Rīgā, Brīvības ielā svinīgi atklāts jaunais “Primekss Betona izpētes centrs”. Centra eksperti turpinās sadarboties ar starptautiski vadošajām akadēmiskajām iestādēm, lai piedāvātu ilgnoturīgus, klimata nospiedumu mazinošus risinājumus būvobjektiem visā pasaulē.

“Primekss Betona izpētes centrs” (PBIC) ir Austrumeiropā lielākais betona zinātniskās izpētes centrs. Tā 400 m2 platībā izvietotas modernas betona svaigo un sacietējušo īpašību testēšanas laboratorijas, kā arī betona izejvielu fizikāli-ķīmisko īpašību testēšanas laboratorija betona piedevu izstrādei un kvalitātes kontrolei. Centra augsti kvalificētais personāls projektē jaunākajām robotizācijas iekārtām piemērotu un videi draudzīgu betona tehnoloģiju.

“Betona nozare atbildīga par 8% cilvēku darbības rezultātā radīto CO2 izmešu apjomu. Ar Primekss izstrādāto kompozītbetona tehnoloģiju panākam izmešu samazinājumu līdz pat 70%,” centra apmeklētājus informēja Primekss ģenerāldirektors Jānis Ošlejs.

Betona grīdu ražotājs SIA "Primekss" pērn strādāja ar 45,034 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 8,1% mazāk nekā 2022.gadā, kā arī uzņēmuma peļņa samazinājās par 15,4% - līdz 3,346 miljoniem eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn "Primekss" sniedza pakalpojumus Latvijā, Skandināvijas valstīs, Lietuvā, Igaunijā, Vācijā un Izraēlā, kā arī pārdeva būvniecības materiālus ASV.

Pērn uzņēmums turpināja veikt ieguldījumus esošo produktu uzlabošanā, kā arī jaunu produktu un tirgu izpētē. Šogad uzņēmums turpinās ieguldīt produktu un ražošanas procesu kvalitātes uzlabošanā, kā arī pārdošanas veicināšanā.

Vadības ziņojumā norādīts, ka "Primekss" nav būtisku sadarbības partneru Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā, taču kopējā ietekme uz pasaules ekonomikas norisēm var ietekmēt uzņēmuma darbību. Uzņēmuma vadība seko līdzi norisēm ekonomikā un pārorientē darbību, piemēram, mainot materiālu piegādātājus.

Ādažu pagasta Eimuros atklāta Primekss jaunā betona piedevu ražotne, kurā darbojas divas jaunas zīmola "PrīmX" ražošanas līnijas - inovatīvā ūdensnecaurlaidīgā un pašatjaunojošā betona tehnoloģijas, kā arī rukuma stabilizēšanas sistēma.

Ražotnes izveidē ir ieguldīti 1,5 miljoni eiro.

“Ražošanas procesa izveides ceļš ilga divus gadus. Taču tehnoloģijas, kas slēpjas aiz tā, izstrāde prasīja vairāk nekā astoņus gadus. Mēs sadarbojāmies ar zinātniekiem un partneriem no Dānijas, Francijas, Indijas, Vācijas un citām valstīm. Šī ražotne ir tikai sākums, un, ņemot vērā augsto pieprasījumu, mēs jau esam palielinājuši ražošanas apjomu, lai tuvākajos mēnešos pārceltos uz jaunu ražošanas telpu,” komentē Primekss īpašnieks un ģenerāldirektors Jānis Ošlejs.

Primekss tehnoloģiju direktors un Norvēģijas Zinātnes un tehnoloģiju universitātes (NTNU) asociētais profesors Dr. Rolands Cepurītis lepojoties ar uzņēmuma veikumu teic: "Gadu gaitā mēs esam attīstījušies kā komanda, un ar lepnumu varam prezentēt mūsu darba rezultātu — kopā mēs esam radījuši tehnoloģisku risinājumu, kas pārspēj nozares standartus un paver jaunas iespējas būvniecībā.”

ASV daudznozaru uzņēmums "GCG Captital LLC" vērsies tiesā pret miltu ražotāju AS "Rīgas dzirnavnieks" par zaudējumu piedziņu.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā aģentūra LETA uzzināja, ka tiesas sēdes paredzēta 28.februārī, plkst.14.

"GCG Captital LLC" advokāts, biroja "Sorainen" pārstāvis Andris Tauriņš skaidroja, ka zaudējumi aprēķināti 1,2 miljonu eiro apmērā.

Strīds starp uzņēmumiem sācies 2019.gadā, kad "GCG Capital LLC" un "Rīgas dzirnavnieks" noslēdza līgumu par miltu piegādi un ekskluzīvām produkcijas izplatīšanas tiesībām. Saskaņā ar Tauriņa sacīto, īsi pēc līguma noslēgšanas "Rīgas dzirnavnieks" paziņoja, ka tas nevarēs piegādāt līgumā minētās preces saistībā ar noteiktā tipa kviešu miltu krājumu izbeigšanos.

Tādējādi "GCG Capital LLC" izmantojis savas tiesības vienpusēji atkāpties no līguma, kā arī pieprasīt zaudējumu atlīdzību.

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši nominantus apbalvojumam “Gada investors 2021” par pērnā gada Latvijas nozīmīgākajām investīcijām industrijā.

Uz apbalvojumu pretendē gan privātie investori (komerceņģeļi), gan juridiskie un institucionālie investori, gan privātā un riska kapitāla darījumu konsultanti.

“Gada investors 2021” konferences un apbalvošanas ceremonijas laiks ir pārcelts uz ceturtdienu, 31. martu, plkst. 16.00. Ņemot vērā notikumus Ukrainā, mainīta pasākuma programma, iekļaujot divas ekspertu paneļdiskusijas.

Pirmajā diskusijā informēs par ekonomikas tendencēm un attīstības scenārijiem Latvijā. Otrajā diskusijā uzņēmējdarbības un investīciju vides eksperti no Gruzijas un Izraēlas stāstīs par savu valstu pieredzi – kādas pārmaiņas notiek un kā var atbalstīt valsts ekonomiku kara laikā un pēckara periodā. Savukārt pārstāvis no Ukrainas dalīsies pieredzē galvenokārt par uzņēmējdarbības situāciju līdz karam. “Gada investors 2021” būs skatāms tiešsaistē, LatBAN un LVCA Facebook lapās un LatBAN YouTube kanālā.

Ādažu pagastā "Eimuros" SIA "Primekss" 11.oktobrī atklās jauno betona piedevu ražotni un divas jaunas zīmola “PRIMX” betona piedevu ražošanas līnijas: inovatīvo ūdensnecaurlaidīgo un pašatjaunojošo betona tehnoloģiju, kā arī rukuma stabilizēšanas sistēmu.

Plānots, ka šis solis ne tikai stiprinās uzņēmuma pozīcijas globālajā tirgū, bet arī ievērojami veicinās būvniecības nozares attīstību, nodrošinot tehnoloģiski modernus risinājumus, kas palielinās ēku ilgtspējību un pagarinās to dzīves ciklu.

Ūdensnecaurlaidīgais betons ir augstas kvalitātes materiāls, kas piedāvā ilgtspējīgu aizsardzību pret mitrumu un ūdens iekļūšanu, nodrošinot izcilu hermētiskumu un paaugstinātu izturību. Šis risinājums ir ideāli piemērots rūpniecisko ēku, kā arī infrastruktūras objektu būvniecībai, kur īpaša nozīme ir ūdensnecaurlaidībai. Rukuma stabilizējošs sistēma ir divkomponentu betona maisījums, kas īpaši izstrādāts, lai samazinātu autogēno un žūšanas rezultātā rukumu betona maisījumos. Šis maisījums uzlabo rūpniecisko betona grīdu veiktspēju, efektīvi samazinot plaisāšanu un rozīšanos.

Ietekme uz globālajām klimata pārmaiņām ir ikvienam cilvēkam, ikvienam uzņēmumam un ikvienai nozarei. Betona nozare, kurā darbojas arī uzņēmums “Primekss”, kopumā ir atbildīga par 8% cilvēka darbības radīto globālo CO2 izmešu apjomu. Riskēt un turpināt masveidā radīt izmešus ir bezatbildīgi – mums nav planētas B.

Kā to var risināt?

Pirmā atbilde ir - arvien ciešāk tuvināt zinātni ar praktisko būvniecību, veicināt sadarbību. Kāds varētu jautāt – kas tur ko pētīt, betons ir betons! Tomēr tā šķiet tikai virspusēji skatoties.

Betona sastāvs var būt ļoti komplekss, tāpēc radīt paredzamu un teicamu betona kvalitāti jebkurā pasaules vietā ir liels izaicinājums. Mēs redzam ne tikai zinātniskās izpētes jēgu, bet arī praktisko pielietojumu – izpēti un zinātni liekam līdzās mūsu pirms dažām nedēļām atklātajā, būtiski paplašinātajā Primekss Betona izpētes centrā, kas, starp citu, ir lielākais šāda veida centrs Austrumeiropā.

Esmu arī novērojis, ka mūsu uzņēmuma pievienotā vērtība ir tieši spējā pārnest inovatīvas zinātnē balstītas tehnoloģijas praksē, spēja pārvērst idejas pielietojamos produktos, sasaistot zinātni un praksi no jaunākajiem ķīmijas un fizikas pētījumiem, līdz mākslīgā intelekta pielietojumam būvniecībā. Mūsu gadiem ilgais zinātnes un prakses sadarbības piemērs parāda, ka tas ļoti labi strādā un dod abpusēju pievienoto vērtību – gan mums kā biznesam, jo varam tirgū piedāvāt inovatīvus betona produktus, gan zinātniekiem, jo rosinām jaunas izpētes jomas, no kā iegūs visa būvniecības nozare.

"Ja vairāk būvēsim rūpnīcas, kurās ražos konkurētspējīgus produktus, tad varēsim atļauties maksāt lielākas algas, kuru saņēmēji arī varēs samaksāt paaugstinātās kredītlikmes".

Tā intervijā Dienas Biznesam saka ekonomists, SIA Primekss īpašnieks Jānis Ošlejs.

Fragments no intervijas

Eirozonas centrālā banka plāno cīnīties ar inflāciju, paaugstinot naudas cenu — sadārdzinot kredītus, bet tas nozīmē, ka vēl bez sadārdzinātajiem būvmateriāliem un būvdarbiem, visi esošie un nākotnes hipotekāro kredītu maksājumi kļūs vēl lielāki, kas savukārt potenciālo pircēju loku Latvijā vēl vairāk samazinās.

Skaudra patiesība. Domāju, ka ir tikai viena izeja — celt būves, kas cilvēkus padara bagātākus. Proti, ja vairāk būvēsim rūpnīcas, kurās ražos konkurētspējīgus produktus, tad varēsim atļauties maksāt lielākas algas, kuru saņēmēji arī varēs samaksāt paaugstinātās kredītlikmes. Šaubos, vai, piemēram, Ilonam Maskam ir nozīme tam, cik lielu procentlikmi viņš maksās par māju, ja tādu gribēs uzbūvēt. Bet cilvēkam, kurš saņem 1000 eiro mēnesī un maksā hipotekāro kredītu, ECB lēmums palielināt procentlikmes būtiski ietekmēs rocību. Aktuālākais jautājums, kā mēs, valsts, varam ātri rīkoties, lai kļūtu bagātāki, vēlams, strauji.

Neraugoties uz loģistikas problēmām, šā gada pirmajā pusgadā Ķīnā ražoto preču imports un arī Latvijas eksports uz šo tālo zemi sasniedza visa 2020. gada laikā iespēto, un sagaidāms, ka 2022. gadā tiks sasniegts līdz šim augstākais punkts abu valstu tirdzniecībā.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka šā gada janvārī - jūlijā Latvija uz Ķīnu eksportējusi preces par 144,48 milj. eiro, kas tikai pavisam nedaudz atpaliek no 2021. un 2020. visā gadā iespētajiem 155 un 159 milj. eiro. Savukārt Ķīnas preču imports uz Latviju 2022. gada sešos mēnešos sasniedzis 675 milj. eiro, kas ir vairāk nekā visā 2020. gadā kopā, kad tika importētas preces par nepilniem 635 milj. eiro. Līdz visa 2021. gada importa apmēram naudas izteiksmē vēl vajadzīgi 180 milj. eiro, kuri, raugoties pēc šā gada dinamikas, tiks sasniegti un ar uzviju pārspēti, ja vien neatgadīsies kādas kataklizmas.

Krievijas un Ķīnas attiecības nav bezgalīgi padziļināmas 

No 16. līdz 23. oktobrim Ķīnas Tautas Republikā norisināsies valsts svarīgākais politiskais...

Teju puse no visa Ķīnas importa uz Latviju ir mašīnas, mehānismi, elektriskās iekārtas, savukārt Latvijas lielākā eksportprece uz Ķīnu nu ir koksne un tās izstrādājumi.

Globālās ekonomikas aplamība

„Diemžēl tas ir bērza un egles apaļkoks,” uz jautājumu par koksnes un tās izstrādājumu eksportu uz Ķīnu atbild Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Viņš secina, ka šāda situācija raksturo aplamību, kas pašlaik valda globālajā ekonomikā. „Proti, ka salīdzinoši lētu izejvielu (apaļkoksni) atmaksājas vest ar konteineru. Tas ir loģistikas fenomens, kad no Ķīnas uz Eiropu konteineros tiek vesti salīdzinoši dārgi produkti, bet, lai konteineri netiktu vesti atpakaļ tukši, tad tajos labāk iekrāmēt jebko, arī salīdzinoši lētas izejvielas, un tādējādi arī to loģistikas izmaksas, kad ved pāri puspasaulei, ir tik lētas,” skaidro K. Klauss.

„Ķīna bija un ir pasaules fabrika. Šīs valsts rūpniecība strādā, un tā ražoja un ražo preces visai pasaulei, tostarp Eiropai un Latvijai, vienlaikus enerģiju par salīdzinoši zemākām cenām saņemot no Krievijas,” situāciju raksturo ekonomists, SIA Primekss īpašnieks Jānis Ošlejs. Viņš norāda, ka rūpnīcu nevar uzbūvēt ļoti īsā laikā un pat pandēmijas efekts, kad trūka loģistikas ķēžu, pieprasījumu pēc Ķīnā ražotajām precēm nav mainījis. „Latvijā var uzbūvēt rūpnīcas un paņemt nost pasūtījumu Ķīnai, taču tas nenotiks pats no sevis, ja vien Latvijā netiks atvēlēti resursi, lai šādas ražotnes pie mums rastos,” tā J. Ošlejs. Viņaprāt, neko nedarot, jau arī nekas neradīsies.

Visu rakstu lasiet 18.oktobra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Latvijas eksportētāju asociāciju "The Red Jackets" turpmāk vadīs Kaspars Rožkalns, informēja asociācijā.

Iepriekš "The Red Jackets" valdes priekšsēdētājs bija Mārtiņš Tiknuss, kurš asociāciju vadīja kopš tās dibināšanas 2019.gadā.

Vienlaikus asociācijas valdē no jauna iecelts Jānis Palkavnieks, Arnis Ozols un Liene Gaspažiņa, savukārt darbu valdē turpinās Kristīne Grapmane un Jānis Ošlejs.

Tādējādi darbu "The Red Jackets" valdē neturpinās Linda Riekstiņa-Šnore, Egils Grasmans un Jānis Bergs.

“Mana motivācija vadīt Latvijas Eksportētāju asociāciju “The Red Jackets” ir ļoti skaidra, šobrīd pārstāvot industriālo grupu UPB, kas ir viens no lielākajiem eksportētājiem uz Skandināvijas valstīm, redzu ka eksports ir vienīgais ceļš valsts labklājības virzienā. Uzskatu, ka mana iepriekšējā pieredze vadot LIAA palīdzēs valdes darbā, jo pārzinu valsts pārvaldes struktūru un darbības veidu, attiecīgi varu pievienot vērtību identificējot iespējas eksportētāju atbalstam,” norāda Kaspars Rožkalns.

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši “Gada investors 2021” balvas laureātus par aizvadītā gada nozīmīgākajām investīcijām Latvijā.

Apbalvojumu “Gada investīcija” komerceņģeļu kategorijā par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi saņēmuši investori Ģirts Līcis, Kārlis Cerbulis un Uldis Cērps par 150 000 eiro kopinvestīciju jaunuzņēmumā “WeedBot”, kas izstrādā lauksaimniecības robotus Lielbritānijas tirgum.

Par “Gada investīciju” juridisko un institucionālo investoru sektorā atzīta “Bregal Sagemount” investīcija “Printful”, kas ļāva uzņēmumam sasniegt miljarda dolāru vērtību un Latvijas pirmā vienradža statusu.

LatBAN un LVCA pasākums “Gada investors” pastāv kopš 2015. gada. Tā uzmanības centra ir privātā kapitāla un komerceņģeļu nozares izaugsmes tendences, izceļot un godinot nozīmīgākos tirgus spēlētājus, konsultantus un atbalstītājus.

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

Pašlaik tiek darīts viss iespējamais, lai gaidāmajā ziemā gāze būtu pieejama pilnīgi visiem lietotājiem un nekādi administratīvi patēriņa ierobežojumi nebūtu nepieciešami.

To intervijā Dienas Biznesam saka Uldis Bariss, AS Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētājs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 9.augusta numurā lasi:

Statistika

Krīzes gaidās rūk tēriņi un uzņēmēju noskaņojums

Tēma

Valsts atbalsta intensitāte banku risku garantēšanā aug

Saeimas vēlēšanas

Priekšvēlešanu solījumu čempionāts

Makroekonomika

Valstij jārīkojas, nevis jākonstatē fakti. Ekonomists, SIA Primekss

īpašnieks Jānis Ošlejs

Uzņēmējdarbība

Bizness pandēmijas otrā gadā iezīmē jaunus rekordus

Latvijas LED gaismekļu ražotājs SIA “Vizulo” investējis 1 489 000 eiro trīs jaunu industriālo iekštelpu gaismekļu ražošanas iekārtu iegādē un uzstādīšanā ražotnē Iecavā, tādējādi kāpinot uzņēmuma konkurētspēju zaļo inovāciju jomā.

Pateicoties šim ieguldījumam, uzņēmums kā vienu no prioritātēm nākamajiem trim gadiem ir izvirzījis palielināt iekštelpu gaismekļu pārdošanas apjomus līdz 30% no uzņēmuma grupas kopējā apgrozījuma. “Vizulo” grupas apgrozījums 2023. gadā bija 19,1 miljons eiro.

SIA “Vizulo” investīcijas piesaistījis, izmantojot Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas grantu sniegtās iespējas. Ieguldījumi jaunajās iekārtās ļāvuši paplašināt produktu klāstu ar jauniem, augstas pievienotas vērtības produktiem, kā arī, optimizējot ražošanas procesus, samazinājis materiālu patēriņu. Uzņēmums iegādājies metāla lokšņu automātiskās lāzerštancēšanas iekārtu ar robotizētu lokšņu ielādi un sortēšanu, robotu sistēmu automatizētai gaismekļu vadu savilkšanai un lokšņu metāla locīšanas iekārtu.

Latvijas valstij būtu aktīvāk jāiesaistās cenu regulēšanā un noteikšanā, kā to dara daudzas citas valstis, jo pašlaik attiecībā uz inflāciju, jo īpaši energoresursu cenu straujo pieaugumu, Latvija ieņem brīvā tirgus pozīciju — sak’ cenas pieauga un mēs jau neko darīt nevaram.

To intervijā Dienas Biznesam saka ekonomists, SIA Primekss īpašnieks Jānis Ošlejs.

Fragments no intervijas

Kas pašlaik ir par unikālu situāciju, kad eirozonas valstī Latvijā inflācija ir 19.2%, bet daudz turīgākajā un ekonomiski spēcīgākajā eirozonas valstī Vācijā vairāk nekā divas reizes mazāka?

Latvijā pašlaik attiecībā uz inflāciju, jo īpaši energoresursu inflāciju, Latvija ieņem brīvā tirgus pozīciju — sak’ cenas pieauga un mēs jau neko darīt nevaram. Tas ir nepareizi, jo valdībai šādos ārkārtas apstākļos vajag ātri un aktīvi regulēt cenas. Piemēram, tā pati elektroenerģija ir kļuvusi ievērojami dārgāka, tajā paša laikā Latvenergo valsts budžetā ir iemaksājusi dividendes 70 milj. eiro. Pašreizējos ārkārtas situācijas apstākļos, tas, manuprāt, nebija vajadzīgs. Lietderīgāk būtu bijis šos 70 miljonus eiro atstāt Latvenergo rīcībā un novirzīt kā subsīdiju elektrības cenu pieauguma slāpēšanai.