Mazs rundālītis rožu un liels, neizmantots pilsētvides potenciāls – tāds patiesībā ir grupas Līvi apdziedātais Rožu laukums Liepājā.

Laukums pilsētas centrā savu nosaukumu un funkcijas laika gaitā ir mainījis ne reizi vien. 1797. gada Liepājas plānā tas nosaukts par Neue Markt jeb Jauno tirgu. Taču 1910. gadā pašvaldība nolēma laukumā izveidot atklātu dārzu ar rozēm, bet tirgu pārcelt kvartālu tālāk. Tika iestādīti ap 500 rožu stādu, un 1911. gadā laukumu nosauca par Rožu laukumu. 1945. gadā tas pārtapa par Uzvaras laukumu, bet kopš 1988. gada, ar vārdiem «Liepājas klēpī visi vēji ligzdu sev vij, un dvēselē – Rožu laukums,» romantisko nosaukumu atkal saulītē izcēla dzejnieks Aivars Neibarts un grupa Līvi. Lielu daļu apbūves laukums zaudēja Otrajā pasaules karā. Padomju gados tukšo robu izlika betona plāksnēm un uzstādīja Ļeņina pieminekli, turklāt projektētāji jauši vai nejauši to bija ieriktējuši tā, ka, pa gabalu skatoties, tautu vadonis turēja rokās blakus esošās Sv.Trīsvienības baznīcas krustu. Tagad te ir lielākā bezmaksas autostāvvieta pilsētā un palaikam aktualizējas ambiciozi apbūves projekti. 1999. gadā pašvaldība pēc arhitekta Andra Kokina projekta rekonstruēja Rožu laukumu, izveidojot simbolisku rožu rundāli, ap kuru virknējas Liepājas sadraudzības pilsētu ģerboņi. No rundāļa uz visām pusēm stiepjas zināmākie Liepājas maršruti ar bruģī iestrādātu metāla noti – Zivju iela ar nu jau ilgāku laiku slēgto, taču tik un tā reprezentatīvo Rokkafejnīcas ēku un Mūziķu slavas aleju, uz ziemeļrietumiem stiepjas agrāk rosīgā, tagad noskumusī Graudu iela, bet, izejot cauri Tirgoņu jeb gājēju ielai, tieši uz jūru ved Peldu iela. Ziemeļu – dienvidu virzienā pa Lielo ielu garām Liepājas Universitātei un senākajam lielveikalam Kurzeme aizdun vienīgās līnijas tramvajs. Rožu laukuma aizmugurē ir romantiskā, bruģētā Stendera ieliņa ar vēsturiskām – gan noplukušām, gan uzpucētām – lielām un mazām ēkām. Rožu laukums ir kā sirds, no kuras uz visām pusēm stiepjas asinsvadi, taču to pulss ir neritmisks.

Liepājas domes Attīstības komiteja šodien konceptuāli atbalstījusi sabiedrības pretrunīgi vērtēto tirdzniecības centra Rožu galerija būvniecības ieceri Liepājas centrā, līdzās Rožu laukumam. Gala lēmums tiks pieņemts Liepājas domes sēdē nākamnedēļ, 27.februārī, informē Liepājas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Zane Ģirne.

Attīstības komitejā Rožu galerijas būvniecības ieceri konceptuāli atbalstījuši seši deputāti, bet viens deputāts atturējies. Uz domes sēdi tiks virzīts lēmumprojekts par atbalstu šai būvniecības iecerei, un deputāti lems - balsot par vai pret šādu lēmumprojektu.

Deputāti vienojās uzdot pirmsprojekta skiču stadijā izstrādāt vismaz trīs alternatīvus arhitektoniskos risinājumus būves apjoma telpiskajam sadalījumam un fasādes apdarei, apdarē izvairoties no plaša stikla materiāla pielietojuma. Galīgais risinājums saskaņojams būvvaldē.

Tāpat pirms skiču projekta izstrādes būs jāveic apbūvei paredzētā zemesgabala ģeotehniskā izpēte, īpaši izvērtējot hidroģeoloģiskos apstākļus un nosakot iespējamās pārmaiņas un pārmaiņu ietekmi uz blakus esošajām ēkām, tostarp Liepājas sv.Trīsvienības katedrāli.

Dažos gados bijušais purvs pārtapis ziedošā parkā un kļuvis par vienu no Tukuma novada apmeklētākajiem tūrisma objektiem

Rožu stādus Daila un Bruno Trubiņi audzē jau 35 gadus. Sākuši padomju laikos, kad Tukums bijusi rožaudzētāju citadele un vai katra tukumnieka virtuvē un vannasistabā sakņojās potējumi plašajam Krievijas tirgum. Taču pie sāktā noturējušies vien daži. Starp lielākajiem rožu audzētāji pieskaitāma SIA ArB Agro un Trubiņi, kuru rozes tagad aug Tukuma tuvumā, Sēmē.

Trubiņu rožu bērnudārzs, kur apsakņojas augi, atrodas Tukumā, blakus mājām, lai lolojumus var labi uzmanīt. Paplašinoties apjomiem, bija nepieciešams meklēt papildus platības, jo pilsētas zemes pleķītī kļuvis par šauru. Abi nolēmuši, ka vajag vietu, kur pārbaudīt jaunās šķirnes, parādīt tās pircējiem. Tam noderējis savulaik bez īpaša mērķa iegādātais zemes gabals Sēmē. Tas nopirkts lēti, jo atradies purvainā vietā. Abi ķērušies pie darba. Drīz atklājās, ka tieši kaut kā tāda Latvijā trūcis – cilvēki sāka braukt rozes skatīties jau pirmajā gadā, atceras Daila. «Tas ir pavisam kas cits, ja vari redzēt rozi augam brīvā dabā, izsmaržot, nekā tikai nopirkt mazu stādiņu gadatirgū, saņemt konsultācijas, iepatikušos stādu iegādāties vai pasūtīt. Ideja par dārzu ir mūsu veiksme. Protams, skaistākais rožu dārzs ir un būs Rundālē, tāpēc pat necenšamies līdzināties. Mūsējais arī vispirms ir priekam, dvēselei, taču tam ir arī praktisks piesitiens,» viņa stāsta.

Tukuma novads, kura logo ir skanīgais sauklis «Uz Tukumu pēc smukuma», piedāvā ne tikai sakoptu vidi, bet arī darba vietas dažādu jomu speciālistiem; novadā īpaši trūkst inženieru un šuvēju, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Reģionālo pilsētu uzņēmējdarbības vides novērtējumā Tukums stabili turas augstajā piektajā vietā. Šogad novadā samazinājies bezdarba līmenis, plānotas investīcijas infrastruktūras sakārtošanai. Pašvaldība liek lielas cerības uz Tukuma lidostas kā nozīmīga transporta pārvadājumu mezgla izveidošanu un attīstību.

Bezdarbs samazinās

Pēc Tukuma novada pašvaldības veiktā mārketinga pētījuma, 2015. gadā plaši pazīstamais atskaņu virknējums «uz Tukumu pēc smukuma» kļuvis par oficiālo pilsētas zīmolu, kas ir reģistrēts kā preču zīme, stāsta Tukuma novada domes priekšsēdētājs Ēriks Lukmans. «Lai arī šis sauklis var kādam šķist nedaudz banāls, lielākā respondentu daļa to novērtēja kā pievilcīgu un atbilstošu. Tukumnieki ir lepni par savu pilsētu, uzņēmējdarbības vide nepārtraukti attīstās, bezdarba līmenis samazinās un bērnu dzimstība palielinās,» saka Ē. Lukmans. No 2010. līdz 2014. gadam bezdarbnieku skaits samazinājies turpat vai uz pusi – no 2430 līdz 1287 bezdarbniekiem. Pērn Tukuma novadā bezdarba līmenis bija vidēji 6,9%, kas bija zemāks par valsī vidējo – 7,6%. Pēc NVA datiem, 2015. gada pirmajos sešos mēnešos Tukuma novadā bezdarba līmenis ir samazinājies līdz 5,6%.

Ap Rožu laukumu Cēsīs dzīvība kūsā, biznesa veiksme gan lielā mērā atkarīga no tūristiem.

Cēsu vēsturiskajā daļā esošais Rožu laukums pēdējos gados pārvērties par pilsētas centru, atņemot šīs pozīcijas Vienības laukumam, saka vietējie. Lai gan banku, lielāku veikalu, jaunās Cēsu koncertzāles, intensīvākas satiksmes dēļ par pilsētas centru uzskatāms Vienības laukums ar Uzvaras pieminekli, dzīves baudītājiem īstā vieta, šķiet, ir Rožu laukums. Te līdzās viena otrai rindojas kafejnīcas, karstās dienās strūklakā šļakstās bērni, paveras skats uz Sv. Jāņa baznīcu un tikai rokas stiepiena attālumā ir Cēsu pils. Gar laukumu vijas Rīgas iela, pa kuru no galvaspilsētas puses viduslaiku pilsētā ierodas tūristi.

Ārpilsētas valdzinājums

Šobrīd aptuveni 80% no Latvijā nopērkamajām rozēm ir vestas no Holandes, 10% - no Ekvadoras un 10% ir vietējās, turklāt Latvijā audzēto rožu īpatsvars samazinās, laikrakstam Dienas Bizness stāsta SIA Ezernieku zieds izpilddirektors Andris Knops.

«Ir daži vietējie ražotāji, kuri ziemā piedāvā iegādāties Latvijas rozes, bet tas nav iespējams, jo ziemā Latvijā audzētu rožu pašizmaksa būtu ļoti augsta,» spriež A. Knops.

Latvijā audzēt rozes nav rentabli

Viņš atzīst, ka par Latvijā audzētām rozēm var priecāties daudz ilgāk – līdz pat 4 nedēļām, kamēr no Holandes importētās puķu karalienes jau nokar galvas pēc nedēļas vai divām. «Holandes rozes jau nav sliktākas par Latvijā audzētajām, taču tās nonāk veikalos nebūt ne pirmā svaiguma, - nedēļa pusotra paiet, kamēr tās tiek rezervētas un iepirktas izsolēs, tad tās mēro garu ceļu līdz Latvijai,» stāsta A. Knops.

Latvijas rožu audzētājs SIA Ar B Agro sācis audzēt gurķus, ko realizē kooperatīvam Baltijas dārzeņi.

Ar B Agro direktore Eva Bumbiere pastāstīja, ka šāds lēmums pieņemts vairāku iemeslu dēļ. Proti, uzņēmumā izaudzēto rožu realizāciju būtiski apgrūtinājusi ziedu loģistika.

«Manu izvēli pāriet no rozes uz dārzeni noteica augstās ziedu audzēšanas izmaksas un atbalsta trūkums šai nozarei. Biju nogurusi vest pa vienai divām rožu paciņām uz veikaliem. Faktiski ziedu loģistika ļoti sadārdzina izmaksas. Strādājam arī ar vairumtirdzniecības bāzēm, bet tur ir ļoti liels spiediens uz cenām,» atklāj Ar B Agro direktore. Pluss esot arī samazinātais PVN dārzeņiem, kas licis sarosīties vietējiem ražotājiem.

Lēmums par gurķu audzēšanu nācis strauji, izdevās piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu un rekordīsā laikā – no šā gada janvāra līdz martam rekonstruētas divas siltumnīcas astoņu tūkstošu kvadrātmetru platībā un iedēstīti īsie lauku gurķi. Ieguldītās investīcijas vēl esot jārēķina. Lai arī tempi bija lieli, Eva Bumbiere ir gandarīta, ka viss izdevies un jau 28. martā novākta pirmā gurķu raža. Gurķu loģistika uz veikaliem ir Baltijas dārzeņu pārziņā un Eva Bumbiere teic, ka tas atvieglo ražotāja dzīvi.

Šī būs restorāna Corner’s pirmā vasaras sezona; tā saimnieki sagaida, ka uz Tukumu brauks ne tikai pēc smukuma, bet arī pēc garšīga ēdiena.

Pagājušā gada rudenī Tukuma centrā – Pils ielā – mājīgu restorāniņu Corner’s atvēra divi studenti – Agnese Kūka un Mārtiņš Zelmenis. Agnese apgūst juridiskās zinības Latvijas Universitātē, bet Mārtiņš studē inženierzinātni Rīgas Tehniskajā universitātē, tiesa gan, neklātienes nodaļā. Jaunieši uzdrīkstējušies spert soli viesmīlības biznesā bez jebkādas iepriekšējas pieredzes un zināšanām.

Sākums grūts

«Tā bija Mārtiņa ideja, es visu laiku teicu «nē», jau kādus trīs gadus, bet pagājušā gada vasarā sapratu, ka neatturēšu viņu no šīs ieceres,» atceras Agnese. «Es tik ilgi uzstāju, ka Agnese neizturēja un ļāva man pamēģināt, lai beidzot ir miers,» piebilst Mārtiņš. Pagājušajā vasarā abi braukuši garām tukšajām telpām un nolēmuši izmēģināt savus spēkus. Viņi nav tukumnieki. Irlavas pagasta Sātu ciemā, kas atrodas aptuveni 20 kilometru no Tukuma, viņu vecākiem ir lauku māja ar dārzu, kurā tiek audzēti dārzeņi, ogas un dažādi garšaugi. Iespēja ēdienkartē izmantot pašu audzētos produktus arī bijusi biznesa idejas pamatā. Pirmo ēdienkarti radīt palīdzējuši pavāri no Rīgas. «Pirms vērām vaļā restorānu, izstaigājām visas ēdināšanas iestādes Tukumā. Vēlējāmies piedāvāt ko atšķirīgu, ko tādu, kā šajā pilsētā vēl nav,» stāsta Mārtiņš, kurš iepriekš ar ēst gatavošanu bijis uz jūs. «Kad dzīvoju kojās, desmaizi mācēju pagatavot, bet neko vairāk. Taču mūsdienās visu var atrast interneta resursos. Meklēju, mācījos, pirmās pāris nedēļas gatavoju dienu un nakti. Tā palēnām viss aizgāja. Tiesa gan, pirmais mēnesis bija ļoti smags,» secina jaunais uzņēmējs. Viņš neslēpj, ka nekāda biznesa plāna viņiem nav bijis. Agnese ir mācījusies uzņēmējdarbības pamatus koledžā. «Protams, biznesa plāns būtu bijis noderīgs. Taču viss tik ātri notika, ka nepaspējām tādu uztaisīt. Ieraudzījām telpas un pieņēmām lēmumu atvērt restorānu. Pēc nedēļas jau krāsojām sienas,» stāsta Mārtiņš. Starta kapitāls jauniešiem bijis salīdzinoši neliels, visu, ko nopelna, viņi iegulda restorānā. «Sākumā bija daudz jāiegulda. Kad ienācām šajās telpās, pie sienām bija fotogrāfijas. Kad tās tika noņemtas, atklājās, ka zem tām ir caurumi. Vajadzēja taisīt nopietnu remontu,» atceras Mārtiņš.

Pašmāju audzētie ziedi, kā arī citi augu produkti tiek piedāvāti arvien mazāk, atzīst stādu audzētavas Latroze īpašniece Ilga Kumeliņa.

Viņas vērtējumā, šobrīd Latvijas puķkopībai un dārzkopībai iezīmējies norieta laiks. Puķkopība un dārzkopība – tas nav bizness, tā ir apmātība, secina I. Kumeliņa.

«Pēc diviem gadiem man paliek 70 gadu, un es domāju, ka manu darbu vairs neturpinās ne bērni, ne mazbērni, lai gan nekad jau nevar zināt. Pēc profesijas neesmu dārzniece, esmu zobu tehniķe. Dārza darbus savulaik biju apguvusi, pateicoties mammai, kurai ļoti patika strādāt dārzā. Es viņai biju teikusi, ka nekad to nedarīšu, bet, re, dzīvē notiek visādi. Padomju laikos šis bija labs bizness, produkcijai bija noiets, tāpēc izlēmu sākt ar to nodarboties,» stāsta I. Kumeliņa.

Stādu audzēšanas uzņēmumu Latvijā ir palicis salīdzinoši maz. Aktīvākā sezona, kad stādus var baudīt ar acīm, ir no maija līdz septembrim, tomēr arī pārējais laiks arī ir gana aktīvs. Visu gadu notiek, piemēram, stādu potēšana, audzēšana u.c. «Aizraujošākais darbā ir tas, ka var redzēt krāšņu tā rezultātu. Šis darbs ir smags, piņķerīgs, atbildīgs un precīzs. Es domāju, ka tas ir smagāks nekā lopkopībā. Neko nevar atlikt ne uz rītdienu, ne parītdienu,» viņa stāsta.

Ar skrupulozu rēķināšanu un balansēšanu «uz plāna ledus» jauno sezonu sācis lielākais rožu audzētājs Baltijā SIA Ar B Agro

Tukuma novadā 1,5 ha siltumnīcu platībās jau plaukst karaliskie ziedi, taču nozarē aina tik rožaina nav. SIA Ar B Agro direktore Eva Bumbiere atklāj, ka rožu bizness pēdējos gados nav piedzīvojis strauju attīstību un iemesli ir vairāki, tostarp galvenais šķērslis – valdības nepārdomātie lēmumi.

Nākas balansēt

Saimniecību 2001. gadā dibinājis Arvis Bumbiers, tad izveidota infrastruktūra, kā arī uzbūvēta pirmā siltumnīca 2600 m2 platībā. Kopš 2005. gada uzņēmums īstenojis četrus investīciju projektus ar ELVGF līdzdalību uzbūvēts siltumnīcu komplekss un katlu māja, iegādātas ražošanai nepieciešamās iekārtas. 2008. gadā saimniecība ELFLA izveidoja apgaismes sistēmu augiem 3000 m2 platībā, tādējādi radot iespējas audzēt rozes arī ziemā, taču tieši augsto elektroenerģijas tarifu dēļ nācās atteikties no šīs idejas.

Pēdējos gados rožu audzēšana ir sadārdzinājusies, vietējās puķu karalienes ir daudz dārgākas nekā holandiešu māsas, tāpēc audzētāji apsver iespēju palielināt importēto ziedu īpatsvaru, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Ezernieku zieds Babītes novada Spuņciemā audzē ziedus jau vairāk nekā 25 gadus. Tas ir ģimenes uzņēmums, kuru izveidojis Genādijs Kasatkins kopā ar sievu Žannu, uzņēmumā strādā arī īpašnieka meita. Sezonas laikā tiek izaudzēts no 50 līdz pat 100 tūkstošiem rožu.

SIA Ezernieku zieds izpilddirektors Andris Knops lēš, ka nākamajā gadā uzņēmumā gaidāmas lielas pārmaiņas. «Nākotnē raugāmies visnotaļ pesimistiski, jo pietrūkst līdzekļu turpmākai attīstībai. Veiksmes stāsts noslēdzās 2008. gadā, kad beidzās nauda, ko ieguldīt siltumnīcu kompleksa paplašināšanā un modernizācijā. Apgrozījums ir gandrīz tāds pats kā treknajos gados, taču būtiski kāpušas izmaksas. Ir paaugstinājušās transporta pakalpojumu, elektrības un apkures cenas, darbinieku atalgojums. Turklāt jārēķinās ar to, ka ziedu biznesā aptuveni 30% nerealizātās produkcijas nonāk atkritumu konteineros,» teic A. Knops. Cietā kurināmā un dīzeļdegvielas izmaksas, kas veido teju pusi no visiem izdevumiem, ir palielinājušās par aptuveni 20%. Ja agrāk uzņēmums varēja pagarināt sezonu, tad tagad to vairs nevar izdarīt, jo maksa par apkuri ir pārāk augsta. «Šobrīd kalkulējam izmaksas un domājam, vai vispār turpināt rožu audzēšanu. Pašlaik eksperimentājam ar gerberām un lilijām. Tulpes audzēt Latvijā neatmaksājās, lētāk ir tās importēt, » spriež A. Knops. Tāpat Latvijas rožu audzētāji nesaņam nekādu atbalstu no valsts, kā tas ir puķu karalieņu audzētājiem Holandē.

Anda Šmitmane ēdināšanas biznesā Tukumā darbojas jau 20 gadus. Viņa atzīst, ka ēdināšanas piedāvājuma veidošana ir kļuvusi sarežģītāka - ja kādreiz pietika ar garšīgu un kvalitatīvu maltīti, tad tagad cilvēki primāri meklē veselīgu ēdienu un jārēķinās arī ar vegāniem un veģetāriešiem.

A. Šmitmanes vadītā Tukuma kafejnīca «Karē» darbojas jau divus gadu desmitus. Pirms četriem gadiem ēdināšanas bizness tika paplašināts, atverot otru kafejnīcu «Pils».

A.Šmitmane savu biznesu uzsāka jau pirmajos Latvijas neatkarības gados, kad kopā ar biznesa partneri abiem Tukumā piederēja vairāki pārtikas veikali. Parādoties labam telpu piedāvājumam, uzņēmēji nolēma atvērt arī savu pirmo kafejnīcu «Karē», kas tajā brīdī vairāk gan bija kā sirdslieta. Kad Tukumā ienāca lielo mazumtirdzniecības ķēžu veikali, uzņēmēji sev piederošos veikalus konkurences rezultātā slēdza un ēdināšanas bizness kļuva par viņu nodarbošanās pamatlietu. Tagad A. Šmitmane darbā pavada gandrīz katru dienu un ir lietas kursā par visām uzņēmējdarbības niansēm.

Lai novērstu sliktu elpu, cilvēki mēdz lietot dažādas šim nolūkam paredzētas ēdamlietas, bet tagad izgudrots arī pārtikā lietojams produkts, kas uzlabojot ķermeņa smaržu, vēsta metro.co.uk.

Saldumi ar rožu aromātu kā pārtikā lietojams dezodorants, piemēram, jau tiekot tirgoti ASV.

Kā apgalvo Beļģijā bāzētais ražotājs Beneo, Deo Perfume Candy pēc to apēšanas izdala aromātu caur ādu.

«Zinātne un daba sanākušas kopā, lai radītu funkcionālu pārtiku, kas piešķir jūsu ādai rožu smaržu. Deo Perfume Candy inovatīvā tehnoloģija ir balstīta uz Japānas zinātnieku pētījumu. Viņi izpētīja, ka pēc norīšanas rožu eļļa izdala aromātiskus savienojumus caur ādu. Tai iztvaikojot caur ādu, izdalās brīnišķīgs aromāts,» teiks produkta interneta vietnē.

Pirms diviem gadiem piedzīvojuši postošu ugunsgrēku, bet pērn izgatavojuši lielāko koka fasāžu sistēmu Baltijā. Koka logi daudz pasaka par mājas saimnieku, atzīst tēvs un dēls Māris un Juris Buši

Koka logu un durvju ražotājs Flora ir īsts ģimenes uzņēmums. Dibinātājs, valdes priekšsēdētājs un viens no trim īpašniekiem ir tēvs Māris Bušs, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness. Otrs īpašnieks ir dēls Juris Bušs, kurš pilda direktora pienākumus, bet trešā – meita Ilze Zviedrīte, kura pirms brāļa pabijusi direktores amatā, bet tagad «uz lentes uzlikusi bērnu ražošanu», kā labsirdīgi smejas ģimenes galva. «Kad māsa devās pirmajā bērna kopšanas atvaļinājumā, tēvs pateica – tu būsi direktors. Šķiet, tā viņam bija mūža vieglākā darbinieku atlase, bet man nācās pārkāpt sev pāri un pierādīt sevi nopietnu vīru sabiedrībā,» atzīst Juris Bušs, kurš par direktoru kļuva 24 gadu vecumā.

Baltijā lielākais rožu audzētājs SIA Ar B Agro nule kā novācis pirmo zemeņu ražu.

Kā liecina saimniecības ieraksts Facebook lapā, ar rītdienu zemenes būs pieejamas Ar B Agro audzētavā Sēmes pagasta Rožulejās, bet interesentiem pirms tam vajadzētu pieteikties pa telefonu. Pirmo zemeņu cena – 15 eiro/kg. Zemenes tiek audzētas siltumnīcā, un to kopējā platība ir 800 kvadrātmetri.

Db.lv jau ziņoja, ka Ar B Agro sācis audzēt gurķus, ko realizē kooperatīvam Baltijas dārzeņi. Ar B Agro direktore Eva Bumbiere iepriekš pastāstīja, ka šāds lēmums pieņemts vairāku iemeslu dēļ. Viens no iemesliem - lēto ziedu imports ietekmē vietējos ziedu audzētājus un bija jādomā, kā dažādot biznesu. Zemenes šogad tiek audzētas pirmoreiz eksperimentālā kārtā.

Pastāvīgi lobēt tomēr atmaksājas – gidu sertifikācijas mašinērija ir iedarbināta, nodrošinot sertifikātu izsniedzējiem drošus ilgtermiņa ienākumus.

Rīgas Tūrisma attīstības birojs un Rīgas dome var priekā sist plaukstas – jau pirmajās dokumentu pieņemšanas nedēļās ar vēlmi pēc jaunā gidu sertifikāta vērsušies vairāki desmiti potenciālo Rīgas gidu. Viņu skaits drīz jau varētu sasniegt pirmo simtu. Ko gan lai citu viņi arī dara, ja no aprīļa par Rīgas rādīšanu vairāk nekā pāris ārzemniekiem (tā taču jau ir neliela grupa!) bez pareizā gidu sertifikāta var sanākt darīšanas ar pašvaldības policiju? Rīgas Tūrisma attīstības biroja vadītāja Vita Jermoloviča gan klāsta, ka vēl jau nevarot zināt, vai visi gribētāji sertifikātu saņemšot. Vēl tikšot sasaukta septiņu cilvēku komisija no profesionālo gidu organizāciju un Rīgas domes pārstāvjiem, notikšot spriešana un vērtēšana, bet ja visi dokumenti būšot kārtībā, tad tikt pie sertifikāta nevajadzētu būt problēmām. Jāpiebilst, ka tas viss gan arī par zināmu samaksu - 70 eiro no gida par sertificēšanos uz pirmajiem trim gadiem. Pēc tam Live Riga portālā tikšot izveidots pareizi sertificēto gidu reģistrs un izsniegta pazīšanas zīme.

Latvijas simtgades pasākums Lauki ienāk pilsētā 11. novembra krastmalā iepazīstina ar nozīmīgākajām lauksaimniecības jomām, produktiem un pakalpojumiem, lauksaimniecības izglītības iestādēm un saimniekošanu laukos.

«Aicinu iepazīt mūsu tautsaimniecības nozares laukos. Mums ir nepieciešami labi speciālisti. Aicinu jauniešus, bērnus, studentus mācīties un dzīvot Latvijā. Katram no mums ir jāiekļaujas Latvijas ekonomikā. Laukos gaida labus darbiniekus,» pasākuma atklāšanā sacīja Fonds Latvijas lauksaimniecības attīstībai vadītājs Rihards Krastiņš.

Latvijas Kultūras ministre Dace Melbārde atgādināja, ka visi esam cēlušies no laukiem un šī saikne ir jāapzinās. Pasākumu apmeklēja Latvijas premjers Māris Kučinskis un lauku labumus apskatīja arī prezidents Raimonds Vējonis kopā ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu. Pie Valsts ieņēmumu dienesta telts tika solīta šaha spēle ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu, bet pie veselības telts solīja kopīgu vingrošanu ar veselības ministri Andu Čakšu.

Ar neatlaidību, skaistām krūtīm, smalkiem deguniem, sejas savilkšanu un tauku atsūkšanu Latvijas mediķi iekaro ārvalstu pacientu sirdis un makus. «Ledus ir salauzts,» ir viņu visbiežāk lietotais teiciens sarunās ar LD.

Mākslīgais skaistums nav tikai bagāto privilēģija – Eiropas valstu vidusslānis gadiem ilgi lētāku operāciju meklējumos devies uz Čehiju, Ungāriju un Poliju. Ieilgusī krīze vecajā kontinentā likusi medicīnas tūristiem lūkot jaunus galamērķus, jo arī ierastās Austumeiropas plastisko operāciju mekas vairs tik lētas nešķiet. Un te uz skatuves uznāk Rīga – jaunākā tendence Eiropas skaistuma operāciju modē.

Par mērķtiecīgu medicīnas tūristu pievilināšanu Latvijas veselības aprūpes profesionāļi aktīvi sāka diskutēt aptuveni pirms diviem trīs gadiem. Astoņi šīs nozares uzņēmumi šim mērķim dibināja kopuzņēmumu Medicīnas tūrisma centrs, kas strādā ar zīmolu Baltic Care un saņēmis arī finansiālu atbalstu no valsts. Tam sekoja pirmie pacienti, dažas jūsmīgas atsauksmes sociālajos medijos, publikācijas tādos prestižos izdevumos kā laikraksts The Times vai žurnāla Time interneta vietne, un tagad mediķi, jo sevišķi plastiskie ķirurgi, var priecāties par arvien augošu ārvalstu pacientu pieplūdumu.

http://db.lv/uploads/ck/images/Clipboard01(364).jpg

Iespraukties starp piramīdām un Versaļu

Pagodinājums, grūdiens tūrismam un ekonomikai, motivācija kultūras, dabas un vēstures mantojuma atjaunošanai un saglabāšanai – pilsētas un valstis cenšas panākt savu objektu iekļaušanu UNESCO pasaules mantojuma sarakstā. Prestižo statusu cer saņemt arī vairākas Latvijas pilsētas.

Citas nozares uzņēmumu vadīt būtu grūti

Kopš Valsts ieņēmumu dienesta datu noplūdes skandāla līdz šim Exigen Services Latvia mediju telpā plašus komentārus nesniedza, taču beidzot uzņēmuma izpilddirektors Ivars Puksts LD intervijā stāsta gan par pērnā gada notikumiem, gan baumām un uzņēmējdarbības vidi Latvijā. Kopš 2010. gada pavasara nozarē baumo, ka interese par Exigen Services Latvia iegādi ir IT kompānijai Tieto.

Strausa politika attiecībā uz komentāriem virtuālajā vidē var negatīvi ietekmēt biznesu.

Līdz ar to cilvēku viedokli ir svarīgi uzklausīt, izvērtēt un vajadzības gadījumā reaģēt un labot nepilnības servisā.

«Skaistumkopšanas un spa nozares uzņēmumi izteikti darbojas sajūtu mārketinga jomā, un viens no stūrakmeņiem šo pakalpojumu izvēlē – estētiskais baudījums un atsauksmes. Potenciālajiem klientiem atsauksmes tieši virtuālajā vidē sasniedzamas ļoti vienkārši, līdz ar to uzņēmumiem gan jābūt lietas kursā par to, ko par viņu radītajām sajūtām virtuālajā vidē pauž viņu klienti, gan jāiesaistās sarunās pašiem,» iesaka reklāmas un mediju aģentūras Grizzly Riga vadītāja, stratēģiskā konsultante Sanita Kacuba.

DB uzrunātie skaistumkopšanas uzņēmumi ir vienisprātis, ka mūsdienās virtuālā vide ir klāt esoša un klientu aktivitātes, kas tiek izteiktas pozitīvu un reizēm arī negatīvu komentāru un atsauksmju veidā, nevar atstāt bez ievērības. Pozitīvās atsauksmes dod sparu turpināt iesākto un palīdz «spodrināt sev spalvas», bet reizēm gadās arī pa darvas karotei medus mucā, un tā ir ātri un pareizi jādabū laukā, lai nesabojātu visu saldā medus garšu – šajā gadījumā skaistumkopšanas uzņēmuma reputāciju. Mūsdienās svarīgi ir ne vien vispār reaģēt uz komentāriem, bet to darīt pietiekami ātri, precīzi un pareizi, jo negatīvu ziņu izplatībai virtuālajā vidē mēdz būt sniega bumbas efekts.

Būvniecības uzņēmums SIA Arčers pabeidzis 2011.gada jūlijā sākto kultūras pils Ziemeļblāzma un tai piegulošā gandrīz 5 ha plašā parka rekonstrukciju un restaurāciju.

Kopumā kompleksā veikta ēku un apkārtējās teritorijas rekonstrukcija, restaurācija, kā arī būvniecība. Restaurēta pils kamerzāle, 3.stāva līmeņa foajē, vēsturiskā kāpņu telpa, Rožu istaba, atsevišķi elementi pils Lielajā zālē. Pils iekštelpas pēc atjaunošanas pamatā saglabājušas to sākotnējo funkcionālo pielietojumu, iespēju robežās maksimāli cenšoties atjaunot un restaurēt kultūrvēsturiski nozīmīgās interjera detaļas, piemēram, gaismas ķermeņus. Rekonstrukcijas gaitā konstatēts, ka ēkas būvniecībā izmantoti dažādi savdabīgi tehniskie risinājumi, kā arī saglabājušies pagājušā gadsimta sākumposmā izmantotie celtniecības materiāli.

Bijušā Karostas kultūras centra K@2 dibinātājs Karls Bjoršmarks uzskata, ka centra aktivitātes iznīdētas mērķtiecīgi, kā arī apgalvo, ka pēc pasūtījuma dedzināts viņa īpašums.

«[..] konkrēti tas izpaudās tā, ka tika iedarbināts administratīvais aparāts, un pēkšņi uzradās pašvaldības policija: te zāle nav nopļauta, tur kaut kādi gruži, žogi cauri... Līdz tam Karosta nevienu neinteresēja. Mēs iztikām bez Rožu ielas (tur atrodas Liepājas dome), viņi – bez mums. Kontaktējāmies pa tiešo ar ministriem, ar vēstniekiem, viņi brauca pie mums. Bet pēkšņi viss mainījās – nekas vairs nedrīkstēja notikt bez Rožu ielas ziņas,» intervijā jaundibinātajam portālam irliepaja.lv stāsta K. Bjoršmarks. Spiediens uz K@2 sācies piecus gadus pēc tā izveidošanas, kad bija jau paspēts paglābt vairākus Karostas graustus no sabrukšanas. «Vispirms zālīte un gruži, tad jau nopietnāk. Mums bija vasaras kafejnīca Pie apaļā galda. Nekā sevišķa, bet iecienīta. Visu laiku bijām tirgojuši alu, bet tad mainījās likumi, un vairs nebija atsevišķas licences alum un atsevišķas – stiprajiem dzērieniem, bet viena kopīga. Lai to dabūtu, vajadzēja īpašnieka atļauju, bet īpašnieks bija dome. Sākās visādas pārbaudes: VID, sanitārie dienesti. Licenci mēs nedabūjām,» tā K. Bjoršmarks.

Turpinot rubriku «Kā top?», kurā portāls Db.lv piedāvā ieskatīties Latvijas produktu ražošanas procesā, šonedēļ piedāvājam aplūkot, kā tiek vārītas ziepes Stenders ražotnē Mūkusalas ielā.

Stenders ziepju ražošanā vissarežģītākais ir radīt pareizo dizainu – ne vien ķermenim, bet arī acīm baudāmas ziepes. Turklāt ziepēm vajadzīgajā apjomā tiek pievienotas dažādas eļļas un krāsvielas, un rezultāts visvairāk ir atkarīgs no ziepju gatavošanas meistara prasmes, iepazīstinot ar ražošanas procesu, stāsta Stenders rāzošanas nodaļas vadītāja Līga Ozoliņa.

Lai ražotu vairāk nekā 30 ziepju veidus, atkarībā no sezonalitātes un pasūtījumu daudzuma Stenders ražotnē strādā no 40 līdz 60 cilvēkiem. Ziepju klāstā atrodamas ziepes ar sūklīti to viducī, kazas piena ziepes, ziepes rozes zieda formā u.c.

Mērenā vasara un Cēsu vecpilsētas galvenās artilērijas, Rīgas ielas vērienīgā rekonstrukcija «sit pa kabatu» vietējiem uzņēmējiem

«Prognozēt vai rēķināties ar tūrisma sezonu pilsētā ir grūti. Un tas nebūt nav tikai Cēsīs. Ja pirms vairākiem gadiem intensīva tūrisma sezona jau sākās maijā, tad šogad gandrīz jūlija izskaņā tūrisma plūsma bija nenoteikta. Arī mēs to izjūtam,» uzsver konditorejas Vinetas un Allas Kārumlade līdzīpašniece Alla Oldermane-Vadzinaka. Viņasprāt, ikviens uzņēmums sniedz nozīmīgu lomu, lai viesiem par pilsētu paliktu labas atmiņas un būtu vēlēšanās atkārtoti atgriezties. Jo Cēsis izbaudīt līdz galam vienā vai divās dienās nemaz nav iespējams. Uzņēmēja uzsver, ka šī brīža situācijā, kad būtisks ir izdzīvošanas jautājums, ir grūti domāt par biznesa attīstības perspektīvām. «Vecpilsētā esošā Rīgas iela un dzīvība uz tās ir stratēģiski svarīga Cēsīm. Saprotam un novērtējam, ka tā būs skaistāka un interesantāka pēc tam, kad ielas rekonstrukcija būs galā, bet tas prasa no esošajiem uzņēmumiem realitātē izpildīt praktiski neiespējamu misiju,» teic otra uzņēmuma līdzīpašniece Vineta Žamoidika. Protams, kultūras pasākumi veicina viesu pieplūdumu pilsētai, bet pašreizējā situācijā ar ielas rekonstrukcijas darbiem apmeklētāju skaits vecpilsētas uzņēmumos ir samazinājies. «Prieks par Cēsu tūrisma informācijas centra darbību un sadarbību, par Cēsu koncertzāles pienesumu pilsētai, par cēsnieces Gundegas Skudriņas darbu, kas ļauj kultūru, mākslu un viesmīlību Cēsīs parādīt vēl vairāk,» pozitīvo akcentē A. Oldermane-Vadzinaka.