Turpinot rubriku «Kā top?», kurā portāls Db.lv piedāvā ieskatīties Latvijas produktu ražošanas procesā, šonedēļ piedāvājam aplūkot, kā tiek vārītas ziepes Stenders ražotnē Mūkusalas ielā.
Stenders ziepju ražošanā vissarežģītākais ir radīt pareizo dizainu – ne vien ķermenim, bet arī acīm baudāmas ziepes. Turklāt ziepēm vajadzīgajā apjomā tiek pievienotas dažādas eļļas un krāsvielas, un rezultāts visvairāk ir atkarīgs no ziepju gatavošanas meistara prasmes, iepazīstinot ar ražošanas procesu, stāsta Stenders rāzošanas nodaļas vadītāja Līga Ozoliņa.
Lai ražotu vairāk nekā 30 ziepju veidus, atkarībā no sezonalitātes un pasūtījumu daudzuma Stenders ražotnē strādā no 40 līdz 60 cilvēkiem. Ziepju klāstā atrodamas ziepes ar sūklīti to viducī, kazas piena ziepes, ziepes rozes zieda formā u.c.
Ziepju pārdošana Latvijā no kopējā valstī pārdotā Stenders produkcijas apjoma, kura klāstā ir arī, piemēram, burbuļbumbas, ķermeņa zefīri, dušas želejas un ķermeņa eļļas, veido aptuveni 25%. Tikmēr NVS valstīs ziepes tiek pārdotas aptuveni 17% apjomā no visas produkcijas, bet Āzijā līdz 32% apjomā no kopējā pārdošanas apmēra, atsaucoties uz pērnā gada pārdošanas datiem, Db.lv stāstīja Stenders pārstāve Baiba Čipa-Ziemele.
Gada laikā kopumā tiek pārdoti nepilni 170 tūkstoši kilogramu ziepju.
Runājot par «ejošākajām ziepēm», pircēju mīlētākās ir greipfrūtu-cidoniju, rožu, kazas piena, kā arī dzērveņu ziepes, stāsta L. Ozoliņa, bet absolūtās līderes visos reģionos ir dzērveņu ziepes. Dažādos reģionos populāras ir dažādas ziepes, piemēram, Ķīnas tirgū ļoti iecienītas ir ziepes ar rožu aromātiem. Latvijas pircēji, līdzīgi kā patērētāji citos tirgos, jau vairāku gadu garumā lielākos pārdošanas apjomus nodrošina tieši greipfrūta un dzērveņu ziepēm.
Ir arī tādas ziepes, kuras pēc kāda laika izņem no apgrozības. «Ir tipiski, ka uzņēmums ievāc atsauksmes no veikaliem, no pārdevējām, uzzinot, ko jautā un domā klienti. Piemēram, pēc klientu pieprasījuma, tika ražotas banānu ziepes, tomēr galu galā tām nebija labi pārdošanas rezultāti, tādēļ pēc laika tās pazuda no veikalu plauktiem. Ir arī citi piemēri, kad, radot jaunu ziepju veidu, no esošā sortimenta tiek izņemtas mazāk pārdotās ziepes,» stāsta L. Ozoliņa, kas Stenders ziepes ražo jau no Stenders uzņēmuma izveidošanas brīža.
Ražošanā sākotnēji valdījusi sezonalitāte, ko visvairāk ietekmējuši Ziemassvētki, taču pašlaik sāk veidoties situācija, kad lieli pasūtījumi sāk veidot savus pieprasījuma «pīķus», kas paralēli Ziemassvētu laikam, sāk spēlēt savu lomu ražošanas noslodzē.
Patlaban lielākie noieta tirgi Stenders ziepēm ir tie, «kur visvairāk veikalu un lielākais tirgus», norāda B. Čipa-Ziemele. Līdz ar to pārdošanas apjoma ziņā eksporta līderos ir Ķīnas un Krievijas tirgus. Eksports nodrošina lielāko daļu Stenders ziepju pārdošanas apjomu, jo no 228 Stenders veikaliem tikai 20 atrodas Latvijā.
Stenders, kas pašlaik ražo daudzus ķermeņa kopšanas produktus, savu darbību sāka ar eksperimentu tirdzniecības centrā, kur tika pārdotas no ārvalstīm ievestas ziepes. «Sākumā cilvēki gāja garām un nesaprata, kas tas ir, jo ziepes iepriekš bija redzētas tikai sagrieztas gabaliņos, bet Stenders to pārdeva, griežot no liela gabala ziepes nost turpat veikalā. Tad sekoja ļoti aktīvs pārdošanas un skaidrošanas darbs. Pārdevēji stāstīja, kas tas ir, un cilvēkiem ziepes tik ļoti iepatikās, ka Ziemassvētkos tika izpirkti tukši plaukti,» atceras L. Ozoliņa. Tad Stenders īpašnieki saprata, ka «šim biznesam ir perspektīva, un lēma, ka vajag ražot pašiem». Tolaik «internets bija pilns ar informāciju par ziepju ražošanu».
Sākumā ražošana notika ļoti mazos apmēros nelielā ražotnē Berģos, un ziepes ražoja bez reaktora – tās tapa katliņos, ūdens peldē, līdzīgi kā konditorejā. Tolaik arī tika eksperimentēts ar ziepju izskatu, ar to, kādas piedevas pievienot utt., stāsta L. Ozoliņa. Pašlaik ražošanas telpu platība ir 1500 m2. «Redzēt, kā uzņēmums izaudzis no darba vienā telpā, kurā gan tiek vārītas ziepes, gan rakstītas pavadzīmes, līdz uzņēmumam, kas izvietots telpās vairākos stāvos, ir ļoti vērtīga pieredze,» viņa stāsta.
Db.lv bija pirmie mediju pārstāvji Stenders vēsturē, kas iepazīstināti ar ražošanas procesu klātienē.
#1/40
Stenders ziepju ražošana sākas reaktoros, kur tiek kausēta gatavā ziepju masa. Masai ir jābūt šķidrai. «Nav noslēpums, ka Stenders izmanto gatavu ziepju bāzi,» ražošanas procesa sākumu Db.lv apraksta ražošanas nodaļas vadītāja Līga Ozoliņa. No kurienes tiek iepirkta ziepju masa, l. Ozoliņa gan neatklāj. «Mēs ziepēm iedodam šo skaisto izskatu, pievienotās izejvielas, kuras dod, piemēram, smaržu, pievienojam, piemēram, bāzes eļļas, kas dod mīkstinošu vai mitrinošu efektu,» stāsta L. Ozoliņa.
#2/40
Daudzas iekārtas uzņēmumā Stenders ir paredzētas nevis speciāli ziepju un bumbu ražošanai, bet gan pārtikas ražošanai, tādēļ tās ir jāpielāgo Stenders vajadzībām. Dažas iekārtas tiek speciāli konstruētas un izveidotas.
#3/40
Ziepju pamatmasas sastāvs ir virsmas aktīvo un mitrinošo vielu kombinācija, kas nodrošina produkta pamatfunkciju – maigo mazgāšanu, stāsta B. Čipa-Ziemele. Katram ziepju veidam ir savas piedevas, kas padara to unikālu. Tās ir eļļas, krēms, ēteriskās eļļas, skrubējošās vielas, sausie augi.
#4/40
Ziepju ražošanas meistare maisa ziepju masu. Šis posms - dizaina veidošana - ir pats sarežģītākais ražošanas procesā. Ziepju krāsa tiek panākta, pievienojot krāsvielu, savukārt, vērtējot pēc sastāva, abu krāsu masas ir vienādas. «Izejvielas ir vienādas, un efekts tiek panākts tikai ar krāsām,» norāda L. Ozoliņa.
#5/40
«Lai radītu šādas ziepes, ir jābūt divu krāsu masai – viena ir šķidrāka, bet otra – biezāka. Tad svarīga ir meistarība izjust šo masu, jo tā dziestot kļūst arvien biezāka, un tad jāmaisa masa tā, lai divas krāsas skaisti saplūst un izveido šos «mākoņus». Meistaram jāveido ziepju dizains tā, lai abu krāsu masas nesaplūst par daudz, kā arī – lai tās nav par biezu,» stāsta ražošanas nodaļas vadītāja.
#7/40
Sajauktā ziepju masa tiek ielieta traukos, kur ziepēm ir jāsacietē.
#11/40
No ziepju ražošanas sākuma līdz tās ir gatavas pārdošanai paiet divas diennaktis, turklāt viena diennakts laika ir vajadzīga, lai ziepes atdzistu. Pēc tam tās var ņemt ārā no traukiem un fasēt.
#15/40
Stenders gatavajai ziepju masai pievieno dažādas piedevas, piemēram, krāsvielas un eļļas, kas ziepēm piešķir to specifiskās īpašības.
#23/40
Ir gan grūtāk veidojamas, gan vieglāk veidojamas ziepes. Sarežģītākais ir radīt dizainu.
#24/40
Gadā šajā ražotnē tiek saražotas aptuveni 170 tonnas ziepju.
#26/40
Šajā ražotnes daļā top ziepes ar rozītēm. Katrs ziediņš tiek izveidots no ziepju strēmelītēm, kas tiek salocīta vajadzīgajā formā ar rokām. Pasaules tirgū visbiežāk šādas ziepes ražo, ziediņu atlejot formē, tādēļ Stenders šajā ziņā atšķiras. Attēlā gan redzama citu ziepju ar Stenders logo ražošana
#28/40
Vienu rozīti meistares var izlocīt aptuveni desmit sekunžu laikā. Dienā, kad ražotnē viesojās Db.lv, rozītes gan netika locītas, un meistares lēja ziepes, kurām iekšā ir Stenders logo.
#29/40
Dienā tiek saražoti no 50 – 70 kilogrami šādu ziepju. Arī šīm ziepēm vajadzīgs atdzist vienu diennakti.
#30/40
Ziepju griešana mazākos gabaliņos notiek veikalā uz vietas. L. Ozoliņa uzskata, ka apkalpošana un pārdevēju darbs veikalos bija daļa no Stenders veiksmes stāsta.
#33/40
Ziepes ar lufas sūklīti viducī. Lufa ir Āzijas augs, kas ir līdzīgs Latvijā augošajiem gurķiem. Augu izmanto arī pārtikā, līdzīgi kā Latvijā kabaci, tomēr pārsvarā to izmanto tieši kā švammi. Sūklītis tiek radīts, augu izkaltējot un noņemot ārējo kārtu.
#37/40
Nākamās ziepes, ko Stenders grasās laist tirgū, ir peoniju un lavandas skrubja ziepes. Attēlā - sirsniņas formas un kazas piena ziepītes
#38/40
Ziepju atlikumi tiek atdoti labdarībā. Pat atlikumiem uzskatāmas tās ziepes, kuras vizuālu apsvērumu dēļ nevar izveidot atbilstoši standartiem, savukārt sastāva ziņā šīs ziepes neatšķiras no veikalā pārdotajām.