Izgudrotājs un 40 patentu turētājs Alans Amrons ir kļuvis pasaulslavens līdz ar pieteikumu, ka visiem zināmās līmlapiņas ir viņa ideja. Jaunākā viņa ideja ir izveidot Latvijā uz radošumu, izgudrojumiem un praktiskām zināšanām vērstu akadēmisku kursu, kuru kā progresīvu izglītības modeli varētu pārņemt citur pasaulē.
Fragments no laikrakstā Dienas Bizness publicētās intervijas:
Vai jūs saņemat kādu honorāru no Post-it tirdzniecības?
Nē, man 1997. gadā bija izlīgums ar Post-it ražotāju 3M, un viņi man par manām tiesībām samaksāja. Tas bija vienreizējs maksājums.
Bet jūs šogad esat iesūdzējis 3M par jūsu tiesību pārkāpumu?
Jā, par 400 milj. dolāru. Bet tiesnesis caurskatīja mūsu 1997. gada izlīgumu un secināja, ka tas, par ko es viņus iesūdzēju tagad, ir tas pats, par ko mums ir izlīgums. Attiecīgi tiesnesis pat nenoraidīja prasību, bet anulēja. Proti, man vajadzētu viņus iesūdzēt par līguma nepildīšanu, bet es to negribēju, jo ir visai sarežģīti uzvarēt lietā par 1997. gada līguma nepildīšanu.
Par ko tur ir runa?
1997. gadā mēs vienojāmies, ka neviena puse – ne es, ne 3M cilvēki – publiski neapgalvos, ka esam līmlapiņas izgudrojuši. Tā līdz šim arī bija, produkts ir īsts veiksmes stāsts, es saņēmu savu maksājumu, un viņi taisa savu biznesu. Bet tad pirms pāris gadiem viņi sāka apgalvot, ka ir to izgudrojuši. Mana reakcija bija – čaļi, bet mēs taču vienojāmies! Turklāt jums ir labi zināms, ka es to izgudroju. Tad bija kušināšana un mierināšana, un viņi teica, ka tagad es varu apgalvot, ka tas tomēr ir mans izgudrojums, bet es nevaru arī viņiem to liegt. Es teicu – labi, dariet, kas jums jādara, un es darīšu, kas man ir jādara, un iesūdzēju viņus. Un es arī ne senāk kā pāris gadu esmu tāpat sācis apgalvot, ka līmlapiņas ir mans izgudrojums.
Un kas tālāk?
Pagaidām tas arī viss. Tiesāties ar tik lielu kompāniju prasa milzu naudu, un viņu resursi ir salīdzinoši neierobežoti. Bet es teiktu, ka es viņus esmu uzvarējis presē, jo tā visā pasaulē uzķēra manu stāstu. Un tas jau nav vienkārši stāsts, jo man ir arī pierādījumi.
Tas ir arī vienkārši loģiski, jo kāpēc gan tādam milzim kā 3M būtu jāslēdz līgums ar kādu privātpersonu un jāmaksā izlīguma nauda?
Tieši tā.
Es jūtos drusku neērti, jo manās acīs jūs esat liels vīrs tieši tā iemesla dēļ, par kuru jums varētu būt dalītas jūtas.
Es to saprotu. Kad es pirmoreiz satiku Frenku Sinatru, man bija sajūta – kas es esmu, lai viņu pazītu?! Taču mēs visi esam tikai cilvēki ar saviem dzīves augstajiem un zemajiem punktiem. Bet paldies par jūsu atzinību! Es par to nejūtos mazāk saviļņots kā jūs, jo es jūtu, ka esmu vēstures daļa. Tas ir kā būt aktierim, kurš skatās filmu ar sevi vadošā lomā, un viņš skaidri redz, ka – hei, tas puisis spēlē tiešām labi!
Ja tu dzīvē izdari kaut ko labu un cilvēki to atzīst, tā ir iespēja arī pašam pakāpties soli atpakaļ un atzīt, ka tas ir tiešām kaut kas lielisks. Un līmlapiņas ir tiešām apbrīnojami labs izgudrojums. Tik labs, ka sākumā man bija cilvēki jāmāca, kā tās ir lietojamas. Jo, lai ko tu arī neizgudrotu, cilvēki sākumā būs noliedzoši un pirmos pāris gadus neviens neuzskatīja, ka ar šīm līmlapiņām varētu pelnīt. Tāpēc, kad es par šo izgudrojumu pastāstīju 3M, mana doma bija, ka es jau tik un tā nekādu naudu no tā neuztaisīšu, un tā bija kļūda. Tāpēc, kad auditorijām stāstu par savu izgudrotāja pieredzi, es to saucu par miljards dolāru vērtu lekciju.
Visu interviju Universitātē briest realitātes kurss var lasīt 1. decembra laikrakstā Dienas Bizness.
#1/5
#2/5
#3/5
#4/5
