šajā sakarā.

Demisiju iesniegušais premjers Valdis Dombrovskis varētu atgriezties Saeimā kā deputāts, par tālākiem nākotnes plāniem pagaidām nerunā.

Valdis Dombrovskis – vienīgais Latvijas premjers, kas atjaunotās Latvijas vēsturē spējis saglabāt savu krēslu trīs valdības pēc kārtas (kopš 2009. gada 12. marta – red.) – pēc sarunas ar Valsts Prezidentu Andri Bērziņu 27.12.2013. iesniedzis savu demisiju. Oficiāli minētais iemesls – politiskās atbildības uzņemšanās par šā gada 21. novembrī lielveikala Maxima sabrukšanas laikā bojā gājušajiem 54 cilvēkiem. Lai gan par savu atkāpšanos no amata premjers esot domājis kopš pagājušās ceturtdienas, gan Vienotības, gan citiem valdības ministriem notikušais ir pārsteigums, liecina publiskā reakcija. Vairāki politikas eksperti V. Dombrovska atkāpšanos vērtē kā politiski atbildīgu un cēlu soli. Jāpiebilst, ka nākamajām valdībām tiek atstāts ļoti smags mantojums, ne tikai saistībā ar pagaidām nenoskaidrotiem vainīgajiem veikala Maxima sabrukšanas lietā.

SIA Latvijas roze vēlas pierādīt, ka arī Latvijā var izaudzēt rozes un tās kvalitātes ziņā var konkurēt ar importa ziediem

Tā DB stāsta SIA Latvijas roze īpašniece Santa Eikerte-Kuiva, kura pameta darbu bankā un meklēja jaunas iespējas, kas pēckrīzes periodā nebūt nebija vienkārši.

«Manai māsai Sēmes pagastā pieder saimniecība SIA Ar B Agro, kas 1,5 ha platībā audzē rozes. Viņa izteica ideju par ziedu vairumtirdzniecību,» atminas S. Eikerte-Kuiva. Viņa savu biznesu saista arī ar patriotisma veicināšanu, jo Latvijā audzētiem ziediem ik dienas veikalu plauktos nākas konkurēt ar importa puķēm, kas piesaista pircēju uzmanību nevis ar kvalitāti, bet ar nedaudz zemāku cenu.

SIA Latvijas roze izdevies kāpināt apgrozījumu no 15 tūkst. eiro 2012. gadā līdz 760 tūkst. eiro 2015. gadā, kas uzņēmumam nodrošinājis vietu laikraksta Dienas Bizness un Lursoft veidotajā strauji augošo uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā. Latvijas rozei apgrozījuma kāpumu pēdējos trīs gados nodrošināja gan jaunu veikalu atvēršana, gan uzņēmuma iekšējās struktūras maiņa. «No sākuma centos visu izdarīt pati, bet sapratu, ka līdz ar jaunu veikalu atvēršanu tas kļūst aizvien grūtāk, visu nevaru pagūt. Uzņēmums attīstās un, lai tas ilgstoši un produktīvi strādātu, vajadzēja pārskatīt tā struktūru, sadalīt atbildību vairākiem vadītājiem,» stāsta S. Eikerte-Kuiva.

Restorāns Kuk Buk izveidojis miera ostu iepirkšanās centra burzmā, Jāņa Rozes grāmatnīcas vidū .

«Atverot lielveikalā restorānu, turklāt grāmatnīcas vidū, nav jālauza galva par cilvēku plūsmas trūkumu, bet gan jāpanāk, ka tiec pamanīts, pie tevis uzkavējas un pēc tam iegriežas atkārtoti. No malas šķiet vienkāršs uzdevums, bet tas ir maldīgs uzskats,» stāsta restorāna Kuk Buk īpašnieks Mārtiņš Labāns. Līdz šim astoņus gadus savu karjeru viņš saistījis ar IT nozari un pēdējos četrus gadus strādājis Draugiem Group, kur attīstījis dažādus IT projektus. «Pagājušā gada martā sapratu – esmu jau 31 gadu vecs un, ja gribu ko dzīvē mainīt, ir jākustas. Pametu darbu un sāku meklēt iespējas. Būtībā par 110 tūkstošiem eiro nopirku jaunu dzīves veidu – izveidoju restorānu. Atpakaļ neskatos, jo restorāna biznesā saredzu pietiekami daudz izaicinājumu. Šeit attiecības ir ļoti vienkāršas – es, tu, ēdiens.