Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta 24.novembrī, atkārtoti apelācijas kārtībā vērtējot SIA Olaines ķīmiskā rūpnīca Biolars prasības lietu pret zinātniekiem par patenta atzīšanu par spēkā neesošu, prasību noraidīja, informē AT.

Pilns tiesas spriedums tiks sagatavots 9.decembrī un pēc šī datuma lietas dalībnieki to 30 dienu laikā varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā AT Civillietu departamentā.

AT Civillietu departaments pērn martā atcēla AT Civillietu tiesu palātas spriedumu, ar kuru bija noraidīta rūpnīcas "Biolars" prasība pret zinātniekiem par pelējuma sēnes celma patenta atzīšanu par spēkā neesošu. Kasācijas instances tiesa spriedumā atzina, ka apelācijas instances tiesas secinājums par apstrīdētā patenta atbilstību Patentu likuma noteikumiem nav balstīts uz nodibināto apstākļu, kuriem var būt nozīme lietā, pilnīgu un objektīvu izvērtējumu, norādot, ka tiesai jāizvērtē apelācijas tiesvedības procesuālajā stadijā iegūtais jaunais pierādījums – Patentu valdes atzinums un tajā izteiktie secinājumi.

Izgudrotājs un 40 patentu turētājs Alans Amrons ir kļuvis pasaulslavens līdz ar pieteikumu, ka visiem zināmās līmlapiņas ir viņa ideja. Jaunākā viņa ideja ir izveidot Latvijā uz radošumu, izgudrojumiem un praktiskām zināšanām vērstu akadēmisku kursu, kuru kā progresīvu izglītības modeli varētu pārņemt citur pasaulē.

Fragments no laikrakstā Dienas Bizness publicētās intervijas:

Vai jūs saņemat kādu honorāru no Post-it tirdzniecības?

Nē, man 1997. gadā bija izlīgums ar Post-it ražotāju 3M, un viņi man par manām tiesībām samaksāja. Tas bija vienreizējs maksājums.

Bet jūs šogad esat iesūdzējis 3M par jūsu tiesību pārkāpumu?

Jā, par 400 milj. dolāru. Bet tiesnesis caurskatīja mūsu 1997. gada izlīgumu un secināja, ka tas, par ko es viņus iesūdzēju tagad, ir tas pats, par ko mums ir izlīgums. Attiecīgi tiesnesis pat nenoraidīja prasību, bet anulēja. Proti, man vajadzētu viņus iesūdzēt par līguma nepildīšanu, bet es to negribēju, jo ir visai sarežģīti uzvarēt lietā par 1997. gada līguma nepildīšanu.

Burtiski dažu dienu laikā ziņa par dizainera Kaspara Jursona radīto vīriešu pisuāru savienojumā ar izlietni STAND aplidoja gandrīz visu pasauli.

Ideja un produkts ir radīti pirms krietna laika, taču dažādu iemeslu dēļ šis produkts vēl nav iekarojis savu vietu zem saules. Taču veiksmīgas sakritības dēļ šobrīd par to ir uzzinājuši daudzi arī otrpus okeāniem. Jaunais dizainers Kaspars Jursons nav speciāli reklamējis savu pisuāru, pazīstamība atnākusi negaidīti.

Pašam par lielu pārsteigumu vienā dienā e-pastu pārpludinājušas vēstules no dažādu valstu medijiem, kuri lūguši sniegt vairāk informācijas par viņa radīto priekšmetu. Sākumā Kaspars juties samulsis no pēkšņās popularitātes un sācis interesēties, no kurienes tam visam «aug kājas».

Primekss grupas uzņēmums AS Primeteh ir vērsies tiesā pret diviem būvniecības uzņēmumiem par AS Primeteh patentētā izgudrojuma - kompozītbetona sastāva prettiesisku izmantošanu noliktavas grīdas būvniecībā objektā Rīgā, Ulbrokas ielā, informē Sorainen Latvijas biroja partneris, zvērināts advokāts Andris Tauriņš.

AS Primeteh ir Latvijas un Eiropas patentu īpašnieks izgudrojumam kompozītbetona sastāva grīdu un pamata plātņu ieklāšanai, kas ļauj ieklāt sevišķi plānas bezšuvju grīdas, kas saglabā tādu pašu slodzes nestspēju kā tradicionālās grīdas.

Kopumā visā pasaulē Primekss izgudrojums ir patentēts 47 dažādās pasaules valstīs, tostarp Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Ķīnā, Indijā un citviet.

Uzzinot, ka objekta Ulbrokas ielā 48 būvniecībā, iespējams, tiek izmantots AS Primeteh patentētais izgudrojums, AS Primeteh vērsās tiesā ar lūgumu noteikt pagaidu aizsardzības līdzekli pirms prasības celšanas - aizliegumu diviem būvniecības uzņēmumiem sniegt pakalpojumus, kas ietver kompozītbetona grīdas vai bezšuvju grīdas ieklāšanu, tostarp minētajā objektā.

2009. gadā Satoši Nakamoto izgudroja Bitcoin ar mērķi radīt decentralizētu digitālo valūtu jeb tādu valūtu, kuru neizmanto bankas. Nakamoto izgudrojums sāka gūt reālo monetāro vērtību 2010. gadā, kad par 10 tūkst. Bitcoin varēja iegādāties picu. Šobrīd viens Bitcoin ir vērts 4500 ASV dolāru, kas nozīmē, ka pirms septiņiem gadiem nopirktā pica šobrīd maksātu 45 milj. dolāru.

Jutos apmulsis, dzirdot par visām digitālajām valūtām – Bitcoin, Ethereum, Litecoin un blockchain, tāpēc lūkoju par to painteresēties sīkāk. Uz sarunu aicināju Janu Peteru Jansenu, Coinweb izgudrotāju.

Mazliet par šīs jomas terminiem. Kriptovalūta ir digitāla valūta, kas radīta ar tiem pašiem principiem kā Bitcoin. Šobrīd ir simtiem alternatīvu kriptovalūtu, bet tikai dažas var patiešām reāli izmantot. Blockchain ir digitāla valūtu virsgrāmata, kurā tiek ierakstīti visi darījumi ar bitcoin, litecoin, ethereum vai citām valūtām. Šīs transakcijas tiek parādītas hronoloģiski un publiski. Lielie Bitcoin panākumi ir devuši iespēju ieraudzīt arī tā nepilnības. Bitcoin valūtai ir maksimālā šobrīd iespējamā jauda – septiņas transakcijas sekundē (tps). Tas ir nekas, ja salīdzina ar VISA sistēmas jaudu – 2000 tps. Jebkādi centieni palielināt Bitcoin jaudu ir beigušies ar neveiksmi. Padarīt Bitcoin par vērienīgāku sistēmu ir tehnisks izaicinājums, taču daudz grūtāk ir panākt vienošanos kopienā par kādu no Bitcoin jaudas palielināšanas priekšlikumiem. Ņemot vērā relatīvi zemo Bitcoin transakciju jaudu sekundē, darījumi ar Bitcoin ir kļuvuši diezgan dārgi. Reizēm par transakciju nākas maksāt trīs, četrus vai pat piecus eiro par parastu pārskaitījumu. Liela daļa neapmierināto lietotāju ir sākuši izmantot konkurējošās kriptovalūtas – Ethereum un Litecoin.

Tabakas lietošanai ir tūkstošiem gadu sena vēsture. Neskatoties uz to, ka smēķēšanas kaitīgā ietekme ir vispārzināma, daudzi joprojām turpina smēķēt – pasaulē ir vairāk nekā miljards dažādu tabakas produktu patērētāju, no kuriem lielākā daļa smēķē cigaretes.

Pasaules veselības organizācija prognozē, ka turpmākajos gados smēķētāju skaits būtiski nemainīsies. Tostarp pasaulē kopumā no smēķēšanas radītām saslimšanām ik gadu mirst aptuveni 8 miljoni cilvēku.

Cilvēki turpina smēķēt dēļ nikotīna, ko satur tabakas lapas. Tomēr ne visi zina, ka galveno smēķēšanas kaitējumu rada nevis nikotīns, bet gan ķīmiskās vielas, kas rodas tabakas dedzināšanas rezultātā. Tāpēc, lai mazinātu cigarešu smēķēšanas radīto kaitējumu, pēdējās desmitgadēs gan zinātnieki, gan nozare ir pievērsusies jaunu, potenciāli mazāk kaitīgu risinājumu radīšanai, kas pamazām aizstās cigaretes. Pati tabakas nozare pamazām mainās, un tās vadošie uzņēmumi runā pat par cigarešu ēras norietu, paužot pārliecību, ka cigaretes aizstās jaunās bezdūmu alternatīvas. Un tam ir pamatojums – ar katru gadu visā pasaulē palielinās to smēķētāju skaits, kuri atsakās no tradicionālajām cigaretēm un pāriet uz alternatīviem bezdūmu produktiem.

Lai ātrāk un tehniski pareizāk iemācītu studentus peldēt, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas asociētais profesors Imants Upītis izgudrojis enkurveida trenažieri

Ideja par palīglīdzekli I. Upītim radusies, mācot peldēt studentus. «Cilvēki uz augstskolu atnāk ar dažādām peldēšanas iemaņām. Ir tādi, kas neprot nemaz peldēt vai prot ļoti vāji. Mums viņi ir jāiemāca - bez tā akadēmiju nevar pabeigt. Kā var būt sporta speciālists, kas neprot peldēt!?

Ko nozīmē iemācīties ātrāk? Pasniedzējs uzsver, ka pirmām kārtām jābūt skaidrībai, kā tiek definēta peldētprasme - vai tie ir divi metri, nopeldēti uz muguras, vai 25 metri - brasā. «Es uzskatu, ka cilvēkam būtu jāspēj nopeldēt 200 metrus un ne uz muguras, bet gan brasā vai kraulā. Obligāti, lai katrā ciklā galva būtu iegremdēta ūdenī,» I. Upītim ir diezgan augsti kritēriji.

Atrast kvalificētu un profesionālu darbinieku ir sarežģīti jebkurā profesijā, arī IT joma nav izņēmums šajā ziņā

Tādēļ aizvien populārāka kļūst uzņēmēju politika savus nākamos darbiniekus meklēt studentu pulkā, kad sadarbībā ar mācību iestādēm uzņēmumi studentiem piedāvā prakses iespējas reālā darbā.

«Mūsu īstenotā politika ir vienkārša – potenciālos nākamos darbiniekus uzlūkojam vēl studiju laikā, kad piedāvājam viņiem iespēju iziet reālu darba praksi pie mums Tildē. Mūsu speciālisti rada valodu tehnoloģijas, faktiski tā ir datorlingvistika, kurā apvienota vajadzība pēc tehnoloģiju un valodu zināšanām,» stāsta vadošā tehnoloģiju lokalizācijas uzņēmuma SIA Tilde personāla direktors Aksels Minders, piebilstot, ka līdz ar to arī uzņēmumam ir daudz specifiskākas prasības par potenciālo darbinieku zināšanām, nekā citiem IT jomā strādājošajiem uzņēmumiem. «Lai arī augstskolas sagatavo labus speciālistus, tomēr katram uzņēmumam ir sava specifika, ko darbinieks var apgūt, jau strādājot uz vietas. Mēs no studentu vidus konkursa kārtībā izraugāmies mums atbilstošākos jauniešus, kuri tad sāk ar praksi pie mums. Šis faktors ir būtisks, lai mēs jau sākotnēji saprastu, vai darbības joma studentam ir interesanta un vai praksē pavadītais laiks būs izaugsmi un profesionālo kvalifikāciju veicinošs. Gadījumā, ja abpusējā sadarbība ir veiksmīga un saprotam, ka vēlētos to turpināt, mēs studentam piedāvājam sākotnēji strādāt nepilnu darba laiku kā pilntiesīgam darbiniekam, lai viņš var pabeigt studijas un jau pēc tam nākt strādāt Tildē pilnu darba laiku,» stāsta A. Minders, norādot, ka parasti 80–90% no prakses studentiem pēc augstskolas beigšanas arī paliek strādāt uzņēmumā.

Līdz ar gaidāmajiem jaunajiem regulējumiem klientu digitālai autentifikācijai, kas vēl vairāk ierobežos kodu karšu lietošanas iespējas, Swedbank uzsāk pakāpenisku pāreju no kodu kartēm «uz citiem mūsdienīgiem līdzekļiem». Pāreja noslēgsies 2019.gada septembrī, un tās laikā klienti saņemšot atbalstu piemērotāko alternatīvu ieguvei.

Kopš pagājušā gada Swedbank klientiem ir pieejama alternatīva Smart-ID, kuru gada laikā sākuši lietot aptuveni 195 000 klientu. Savukārt tiem klientiem, kuriem vēl nav viedierīču Smart-ID lietošanai, banka piedāvāšot atbalstu pārejai uz kodu kalkulatoriem.

2019.gada 14.septembrī stājas spēkā Eiropas Savienības komisijas deleģētā regula 2018/389 attiecībā uz tehniskajiem standartiem par drošu lietotāja autentificēšanu. Tā vēl vairāk pastiprina prasības internetbankas kodu karšu lietošanai, līdz ar to turpmākā to lietošanas pieredze kļūtu ļoti apgrūtinoša un neērta, skaidro kredītiestāde.

Piemēram, uz kodu kartes attēlotie kodi nav dinamiski, proti, tie atkārtojas, ir attēloti vienuviet. Citi autentifikācijas līdzekļi kā Smart-ID un kodu kalkulators nodrošina mainīgos jeb katru reizi citus kodus.

«Kompānija Microsoft man nepasūtīja, lai izveidoju papildinātās realitātes brilles HoloLens, man neteica: Aleks, ej un izdomā HoloLens,. Pie šī izgudrojuma strādāja vesela cilvēku komanda 10 gadus, tādēļ es uzskatu, ka tā ir mūsu kopīgā ideja,» sarunā ar DB saka papildinātās realitātes briļļu izgudrotājs Aleks Kipmans.

Aleks dzimis Brazīlijā, un Microsoft strādā jau 16 gadus, un pēdējos 10 gadus saistīts ar mākslīgā intelekta tehnoloģiju un papildinātās realitātes projektiem. «Šie projekti ir saistīti viens ar otru – mākslīgais intelekts un HoloLens. Var teikt, ka šim darbam esmu veltījis pēdējos 10 savas dzīves gadus,» uzsver Aleks. «Mākslīgā intelekta izgudrojumi var aizņemt visu dzīvi, tā nav viena ideja vai izgudrojums, tas ir vesels, sarežģīts komplekss. Ja vēlies izgudrot hologrammu vai kādu produktu, ko uzvilkt galvā – tā ir viena ideja. Mēs drīzāk domājam un strādājam pie tā, kā attīstīt mākslīgo intelektu un vienlaicīgi radām produktus.»

Viņš uzskata, ka aiz izgudrojuma vienmēr stāv komanda. «Uzdevumi, kas jārisina inovatoriem, vienmēr ir ļoti sarežģīti, un es neticu, ka ar tiem spēj tikt galā viens cilvēks. Vienmēr pastāv atšķirība starp inženieriju un zinātni. Inženieri vienmēr domā par inovāciju pielietošanu. Es esmu inženieris, un es nekad nedomāju par izgudrojumu tikai izgudrojuma pēc,» viņš uzsver.

Saikne starp zinātniekiem un uzņēmējiem beidzamajos gados ir uzlabojusies, tomēr platforma, kur abas puses var satikties, vēl nav pietiekami stabila.

Latvijā komercializācija nesokas tik labi, cik varētu, uzskata daudzi nozares pārstāvji.

Lai izgudrojums tiktu komercializēts, tas ir jāiepako komersantam saprotamā un pievilcīgā veidā, norāda speciālisti. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, nesen notikušajā konferencē par inovācijām un intelektuālo īpašumu norādīja, ka vājākie posmi šajā sistēmā ir spēja absorbēt idejas, inovāciju radīšana izglītības sistēmā, pieprasījums pēc inovācijām un atdeve no inovācijām.

Viņš uzsvēra, ka daudz kas no inovāciju rezultātiem netiek komercializēts un ka sadarbība starp biznesu un zinātniekiem ir jāuzlabo. Pašlaik tā notiekot galvenokārt ar kompetences centru un tehnoloģiju pārneses punktu starpniecību.

Pasaulē jumtu apzaļumošanu atbalsta un veicina valsts

Zaļie jumti, ar to saprotot nevis jumta seguma krāsu, bet gan jumtu ar veģetāciju, no ekoutopijas pārvēršas ekorisinājumā. Kaut gan tas nav nekāds mūslaiku izgudrojums (atcerēsimies velēnu jumtus), tomēr tieši tagad, kad zaļš jumts vairs nav tikai apsēstu vides aktīvistu privilēģija, bet gūst arvien plašāku varas institūciju atbalstu, tie piedzīvo savu renesansi.

Tā pērn Francijā pieņemtais likums nosaka, ka industriālajās zonās katras jaunceltnes jumtam ir jābūt daļēji segtam ar augiem vai saules bateriju paneļiem. Parlamenta apstiprinātā versija gan ir krietni maigāka par vides aktīvistu ieteikto, ka jebkuras jaunceltnes – vai tā ir komerciāla vai privāta būve – jumtam ir jābūt 100% zaļam. Toronto līdzīgu lēmumu pieņēma pirms septiņiem gadiem. Ņujorkā nav likuma, bet zaļos jumtus atbalsta ar nodokļu atlaidēm namīpašniekiem un projektu attīstītājiem, pašvaldības subsīdijām un vienkāršu cilvēku entuziasmu.

«Man sacīja, ka neviens pasaulē nespēj izgudrot mākslīgo zirnekļu tīklu – zirnekļu zīdu. Un tas man kļuva par zinātnisku izaicinājumu,» intervijā DB stāsta biofiziķis Tomass Šaibels no Vācijas – Eiropas patentu iestādes rīkotā konkursa «Gada izgudrotājs» finālists.

Tomass, kuru dēvē par «cilvēku-zirnekli,» spēja rūpnieciskā mērogā sintezēt spēcīgu olbaltumvielu, kas līdzīga zirnekļa diega materiālam. Zirnekļu zīds ir viens no visizturīgākajiem materiāliem pasaulē, tas ir piecas reizes spēcīgāks nekā tērauds. Lai to pārrautu, nepieciešams daudz enerģijas.

T. Šaibels spēka mākslīgi nokopēt dabas brīnumu, tam izmantojot zirnekļa zarnu materiālu ar modificētu genomu, kas ieprogrammēts tā, lai spētu ražot zirnekļa zīda proteīnus. No iegūtā diega tiek ražoti īpaši spēcīgi zīda pavedieni. Saskaņā ar Šaibela teikto, šķiedru ražošana aizņēma 10 gadus.

T. Šaibela izgudrojums paver pilnīgi jaunas iespējas medicīnas preču, tekstilmateriālu, kosmētikas un citu produktu ražošanā. Mākslīgais zīds jau tiek izmantots progresīvu medicīnas implantu un pat supervieglu sporta apavu ražošanā.

Kāds netālu no Pekinas dzīvojošs Ķīnas fermeris Liu Kidžans (Liu Qiyuan) izgudrojis speciālas glābšanas lodes, kurām dots nosaukums Noasa šķirsts un kuras paredzētas izmantot dabas katastrofu gadījumos, vēsta Telegrpah.

L. Kidžans veidojis gan speciālo glābšanās ložu dizainu, gan pats piedalās to būvēšanas procesā.

Ķīnas fermera veidotais Noasa šķirsts sastāv no tēraida rāmja, kam apkārt izveidots stikla šķiedras korpuss.

L. Kidžans cer, ka viņa izgudrojums varētu pievērst valdības departamentu un starptautisko organizāciju uzmanību, kas varētu glābsānās lodes iegādāties, lai tās izmantotu zemestrīču un cunami gadījumos.

Ķīnas zemnieki atšķiras no zemniekiem citviet pasaulē, jo nereti tie nodarbojas ar dāžadu izgudrojumu attīstīšanu - pat zemūdenes un lidmašīnas.

Šajā vasarā pa Latvijas ceļiem un neceļiem sācis ripot pirmais Liepājā radītais elektrodēlis Landboard City, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Aizraušanās ar landbordu jeb «zemes dēli» rosinājusi brāļus Kozlovskus piesaistīt pāris draugu un nodibināt uzņēmumu, kas projektējis un izgatavojis Latvijā pirmo ar elektromotoru aprīkoto, pašbalansējošo braucamo dēli. Izgudrojums strauji radījis interesi gan pieredzējušu «dēļotāju», gan iesācēju vidū. Nākotnes sapnis puišiem ir attīstīt elektrodēli par profesionāla sporta inventāru.

«Jau apmēram 15 gadu mana aizraušanās ir dēļošana, mani piesaista jebkādi dēļi – īpaši snovbords, kaitbords, veikbords. Katru gadu braucu uz kalniem, dēļoju tepat, Liepājā. Taču ir brīdis, kad nevari aizbraukt uz kalniem, kad Latvijā nav sniega, kad nav vēja, kad kaitina tas, ka pa grantēto ielu, uz kuras dzīvoju, var pārvietoties tikai ar velosipēdu,» par biznesa idejas dzimšanu stāsta tās autors Jānis Kozlovskis, kura pamatdarbs ir reklāmas un dizaina jomā.

Filipīnu izgudrotājs prezentējis dronu, kas spēj pārvadāt pasažierus, tādējādi iezīmējot nākotnes transporta jomas tendences, raksta Reuters.

Bijušais dejotājs un filmētājs Kikzs Mendiola pats izmēģinājis vairāku minūšu ilgu lidojumu dronā, kurš var pārvadāt vienu pasažieri un kura darbības pamatā ir multikoptera tehnoloģija, kas lielākoties tiek izmantota līdz šim izmantotajos dronos.

«Tas bija lieliski,» viņš sacījis Reuters pēc pirmā publiskā testa. «Viss smagais darbs atmaksājās, un viss darbojās perfekti.»

Izgudrojums, kura nosaukums ir Koncepto Milenya, spēj lidot 6,1 metra augstumā, sasniedzot 60 kilometru stundā. Pirmais lidojums ilga nedaudz vairāk kā 10 minūtes. Transportlīdzeklis darbojas ar sešiem litija-jona akumulatoriem. Drons spēj pacelt līdz pat 100 kilogramiem.

Izgudrotājs stāstīja, ka ilgu laiku aizņēma tieši investīciju iegūšana.

Normans Jozefs Vudlands, kurš līdzdarbojās svītrkoda radīšanā, miris savās mājās Ņūdžersijā, ASV 91 gada vecumā, ziņo BBC.

Vudlands kopā ar augstskolas biedru Bernardu Silveru 1940. gadā izveidoja tagad visuresošo svītru sistēmu.

Sistēma tika patentēts ASV 1952. gadā. Patents vēlāk tika pārdots tikai par 15 tūkstošiem ASV dolāru. Tiek lēsts, ka mūsdienu svītrkods katru dienu tiek skenēts vairāk nekā piecus miljardus reižu.

Vudlands miris svētdien, viņa meita pastāstījusi New York Times.

Lielākais no Apple telefoniem iPhone 7 Plus ieguvis ūdensizturīgu korpusu un duālo kameru

Jau trešo gadu pēc kārtas Apple savas produkcijas cienītājus aplaimo ar diviem iPhone modeļiem vienlaikus. Un, ja iepriekšējos divos gados tie atšķīrās faktiski tikai ar ekrāna izmēru un izšķirtspēju, tad iPhone 7 Plus ir ieguvis izteiktāku identitāti. Duālās fotokameras dēļ tas tiek rekomendēts ne vien lielu ierīču, bet arī fotografēšanas cienītājiem.

Divu kameru sistēma ir patiešām interesants izgudrojums un noteikti vēl vairāk spodrinātu Apple inovatoru slavu, ja vien naskie aziāti nebūtu aizsteigušies priekšā. Februārī LG pamanījās «izšaut» savu divu lēcu G5, un pēc pāris mēnešiem tam sekoja Huawei ar P9. Lai gan katra ražotāja pieeja divu lēcu lietojumā atšķiras, nevar noliegt, ka pusgadu vēlāk prezentētais 7 Plus vairs neizskatās revolucionārs.

Simts gados kopš neatkarīgas valsts izveidošanas Latvijai bijis iemesls lepoties ar izciliem ķīmiķiem, biologiem, inženieriem un viņu spīdošajiem izgudrojumiem. To vidū ir medikamenti, kosmosa un informācijas tehnoloģiju risinājumi. Tomēr dižākais izgudrojums Latvijā ir VEF Minox fotoaparāts – vismaz tā uzskata šodienas tehnoloģiju nozares līderi.

Aicināti nosaukt trīs izcilākos Latvijas teritorijā kopš 1918.gada tapušos izgudrojumus, viņi kā pirmo piemin tieši Valtera Capa leģendāro fotokameru, kas savulaik izraisīja apvērsumu fotografēšanas pasaulē.

Juris Binde, Latvijas Mobilā Telefona prezidents

Konstruktora Valtera Capa radītais miniatūrais fotoaparāts Minox, šķiet, ir zināmākais no Latvijas izgudrojumiem. Savā laikā tas bija unikāls ar mazo izmēru un augsto fotogrāfijas kvalitāti un tika dēvēts par «spiegu kameru». Minox fotoaparātus no 1938. līdz 1943. gadam ražoja Valsts Elektrotehniskajā fabrikā (VEF), bet pēc 2. pasaules kara Vācijā tika nodibināta rūpnīca Minox GmbH. Minox ir zināmākais, bet ne vienīgais inovatīvais produkts, kas saistās ar VEF vārdu un spilgti iemieso tā inovāciju garu, ko šodien pārmanto no VEF saknēm izaugušais Latvijas Mobilais Telefons.

Izraēlietis Izars Gafni nolēmis no jauna izgudrot velosipēdu – iztērējot tikai deviņus ASV dolārus, viņš radījis videi draudzīgu un izturīgu divriteni. Lai izgudrojums varētu nonākt pie plašāka cilvēku skaita, interneta vietnē Indiegogo uzsākta ziedojumu vākšanas kampaņa.

Velosipēds, kuram vēl nav izdomāts nosaukums, tapis izmantojot pārstrādātu kartonu, plastmasas pudeles un vecas riepas. Braucamrīks ir pietiekami izturīgs, lai noturētu par sevi divdesmit reizes smagāku braucēju. Lai gan prototipa izveidošana izmaksājusi nelielu naudas summu, sērijveida ražošanai esot nepieciešami divi miljoni ASV dolāru, kurus iecerēts savākt ar ziedojumu palīdzību.

Izraēlietis iecerējis, ka velosipēdu varētu izmantot nabadzīgo pasaules valstu iedzīvotāji. Braucamrīku, piemēram, Āfrikā varētu ne tikai pārdot, bet arī ražot uz vietas, tādējādi nodrošinot ar darbu vietējos iedzīvotājus, bet ražotnes veidošanā nav nepieciešami lieli ieguldījumi. Velosipēda radītājs arī uzsver, ka divriteņa ražošanas process ir vienkāršs un tā laikā netiek piesārņota apkārtējā vide. Ziedojot Indiegogo vietnē 290 ASV dolārus iespējams tikt pie pirmajiem velosipēdiem.

Ar Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma pieņemšanu tiek apliecināts, ka šī joma ir valstiski svarīga, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Jaunuzņēmums jeb startup ir kompānija, kas mērķē uz globālu biznesu, un tā fokuss ir attīstīt uzņēmējdarbību starptautiskā mērogā. Tam svarīgs ir īpašs regulējums. Pirmais solis startup ekosistēmas attīstībā ir teju kā pieņemtais likums, bet turpmākajos plānos ir vienkāršot uzņēmuma likvidācijas procesu, ieviest iespēju uzņēmuma darbiniekiem tikt pie SIA kapitāldaļām utt., DB stāsta Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko.

Fragments no intervijas

Kāds ir Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma mērķis?

Bija Mikrouzņēmumu nodokļa likums, kas, manuprāt, bija labs. Veidojot mikrouzņēmumu nodokļa likumu, bija doma aktivizēt cilvēkus iesaistīties biznesā, bet atsevišķas lietas padarīja to izmantojamu nodokļu shēmā. Tā lielais pluss bija tas, ka bija zināms, kas tur nestrādā. To labi izmantojuši igauņi, faktiski nokopējot to, kas strādā, un atmetot to, kas nestrādā. Strādājot pie idejām, ko darīt ar mikrouzņēmumu likumu, noskaidrojās, ka uzņēmējdarbības uzsācēji ir divas lielas grupas, kas kardināli atšķiras. Viena daļa no tiem ir pavisam nelieli uzņēmēji, kam pašiem nodarboties ar grāmatvedību un maksāt nodokļus ir pārāk dārgi, un arī iekasēt nodokļus no viņiem VID ir neefektīvi – izmaksas ir lielākas nekā iekasētie nodokļi. Tie ir dzīvesstila uzņēmēji – nelieli uzņēmēji, kas nodarbina sevi un vēl dažus cilvēkus. Uzņēmums parasti cenšas pēc iespējas ātrāk nonākt tirgū un lēnā garā augt. Klasisks piemērs ir frizētava laukos vai sukāžu ražotājs. Uzņēmuma izmaksas mainās proporcionāli pārdošana apjomiem – sākumā ir mazi ienākumi un izdevumi, bet pakāpeniski rodas vajadzība investēt iekārtās, iekarot jaunus tirgus utt. Peļņa aug, bet proporcionāli pārdošanas apjomam. Šiem uzņēmējiem pirmajā gadā nonākt pie pārdošanas ir grūti, tāpēc visa nauda, kas samaksāta nodokļos, tiek izvilkta no savas kabatas. Šo naudu labāk būtu ieguldīt attīstībā. Pirmais gads parasti nav kritisks valstij, bet ir kritisks uzņēmējam. Nākamā gada jūnijā tiks piedāvāti risinājumi tieši šiem uzņēmējiem.

Kā līdz galam nepiepildītu plīša izstrādājumu padarīt par kulturālu fenomenu?

«Man patīk, ka viņām ir spīdīgas acis. Viņas arī izskatās mīļas. Un viņām ir dzimšanas dienas,» tā par Ty mīkstajām rotaļlietām izsakās desmit gadus vecā Māra. Katru vakaru sev līdzās viņa izgulda 14 lielākas un mazākas košas un ne tik košas plīša mantas, un katru reizi, kad viņai ir iespēja izvēlēties rotaļlietu veikalā kaut ko jaunu nopirkt, viņai grūti neizvēlēties vēl vienu «mīļumu», jo tur vienmēr ir kāda jauna: šomēnes neonrozā pūdelis, nākammēnes – lillā delfīns, vēl pēc mēneša – pūce visās varavīksnes krāsās.

Māra nav vienīgā, kurai patīk amerikāņu rotaļlietu ražotāja Ty mīkstās spēļmantas ar oficiālo nosaukumu Beanie Boo. Kaut, iespējams, pirmais histēriskais vilnis ir garām (mūsdienās pieprasījums pēc spēļmantām, ar retiem izņēmumiem, ir viļņveidīgs – pēkšņi to vajag visiem un pēc kāda laika – gandrīz nevienam), tomēr košās mantas ar spīguļojošajām acīm vēl joprojām ir populāras. Tās gan nevar sacensties popularitātē ar savām priekšgājējām Beanie Babies.

Godātā redakcija,jaukais laiciņš atnācis reizē ar publisku atjautu, ka šai Saeimai jābalso par virkni augstu, svarīgu un pat ļoti svarīgu amatpersonu,kuru amata pilnvaras beigsies visai pārskatāmā nākotnē.

Pirms Jāņiem atrisināsies jau uzsāktais jampadracis ap zobārstu un santehniķu kandidatūru izvirzīšanu Valsts prezidenta amatam, rudenī beidzas Latvija Bankas prezidenta pilnvaru termiņš, bet nākamvasar jāpārvēl ģenerālprokurors un Augstākās tiesas priekšsēdis. Piedevām te nāktu klāt premjera iecerētā finanšu uzrauga FKTK uzspridzināšana (operācija ar segvārdu«remonts»), kā rezultātā varētu būt vēl vesels FKTK padomes sastāvs jāatrod un jānobalso.

Ja mūsu politika būtu kaut cik sakarīga, tad šāda amatpersonu pārvēlēšana tipiski būtu valdošās koalīcijas kompetence: vienoties par sadalījumu, izdiskutēt personālijas, iekļaut apspriežamajā kontekstā vēl tur piederīgus jautājumus (piemēram, jaunvecvienotībai tik ļoti svarīgo eirokomisāra amatu) un tad pakāpeniski to visu realizēt. Bet! Mums ir valdība, kuras ministri tikai sāk mācīties amatu un ko atbalsta koalīcija, kura pati īsti nezina, no kā tā sastāv un cik tajā būs balsu pēc kārtējā drošības iestāžu reida.

Rīgas apgabaltiesā pasludināts spriedums, ar kuru apmierināta Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) prasība pret SIA Wind Tunnel Technologies par 2009. gada 9. jūlijā reģistrētā patenta «Transportējams gaisa akrobātikas simulators» atzīšanu par spēkā neesošu, liecina universitātes sniegtā informācija.

Vienlaicīgi spriedumā tika noraidīta SIA Wind Tunnel Technologies pretprasība pret RTU par 2009. gada 4. jūnijā reģistrētā patenta «Vertikālas gaisa strūklas ģenerators cilvēka brīvajam lidojumam» atzīšanu par spēkā neesošu. Minētais RTU izgudrojums uzlabo ģenerējamās gaisa plūsmas strūklas ekspluatācijas un aerodinamiskās īpašības un nodrošina atvērtu sistēmu, kas paredzēta apstākļu radīšanai cilvēka lidojumam vertikālas gaisa strūklas plūsmā.

2011. gada 4. oktobrī RTU Rīgas apgabaltiesā iesniedza prasības pieteikumu pret SIA Wind Tunnel Technologies, lūdzot atzīt par spēkā neesošu tā reģistrēto patentu, jo vairāki tajā izmantotie tehnoloģiskie risinājumi ir identiski RTU patentā aprakstītajiem.