Tuvojoties Latvijas valsts 99. un jau drīz arī 100. dzimšanas dienai, vēlos uzsvērt, ka uzņēmējdarbības loma tikai pieaugs, jo tieši no biznesa veiksmēm un neveiksmēm būs atkarīga ne tikai svētku sajūta, ko spēsim nodrošināt sev paši, bet arī tas, ko spēsim parādīt uz āru.
No biznesa veiksmēm un neveiksmēm izrietēs arī tas, cik neatkarīgi vai, tieši pretēji, atkarīgi mēs būsim. Taču pirmais solis un pamatakmens nākotnei neapšaubāmi ir katram pašam jāiebūvē savā prātā, pielāgojot savu domāšanu šodienas ekonomikas prasībām, un man ir patiess prieks par visiem tiem Latvijas uzņēmējiem, kam tas jau ir izdevies. Viņi strādā dažādās jomās, taču viņiem visiem kopīgs ir tas, ka patiesībā viņi visi sen jau vairs nav tikai Latvijas uzņēmumi – viņu izcelsme ir šeit, viņi (arī) šeit nodrošina darbavietas, bet bizness notiek jebkur pasaulē, kur vien pēc viņu pakalpojumiem vai produkcijas ir pieprasījums. Šie uzņēmumi ir tie veiksmes stāsti, par kuriem DB labprāt raksta un kuru pārstāvju sacītais konferencēs tiek uzklausīts mirdzošām acīm – latvieši var! Viens no tādiem uzņēmējiem nesen uzstājās arī DB rīkotajā konferencē Biznesa prognozes 2018 – jaunuzņēmuma Anatomy Next dibinātājs Uldis Zariņš. Uz manu jautājumu, vai tas, ka viņa uzņēmums ir no Latvijas, viņam starptautiskos tirgos ir traucējis, viņš uz mani paskatījās ar diezgan lielu neizpratni – kāpēc raudzīties tik šauri?! Viņa bizness nav ģeogrāfiski limitēts, jautājums ir tikai par to, cik cilvēkiem pasaulē viņa izgudrojums ir nepieciešams un, protams, tas ik pa laikam ir atbilstoši jāatjauno un jāpapildina.
Tikpat svarīgi, cik iet uz āru ar atsevišķu uzņēmumu veikumu un jaudu, ir arī piesaistīt atbilstošus partnerus un resursus Latvijai. Protams, arī te darbojas likums, ka veiksme piesaista veiksmi, t.i., cilvēki interesējas par vietām, kas par sevi rada veiksmīgu priekšstatu, nevis visu laiku gaužas. Turklāt, ja runa ir par biznesu, tad te ar saukli, ka mēs esam valsts lēnai baudīšanai, laikam tomēr ir par maz. Ir vajadzīgs konkrēts piedāvājums un jāsaka, ka te abas pārējās Baltijas valstis ir mums soli priekšā. Šajā gadījumā nav pat svarīgi, vai Igaunija tiešām ir labāka e-valsts kā Latvija un vai Lietuva ir objektīvi piemērotāka ražošanas izvietošanai kā Latvija, taču tā ir abu kaimiņvalstu uz āru pietiekami skaļi paustā reklāma, un investoru prātos tā nosēžas. Kamēr Latvijai sava pārliecinoša reklāmas stāsta joprojām nav – kā reformu lielvalsts, ar ko mēs esam izcēlušies šogad un turpināsim izcelties arī nākamgad, – mēs diezvai izskatāmies sevišķi pievilcīgi investoriem, kas drīzāk meklē prognozējamību. Vislabākā dāvana valsts apaļajā jubilejā būtu kopīga Latvijas stāsta radīšana, taču tad par prioritāti nevar kalpot vēlme vienam otru pārmest pār bortu vai ar visiem līdzekļiem sagrābt tikai sev biezāko riku. Lai mums visiem labas idejas un uzņēmība tās īstenot, Latvijas pirmo simtgadi noslēdzot!
