Šodien, 7.janvārī, pieci zemessargi un divi karavīri dosies dienēt uz NATO vadītajiem Starptautiskajiem drošības atbalsta spēkiem Afganistānā, liecina sniegtā informācija medijiem.

Trīs zemessargi no Valmieras 22.kājnieku bataljona un divi zemessargi no Cēsu 27.kājnieku bataljona uz miera nodrošināšanas operāciju ārpus Latvijas dosies pirmo reizi. Afganistānā līdz šim no Latvijas dienējuši tikai profesionālā dienesta karavīri, zemessargi uz šo valsti dodas pirmo reizi.

Apmācību laikā, kas aizsākās 10.septembrī, zemessargi un karavīri apguva miera nodrošināšanas operācijām nepieciešamās zināšanas un iemaņas Afganistānai maksimāli pietuvinātos apstākļos. No šī gada 14.-16.decembrim Lielvārdē, Gaisa spēku bāzē, un Jēkabpils lidlaukā notika apmācību noslēguma pārbaudes vingrinājums.

Saskaņā ar 2007.gada 6.decembra grozījumiem likumā Par Latvijas Republikas Zemessardzi zemessargi pirms dalības starptautiskajā operācijā apgūst apmācības kursu, šajā laikā saņemot profesionālā dienesta karavīra algu. Par piedalīšanos starptautiskajā operācijā zemessargs saņem karavīra algu un piemaksu, kā arī karavīram noteiktās sociālās garantijas un citas ar dalību starptautiskajā operācijā saistītas garantijas.

No šā gada 8. līdz 9. septembrim "Upīškalnā" (Kuldīgas rajonā) notiks kontrol vingrinājums Objekta apsardzē un aizsardzībā vada sastāvā ZS 45. kājnieku bataljona zemessargiem. Plānots, ka mācībās piedalīsies 130 zemessargi un 12 karavīri.

Mācību uzdevums ir realizēt divu dienu kontroles vingrinājumu, kura laikā pārbaudīs Zemessardzes 45. kājnieku bataljona kājnieku vada kaujas spējas valstiski svarīgu objektu apsargāšanā un aizsardzībā.

Zemessargi sākot ar februāri ir izgājuši 6 dienu apmācību no 8 dienu programmas "Objekta apsardze un aizsardzība vada sastāvā" (OAAV). Šīs apmācību programmas ietvaros zemessargi ir apguvuši OAAV organizācijas pamatprincipus - objekta sagatavošanu aizsardzībai, kā arī likumus un militāros reglamentus. Kontrol vingrinājuma laikā zemessargi izies atlikušo divu dienu apmācību 1.ZSN štāba Mācību nodaļas personāla kontrolē.

Kontrol vingrinājuma laikā zemessargi sagatavos objektus aizsargāšanai un apsardzes funkciju veikšanai - iežogos objektus, izveidos kontrol posteņus, pozīcijas u.c. Pēc sagatavošanās darbiem zemessargiem būs jāpilda uzdevumi, kas jāievēro veicot objektu apsardzi un aizsardzību. Kontrol vingrinājuma laikā kā nosacītais pretinieks tiks iesaistīti bataljona Izlūkvada zemessargi, kas veiks dažādas darbības apsargājamo objektu ieņemšanai.

Latvija arī nākamgad piedalīsies civilās misijās Kosovā, Afganistānā un Gruzijā, taču ar mazāku dalībnieku skaitu.

Šādu lēmumu Ministru Kabinets pieņēmis pēc tam, kad uzklausījis iekšlietu ministres Lindes Mūrnieces sniegto ziņojumu par iekšlietu sistēmas darbinieku dalību starptautiskajās misijās un operācijās.

Eiropas Savienības (ES) Novērotāju misijā Gruzijā arī turpmāk paliks divi pārstāvji, bet policijas misijā Afganistānā un likuma varas nodrošināšanas misijā Kosovā nosūtāmo civilo ekspertu skaits nākamajam periodam samazināts līdz vienam ekspertam katrā valstī. Šobrīd Afganistānā uzturas 2 iekšlietu sistēmas darbinieki, bet Kosovā – 10 eksperti.

Kā skaidro Iekšlietu ministrijā, līdzdalība šajās ES civilajās ekspertu misijās ir nozīmīga Latvijas starptautisko saistību sastāvdaļa, taču viena pārstāvja uzturēšanās misijā valstij vidēji izmaksā 40 tūkstošus, tāpēc samazināta finansējuma apstākļos visas trīs misijas nav iespējams turpināt līdzšinējā apjomā. Ņemot vērā, ka Kosovas misija ir līdz šim lielākā Eiropas Drošības un aizsardzības politikas misija ar kopskaitā aptuveni 1800 starptautisko civilo ekspertu dalību, arī Latvijas līdz šim nosūtīto amatpersonu skaits ir bijis visnotaļ liels un nākamajam periodam var tikt samazināts, neradot būtisku kaitējumu. Izvērtējot definētās ārpolitikas prioritātes un pašreizējo ekonomisko situāciju, būtiski šobrīd ir nodrošināt Iekšlietu ministrijas speciālistu dalību Gruzijā, jo šis konfliktu skartais reģions ir tuvu kaimiņos Eiropas Savienībai, līdz ar to tas atstāj iespaidu uz visa reģiona stabilitāti un ilgtspējīgu attīstību. Turklāt šī civilā misija Gruzijā ir vienīgais starptautiskais novērotājs, kas darbojas tiešā Abhāzijas un Dienvidosetijas tuvumā, ļaujot starptautiskajai sabiedrībai spriest par notikumiem un procesiem šajā teritorijā. Tāpat arī Afganistānas drošības situācija ir ļoti sarežģīta un, kā vēstulē Valsts kancelejai norāda Ārlietu ministrija, Latvijas iesaiste šīs valsts stabilizēšanā – gan militārā, gan civilā jomā – ir viens no prioritārajiem drošības politikas jautājumiem.

Karu izmocītajā Afganistānā soli pa solītim norit valsts rekonstrukcijas darbi, kuros piedalās arī Starptautiskā Valūtas fonda konsultants Jānis Platais.

Afganistānā Jānis Platais strādā kopš 2004. gada sākuma. Piedāvājums doties uz Afganistānu izklausījies bīstami, taču risks šķitis kontrolējams. Lēmumu par tā pieņemšanu ietekmējušas labās atsauksmes no kādas kolēģes, kura Afganistānu pēc tās apmeklējuma 2002. gadā raksturojusi kā skarbu, tomēr pozitīvi virzītu valsti. Šaubas ir vienmēr, bet tās var pārvarēt, redzot situāciju savām acīm, saka Jānis Platais. «Pirms darba uzsākšanas devos turp īsā vizītē, un arī mans iespaids bija ļoti labs - redzēju, ka ir iespēja daudzas lietas uzlabot un pilnveidot un ir gaidāma laba sadarbība.» Pēc ierašanās Afganistānā pirmos gadus vēl dažkārt varējis diezgan brīvi staigāt pa ielām, pēdējā laikā tas gan nav ieteicams - drošības situācija ir pasliktinājusies. Ir pastiprinājušās teroristu un noziedznieku aktivitātes, kaut arī biežāk - ārpus Kabulas. Pagājušajā nedēļā Jānis Platais bija ieradies īsā atvaļinājumā Latvijā, lai apciemotu savu ģimeni un nosvinētu Jāņus dzim­tenē.

Pagājušā gada augustā Latvijas Ārlietu ministrijas politiskais padomnieks Pēteris Veits uz desmit mēnešiem devās civilajā misijā uz Afganistānu, lai kara izmocītajai tautai sniegtu attīstības palīdzību. «Darbs ir ienteresants. Vienmēr ir patīkami redzēt rezultātus un citu prieku. Tas pārņem, » saka Pēteris Veits.

Lielākā daļa latviešu karavīru izvietota vienā bāzē kopā ar norvēģu spēkiem Farjabas provincē pašos Afganistānas ziemeļrietumos pie robežas ar Turkmenistānu. Paralēli militārajai misijai valstī norisinās arī civilā, kuras priekšgalā ir ANO, un Latvija tajā iesaistījās pirms gada augustā. Civilās misijas uzdevums ir piešķirt attīstības palīdzību tur, kur dien attiecīgās valsts karavīri – vispirms jāatrod, kam palīdzība visvairāk vajadzīga, tad jākoordinē projekta īstenošana. Tikai esot uz vietas un tiekoties ar vietējiem, ir iespējams izveidot projekta kritērijus, atzīst Pēteris Veits. Un tam vajadzīgs laiks. «Valstī 30 gadus ir bijis karš, province ir nomaļa, izglītības līmenis ir zems, un viena vajadzība ir lielākā par otru,» stāsta Pēteris Veits.

Saskatot potenciālu Pārdaugavā, Santa un Ingūna Kausiņas atver otru kafejnīcu Mierā.

Šobrīd ir divas kafejnīcas Mierā – pa vienai katrā Rīgas pusē, un nav izslēgts, ka pēc kāda laika būs vēl kāda, stāsta uzņēmējas. Kad viņas bija atvērušas pirmo kafejnīcu Mierā Miera ielā, klienti vaicājuši, kāpēc tādas kafejnīcas nav Pārdaugavā. «Nodomājām, ka būtu forši,» saka Ingūna. Tomēr nolēmušas nesteigties, taču paralēli visu laiku sekojušas līdzi nekustamā īpašuma sludinājumiem. Viņas bija noskatījušas telpas, kur šobrīd atrodas otra kafejnīca Meža ielā, bet tās tobrīd bija aizņemtas. Taču, kad tās atkal bija pieejamas, Ingūna un Santa nolēma tās tikai apskatīties – gribējās atvērt vēl vienu kafejnīcu, bet tajā pašā laikā viņas nebija līdz galam pārliecinātas par šo soli. Santa atminas, ka tētis teicis – šīs telpas obligāti «jāņem», jo perspektīva ir, rajons attīstās un ir rosība. Savā ziņā tas ir līdzīgs Miera ielas republikai.

Šā gada 13. un 14.oktobrī Dobeles rajonā notiks mācības Kara spēles Studentu bataljona zemessargiem, informēja kaprāle Kristiāna Štrāle.

Mācībās piedalīsies aptuveni 70 zemessargi un 8 karavīri.

Mācību mērķis ir uzlabot zemessargu militārās zināšanas un prasmes, kā arī pārbaudīt iepriekšējo apmācību laikā apgūto.

Pirmās dienas sākumā būs nodarbības šaušanā, fiziskajā sagatavotībā, darbībās ar ieročiem. Pēcpusdienā notiks patrulēšana Gardenes poligonā, kurā zemessargi parādīs prasmi granātas mešanā, telšu celšanā, ugunspunkta iznīcināšanā, upes forsēšanā, medicīnā un dažādu ieroču atpazīšanā. Vakarā paredzēta orientēšanās sliktas redzamības apstākļos, kā arī nometnes iekārtošana un sardzes režīms līdz 14.oktobra rītam.

Studentu bataljonā šobrīd dien vairāk nekā 900 zemessargi, liela daļa no viņiem ir studenti un arī pasniedzēji no Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas, Latvijas Lauksaimniecības universitātes un citām augstskolām.

Šā gada 15.decembrī Rīgas Tehniskajā universitātē notiks svinīgs Zemessardzes Studentu bataljona 16. gadadienai veltīts pasākums, liecina sniegtā informācija medijiem.

Pasākumā piedalīsies vairāk nekā 200 zemessargi un karavīri.

Paredzēta apbalvošanas ceremonija, dienesta pakāpju piešķiršana, zemessargu kandidātu zvērests, kā arī svētku koncerts.

Latvijas Tautas Frontes Rīgas Tehniskās universitātes nodaļas koordinācijas padome 1991.gadā pieņēma lēmumu par Zemessardzes Studentu vienības dibināšanu, kas būtu 1918.gada 20.decembrī dibinātās Atsevišķās studentu rotas tradīciju un ideju mantiniece. 1991.gada 17.decembrī izveidota Studentu rota Zemessardzes 11.Rīgas Centra rajona bataljona sastāvā. 1992.gadā šī rota tiek atdalīta no bataljona, piešķirot rotas numuru “65”. Rota 1997.gadā pārtop par Zemessardzes 65. Atsevišķo Studentu bataljonu. Tagadējais nosaukums - Studentu bataljons - vienībai ir no 2001.gada. 2004.gadā tam tiek pievienots Zemessardzes 13.kājnieku bataljons, 2006.gadā - Zemessardzes 15.kājnieku bataljons. Šobrīd bataljons viens no 3.Zemessardzes novada bataljoniem. Tā komandieris ir kapteinis Druvvaldis Līcis. Bataljona atbildības teritorija ir Rīga.

Valsts prezidents Valdis Zatlers šodien, 9.septembrī, devies darba vizītē uz Afganistānu, liecina prezidenta mājaslapā ievietotā informācija. Valdis Zatlers ir pirmais Baltijas valstu prezidents, kas vizītē apmeklē Afganistānu un tiekas ar tās politiskajiem līderiem.

Vizītes laikā paredzētas tikšanās ar Afganistānas Valsts prezidentu Hamidu Karzaju, ārlietu ministru Dr. Rangin Dadfar Spanta, kā arī aizsardzības ministru Abdul Rahim Wardak.

Pašlaik misija Afganistānā ir lielākā un nozīmīgākā Latvijas starptautiskā palīdzība, kas iekļauj ne tikai lielāko NBS kontingenta dalību (vairāk nekā 90 militārpersonas), bet arī civilo iesaisti ar policistiem un politisko/attīstības padomnieku. Tādējādi šobrīd Latvijas valsts iesaistīšanās misijā ir ne tikai militāra, bet orientēta arī uz afgāņu labklājības celšanu, informēja V. Zatlera preses dienests.

Dienas bizness sāk jaunu rakstu sēriju par kvartāliem, rajoniem un vietām, kur koncentrējas bizness! Par jauno un radošo uzņēmumu pulcēšanās vietu kļuvusi Miera iela.

Balvu par asprātīgāko veikala nosaukumu Miera ielā noteikti saņemtu ziedu veikals Ar putniem. «Kad atvērāmies, šī bija darbīga iela, viss bija pilns, un tikai dažu namu logos bija izkārts uzraksts izīrē,» teic Ilse Balodis, ziedu veikala Ar putniem līdzīpašniece. Daži veikali savu atrašanos mainījuši ielas garumā, pārceļoties uz lielākām vai mazākām telpām, bet ne visiem Miera ielas pieradums attaisnoja izdzīvošanas centienus.

Taša pārcēlās

«Sapratām, ka tiklīdz mēs te ievāksimies, arī pārējie atdzīvosimies. Tā mēs kā ledlauži,» stāsta radošās darbnīcas Taša saimniece stila māksliniece un astroloģe Anita Masaļska. Viņas sirdi tā uzrunāja Miera ielas bruģis, ka viņa bija gatava pārcelties no salona Brīvības ielā.

Šī gada 16.jūnijā 3.Zemessardzes novada 54. Inženiertehniskā bataljona (54.ITBN) Nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas (NMN) rotas profesionālā dienesta karavīri un šī paša bataljona zemessargi veiks zemes virskārtas attīrīšanu no sprādzienbīstamiem priekšmetiem Cekules bijušo munīciju noliktavu teritorijā Rīgas rajonā, Db.lv informēja Zemessardze.

Cekules munīciju noliktava ir viens no lielākajiem piesārņotajiem objektiem ar nesprāgušo munīciju Latvijā. Tā tika izmantota militārām vajadzībām laika periodā no 1920. līdz 1995.gadam. Šeit atrasta I un II pasaules karā izmantotā nesprāgusī munīcija. II pasaules kara laikā PSRS sarkanās armijas partizāni pret šo vācu munīcijas noliktavas kompleksu veica diversijas aktus, uzspridzinot noliktavas, kā rezultātā liels skaits munīcijas vienību tika izmētāts apkārtnē. Vācu armijas karavīri neveica piesārņotās teritorijas attīrīšanu, bet padarīja to drošu uzberot 1 līdz 2 m biezu smilšu slāni.

1994./95.gadā tika uzsākta Cekules munīcijas noliktavas teritorijas virsmas attīrīšana, kas turpinās vēl joprojām. Ņemot vērā, ka 240 hektāru lielā teritorija nav apsargāta un sprādzienbīstamie priekšmeti atrodas zemes virskārtā, tā ir ļoti bīstama iedzīvotājiem.

Līdz ar pirmajiem pavasara saules stariem atdzīvojas Miera ielas radošais kvartāls Rīgā, kur uzņēmēji joprojām pārbauda sava koncepta atbilstību šim rajonam , piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Tāpat kā visa Rīga un Latvija, arī Miera iela pēc vasaras aizmieg. Ziemā te ir gana pelēcīgi un drūmi, bet tas ir tikai līdz brīdim, kad sāk spīdēt pirmā pavasara saulīte, kokiem parādās lapas, pie bodītēm un kafejnīcām uzrodas puķes un galdiņi. No aprīļa līdz septembra beigām ir mūsu stunda,» stāsta Elīna Berklava, Latvijas preču veikala M50 līdzīpašniece. Arī kafejnīcas Mierā līdzīpašniece Ingūna Kausiņa norāda, ka ziemā apmeklētāju plūsma nedaudz apsīkst, bet tikko kā uzspīd saule, cilvēki atgriežas, lēnām parādās arī tūristi, jo Miera iela tiek reklamēta kā radošais kvartāls, un ārzemnieki nāk to pārbaudīt. «Pēdējos gados Miera ielas republika iegūst arvien lielāku atpazīstamību gan vietējo iedzīvotāju, gan arī tūristu vidū. Protams, tas nāk par labu arī Buteljonam jaunu klientu piesaistīšanā. Liels nopelns ir lielākajam kopējam Miera ielas uzņēmumu un iedzīvotāju ikgadējam pasākumam – Miera ielas Vasarsvētkiem,» teic Kristīne Beņķe, otrreizējās stikla pārstrādes darbnīcas Buteljons īpašniece.

Afganistānas galvaspilsētā Kabulā trešdienas rītā neilgi pēc pusnakts tika izšauta raķete uz Aizsardzības ministrijas ēku, sākoties dienai, kad aprit 2001.gada 11.septembra teroraktu 18.gadskārta, bet šajā incidentā neviens netika ievainots.

Neilgi pirms tam bija ziņots par sprādzienu pie ASV vēstniecības, nesniedzot sīkākas detaļas.

«Raķete trāpīja Aizsardzības ministrijas ēkas sienai, bet nav ziņots, ka būtu cietušie,» paziņoja Iekšlietu ministrijas preses sekretārs Nosrats Rahimi.

Šis incidents bija pirmais uzbrukums Kabulā, kopš ASV prezidents Donalds Tramps sestdien paziņoja, ka tiek pārtrauktas ASV miera sarunas ar Afganistānas islāmistu nermienieku gupējumu «Taleban».

Talibi otrdien solīja turpināt cīņu un brīdināja, ka Vašingtona nožēlos aiziešanu no sarunām.

Talibi pagājušajā nedēļā Kabulā uzspridzināja divās automašīnās ievietotus spridzekļus, nogalinot vairākus civiliedzīvotājus un divus NATO misijas locekļus.

Mazarešarīfas bāzē Nidaros, Afganistānā Latvijas kontingenta karavīri svinēja Līgo svētkus. Starp vairāk nekā 140 Latvijas karavīriem, kuri šobrīd dienesta pienākumus pilda starptautiskajā operācijā Afganistānā, ir 12 Jāņi.

Pasākumā piedalījās arī karavīri, kuri ikdienā dienesta pienākumus pilda citās bāzēs Afganistānā. Līgo svētki Afganistānā tika svinēti 21. jūnijā, jo 23. jūnijā karavīriem bija jāveic dienesta uzdevumi.

«Cenšamies uzturēt latviskās tradīcijas, jo ikvienā no mums ir dzirkstelīte, ka jāsanāk kopā - jāsvin Jāņus un citi mūsu nacionālie svētki,» stāsta Latvijas kontingenta komandieris, Pārejas atbalsta vienības komandiera vietnieks pulkvežleitnants Reinis Baško. 21. jūnijā Vasaras saulgriežus ieskandināja Ziemeļvalstu un Baltijas Pārejas atbalsta vienība.

Svētku mielastu bija sagādājuši Latvijas uzņēmumi, piemēram, ikgadējā atbalstītāja a/s Cēsu alus nodrošināja Ulmaņlaiku kvasu, a/s Valmieras piens – Jāņu sieru, SIA Rēzeknes gaļas kombināts – gaļas izstrādājumus.

24. un 25.oktobrī, piedaloties NATO aizsardzības ministru neformālajā sanāksmē Nīderlandē, aizsardzības ministrs Atis Slakteris atzīmējis progresu, kuru panākuši Starptautiskie drošības atbalsta spēki (ISAF) Afganistānā, informēja Aizsardzības ministrija.

Kopumā Afganistānā ir uzlabojusies drošības situācija, kaut arī joprojām šajā ziņā pastāv atšķirības starp valsts reģioniem, norāda ministrija, piebilstot: ISAF spēki veiksmīgi turpina infrastruktūras objektu atjaunošanu un atbalsta vietējās pārvaldes sistēmas attīstību.

Vienlaikus aizsardzības ministrs norādīja, ka viena no Afganistānas lielākajām problēmām joprojām ir narkotiku ražošana un izplatīšana.

„Mēs esam vienisprātis, ka mūsdienās miers un drošība Eiropā nav nošķirami no stabilitātes pasaulē kopumā. Afganistāna tam ir spilgts piemērs. Aliansei sadarbībā ar citām starptautiskajām organizācijām ir neatlaidīgi jāturpina šīs valsts atjaunošana,” uzsvēra A. Slakteris.

Sākot darboties Ziemeļu piegādes tīklam, preces tiks piegādātas Rīgas ostā, no kurienes tās pa dzelzceļu caur vairākām citām valstīm tiks nogādātas Afganistānā.

Pirmajā šādā sūtījumā būs 100 konteineri ar komercprecēm NATO spēku vajadzībām Afganistānā. Ja sūtījumu piegāde būs sekmīga, to apjoms varētu tikt palielināts līdz 20 – 30 vilciena kravām nedēļā.

Latvijas prezidents Valdis Zatlers tiekoties ar ASV vēstniecības Latvijā pilnvaroto lietvedi Brūsu Rodžeru (Bruce Rogers), apsprieda nemilitāru komercpreču no ASV pārkraušanu Latvijā to tālākai nogādāšanai Afganistānā, kā arī citus divpusējos jautājumus. Tikšanās laikā tika apspriesti arī tādi jautājumi kā jaunās ASV administrācijas prioritātes un šā gada maijā plānotās Latvijas prezidenta vizītes ASV sagatavošana.

«Sadarbība šajā projektā, piegādājot svarīgas preces un materiālus Afganistānai, ir būtiska NATO misijai Afganistānā un kalpo kā vēl viens piemērs ASV – Latvijas drošības attiecību stiprināšanai. Tā parāda, ka priekšrocības, ko Latvija iegūst, būdama NATO dalībvalsts, ir plašākas un ietver ne tikai drošības jomu, bet arī ekonomiku. NATO misijas veicināšana turpina būt ASV augstākā militārā prioritāte. Es augsti vērtēju Latvijas prezidenta apstiprinājumu Latvijas dalībai šajā misijā,» uzsvēra B.Rodžers.

Šodien, 15.oktobrī, aprit 100 dienas kopš Valdis Zatlers Saeimā deva Valsts prezidenta zvērestu.

Līdz ar pirmo amatā stāšanās dienu, Valsts prezidents ir pildījis visus ar Satversmi uzliktos pienākumus, akcentē Prezidenta Preses dienests:

-reprezentējis valsti, pārstāvot Latviju starptautiskajās organizācijās, darba vizītēs apmeklējot tuvākās kaimiņvalstis, tiekoties ar ārvalstu amatpersonām, akreditējot ārvalstu vēstniekus, izsniedzot akreditācijas vēstules Latvijas vēstniekiem ārvalstīs;

-pildot Latvijas valsts bruņotā spēka augstākā vadoņa pienākumus, apmeklējis Latvijas armijas kareivjus viņu dienesta vietās Latvijā un Latvijas lielākajā starptautiskajā misijā Afganistānā;

Nesen kļuvis zināms, ka Latvijas izglītībai nozīmīgā programma «Iespējamā misija» saskārusies ar līdzekļu piesaistes grūtībām, kas tai liedz uzņemt jaunus dalībniekus – iedvesmojošus skolotājus mūsu bērniem. Kā tēvs un kā uzņēmuma vadītājs ar šo ziņu vēršos pie pārējiem uzņēmējiem, vadītājiem un aktīviem ļaudīm – šobrīd ir īstais brīdis sniegt savu artavu, lai labās iestrādnes neapstātos.

Katrs sociāli atbildīgs uzņēmums ir izvēlējies jomas, ko atbalstīt un kam palīdzēt, taču ticu, ka mērķis visiem viens – labāka Latvija. Laba izglītības sistēma ir atslēga cilvēku un valstu panākumiem nākotnē. Swedbank, domājot par nākotnes Latviju un tās iedzīvotājiem, savu izvēli ir izdarījusi par labu izglītībai. Tas nozīmē nemitīgi atbalstīt un pilnveidot dažādas izglītības uzlabošanai veltītas iniciatīvas un kustības. Tai skaitā, arī programmu «Iespējamā misija», kurai banka ir lielākais finansētājs un ievērojamu atbalstu sniedz jau kopš «Iespējamās misijas» dibināšanas.

Privātā sektora atbalstītās iniciatīvās vienmēr var ātrāk un elastīgāk notestēt, kā darbojas jauni modeļi vai inovatīvas idejas, arī operatīvāk «aizlāpīt caurumus» valsts funkcijās. Mūsu pašu pieredzē ir «Ziedot.lv» izveide, kas ļāva ne vien izveidot efektīvu un caurspīdīgu ziedošanas kultūru Latvijā, bet arī izdarīja spiedienu uz valsts pārvaldi, kas ļāva būtiski pilnveidot sistēmu smago slimību ārstēšanas finansēšanai no valsts līdzekļiem.

Latvijas izglītības sistēma ir vai nu pirmajā, vai pēdējā vietā dažādos parametros, kurus pēta OECD, salīdzinot dažādu valstu izglītības sistēmas, un secinājums ir, ka tā ir neefektīva.

Mums ir lielākie kapitālieguldījumi, mazākās klases, zemākais skolotāju atalgojums un lielākais skolotāju skaits uz izglītojamo.

Esam neefektīvi uz citu fona

Tērējam mazāk uz vienu izglītojamo nekā vidēji OECD pētījuma valstīs. Līdzīgi kā lietuvieši, bet mazāk nekā igauņi un krietni mazāk nekā vācieši. Viena no acīmredzamām kļūmēm ir kārtējo vai bāzes izdevumu un kapitālizdevumu attiecība. Proti, Latvijā kapitālizdevumiem izglītībai tērē divas reizes vairāk naudas nekā Vācijā un trīs reizes vairāk nekā Lietuvā. OECD piedāvā 2019. gada datus salīdzinājumam.

Atbilstoši Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem bruto kapitālieguldījumi materiālajos pamatlīdzekļos izglītības budžeta iestādēs 2021. gadā bija 114 miljoni eiro, kas ir par pieciem miljoniem vairāk nekā 2019. gadā un divas reizes vairāk nekā 2017. gadā. No 114 miljoniem 85 miljoni ir bruto kapitālieguldījumi esošajās ēkās un konstrukcijās, ēku būvniecībā un pārbūvē. Mēs būvējam un remontējam trīs reizes brašāk nekā lietuvieši, bet lielīties ar labākām skolnieku sekmēm nevaram. OECD sniedz arī izglītības finansējuma kopējo izmaiņu indeksu un Latvijā tas ir sarūkošs, rēķinot pret 2015. gadu, turpretī Igaunija izglītības finansējumu audzē. Toties kapitālieguldījumu apjoms Latvijā aug no gada uz gadu!

Starptautiskie aizdevēji pozitīvi novērtē Latvijas paveikto krīzes pārvarēšanā un sasniegto ekonomikas izaugsmi, vienlaikus paužot bažas, ka esošā situācija pasaules ekonomikā var atstāt iespaidu arī uz Latvijas turpmāko izaugsmi.

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas tehniskās misijas pārstāvji šodien tikās ar premjeru Valdi Dombrovski (V), un, kā pēc sarunas žurnālistiem uzsvēra SVF misijas vadītājs Marks Grifits, ekonomiskā situācija Latvijā ir uzlabojusies, iekšzemes kopprodukts ir audzis par 4% un gadu Latvija var noslēgt arī ar vēl labākiem rezultātiem.

Diemžēl pasaules ekonomikas situācija un attīstība nav tik laba un arī situācija Eiropā ir problemātiska, tāpēc tas var atstāt ietekmi arī uz Latvijas turpmāko izaugsmi, norādīja Grifits. Situācija pasaulē un iespējamie attīstības scenāriji Latvijai darbā pie budžeta būs jāņem vērā.

Tiek uzsvērts, ka Latvijai bijuši sarežģīti laiki, kas ir pārvarēti, un ir visi priekšnosacījumi veiksmīgai aizdevuma programmas noslēgšanai. Pēdējā aizdevēju pārskata misija plānota oktobra beigās, bet šī sagatavošanās misija jau sākusi sagatavošanās darbus un izvērtējumu, ar kādu budžeta deficītu Latvija noslēgs šo gadu, kā būs izpildāms 2,5% deficīta mērķis nākamgad.

No 31. oktobra līdz 6. novembrim astoņi būvniecības uzņēmumi no Latvijas piedalīsies pirmajā būvniecības nozares tirdzniecības misijā izstādes “EXPO 2020 Dubai” laikā Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE).

Tirdzniecības misijas mērķis ir piesaistīt jaunu sadarbības partneru uzmanību un attīstīt dažādas sadarbības iespējas gan Tuvo Austrumu, gan pasaules mērogā, izmantojot globālo platformu, ko piedāvā EXPO. Savukārt 1. novembrī Latvijas uzņēmējiem būs iespēja apmeklēt EXPO Biznesa forumu, kas piedāvā vairākus tīklošanās pasākumus.

Būvniecības nozares tirdzniecības misijā piedalīsies astoņi Latvijas būvmateriālu ražotāji un būvniecības pakalpojumu sniedzēji – gan pieredzējuši uzņēmumi, gan tie, kas vēl meklē savu ceļu globālajā tirgū: koka mēbeļu un sienu apdares ražotājs “AW Latvia”, digitālo risinājumu attīstītājs būvniecības nozarei “Artehus”, apdares materiālu ražotājs “Silk Plaster Group”, inovatīvu hidroizolācijas pārbaudes risinājumu izstrādātājs “Controlit Factory”, industriālo betona grīdu ieklāšanas uzņēmums “Primekss”, 3D būvju modelēšanas, 3D skenēšanas un konsultāciju uzņēmums “ITED”, mēbeļu, kāpņu, logu, durvju un citu interjera elementu ražotājs “Wood ART.lv” un parketa ražotājs “Riga Parket”.

Krievijas Garīgās vienotības un nāciju sadarbības starptautiskā akadēmija izvirzījusi prezidentu Vladimiru Putinu Nobela Miera prēmijai.

Akadēmijas prezidents Georgijs Trapezņikovs norādījis, ka V. Putinam bijusi miera nesēja loma tādos reģionos kā Beslanā un Dienvidosetijā, un viņš pielicis ievērojamas pūles Sīrijas konflikta atrisināšanā, vēsta Voice Of Russia.

«Vladimirs Putins izmantojis visus iespējamos līdzekļus, lai atrisinātu Sīrijas krīzi. Viņa darbības skaidri apliecina centienus nodrošināt mieru,» sacījis G. Trapezņikovs. Zem vēstules, kas nosūtīta Nobela Miera prēmijas komitejai ar aicinājumu Nobela Miera prēmijai nominēt arī V. Putinu, parakstījies arī padomju gados populārais dziedātājs Josifs Kobzons, kurš paudis uzskatu, ka V. Putins ir labāks Nobela Miera prēmijas kandidāts nekā Baraks Obama, kas to ir saņēmis.

Atsaucoties LR Aizsardzības ministra Vineta Veldres aicinājumam, AS Cēsu alus dāvina savu produkciju Afganistānā dienošajiem 117 Latvijas karavīriem, dāvinājumu svinīgi pasniedzot Nacionālo Bruņoto Spēku pārstāvjiem.

Tuvojoties Jāņu dienai, 17. jūnijā Cēsu alus nogādāja Līgo sūtījumu Latvijas Nacionālajiem Bruņotajiem Spēkiem. Dāvinājuma svinīgā saņemšana notika NBS Nodrošinājuma pavēlniecībā Rīgā klātesot LR Aizsardzības ministrijas un NBS pārstāvjiem un AS Cēsu alus valdes priekšsēdētājai Evai Sietiņsonei. Dāvinājums tālāk tiks sagatavots nosūtīšanai uz Afganistānu.

„Latvijā vasaras saulgrieži ir ne vien dabas ziedēšanas laiks, bet arī Līgo svētki, kuru tradīcijas mūsu tautā ir koptas un iesakņojušās laiku laikos. Grūti ir iedomāties šo svētku svinības bez mielasta un klāta galda, tādēļ, lai radītu gan svētku, gan nedaudz arī māju sajūtu Latvijas karavīriem, kas pārstāv mūsu valsti miera misijā Afganistānā, esam nolēmuši sūtīt kareivjiem Līgo sveicienu – Cēsu alus produkciju,” stāsta Cēsu alus vadītāja E. Sietiņsone.

Lai gan tūrisma nozare Afganistānā pašlaik vēl ir «bērna, kas tikai sāk staigāt, vecumā», smagi strādājošie Afganistānas iedzīvotāji dara visu iespējamo nozares atdzīvināšanai, raksta xinhuanet.com.

Taču Afganistānā pašlaik trūkst modernas tūrisma infrastruktūras, piemēram, slēpošanas trases, pacēlāji, nacionālie parki, turklāt viesnīcas vēlarvien ir samērā nožēlojamas.

«Valdība pašlaik strādā pie tūrisma nozares atdzīvināšanas plāna,» stāstījis Afganistānas Tūrisma departamenta direktors Syeds Zamanudins Baha (Syed Zamanudin Baha).

Šim mērķim valdība nesen pasludinājusi ezeru Band-e-Amir par nacionālo parku. Plānots arī atjaunot milzīgās saspridzinātās Budas statujas, lai piesaistītu tūristu uzmanību.

Pagājušajā gadā Afganistānas valdība izsniegusi vīzas aptuveni 10 tūkstošiem ārvalstu tūristu.