Lursoft pētījis, cik lieli ieguldījumi Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos reģistrēti no Afganistānas, un skatījis, cik personas no Afganistānas šobrīd iekļautas dažādos sankciju sarakstos.

ASV un citu valstu spēkiem atstājot Afganistānu, šomēnes islāmistu grupējums “Taliban” uzsācis uzbrukumu, savā kontrolē pārņemot Afganistānu, tostarp, arī tās galvaspilsētu Kabulu.

Lursoft statistikas dati liecina, ka šobrīd Afganistānas personu ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos veido vien nepilnus 8 tūkst. eiro. Pēdējos gados iepriekš ieguldītās summas biežāk no pamatkapitāliem izņemtas nekā veikti jauni ieguldījumi.

Tā, piemēram, šogad vien jau likvidēti trīs uzņēmumi, kuros iepriekš bija reģistrēti ieguldījumi no Afganistānas – SIA “Zia Import and export”, SIA “New Generation Market” un SIA “Mumtaz Construction Latvia”.Ja 2016.gadā dibinātais SIA “Mumtaz Construction Latvia” līdz šim nebija iesniedzis nevienu gada pārskatu, kā arī kopš dibināšanas brīža nebija pilnībā apmaksājis savu pamatkapitālu, SIA “New Generation Market” nodarbojies ar datorprogrammēšanu, pērn apgrozot 168,37 tūkst. eiro, savukārt SIA “Zia Import and export” darbība bijusi saistīta ar vairumtirdzniecību. Uzņēmuma vienīgais iesniegtais pārskats bijis par 2016.gadu, kad tas apgrozījis 14,6 tūkst. eiro.

Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietnieka Dina Meriranda vadītā delegācija no 15. līdz 19. novembrim bija vizītē Afganistānā, kuras laikā puses vienojās turpināt sadarbību transporta jomā, informē SM Komunikācijas nodaļas vadītājs Aivis Freidenfelds.

Tikšanās laikā Afganistānas Transporta un civilās aviācijas ministrs Dr. Daoud Ali Najafi apliecināja Afganistānas puses lielo ieinteresētību turpināt sarunas aviosatiksmes līguma starp Latviju un Afganistānu noslēgšanai. Valsts sekretāra vietnieks D.Merirands apstiprināja jau iepriekš Latvijas puses izteikto piedāvājumu sniegt atbalstu Afganistānas aviācijas speciālistu kvalifikācijas paaugstināšanai, kurš tika uzņemts ar lielu ieinteresētību un pateicību.

Afganistānas Augstākās izglītības ministru Obaidullah Obaid un Kabulas Politehniskās universitātes (KPU) rektoru prof. Ezatullah Amed pauda gandarījumu par Satiksmes ministrijas atbalstu sadarbības uzsākšanai ar Latvijas mācību iestādēm. KPU līgumi ar Rīgas Tehnisko universitāti un Daugavpils Profesionālo vidusskolu paredz plašu abu pušu sadarbību pieredzes apmaiņā un KPU dzelzceļa jomas speciālistu apmācības programmu izstrādē. Šā gada pavasarī KPU mācības uzsākuši pirmie dzelzceļa nozares studenti.

Pērn transporta nozarē būtiski attīstījušās attiecības ar Afganistānu – uzsākti aviokravu pārvadājumi uz un no Afganistānas caur Rīgas lidostu, kā arī dzelzceļa kravu pārvadājumi no Afganistānas un sadarbība transporta speciālistu apmācībā, norāda Satiksmes ministrija.

2012.gada decembra nogalē caur Latviju no Afganistānas tika nosūtīti pirmie konteineri ar ārvalstu bruņoto spēku aprīkojumu – konteineri ar gaisa transportu tika nogādāti Uļjanovskas lidostā Krievijā, bet tālāk pa dzelzceļu līdz Rīgas ostai to tālākai nosūtīšanai uz Rietumeiropu.

Kopš 2009.gada, kad tika uzsākti regulāri kravu pārvadājumi uz Afganistānu, līdz ar pirmā konteineru vilciena nosūtīšanu caur Latviju uz Afganistānu nogādāti vismaz 60 000 TEU. Turklāt pārvadājumi tiek veikti ne tikai pa sauszemi, bet arī pa gaisu – 2012.gada aprīlī tika uzsākti kravu pārvadājumi no Rīgas lidostas uz Afganistānu, bet maijā Rīgas lidostā tika sagaidīts arī pirmais avioreiss no Afganistānas ar ārvalstu bruņoto spēku kravām. Tāpat turpinās arī preču iepirkumi Latvijā to sūtīšanai uz Afganistānu.

Finanšu grūtībās nonākušā metalurģijas uzņēmuma AS Liepājas metalurgs problēmu risināšanā vieglu un patīkamu risinājumu nevar būt, intervijā Nozare.lv atzina kādreizējais finanšu ministrs Atis Slakteris.

Slaktera ieskatā, varētu būt apsverams variants, ka, atpērkot no pašreizējiem Liepājas metalurga īpašniekiem akcijas par vienu latu, no Liepājas metalurga aiziet esošie akcionāri un kreditori meklē citus investorus.

Tomēr bijušais finanšu ministrs uzsvēra, ka nevar vilkt paralēles starp Liepājas metalurgu un Parex banku, ko valsts 2008.gadā par diviem latiem pārņēma no akcionāriem.

Savulaik neviens neglāba Parex banku, bet tika glābta finanšu sistēma. Parex bankas pārņemšana bija instruments, lai nesabruktu finanšu sistēma Latvijā, atšķirības skaidroja Slakteris un atzīmēja, ka Liepājas metalurga gadījumā situācija ir pilnīgi otrāda - sistēma netiek glābta, runa ir par vienu uzņēmumu un tā lielo, nozīmīgo lomu valstī un sevišķi Liepājā.

Eiropas Savienības (ES) finanšu ministri atbalstījuši Eiropas Komisijas aicinājumu piešķirt Latvijai vidējā termiņa aizdevumu 3.1 miljarda eiro apmērā. ES pārstāvji tā nolēmuši otrdien, balsojot Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē.

A. Slakteris augsti novērtēja sadarbību ar Eiropas Komisiju Latvijas ekonomikas atveseļošanas programmas tapšanas laikā. Viņš arī uzsvēra, ka demokrātisko procesu attīstību valstī nevar uzskatīt par šķērsli aizdevuma apstiprināšanai. Latviju ECOFIN sanāksmē pārstāv finanšu ministrs A. Slakteris, viņa padomniece Ingūna Gulbe, kā arī citi Finanšu ministrijas pārstāvji.

Iepriekš intervijā Latvijas Radio A. Slakteris sacīja, ka Latvija no savas puses ir izpildījusi visus mājas darbus, lai saņemtu aizdevumu. "Kamēr mēs pildīsim programmu - spēsim mazināt budžetu, izdevumus, nodarbināto skaitu valsts pārvaldē, programma nav apdraudēta. Programma var kļūt apdraudēta, ja lēmuma pieņēmēji nespēj pieņemt lēmumus. Kaut gan, protams, parādās tādas runas, kas dara mani piesardzīgu, bet uz šo brīdi es domāju, ka tas nebūs tik smagi, lai mums nepiešķirtu šo aizdevumu," klāstīja A.Slakteris.

Parex Bankas pārņemšanas procesā nekādas būtiskas kļūdas nav pieļautas. Šādu viedokli LNT raidījumam 900 sekundes paudis bijušais finanšu ministrs Atis Slakteris, skaidrojot, ka valsts, ieguldot naudu Parex bankā, patiesībā varot pat nopelnīt.

«Mēs neesam pieļāvuši nevienu kļūdu!» vairākkārt uzsvēra bijušais ministrs. Viss noticis godīgi un skaisti, pašaizliedzīgi strādājot kopā valdībai un Latvijas Bankai. «Ja kādam ir pierādījumi, lai liek galdā. Ja nav – lai cieš klusu!» odiozi izsaucās A. Slakteris.

A. Slakteris skaidro, ka nauda, kas ieguldīta Parex pārņemšanā nekur nepazudīšot, jo tā tikusi aizdota, nevis iedota, turklāt uz lielākiem procentiem nekā šo pašu naudu Latvijai aizdevuši starptautiskie aizdevēji. «Valstij nav nodarīti nekādi zaudējumi,» uzsvēra A. Slakteris, piebilstot, ka procentu maksājumos valsts jau esot saņēmusi desmitiem miljonu.

“Es liktenim varu būt pateicīgs, jo tik smagā brīdī nemaz nebūs tik daudz kandidātu, kas vēlētos stāties manā vietā. Es tomēr esmu mazliet kā tāds kamikadze, bet arī tik daudz izdarīt, kā es šajā brīdī, reti kuram ir lemts,” atbildot uz jautājumu, vai ministrs paliks amatā arī pēc 2009. gada budžeta pieņemšanas Saeimā, intervijā Latvijas Radio norādīja finanšu ministrs Atis Slakteris.

Viņš sacīja, ka ministrijas tiks aicinātas vēl vairāk samazināt savus izdevumus. “Tā būs katra nozares ministra izšķiršanās, samazināt cilvēku skaitu vai algu. Atalgojumiem naudu tiks piedāvāts samazināt ne mazāk kā par 5% līdz pat 10%. Jāatzīmē, ka 5% algu samazinājums dotu 45 miljonu latu ietaupījumu,” uzsvēra A.Slakteris.

"Situācija ir ļoti nopietna, jo ir pilnīgi skaidrs, ka starp lasījumiem būs jāmaina IKP pieauguma novērtējums, tas vairs nebūs pozitīvs, labākajā gadījumā tas būs mīnuss viens nākamajā gadā, ko nosaka starptautiskie finanšu tirgi,” sacīja ministrs.

Rīgas lidostā otrdien sagaidīts pirmais avioreiss ar Amerikas Savienoto Valstu kravām no Afganistānas.

Pirmais avioreiss ar kravām no Afganistānas caur Rīgas lidostu veikts, lai pārbaudītu lidostas infrastruktūras un sniegto pakalpojumu atbilstību, kā arī sadarbības spēju ar Rīgas ostu. Kravas tālāk paredzēts nogādāt uz Rīgas ostu, no kurienes tās turpinās ceļu uz Amerikas Savienotajām Valstīm.

Avioreisu ar kravām no Afganistānas Rīgas lidostā sagaidīja Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Klāvs Olšteins, kurš atzīst, ka «šādi pārvadājumi ir uzskatāmi par augstu novērtējumu līdzšinējai Latvijas darbībai Ziemeļu distribūcijas tīklā – transporta koridorā uz Afganistānu, kā arī apliecina potenciālu caur Latviju transportēt nozīmīgu daļu ārvalstu bruņoto spēku kravu līdz ar to izvešanu no Afganistānas».

Pēc dažiem gadiem, kad ASV bruņotie spēki pametīs Afganistānu, Latvija var kļūt par vietu, caur kuru amerikāņi transportēs kravas no Afganistānas.

Tā uzskata Deivids Holahans, kurš pēdējos gadus bijis militārais atašejs ASV vēstniecībā Latvijā un palīdzējis koordinēt ASV armijai paredzēto kravu transportu uz Afganistānu.

«Es domāju, ka Latvija – uzticams NATO sabiedrotais – turpinās spēlēt nozīmīgu lomu, jo, visticamāk, būs vieta, uz kuru tiks vestas Aftganistānā izmantotais ekipējums pirms tā sagatavošanas transportēšanai uz ASV,» sarunā ar telekanālu CBS sacīja D. Holahans. Viņš norādīja, ka bruņojuma un citu preču izvešanas procesi no Irākas bijuši milzīgi.

D. Holahans ir arī Irākas un Somālijas konfliktu veterāns, bet tagad viņš nodarbojas ar uzņēmējdarbību un ir Rīgas Kubas cigāru veikala La Casa Del Habano vadošais partneris. D. Holahans arī lepojas ar lomu, kādu viņš spēlējis amerikāņu karaspēka apgādāšanā. Tāpat viņš atzīst, ka labi iederas Latvijā - «es esmu no Ziemeļfiladelfijas un cilvēki šeit ir ļoti līdzīgi filadelfiešiem,» sacīja D. Holahans.

Indija plāno būvēt «pasaulē bīstamāko» dzelzceļa līniju, kas savienos ar derīgajiem izrakteņiem bagāto Afganistānas vidusdaļu ar Irānas ostām Arābijas jūrā, tādējādi cenšoties samazināt Kabulas atkarību no Pakistānas, raksta The Telegraph.

Par Indijas plāniem kļuvis zināms Stambulā notikušajā konferencē, kurā spriests par reģiona attīstību pēc plānotās ASV karaspēka izvešanas no Afganistānas 2014. gadā.

Laikraksts uzsver, ka Afganistānas vidusdaļā esošo derīgo izrakteņu vērtība varētu būt pat trīs triljonu ASV dolāru apmērā, tāpat Indija šādā veidā varētu mazināt Pakistānas ietekmi, kas vēsturiski ir bijusi Deli sāncense.

Indija varētu būvēt dzelzceļa līniju, kas savienotu Irānu ar Afganistānas Bamijanas provinci, kurā pirms pāris gadiem tika atklātas nozīmīgas derīgo izrakteņu iegulas. Bamijana atrodas aptuveni 80 kilometru attālumā no Afganistānas galvaspilsētas Kabulas.

Pēdējo piecu gadu laikā nevienlīdzīgo atbalsta maksājumu dēļ Zemgale pārvērsta par vietējo zemnieku geto, atzīst ekspolitiķis Atis Slakteris, kurš ir līdzīpašnieks vienā no ienesīgākajām Latvijas saimniecībām, nodarbojas ar graudu audzēšanu un sniega šķūrēšanu un, ja vien tiktu aicināts, labprāt atgrieztos zemkopības ministra krēslā.

«Tas, kā pēdējos piecos gados lauksaimniecībā izrīkojušies pret Zemgali un centrālo Latviju, ir bezkaunības kalngals un novada zemnieku diskriminācija. Zemgale patlaban pārvērsta par geto, jo lielākais atbalsts modernizācijai ir Vidzemē, Latgalē un Kurzemē. Kā ministrs savulaik nekad nepieļāvu, ka tik mazā valstī kā Latvija novadi tiek grupēti un diskriminēti,» sacīja Slakteris.

Viņš norādīja, ka Zemgalē vēsturiski vienmēr bijis vairāk sekmīgu saimnieku, tādēļ citiem reģioniem varētu iedalīt lielāku īpatsvaru no kopējā atbalsta naudas pīrāga, tomēr «atbalsta līmenis jātur visiem vienāds».

«Tā vietā jau vairākus gadus Zemgales zemniekiem atbalsta līmenis ir par 10% mazāks. Turklāt lielai daļai Latvijas novadu, taču ne Zemgalei, ir piemaksa par saimniekošanu mazāk labvēlīgos apvidos. Nevajadzētu cīnīties par vienlīdzību tiešmaksājumos Eiropā, kamēr pašiem uz vietas plaukst un zeļ diskriminācija,» norādīja Slakteris.

Finanšu ministrs Atis Slakteris ir iepazinies ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) īstenotajiem projektiem ceļu infrastruktūras uzlabošanai un kultūras mantojuma saglabāšanai. Pārņemot turpmāk savā pārziņa Eiropas Savienības (ES) fondu jautājumus, finanšu ministrs Atis Slakteris norāda: "Eiropas Savienības fondu apguve ir šīs valdības prioritāte. Var atlikt tikai dažas programmas."

Centrālās finanšu un līguma aģentūras speciālisti ministru informēja, ka 2004.–2006. gada plānošanas periodā īstenoti 99 ERAF projekti Latvijas ceļu infrastruktūras uzlabošanai par kopējo summu vairāk nekā 100 miljonu lati, no kuriem ERAF līdzfinansējums bijis 60 miljoni lati. Fonda līdzekļi novirzīti pirmās kategorijas autoceļu tīkla atjaunošanai, lai nodrošinātu galveno ekonomiskās attīstības centru savstarpējo savienojamību un pievienošanu TENT-T tīklam (Trans Eiropas tīkls). Ar ERAF līdzfinansējumu veikti pasākumi pilsētu transporta sistēmu efektivitātes paaugstināšanai, lai izveidotu efektīvu sabiedriskā transporta modeli, uzlabotu satiksmes plānošanu un vadību, kā arī paaugstinātu atbilstību vides standartiem.

Tautsaimniecības stimulēšanai būtu jāiepludina vismaz miljards latu, lai Latvija varētu atmaksāt 7.5 miljardu eiro aizdevumu.

Neskaidras iespējas

Lai arī finanšu ministrs Atis Slakteris lika noprast, ka tautsaimniecības atbalstīšana un veicināšana ir viens no svarīgiem uzdevumiem, tomēr valsts atbalsts būs atkarīgs no situācijas budžetā un politiķu lēmumiem. Proti, pagaidām nav skaidrs, no kādiem līdzekļiem varētu segt, piemēram, Ekonomikas ministrijas iecerēto 100 milj. Ls valsts galvojumu Latvijas Garantiju aģentūras sniegtajām garantijām šogad, bez kurām kredītus uzņēmumiem šobrīd ir grūti dabūt. Turklāt, saskaņā ar politiķu izteikumiem, šobrīd nodokļu ieņēmumi atpaliek no plānotā par teju 20 %. Vienlaikus ekonomists Andris Strazds atgādina, ka vislielākais atbalsts tautsaimniecībai jau tiek sniegts, stabilizējot finanšu sistēmu un novēršot valsts bankrotu.

Lai gan šobrīd tiek lēsts, ka nākamā gada ekonomikas pieaugums varētu samazināties par 1%, ir iespējami arī negatīvāki scenāriji. To intervijā Db atzīst finanšu ministrs Atis Slakteris. Viņš arī atzīst, ka Latvijā ir savairojies pārāk daudz dažādu kontrolējošo institūciju.

Jūs esat paudis, ka nākamā gada valsts budžeta deficītam ir jābūt 1,5 % līmenī. Cik tas ir reāli?

Tas ir rādītājs, uz kuru acīmredzot vajadzētu tiekties. Ekonomikas teorijas paredz, ka dad, kad ir labie gadi, būtu jāveido budžets ar pārpalikumu, bet gados, kad ekonomika dziest, ir pieļaujams budžeta deficīts. Visā pasau;ē ir finanšu krīze, un neviens naudu tā īsti negrib aizdot, tajā skaitā valstīm. Lai finansētu budžeta deficītu, ir nepieciešami līdzekļi. Tā kā finanšu satricinājums pasaulē ir tik milzīgs, ka neviens aizdot naudu negrib, nevar aizņemties tādā apmērā, kā varētu vēlēties un nosegt budžeta deficītu. Tāpēc realitātē būtu jācenšas samazināt šis deficīts vēl vairāk. Jautājums ir par to, vai mēs to varam. Tas, kas ir noticis dažu pēdējo mēnešu un pat nedēļu laikā, tāds ekonomiskais satricinājums, kā uzskata eksperti nav bijis pedējos 80 gadus, kopš lielās depresijas laikiem ASV. Neviens nezina ar ko tas beigsies. Ir svarīgi strādāt tā, lai pēc iespējas ilgāku laiku mēs varētu iztikt bez nopietnas aizņemšanās ārējos tirgos. Nav iespējams dabūt aizdevumus tāpēc, lai kādam varētu izmaksāt algas.

Latvija Eiropas Komisijai (EK) un Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) valsts ekonomikas atbalstam, iespējams, prasīs 3 miljardus eiro lielu aizdevumu. Tā intervijā Bloombergnorādījis Finanšu ministrs Atis Slakteris.Slakteris: Latvija varētu prasīt 3 miljardus eiro

Agrāk no SEB bankas izskanēja prognoze, ka šis cipars varētu būt 2.1 miljards eiro, taču šī summa tomēr varot būt par mazu, intervijā sacījis A. Slakteris.

Latvijai būs iespēja prasīt nedaudz vairāk... 2 miljardus, 2.5 miljardus līdz pat 3 miljardiem eiro," teicis A. Slakteris, piebilstot, ka nauda, kura valstij nebūs nepieciešama uzreiz tiks izmantota, lai "liktu ekonomikai attīstīties".

Šodien, 13. novembrī, Ministru kabinetā (MK) apstiprinātas Aizsardzības ministrijas (AM) sadarbībā ar Ārlietu un Iekšlietu ministrijām izstrādātās Pamatnostādnes visaptverošai Latvijas iesaistei Afganistānas atjaunošanā 2007. – 2013. gadam, informēja Aizsardzības ministrija.

Pamatnostādnes nosaka Latvijas turpmāko politiku Afganistānā.

Pamatnostādņu izstrādes iniciatīva izriet no NATO Rīgas samita lēmumiem, kur valstu un valdību vadītāji uzsvēra nepieciešamību veicināt ne tikai militārā, bet arī civilā sektora iesaisti un valstu visaptverošo atbalstu Afganistānas valsts atjaunošanā.

Afganistānas valsts atjaunošanas un stabilizēšanas pasākumos turpmāk tiek paredzēta ne tikai militāro vienību piedalīšanās, bet arī civilo ekspertu dalība no politiskās, sociāli ekonomiskās, likuma ieviešanas un citām valsts pārvaldes un privātajiem sektoriem.

Šobrīd no Latvijas Afganistānā dien 97 militārpersonas un kopš šā gada vasaras 3 civilie eksperti – padomnieks no ĀM un divi IeM policijas padomnieki. Visaptverošā pieeja Afganistānas valsts atjaunošanai ir vērsta uz to, lai palielinātu civilo ekspertīzi un lai palielinātu Latvijas ieguldījumu attīstības projektos. Šogad attīstības sadarbības politikas programmai piešķirti nauda ir 25 000 Ls.

Lielākā daļa - ap 3.412 miljardiem Ls, no 7.5 miljardu eiro starptautiskā aizdevuma 2009. - 2011. gadā tiks izmantoti budžeta deficīta segšanai un valsts parāda finansēšanai.

Latvijas solījumi SVF vēl nepretendē uz «absolūtu patiesību», apgalvo finanšu ministrs Atis Slakteris.To liecina Finanšu ministrijas (FM) publiskotā informācija par iecerēto Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), Eiropas Komisijas (EK), Pasaules Bankas (PB) un vairāku valstu sniegtā finanšu atbalsta izlietojumu valsts budžeta vajadzībām 2009. - 2011. gadā. 2009. gadā Latvija saņems 1.2 miljardus eiro no SVF (šajā summā gan ieskaitīti jau saņemtie 590 milj. eiro), 2.9 miljardus eiro no EK, 200 milj. eiro no PB un kopumā 200 milj. eiro no Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas, Igaunijas, Čehijas un Polijas.

Lai 2009. gada valsts budžeta deficīts nepārsniegtu 4.7 % no iekšzemes kopprodukta, valsts budžeta likuma grozījumu kopējai vērtībai jāsasniedz 712 milj. Ls, liecina Finanšu ministrijas aprēķini.

Demisionējušās valdības vadītājs Ivars Godmanis (Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš) un finanšu ministrs Atis Slakteris (Tautas partija) preses konferencē, iepazīstinot ar Finanšu ministrijas aprēķiniem par 2009. gada valsts budžeta grozījumiem, skaidroja, ka, ņemot vērā, ka iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmās cenās šogad varētu samazināties par 12 %, paredzams, ka budžeta nodokļu ieņēmumi samazināsies par aptuveni 432 milj. Ls. IKP samazināšanās nozīmē, ka jāsamazina arī valsts budžeta deficīts, kas laikā, kad Latvijai vēl tika prognozēta 5 % liela IKP samazināšanās, tika plānots 4.7 % no IKP jeb 739 milj. Ls apmērā. Db aplēses liecina, ka tad, ja Latvijas IKP šogad samazinās par 12 %, budžeta deficīta apmērs nedrīkst pārsniegt aptuveni 662 milj. Ls.

Finanšu ministrs Atis Slakteris atzīst, ka valstij nav svarīgāka uzdevuma par uzņēmējdarbības aktivizēšanu, taču arī turpmāk valstij būs jāpieņem skaudri lēmumi.

Ministrs norādīja, ka šobrīd valstij un LDDK nav svarīgāka uzdevuma par uzņēmējdarbības aktivizēšanu, lai nodrošinātu gan darba vietas iedzīvotājiem, gan ieņēmumus uzņēmējiem. Tajā pašā laikā ministrs klātesošos uzņēmējus aicināja izprast sarežģīto situāciju, norādot, ka ne vienmēr ir iespējams īstenot visu sabiedrības grupu intereses.

«Nevienam politiķim un valdībai nepatīk celt nodokļus un samazināt izdevumus. Aiz katra izdevumos samazinātā lata stāv cilvēki ar ienākumu samazinājumu, iespējamu biznesa plānu neīstenošanos un varbūt pat cerību vai sapņu sabrukumu. Bet ir situācijas, kad citādi rīkoties nav bijis iespējams,» teica finanšu ministrs.

A. Slakteris norāda, ka grozījumi šā gada budžetā pirmoreiz ir ar tik daudzām mīnus zīmēm – ar lielāko samazinājumu atjaunotās neatkarības gados: „Inflācija, IKP kritums, globālā energoresursu un pārtikas cenu sadārdzināšanās – tie visi ir savstarpēji ietekmējoši un ne lineārās ķēdēs saistīti faktori. Mēs beidzot esam brīva kapitālistiska tirgus dalībnieki un piedzīvojam to, kas šim tirgum ir raksturīgi. Manis pieminētās lielās problēmas ir skārušas praktiski ikvienu valsti, kura izvēlējusies šādu attīstības ceļu.”

Finanšu ministrs akcentē, ka šādos apstākļos samazinājumu var pieprasīt visam, bet tikai tā, lai tas saudzē pensijas un pabalstus, lai tas ir reālistiski pret veselības darbinieku un skolotāju algām. Tāpat A. Slakteris norāda, ka grozījumu ietvaros sociālā budžeta palielinājums ir plānots 86.9 miljonu latu apmērā, teju 51 miljonu latu atvēlot vecuma pensiju palielinājumam un papildus nepilnus 6 miljonus invaliditātes pensiju nodrošināšanai.

Papildu līdzekļi ir paredzēti arī vecāku pabalstiem (26.4 miljoni), maternitātes pabalstiem (2.5 miljoni), slimības pabalstiem (5.3 miljoni) un bezdarbnieku pabalstiem (6 miljoni). Dotācija zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem pieaug par 10 miljoniem latu. Akcīzes nodokļa par izlietoto dīzeļdegvielu atmaksāšanai zemniekiem - vairāk par pusotru miljonu, procentu maksājumiem studiju un studējošo kreditēšanai palielināti par aptuveni 800 000 latiem.