Atklāta pieteikšanās Latvijas Dizaina gada balvai 2025 — nacionālas nozīmes apbalvojumam dizainā, kura mērķis ir apzināt, izvērtēt un popularizēt Latvijas dizaineru izcilāko sniegumu, sekmējot Latvijas dizaina nozares attīstību.

Šogad ieviesti jauninājumi konkursa kategorijās, papildus pastāvošajām piecām kategorijām — produktu dizains, pakalpojumu dizains, komunikācijas dizains, vides dizains un digitālie risinājumi —, ieviešot nomināciju "Jaunais dizainers".

Latvijas Dizaina gada balvas 2025 (LDGB 2025) konkurss turpina 2023. un 2024. gadā iedibināto konkursa norises un vērtēšanas kārtību, un šis gads ir noslēdzošais trīs gadu norises ciklā, ko organizē Latvijas Dizaina centrs.

"Vēlamies veicināt studentu interesi par dalību konkursā, ko novērojām jau pagājušajā gadā, tāpēc konkursā ieviesta nominācija "Jaunais dizainers", lai topošajiem profesionāļiem, kuri pieteikuši studiju procesa laikā izstrādātus darbus, radītu samērīgu konkurenci un sniegtu atzinību tālākam attīstības iedrošinājumam. Studējošo darbi tiks pieteikti esošajās kategorijās ar papildu atzīmi, ka tas ir studiju laikā izstrādāts darbs, attiecīgi žūrija to ņems vērā, vērtējot darbus un lemjot par to virzīšanu nākošajā kārtā. Finālā iekļuvušie studējošo darbi sacentīsies par "Jaunā dizainera" titulu," komentē Latvijas Dizaina centra vadītāja Dita Danosa.

Latvijā pirmais uzbūvētais luksusa klases O Yachts katamarāns dodas uz Francijas dienvidiem izbraukumam pa Vidusjūru, un septembrī tas tiks prezentēts kompānijas potenciālajiem klientiem Kannās.

Francijas investors un kompānijas O Yachts partneris Daniels Levī izklāsta, kāpēc šim visai internacionālajam biznesa projektam par īstenošanas vietu izraudzīta Latvija. Viņš priecājas, ka Kannās O Yachts tiks pieteikta zem Latvijas karoga.

Cik noprotu, pirms par savas kompānijas mājvietu izvēlējāties Latviju, esat izvērtējis kādas desmit zemes. Tad kāpēc Latvija?

Vispār es izvērtēju 12 valstis. Mums ar partneriem ir biznesa plāns, kas ietver dažādus kritērijus – darbiniekus ar nepieciešamajām prasmēm, mārketinga stratēģiju utt. Protams, bija jāatrod arī valsts, kurā tas viss var tikt īstenots.

Es mūsu kompānijā biju atbildīgs tieši par katamarānu ražotnes vietas izvēli un, vērtējot tās 12 valstis, patiesībā apbraukāju visu pasauli. Tas prasīja trīs gadus. Citās valstīs nereti darbaspēks bija pārāk dārgs. Nākas dzīvot mūsdienu realitātē, visai piesātinātā pasaulē, un tev ir jābūt konkurētspējīgam, tomēr tas nenozīmē, ka lētam. Tā, piemēram, ap Melno jūru ir ļoti lēts darbaspēks, bet diemžēl tas nav izglītots. Šādai ražotnei vajag zināmu sabiedrības izglītotības līmeni, kas nodrošina piedāvājumu.

Tā kā kvalitatīvs dizains prasa nozīmīgas investīcijas, uzņēmējiem būtu jāsaprot savas iespējas, tad jāmeklē pakalpojuma sniedzēji, nevis jācenšas «makšķerēt» zemāko cenu, intervijā Dienas Biznesam saka Edgars Zvirgzdiņš, kura vadītā dizaina studija Associates, Partners et Sons saņēma Latvijas Dizaina gada balvu par filmu festivāla Riga IFF vizuālo komunikāciju un vides objektiem.

Fragments no intervijas

Kas, tavuprāt, ir labs dizains?

Tas ir diezgan provokatīvs jautājums. Daudz vieglāk ir definēt, kas nav labs dizains. Dīters Rams (Dieter Rams) ir definējis desmit laba dizaina principus un tie joprojām ir aktuāli. Manuprāt, tos var papildināt ar vēl vienu principu, proti, ka labs dizains prasa visaptverošu pieeju. Dizaineriem ir ne tikai jārisina kāds konkrēts uzdevums, bet paralēli arī jāanalizē daudzi un dažādi procesi, kas notiek sabiedrībā un uzņēmējdarbībā. Jau kādu laiku ir vērojama globāla tendence – dizaineri sāk padziļināti interesēties par biznesu un uzņēmēji – par dizainu un dizaina domāšanu. Šīs abas pasaules pēdējā laikā sadarbojas arvien ciešāk – dizaina domāšana menedžmenta grāmatās tiek postulēta kā atbilde uz daudziem biznesa jautājumiem. Es šobrīd apgūstu uzņēmējdarbības vadību MBA programmā Berlīnē, jo vēlos palīdzēt uzņēmumu vadītājiem, ar kuriem sadarbojos, daudz plašāk. Bieži vien pie manis atnāk kāds potenciāls klients, kuram šķiet, ka problēma ir kādā dekoratīvā risinājumā, taču patiesībā tā ir daudz dziļāka, tā var skart uzņēmuma stratēģiju un pozicionējumu, kā rezultātā dizaina konsultācija ir kļuvusi par biznesa konsultāciju.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Paziņoti Latvijas Dizaina gada balvas (LDGB) 2024 ieguvēji piecās kategorijās, godinot labākos dizaina darbus produktu, pakalpojumu, komunikācijas, vides un digitālo risinājumu jomās.

Grand Prix un Kultūras ministrijas prēmiju 2000 eiro apmērā saņēma dizaineres Sarmīte Poļakova un Māra Bērziņa par biotekstilu Pre–Loved. Žūrija piešķīra arī piecas atzinības balvas, un savu speciālo balvu pasniedza arī Patentu valde.

"Dizains ir problēmu risināšanas kompetence, kas izmanto dizaina metodes un estētiku, integrējot cilvēkus gan izstrādes procesā, gan pašos risinājumos. Runājot par dizaina atbildību, jāsecina, ka dizaina fāzē rodas aptuveni 40 % no visām pieejamības problēmām. Dizains kopā ar zinātni un tehnoloģijām ir sviras, kas var atbalstīt un radīt aprites, kā arī klimata pozitīvismu. Tādējādi izaicinājumi, ar kuriem saskaramies un kurus risina dizains, sākas ar cilvēkam, florai un faunai labvēlīga klimata saglabāšanu un beidzas ar pārmaiņām, kas saistītas ar mākslīgā intelekta paātrināto progresu un draudiem, ko katram iedzīvotājam rada Krievijas īstenotais karš pret Ukrainu. Ņemot to visu vērā, dizaina ētiskā dimensija kļūst aizvien aktuālāka," akcentēja fināla žūrija.

Apbalvošanas ceremonijā Dekoratīvās Mākslas un dizaina muzejā noskaidroti pirmie Latvijas Nacionālās dizaina gada balvas ieguvēji – pirmo vietu ieguva Datu vizualizācijas rīks Infogram, autors: Infogram, otro Izstādes stendu dizains Civilizācijas nospiedumi, autors: Ilze Kalnbērziņa Praz, savukārt trešajā vietā ierindojās Bērnu balansa ritenītis Brum Brum, autors: Krišjānis Jermaks. Galvenās balvas ieguvējs no Kultūras ministrijas saņem finansiālu atbalstu 2000 EUR vērtībā dalībai kādā no starptautiskajiem dizaina konkursiem.

IT uzņēmuma Accenture specbalvu Digitālais bizness ieguva zīmola dizains Soma, autors: Zīmolu dizaina studija Overpriced.

«Dizaina nozarē slēpjas Latvijas veiksmes stāsti, tieši tā varam produktam vai pakalpojumam piešķirt pievienoto vērtību. Žūrijas darbs bija ļoti grūts, taču rezultātā no 147 darbiem izvēlēts šīs balvas pirmais ieguvējs,» komentē kultūras ministre Dace Melbārde.

Inforgram vadošais dizaineris Jānis Godiņš skaidro: «Mūsu dizains ir serviss, un tā mērķis ir palīdzēt jebkuram cilvēkam vienkāršā veidā izpaust savus vēstījumus. Dizains ir jebkurā mūsu uzņēmuma procesā – gan veidojot pašu produktu, gan darba kultūrā, gan komunikācijā ar klientiem.»

Atšķirībā no lieliem uzņēmumiem, kādos ir strādājuši dizaineri Orians Anvari un Dāvis Vilcāns, savā grafikas dizaina studijā Wig viņiem ir iespēja ar klientiem darbosies nepastarpināti.

Grafikas dizaina studija Wig veido noformējumus produktiem, zīmola grāmatas, kā arī digitālu produktu dizainu, piemēram, mobilajām lietotnēm, mājaslapām. Wig cenšas būt nevis rokas, kas izpilda klienta pasūtījumu, bet gan partneris, kas uzklausa un iesaka atbilstošāko risinājumu, piemēram, klients vēlas mājaslapu, bet sarunu gaitā noskaidrojas, ka viņam noderīgāka būtu mobilā lietotne – uzņēmuma dizaineri pasūtītājam to arī pateiks. «Klients zina savu biznesu, mēs – savu. Saliekot to kopā, iegūstam optimālu rezultātu. Pēdējā laikā arvien biežāk cilvēki ieklausās un uztver mūs kā partnerus,» saka Dāvis Vilcāns, grafikas dizaina studijas Wig līdzīpašnieks.

Šogad konkursā Gada balva dizainā saņemts par gandrīz 70% vairāk pieteikumu nekā pērn; kopā tie ir 172 iepretī 103 gadu iepriekš. Turklāt pieteikto darbu skaitā pašlaik dominē rūpnieciskais dizains, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc krīzes vairāku gadu garumā bija vērojama pieteikumu skaita samazināšanās un dalībnieku skaits dažādās kategorijās svārstījās. Būvniecības buma laikā dominēja interjera dizains, tagad par vadošo kategoriju kļuvis rūpnieciskais dizains. Tāpat ir arī pieaugums vides dizaina kategorijā saistībā ar pašvaldību ieinteresētību dizaina un labiekārtošanas jautājumos. Savukārt grafiskais dizains ir aktuāls jebkurā tirgus situācijā, šajā ziņā ir stabilitāte,» pieteikumu dinamiku raksturo Andrejs Broks, Latvijas Dizaineru savienības priekšsēdētājs.

Gada balva dizainā 2015 konkursantu darbi būs apskatāmi no šodienas līdz svētdienai Rīgas starptautiskajā dizaina izstādē Design Isle, kas trešo reizi Ķīpsalā vienkopus pulcēs vairāk nekā 190 dizainerus no visas Baltijas.

Latvijas Dizaina gada balvas finālam izvirzīti 20 darbi, informē Latvijas Dizaina centra vadītāja Dita Danosa.

Fināla žūrija izvērtējusi nominantu darbus konkursa otrajā kārtā un noteikusi labākos dizaina jomas pārstāvjus produktu, komunikācijas, vides, digitālo risinājumu un pakalpojumu dizaina kategorijās.

No 58 pieteikumiem finālā iekļuvuši 19 darbi: pieci komunikācijas, produktu un vides dizaina darbi, četri pakalpojumu dizaina darbi un viens digitālais risinājums. Katras kategorijas uzvarētājs, kā arī "Grand Prix" ieguvējs tiks paziņoti apbalvošanas ceremonijā 24.maijā plkst.19 Rīgas cirkā.

Latvijas Dizaina gada balvai kopumā tika iesniegti 127 darbi no kuriem dalībai konkursa otrajā kārtā atlases žūrija bija izvirzījusi izvirzīja 58 darbus, kurus fināla žūrijas locekļi spraigās diskusijās vērtēja, klātienē tiekoties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Radošo industriju pārstāvniecības telpās 21.maijā un 22.maijā.

Jēkabpils uzņēmums SIA MK dizains iepriekš veica bērnu rotaļlaukumu montāžu, taču tagad pievēršas arī savu produktu izstrādei, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Jēkabpils uzņēmums SIA MK dizains piedalās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras rīkotajā konkursā Eksporta un inovācijas balva 2014, un ir pieteicis savu dalību divās konkursa kategorijās – Importa aizstājējprodukts (virvju konstrukcija Tīklu piramīda bērnu rotaļu laukumiem) un Inovatīvākais produkts (bērnu rotaļlaukums Diva).

Agrāk uzņēmums nodarbojās ar virvju konstrukciju montāžu. Ņemot vērā, ka lielākā daļa elementu tika iepirkti ārzemēs un Latvijā uzstādīti, bija iespējams pelnīt tikai ar montāžu. «Tagad nepērkam ārzemēs, bet paši ražojam te,» saka Sergejs Semjonovs, SIA MK dizains rīkotājdirektors. Viņš piebilst – ja uzņēmumam nebūtu pieredzes projektēšanā un montāžā, šķistu, ka izdevīgāk ir nopirkt gatavus elementus un tikai uzstādīt, taču tagad ir vēlme attīstīties plašāk. «Nepārtraukti esam piedalījušies dažādās izstādēs un redzējām, ka ir tādi produkti kā poliamīda sieti un no tiem varētu veidot telpiskas konstrukcijas, kas savienotas ar metāla detaļām,» saka S. Semjonovs. To arī uzņēmums kopš 2011. gada dara, tādējādi aizstājot importa līdziniekus vietējā tirgū. Izejmateriāli tiek iepirkti ārzemēs, taču to sakombinēšana pēc uzņēmuma projekta notiek pašu ražotnē Jēkabpilī. Sākotnēji SIA MK dizains izstrādāja atsevišķus bērnu rotaļlaukumu elementus, bet jaunākais uzņēmuma veikums ir bērnu rotaļu laukums Diva. «Esam izstrādājuši jaunu produktu līniju, ko veido vairāk nekā 50 elementi, kas savienojas ar mūsu pašu izstrādātu mezglu. Tas ļauj pēc konstrukcijas savienot dažādus komponentus augstuma un savietojuma ziņā. Projektu, apvienojot mūsu izstrādātos elementus veselā rotaļu laukumā, esam realizējuši Lietuvas pilsētā Visaginā,» lepojas S. Semjonovs. Viņš uzskata, ka produkts atšķiras no konkurentu piedāvātajiem, tāpēc saredz tam potenciālu ne tikai Latvijā un Baltijā. Nākotnē plānots uzņēmuma izstrādāto produktu piedāvāt arī Skandināvijas valstīs. Savu produkciju uzņēmums tirgo, galvenokārt izmantojot tiešo mārketingu. Tāpat SIA MK dizains regulāri piedalās dažādās izstādēs, lai stāstītu par sevi plašākai auditorijai. «Prece ir sezonāla,» saka S. Semjonovs. Bērnu rotaļu laukumi ir aktuāli no pavasara līdz rudenim, tāpēc ziemā uzņēmums pievēršas jaunu produktu izstrādei, kā arī ražo mēbeles.

Dizaineram savā darbā jārēķinās ar daudziem parametriem un jāsaprot ekonomika, ergonomika, mārketings, ražošana, tā intervijā DB teic llka Supanens (llkka Suppanen).

Viņš ir viens no starptautiski pazīstamākajiem un visvairāk titulētajiem somu laikmetīgajiem dizaineriem. Pēc arhitekta grāda iegūšanas Helsinku Tehniskajā universitātē, mēbeļu dizaina programmas apguves Helsinku Mākslas un dizaina universitātē, kā arī studijām Gerita Rietvelda akadēmijā Amsterdamā, 1995. gadā Helsinkos viņš dibināja dažādos arhitektūras un dizaina virzienos orientēto biroju Studio Suppanen, bet dažus gadus vēlāk kopā ar kolēģiem attīstīja vienu no prominentākajām mūsdienu somu dizaina grupām Snowcrash. 1968. gadā dzimušais dizainers, kurš Instagram kontā pozicionē sevi kā uzņēmēju, sadarbojas ar daudziem slaveniem zīmoliem, izstrādā izstāžu koncepcijas, modelē nākotnes dizaina vīzijas, lasa dizaina lekcijas jaunajai paaudzei. Viņa klientu vidū ir gan skandināvu, gan starptautiskas kompānijas, tostarp Artek, Axis, Cappellini, Ferlea, Leucos, Lucente, Nokia, Zanotta, Marimekko, Iittala, Ferrero, Luhta, SAAB Automobiles, Sony u.c. Šogad Milānā Salone del Mobile. Milano ietvaros Supanens, no kura personības un darbiem staro īstās skandināvu dizaina skolas DNS, prezentēja savus jaunākos darbus. Līdz vīlītei patiess un pragmatisks, ar plašu starptautisku redzējumu apveltīts, Supanens atklāja savu redzējumu par dizainera profesionālo misiju šodien un skandināvu kodu.

«Daru tādas lietas, kuras pieaugušā cilvēkā modina Pīteru Penu, mana mērķauditorija ir ikviena iekšējais bērns»

Tā intervijā DB atzīst vācu dizainers Pols Kecs (Paul Ketz), kurš Rīgā viesojās ar lekciju Latvijas dizaineriem un arhitektiem kompānijas Reaton projektā MC2 Akadēmija.

Fragments no intervijas:

Ko var paveikt dizains?

Dizains rada pasauli ap cilvēkiem, tas tos vada. Veids, kā dzīvoklī ir izvietoti krēsli vai gaismas ķermeņi, ietekmē to, kā mēs sazināmies viens ar otru. To pašu var teikt par sabiedrisku vietu uz ielas. Dizains var apvienot cilvēkus, mudināt viņus veikt noteiktas darbības vai atturēt tās darīt. Piemēram, ja sols parkā ir pārāk īss, cilvēki bez jumta virs galvas nevar uz tiem gulēt. Tajā pašā laikā es esmu pārliecināts, ka dizains var izglābt pasauli, kaut arī tas skan patētiski.

Konkurss Gada balva dizainā ne tikai godina gada labākos dizaina darbus, bet arī izceļ dizainu kā produktu ar pievienoto vērtību

Jau šo ceturtdien skatītāju un ekspertu vērtējumam tiek nodota konkursa Gada balva dizainā 2013 izstāde Design Isle, bet sestdien tiks nosaukti tie dizaina darbi, kas šogad novērtēti kā labākie.

Pavisam šogad konkursam Gada balva dizainā 2013 pieteikti 118 darbi, kas ir gandrīz par 30 darbiem mazāk nekā pērn, kad tika pieteikti 149 darbi. Visplašāk pārstāvētā dizaina kategorija ir Industriālais dizains, kurā ir iesniegti 44 darbi. Otra vispopulārākā konkursa kategorija ir Interjera dizains ar 21 projektu. Kategorijās Grafiskais dizains un Vides dizains iesniegti 12 darbi, savukārt Foto dizainā un Modes dizainā – pa astoņiem darbiem. Neformālajā konkursā, kurā varēja piedalīties ikviens interesents, tika iesniegti 13 darbi, informē Sabīne Koklačova, konkursa Gada balva dizainā 2013 organizatora Latvijas dizaineru savienība valdes priekšsēdētāja vietniece.

Apbalvošanas ceremonijā mākslas centrā «Zuzeum» 12. aprīļa vakarā tika noskaidroti nacionālas nozīmes apbalvojuma Latvijas Dizaina gada balva 2018 laureāti.

Pirmo vietu ieguva RIGA IFF vizuālā komunikācija un vides objekti, autors: Associates, Partners et Sons, otro – elektroiekārtas Mass Portal industriālā dizaina valoda un Mass Portal plastikāta auklas žāvētājs FD1, autors: SIA Mass Portal, savukārt trešajā vietā ierindojās mājaslapa www.liepaja.lv - Liepājas pašvaldības mājaslapa, autors: SIA Wrong Digital. Galvenās balvas ieguvējs no Kultūras ministrijas saņems finansiālu atbalstu 2000 EUR vērtībā Latvijas dizaina starptautiskajam mārketingam.

Pirmās vietas ieguvēji savā uzrunā atzina: «Mūsu ģimenes mūs ir redzējušas ļoti maz, jo mēs pamatā strādājām ar šo projektu.» Un pateicās tiem, kas piekrita šāda filmu festivāla vizuālās komunikācijas un vides objektu izstrādei un novēlēja nākotnē saskarties ar arvien drosmīgākiem, krāsainākiem, rotaļīgākiem vizuālajiem noformējumiem Rīgas vidē.

Starptautiskās daudznozaru izstādes Design Isle (Dizaina sala) mērķis ir kļūt par starptautisku tikšanās vietu dizaina nozares dalībniekiem un arī galapatērētājiem, šodien, atklājot Ķīpsalā pirmo Rīgas starptautiskā dizaina izstādi Design Isle 2013, uzsvēra izstādes projekta koordinators Oskars Zaļkalniņš.

Viņš norādīja, ka jau šogad izstāde vienkopus pulcē labākos pašmāju un ārvalstu dizainerus, ražotājus, tirgotājus un iepircējus, lai radošā vidē prezentētu jaunākos nozares produktus un pakalpojumus, svinētu dizaina svētkus un veicinātu radošo industriju attīstību Latvijā.

Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības BT 1 valdes priekšsēdētājs Viesturs Tīle atzīmēja, ka dizaina attīstībai kopumā par labu liecina tas, ka šogad dizains ir pārstāvēts plaši un vairāki dizaina objekti ir izvietoti atsevišķā telpā.

Latvijas Dizaineru savienības valdes priekšsēdētājs Andrejs Broks pauda cerību, ka «dizaina salas» koncepts nākotnē attīstīsies gan idejiski, gan arī telpiski. «Cerams, ka šī izstāde tiks uztverta kā dizaina nozares attīstības veicinātājs, kā arī dizains tiks uzlūkots kā potenciāli ļoti nozīmīgs ieguldījums tautsaimniecībā. Tāpēc ceru, ka šim pasākumam un dizainam kopumā uzmanību pievērsīs arī valdība.»

Latvijas Dizaineru savienības tradicionālajā konkursā Gada balva dizainā sadalītas balvas 2013. gada labākajiem dizaina darbiem.

Pavisam šogad konkursam Gada balva dizainā 2013 tika pieteikti 118 darbi, kas ir gandrīz par 30 darbiem mazāk nekā pērn, kad tika pieteikti 149 darbi. Visplašāk pārstāvētā dizaina kategorija bija Industriālais dizains, kurā iesniegti 44 darbi. Otra vispopulārākā konkursa kategorija bija Interjera dizains ar 21 projektu.

Kategorijās Grafiskais dizains un Vides dizains iesniegti 12 darbi, savukārt Foto dizainā un Modes dizainā – pa astoņiem darbiem. Neformālajā konkursā, kurā varēja piedalīties ikviens interesents, tika iesniegti 13 darbi, informēja Sabīne Koklačova, konkursa Gada balva dizainā 2013 organizatora Latvijas dizaineru savienība valdes priekšsēdētāja vietniece.

Visi māk pārdot, vienkārši latvieši ir pieņēmuši, ka pārdošana ir uzbāšanās, saka konsultāciju uzņēmuma U-Sales īpašnieks Vigants Lesausks

Vigants pieļauj, ka šo domu «ievazājuši» ārzemju uzņēmumi, kuri pārdod preces, staigājot pa mājām un piedāvājot, piemēram, putekļu sūcējus. «Tas ir normāls darbs, bet tur pārdošanas process cilvēkiem ir nepatīkams, viņi mēdz nožēlot, ka ir nopirkuši konkrēto preci. No tā rodas sajūta, ka visi pārdevēji mēģina kaut ko «iesmērēt». Tā tas nav, jo ir preces, kas ir vajadzīgas. Piemēram, kad pērk dzīvokli, cilvēks ir priecīgs, ja ir speciālists, kurš saprot, kas viņam vajadzīgs, ko var atļauties, kādas ir nākotnes perspektīvas, un piedāvā divus līdz četrus variantus. Tā arī ir pārdošana, vienkārši mēs to tā neuztveram. Labākā pārdošana ir tā, kad klients vispār nejūt, ka viņam kaut ko pārdod. To var darīt ētiski, forši un tā, ka klientiem patīk,» viņš saka.

Iepirkumos pasūtītāji lielākoties ņem vērā zemākās cenas principu, nevis drošības un kvalitātes standartus, sūrojas darba apģērbu ražotāji un tirgotāji, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Darba apģērbu ražotāju Latvijā nav kļuvis vairāk. «Pirmskrīzes laikā uzradās jauni spēlētāji, bet tie grūtos gadus nepārdzīvoja,» raksturo SIA Sakta Tukums galvenais menedžeris Igors Koļesņikovs. «Konkurence bija lielāka pirms trim gadiem, bet patlaban tirgū ir apmēram četri lieli uzņēmumi, un katrs ieņem savu nišu,» vērtē SIA Lola dizains vadītāja Lolita Juženko. Savukārt SIA Grif komercdirektors Pēteris Celmiņš izsaka minējumu, ka Latvijā varētu būt aptuveni septiņi nozīmīgākie nozares dalībnieki. «2013. gadā bija jūtams tirgus pieaugums, taču 2014.gadā, it sevišķi pēc mums visiem zināmo sankciju ieviešanas, tirgus samazinās, bet konkurence ļoti saasinās,» viņš turpina.

Vides reklāmas konkursā Reklamazaurs par labāko veikumu šajā jomā pērn atzītas Trikātas Sniega bumbu, Samsung Galaxy Note II un K-rauta reklāmas.

Aizvadītā gada vides reklāmas tika vērtētas trīs kategorijās - Lokāli veidots dizains, Adaptēts dizains un Inovatīvs risinājums, informēja pasākuma organizatori.

Kategorijā Lokāli veidots dizains par labāko vides reklāmas darbu atzīta mediju aģentūras Mediapool un kreatīvās aģentūras Young and Hungry Trikātas siera Sniega bumbu reklāma. Savukārt diplomu šajā kategorijā saņēma Universal McCann reklāma basketbola klubam VEF Rīga, kā arī mediju aģentūras Creative Media Baltic un kreatīvās aģentūras Marshal Design reklāma zīmolam Rosme.

Kategorijā Adaptēts dizains uzvaras laurus plūca mediju aģentūras Starcom un kreatīvās aģentūras Publicis Riga reklāma uzņēmuma Samsung Electronics Baltics zīmolam Galaxy Note II. Savukārt diplomu šajā kategorijā saņēma mediju aģentūras Magnet Media un kreatīvās aģentūras LEAD reklāma zīmolam Peugeot 208.

Z/s Lēpes ievieš netradicionālus augus, pieradinot tos Latvijas apstākļiem

Stādu audzētavā Lēpes ir plaša dekoratīvo augu kolekcija, kurā jau vairākus gadus tiek veiksmīgi aklimatizēti un novēroti Latvijas apstākļiem arī netradicionāli augi – vēdekļlapu kļavas, magnolijas, Japānas ķirši jeb sakuras, veigelas, līčijas un godži ogas. Saimniecībā tiek veidota arī ziemojošu hortenziju kolekcija.

Medī jaunumus

Saimniece Irina Strautiņa stāsta, ka viņas dārzā ir ap 1400 dažādu šķirņu augu – skujkoki, lapu koki, ziemcietes un dažādi sugas īpatņi. Agrāk darbojusies ar aprikozēm un persikiem, bet tagad interese ir par daudziem augiem. «Mans hobijs ir magnolijas, sakuras un hortenziju kolekcija, arī rododendri. Mani interesē viss, kas ir jauns un nav pie mums audzis. Tās ir galvenokārt jaunās šķirnes,» atklāj saimniece. Jau 13 gadus viņa sadarbojas ar Šmita kokaudzētavu Polijā, kur arī tiek iegādāti interesanti sugas īpatņi. «No viņa var dabūt jaunumus. Ne vienmēr tos var iegūt, bet es cenšos tos «medīt». Jāgaida arī rindā,» stāsta dārzniece. Vispirms viņa izpēta auga ziemošanas zonas un cenšas neiegādāties Itālijas klimatam piemērotus, bet pērk tos, kas ziemo Polijas ziemeļdaļā. Līdz šim visus izdevies ieaudzēt Latvijas zemē, pat ziemā neviens no tiem netiek piesegts. I. Strautiņas dārzā aug divas magnoliju šķirnes, viena no tām viesošanās laikā saimniecībā jau bija uzziedējusi. Saimniece atceras, ka divas ziemas pēc kārtas bija -30 grādu liels sals un ziemeļu vējš, bet magnolijām nekādu skādi tas nav nodarījis.

Desmit gados, kopš Elīna Dobele ir izveidojusi vienu no pirmajām dizaina apavu koncepcijām Baltijā, apavu zīmoli ir savairojušies; viņu priecē amatniecības atdzimšana valstī, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd Latvijā ir vismaz astoņi apavu zīmoli, taču Elīna Dobele radītāju konkurence nebiedē. Sadarbībā ar beļģu modes dizaineri Lenu Lumelski (Lena Lumelsky), pamazām tiek iekaroti arī eksporta tirgi, jau šobrīd zīmola Elīna Dobele apavus var iegādāties daudzviet Eiropā, kā arī Japānā un ASV.

Vairākus viņas apavu dizainus saviem fondiem ir iegādājies Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs. Veidojot jauno rudens–ziemas kolekciju, Elīna Dobele iedvesmojas no latviešu sievietēm, koncentrējas uz ģeometriju un materiālu saspēli un gaida, ka arī nākamajā sezonā kāds modelis «izšaus».

Fragments no intervijas

Kad un kā sākās jūsu aizraušanās ar apaviem?

Jaunā parauga Latvijas pilsoņu pases dizainu izstrādājuši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) speciālisti un vācu dizaineri.

PMLP preses pārstāve Laura Laiva aģentūrai LETA pastāstīja, ka PMLP Personu apliecinošu dokumentu departamenta amatpersonas izstrādāja pases dizaina koncepciju, kas tika nosūtīta uz Vāciju pasu sagatavju ražošanas uzņēmumam Giesecke&Devrient GmbH. Šis uzņēmums uzvarēja iepirkuma konkursā par pasu sagatavju izgatavošanu.

Pasu sagatavju dizains ir PMLP un pasu ražotāju kompānijas dizaineru kopdarbs. PMLP sniedza savu skatījumu uz dizaina elementiem un sadarbībā ar vāciešiem strādāja tikai pie viena dizaina varianta. Darba procesā tika izstrādāti vairāki varianti atsevišķiem pases elementiem, bet ne dizainam kopumā.

Pārtikas ražotājs MILZU! sadarbībā ar dizaina aģentūru Diena pirms Jāņu nakts (DPJN) ieguvis Red Dot Design Award apbalvojumu kategorijā Komunikācijas dizains 2016 par MILZU! BIO pārslu iepakojumu.

Šogad konkursā savus darbus iesnieguši uzņēmumi un dizaineri no 46 valstīm. 26 eksperti no visas pasaules, vairāku dienu garumā, vērtēja iesniegtos darbus - klātienē, kā arī ar interneta starpniecību.

MILZU! zīmola radītājs un uzņēmuma īpašnieks Enno Ence komentē: «Mums ir tieši 2 sekundes laika, lai noķertu pār plauktu slīdošo pircēju acu skatienu. Un, veidojot BIO pārslu iepakojumu, tam pievērsām īpašu vērību. Sākotnēji iepakojumu izveidē piesaistījām mūsu tiešo auditoriju - bērnus, kas ar saviem novērojumiem un idejām deva mums iedvesmu un pārliecību par to, kādam būtu jābūt MILZU! iepakojumam.»

"Nokia 5.3" piemīt budžeta klases tālruņiem neraksturīgs svarīgāko sastāvdaļu līdzsvars un tas pat aprīkots ar sejas atpazīšanas sistēmu.

Pēc ieilgušiem identitātes meklējumiem, atjaunotais "Nokia" zīmols, šķiet beidzot ir atradis vietu pasaules viedtelefonu hierarhijā. Tā īpašniekiem "HMD Global" izdodas radīt tehniski kvalitatīvus produktus un cenas ziņā iekļauties starp budžeta un vidējo klasi. Jaunākais pienesums "Nokia 5.3" precīzi atbilst šim aprakstam, un ir gana interesanta ierīce lietotājiem, kuri nevēlas tērēt viedtelefonam īpaši vairāk par 200 eiro.

Dizains

(Raksta autora vērtējums: 7 punkti no 10)

Kamēr citi ražotāji cenšas līdzināties viens otram, aizmugurējās kameras izkārtojot vienā vertikālā virtenē vai plašākos blokos pa pāriem, "Nokia 5.3" pieturas pie no pērnā gada "Nokia 9 PureView" aizgūtā apaļā dizaina. Četras simetriski izkārtotas kameras ar zibspuldzi pa vidu saskan ar mazliet zemāk novietoto mazāko apli – pirkstu nospiedumu lasītāju. Kā ierasts, kameras bloks ir izvirzīts uz āru, taču tā apmales ir mata tiesu augstākas par lēcas klājošo stiklu, tādēļ tas ir relatīvi pasargāts no skrāpējumiem.

Mobilo sakaru operators LMT iesaistīsies jauna mācību priekšmeta "Dizains un tehnoloģijas" ieviešanā Latvijas skolās, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas konferencē 5.decembrī paziņoja uzņēmums.

LMT projekta "Skola2030" ietvaros līdzdarbosies mācību satura izstrādāšanā un skolotāju sagatavošanā, investējot gan finansējumu, gan arī savas zināšanas un pieredzi.

Mācību priekšmeta "Dizains un tehnoloģijas" mērķis ir stiprināt tehnoloģiju izmantošanas prasmes, radīt risinājumus nozīmīgām problēmām, ievērojot laba dizaina un ilgtspējas principus gan jaunu produktu, gan pakalpojumu radīšanā.

Plānots, ka mācību priekšmeta "Dizains un tehnoloģijas" saturs vidusskolām, kas balstās uz Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprināto vispārējās vidējās izglītības standartu, sadarbībā ar IT Izglītības fondu tiks izstrādāts līdz 2020. gada vasarai, un jau no septembra būs pieejams skolu programmās.