Mazarešarīfas bāzē Nidaros, Afganistānā Latvijas kontingenta karavīri svinēja Līgo svētkus. Starp vairāk nekā 140 Latvijas karavīriem, kuri šobrīd dienesta pienākumus pilda starptautiskajā operācijā Afganistānā, ir 12 Jāņi.

Pasākumā piedalījās arī karavīri, kuri ikdienā dienesta pienākumus pilda citās bāzēs Afganistānā. Līgo svētki Afganistānā tika svinēti 21. jūnijā, jo 23. jūnijā karavīriem bija jāveic dienesta uzdevumi.

«Cenšamies uzturēt latviskās tradīcijas, jo ikvienā no mums ir dzirkstelīte, ka jāsanāk kopā - jāsvin Jāņus un citi mūsu nacionālie svētki,» stāsta Latvijas kontingenta komandieris, Pārejas atbalsta vienības komandiera vietnieks pulkvežleitnants Reinis Baško. 21. jūnijā Vasaras saulgriežus ieskandināja Ziemeļvalstu un Baltijas Pārejas atbalsta vienība.

Svētku mielastu bija sagādājuši Latvijas uzņēmumi, piemēram, ikgadējā atbalstītāja a/s Cēsu alus nodrošināja Ulmaņlaiku kvasu, a/s Valmieras piens – Jāņu sieru, SIA Rēzeknes gaļas kombināts – gaļas izstrādājumus.

Afganistānas galvaspilsētā Kabulā trešdienas rītā neilgi pēc pusnakts tika izšauta raķete uz Aizsardzības ministrijas ēku, sākoties dienai, kad aprit 2001.gada 11.septembra teroraktu 18.gadskārta, bet šajā incidentā neviens netika ievainots.

Neilgi pirms tam bija ziņots par sprādzienu pie ASV vēstniecības, nesniedzot sīkākas detaļas.

«Raķete trāpīja Aizsardzības ministrijas ēkas sienai, bet nav ziņots, ka būtu cietušie,» paziņoja Iekšlietu ministrijas preses sekretārs Nosrats Rahimi.

Šis incidents bija pirmais uzbrukums Kabulā, kopš ASV prezidents Donalds Tramps sestdien paziņoja, ka tiek pārtrauktas ASV miera sarunas ar Afganistānas islāmistu nermienieku gupējumu «Taleban».

Talibi otrdien solīja turpināt cīņu un brīdināja, ka Vašingtona nožēlos aiziešanu no sarunām.

Talibi pagājušajā nedēļā Kabulā uzspridzināja divās automašīnās ievietotus spridzekļus, nogalinot vairākus civiliedzīvotājus un divus NATO misijas locekļus.

Afganistānā pērn opija cena strauji pieaugusi līdz 750 dolāriem par kilogramu, un tas ir desmitkārtīgs pieaugums, salīdzinot ar situāciju pirms diviem gadiem, teikts ANO Narkotiku un noziedzības apkarošanas biroja (UNODC) ziņojumā.

Straujais kāpums sekojis pēc tam, kad talibu valdība 2022.gadā aizliedza magoņu audzēšanu un iznīcināja sējumus.

Rezultātā ievērojami samazinājās opija ražošana, teikts trešdien publicētajā ziņojumā. Tomēr narkotiku tirgotāji gūst peļņu, lielā mērā pateicoties augstajām cenām.

Afganistānas opija krājumi 2022.gada beigās tika lēsti 13 200 tonnu apmērā, kas ir pietiekami, lai potenciāli apmierinātu globālo pieprasījumu pēc afgāņu opiātiem līdz 2027.gadam.

UNODC izpilddirektore Gada Vali brīdināja, ka no narkotiku tirdzniecības gūtā peļņa tiek novirzīta starptautiskiem organizētās noziedzības grupējumiem, kas destabilizē situāciju Afganistānā, reģionā un ārpus tā.

No mājām Vācijas karavīrus, kuri atrodas Afganistānā, šķir tūkstošiem jūdžu. Afganistānā viņi var atrasties līdz pat vienam gadam, bet lielākajai daļai no viņiem tie ir ne vairāk kā četri līdz pieci mēneši.

Ziemassvētku svinības Vācijā ir sena tradīcija, un tās asociējas ar skaistām dekorācijām, piparkūku un kanēļa smaržu, izrotātām eglītēm, svētku tirdziņiem un Ziemassvētku vecīti.

Karavīriem atrodoties tālu prom no mājām, katrs mēģina saglabāt kaut daļu no šīm asociācijām un arī Afganistānā valdījusi Ziemassvētku noskaņa. To centies iemūžināt Reuters fotogrāfs, kurš kopā ar Vācijas karavīriem šajā valstī mitinās jau kopš 1. decembra.

Kā situāciju valstī raksturo fotogrāfs, «briesmas ir neredzamas un visur». Valstī joprojām norisinās karš.

Pēc piecus gadus ilgas tiesvedības nacionālie bruņotie spēki slēgs mierizlīgumu ar uzņēmumu, kas Latvijas karavīriem Afganistānā piegādāja nekvalitatīvas nakts redzamības ierīces. Armija savu naudu vairs neatgūs.

Nacionālie bruņotie spēki 2007. gadā no šūšanas firmas Neja & Co par pusotru miljonu iepirka nakts redzamības iekārtas Latvijas karavīriem Afganistānā. Tomēr izrādījās, ka iekārtas ir vismaz divus gadus vecas, smagākas, nekā pieļaujams un pilnas ar beigtām mušiņām. Iekārtas nebija derīgas lietošanai, vēsta raidījums Nekā Personīga. Karavīri iekārtas tā arī nesaņēma un tās piecus gadus nostāvēja armijas noliktavā.

Līdz šim bruņotie spēki tiesājās ar kompāniju, kas pārdeva nakts redzamības iekārtas. Aizvadītajā nedēļā Valda Dombrovska valdība aiz slēgtām durvīm nolēma par mierizlīgumu un nakts redzmaības iekārtas tiks pārdotas izsolē. Pārdošanu uzticēs valsts īpašumā esošajai Pareks bankas mantiniecei Reverta, kas šai

Krievija paziņo par tranzīta pārtraukšanu; komerckravas vietā nenāk

Krievijas valdība nule kā lēmusi, ka tiek atcelts starptautiskajiem spēkiem Afganistānā domātā bruņojuma, militārās tehnikas un militāro preču tranzīts caur Krieviju. Tas gan nav nekāds pārsteigums iesaistītajām pusēm.

Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF)/NATO kravu tranzīts caur Krievijas teritoriju tika veikts, pamatojoties uz 2008. gada vienošanos par nemilitāro kravu tranzītu caur Krieviju, kas 2012. gadā tika papildināta ar papildu transportēšanas procedūru vienkāršošanas nosacījumiem, norāda Ārlietu ministrijas preses sekretārs Ivars Lasis. Tā kā ISAF operācija pabeigta 2014. gada beigās, arī kravu tranzīts šobrīd noslēdzies. Jau 2014. gada nogalē beidzās NATO un Krievijas noslēgtais līgums par kravu tranzītu, norāda Aizsardzības ministrijas Preses nodaļas vadītāja Daina Ozoliņa. «Afganistānas teritorijā esošā Resolute Support misija, kas šī gada janvārī nomainīja ISAF operāciju, faktiski netiek apgādāta, izmantojot tranzītā Krievijas teritoriju,» skaidro I. Lasis.

Sodot Krieviju par kiberuzbrukumiem, iejaukšanos vēlēšanās un citām naidīgām darbībām, ASV ceturtdien paziņoja par jaunām sankcijām pret Maskavu un desmit krievu diplomātu izraidīšanu.

ASV prezidenta Džo Baidena rīkojums "raida signālu, ka Savienotās Valstis liks Krievijai maksāt stratēģiski un ekonomiski ietekmīgā veidā, ja tā turpinās vai eskalēs savu destabilizējošo darbību", paziņoja Baltais nams.

Sankcijas vērstas pret 32 fiziskajām un juridiskajām personām un no ASV izraidīti desmit Krievijas diplomāti, paziņoja Baltais nams.

Kā teikts Baltā nama paziņojumā, pieci no šiem diplomātiem ir Krievijas slepeno dienestu darbinieki.

"Finanšu ministrija noteikusi sankcijas pret 32 fiziskajām un juridiskajām personām, kas veikuši Krievijas valdības vadītus mēģinājumus ietekmēt ASV vēlēšanas 2020.gadā, kā arī citas dezinformācijas un iejaukšanās darbības," teikts Baltā nama paziņojumā.

Pēc traģiskajiem notikumiem Nanga Parbata kalnu bāzes nometnē, kurā tika nogalināti deviņi ārvalstu tūristi, ceļojumu birojs Jēkaba aģentūra atcēlis ceļojumus uz šo valsti, Db.lv norādīja aģentūra valdes priekšsēdētājs Uldis Alksnis. Arī SIA Impro ceļojumi vērtēs situācijas attīstību Pakistānā, taču pagaidām plānotais ceļojums oktobrī paliek spēkā.

(Papildināta ar SIA Impro ceļojumi vadītāja komentāru)

Jāatgādina, ka šā gada 23. jūnijā viesnīcā pie Nanga Parbata kalna bāzes nometnes kaujinieki nogalināja deviņus ārvalstu tūristus un pakistāniešu gidu.

Lēmums par ceļojumu atcelšanu tika pieņemts nekavējoties pēc uzbrukuma, bet oficiāli tas tika apstiprināts 25. jūnijā, norādīja U. Alksnis. Atcelt ceļojumus uz Pakistānu mudināja arī tas, ka Jēkaba aģentūras maršrutā Pakistānā bija iekļauts tās vietas apmeklējums, kur notika uzbrukums tūristiem, stāsta uzņēmuma vadītājs.

Jēkaba aģentūra atcēlusi plānoto grupas ceļojumu uz Pakistānu šā gada septembrī, apturēta arī turpmākā ceļojumu plānošana. «Arī individuālajiem ceļotājiem neieteiksim doties uz šo valsti,» Db.lv norādīja U. Alksnis.

Globālais karš pret narkotikām bijusi katastrofiska neveiksme un pasaules līderiem ir jāpārdomā sava pieeja šai problēmai, secināts jaunā akadēmiskā pētījumā, kuru parakstījusi grupa starptautiski atzītu ekonomistu un politiķu.

Londonas Ekonomikas un politikas zinātnes skolas (LSE) publicētajā pētījumā «Ending the Drug Wars» uzsvērts, ka cīņai ar narkotikām nepieciešama jauna pieeja, kā pamatojumu minot vardarbību Afganistānā, Latīņamerikā un citos reģionos.

«Ir pienācis laiks izbeigt «karu pret narkotikām» un masveidā novirzīt resursus uz efektīvu pierādījumos balstītu politiku, kas pamatotos uz precīzu ekonomisko analīzi,» norādīts pētījuma priekšvārdā, piebilstot, ka militarizētais karš pret narkotikām «radījis milzīgi negatīvus rezultātus un papildus postījumus».

Ziņojumā norādīts, ka tā vietā problēma jārisina ar stingri uzraudzītiem eksperimentiem ar legalizāciju un koncentrēšanos uz sabiedrības veselību, šādi samazinot nelegālās narkotiku tirdzniecības ietekmi.

Labdarības organizācija Go Commando, kas vāc līdzekļus Lielbritānijas Karalisko jūras kājinieku (Royal Marines) ģimeņu atbalstam, sākusi pārdot kalendāru, kuru izveidojuši jūras spēku kareivji, iejūtoties modeļu un fotogrāfu lomā.

Kalendāru 2013. gadam veidojuši desantnieki, kas pašlaik dienē Afganistānā. Karavīri iejutās gan modeļu, gan fotogrāfu lomā, tādēļ kalendārs pilnībā uzskatāms par Royal Marines dienējošo «šedevru», skaidrots labdarības organizācijas Go Commando mājas lapā.

«Lai arī kalendārs ir ļoti jautrs, lūdzu atceraties fakta, kādēļ tas izveidots, nopietno pusi. Jo vairāk kalendāru mēs pārdosim, jo vairāk līdzekļu tiks savākts Afganistānas kareivjiem un viņu ģimenēm,» teikts labdarības organizācijas mājas lapā.

Vislabākā dzīve gados veciem cilvēkiem ir Norvēģijā, bet Latvija globālā pētījumā par vecu cilvēku dzīves apstākļiem ierindojas 35.vietā, gada laikā pakāpjoties par desmit pozīcijām.

ANO Iedzīvotāju fonda un starptautiskās organizācijas HelpAge International veiktajā globālajā novecošanās indeksā izvērtēta gados veco cilvēku dzīves kvalitāte 96 valstīs.

Pētījumā izvērtēti kritēriji četrās jomās - ienākumu drošība, veselības aprūpe, personīgās iespējas un vides apstākļi.

Vislabākie dzīves apstākļi iedzīvotājiem vecumā virs 60 gadiem ir Norvēģijā, Zviedrijā, Šveicē, Kanādā un Vācijā, savukārt vissliktākie apstākļi gados veciem cilvēkiem starp apskatītajām valstīm ir Afganistānā.

Latvija pētījumā ierindojas 35.vietā. Visaugstāko pozīciju - 14.vietu - Latvija ieņem pēc gados veco cilvēku izglītības un nodarbinātības iespējām, bet pēc ienākumu stabilitātes Latvija ierindojas 32.vietā.

Kabulas diplomātisko kvartālu trešdienas rītā satricināja spēcīgs sprādziens, kurā nogalināti vismaz 90 cilvēki un aptuveni 400 ievainoti, paziņojusi Afganistānas valdība.

Varasiestādes brīdinājušas, ka mirušo skaits var vēl pieaugt, jo slimnīcās tiek ievesti arvien jauni ievainotie.

Afganistānas amatpersonu sniegtā informācija liecina, ka eksploziju sarīkojis terorists pašnāvnieks, kas vadījis ar sprāgstvielām piekrautu smago automašīnu.

Eksploziju izraisīja 1500 kilogrami sprāgstvielu, kas bija paslēptas notekūdeņu savākšanas mašīnā, sacīja amatpersonas.

Ap laukumu, kur ap plkst.8.30 (ap plkst. 7.00 pēc Latvijas laika), notika sprādziens, izvietotas daudzas valdības iestādes un ārvalstu vēstniecības, tostarp arī NATO birojs.

Sprādzienam vistuvāk atradusies Vācijas vēstniecība, taču afgāņu policijas pārstāvis aģentūrai Reuters atzinis, ka «grūti pateikt, kas īsti bijis uzbrukuma mērķis».

Saeima ceturtdien Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja amatā iecēla līdzšinējo Militārās izlūkošanas un drošības dienesta (MIDD) amatpersonu Jēkabu Straumi.

Straumes iecelšanu KNAB priekšnieka amatā 6.jūnijā bija atbalstījusi valdība.

Par savām prioritātēm Straume nosaucis KNAB kolektīva atjaunošanu, sašķeltības novēršanu birojā un valsts tautsaimniecības izaugsmes veicināšanu caur korupcijas novēršanas prizmu.

Jaunais KNAB vadītājs savā dzīves aprakstā norāda, ka viņam ir izkoptas verbālās un rakstiskās komunikācijas prasmes, veicot dienesta pienākumus kā struktūrvienības vadītājam, motivējot un apmācot padotos, kā arī sadarbojoties ar citu iestāžu un struktūrvienību amatpersonām. Straume norādījis, ka starptautiskās sadarbības līmenī spējot veiksmīgi komunicēt angliski un krieviski.

Savas organizatora un vadītāja prasmes Straume vērtē kā augstas. Ilgstoši viņš vadījis 20-50 darbinieku struktūrvienību, kā arī piedalījies dažādu ar MIDD kompetenci saistītu starpiestāžu un starptautisku pasākumu organizēšanā.

Somija septīto gadu pēc kārtas atzīta par pasaules laimīgāko valsti, liecina trešdien publicētais ikgadējais ANO "Ziņojums par pasaules laimi".

Pirmajā desmitniekā atrodas arī pārējās Ziemeļvalstis - Dānija, Islande, Norvēģija un Zviedrija.

Par visnelaimīgāko starp 143 vērtētajām valstīm atzīta Afganistāna, pār kuru 2021.gadā varu atguva talibu režīms.

Pirmo reizi kopš 2012.gada, kad tika publicēts pirmais "Ziņojums par pasaules laimi", starp 20 laimīgākajām valstīm nav vairs atrodamas nedz ASV, nedz Vācija, kas šogad attiecīgi noslīdējušas līdz 23. un 24.vietai.

Tajā pašā laikā pirmajā divdesmitniekā nonākusi Kostarika un Kuveita, kas attiecīgi ieņēmušas 12. un 13.vietu.

Ziņojumā īpaši uzsvērts, ka starp laimīgākajām valstīm vairs nav nevienas lielvalsts.

Pirmajā desmitniekā vienīgās valstis, kuru iedzīvotāju skaits pārsniedz 15 miljonus ir vienīgi Nīderlande un Austrālija. Savukārt pirmajā divdesmitniekā vienīgi Kanādas un Lielbritānijas iedzīvotāju skaits pārsniedz 30 miljonus.

«Patīk vai nē – pieaugot Latvijas labklājībai, pieaugs cilvēku skaits, kuri vēlēsies dalīties ar mums šajā labklājībā,» intervijā Latvijas Radio pauda ANO Starptautiskās Migrācijas organizācijas Latvijas biroja vadītājs Ilmārs Mežs.

Tāpat patvēruma meklētāju skaita kāpumu Eiropā ietekmēs karš Sīrijā, kas Eiropai ģeogrāfiski ir daudz tuvāka nekā, piemēram, Afganistāna, kurā arī notiek nemieri. Iespējams, ka arī Latvijai Eiropas solidarizācijas vārdā vajadzēs uzņemt dažus bēgļus, uzskata I. Mežs, skaidrojot, ka Eiropā ir ierasts, ja kādā valstī ir pārāk daudz bēgļu, tad citas valstis uzņem daļu no tiem.

«Iedomājamies, ka 4000 baltkrievu bēgļu ir šķērsojuši Daugavpils un Krāslavas novadu robežu un klīst kaut kur pa Latgales viensētām. Tad Latvijai būs ļoti izdevīgi atcerēties par Eiropas solidaritāti, kas nosaka, ja kādai valstij uz tās valsts budžetu ir kritis pārmērīgs slogs kaut vai uz laiku viņus izmitināt, tad pārējām Eiropas valstīm ir jāpalīdz,» atgādina demogrāfs.

ASV Kongresa apakšpalāta Pārstāvju palāta ceturtdienas vakarā pieņēma likumu par federālās valdības finansējumu uz deviņiem mēnešiem 1,1 triljona ASV dolāru (887,7 miljardu eiro) apmērā.

Pārstāvju palāta nobalsoja par šo likumu ar 219 balsīm par un 206 pret apmēram divas stundas pirms tam, kad beigsies Kongresa līdz šim nodrošinātais finansējums. Par šo likumu vēl jānobalso Kongresa augšpalātai Senātam.

Šis kompromisa likums nodrošina finansējumu federālās valdības aģentūru darbībai līdz nākamā gada septembrim - 2015.finanšu gada beigām.

Daudzi konservatīvie kongresmeņi bija pret šo likumu, jo tas nebloķē ASV prezidenta Baraka Obamas darbības imigrācijas reformas jomā, kuras viņš nolēmis veikt bez Kongresa atbalsta. Savukārt liela daļa demokrātu kongresmeņu Pārstāvju palātā bija pret šo likumu, jo tas paredz mīkstināt dažus ierobežojumus bankām un atļauj lielākus politiskos ziedojumus.

Ar Brexit sākas ne tikai Eiropas Savienības, bet arī Latvijas jaunās valdības dienas kārtība, tomēr tā nav vienīgā ārlietu prioritāte

Nupat tapušās valdības ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Jaunā Vienotība), kurš amatā sagaidījis jau ceturto premjeru, intervijā Dienas Biznesam solīja, ka viena no jaunās valdības prioritātēm būs vizītes Āzijā, Āfrikā un Līča valstīs kopā ar Latvijas uzņēmējiem.

Fragments no intervijas, kas publicēta 30. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

29. marts ir Brexit datums. Ir iespaids, ka pagaidām nevienam nav skaidrs, kā tas beigsies, kādas būs valstu attiecības pēc tam. Vai Ārlietu ministrijai ir kādas prognozes?

Tā arī ir. Viss ir britu parlamenta rokās, un prognozēt kādus lēmumus, kurus tas varētu pieņemt tuvāko divu mēnešu laikā, ir grūti. Tas, kas ir būtiskākais no Latvijas viedokļa, – sagatavot nepieciešamo likumdošanas bāzi. Ministru kabinets skatīs informatīvo ziņojumu, kurā mēs ar visām nozaru ministrijām esam identificējuši konkrētus likumus. Ir otra lieta, tikai jāpiebilst, ka neziņas dēļ nebūsim ideāli sagatavoti. Tā ir gatavība muitas, Pārtikas veterinārā dienesta un citu dienestu jomā. Protams, informēsim uzņēmējus par sagaidāmajām izmaiņām. Vēl viena lieta ir mūsu valstspiederīgo tiesības Lielbritānijā pēc 29. marta. Mēs jau esam panākuši tādu politisko vienošanos, ka cilvēkiem, kuri uz to brīdi dzīvo un strādā Lielbritānijā, nekas nemainās. Ieceļotājiem būs jārēķinās ar citu kārtību.

Krievijas Federācijas sastāvā esošās Tatarstānas republikas varasiestādes kļūdas pēc internetā publiskojušas slepena bezpilota lidaparāta attēlus, kas tika uzņemti pēc tam, kad reģionu apmeklēja Krievijas aizsardzības ministrs.

Fotogrāfijas pēc tam no Tatarstānas republikas interneta vietnes nozudušas, tomēr tās paspēja pārpublicēt tīmekļu blogu īpašnieki un laikraksti. Nejauši atklātībā parādījusies informācija par Krievijas bezpilota lidaparātu, kurš nodēvēts par Alitus, izsaukusi dažādas spekulācijas un pieņēmumus par tā funkcijām, uzbūvi un lomu.

Kā vēsta laikraksts Vedomosti, lidaparāts, visticamāk, plānots kā ASV bezpilota lidaparāta RQ-9 Reaper analogs. ASV savu bezpilota lidaparātu aktīvi izmanto, lai dotu triecienus mērķiem Pakistānā, Afganistānā, Somālijā un Jemenā.

Līdzīgas klases bezpilota lidaparāti vēl ir Izraēlas rīcībā. Krievija iepriekš centusies no Izraēlas iegādāties šādus lidaparātus, tomēr Telaviva noraidījusi Maskavas priekšlikumus.

Krievijas Garīgās vienotības un nāciju sadarbības starptautiskā akadēmija izvirzījusi prezidentu Vladimiru Putinu Nobela Miera prēmijai.

Akadēmijas prezidents Georgijs Trapezņikovs norādījis, ka V. Putinam bijusi miera nesēja loma tādos reģionos kā Beslanā un Dienvidosetijā, un viņš pielicis ievērojamas pūles Sīrijas konflikta atrisināšanā, vēsta Voice Of Russia.

«Vladimirs Putins izmantojis visus iespējamos līdzekļus, lai atrisinātu Sīrijas krīzi. Viņa darbības skaidri apliecina centienus nodrošināt mieru,» sacījis G. Trapezņikovs. Zem vēstules, kas nosūtīta Nobela Miera prēmijas komitejai ar aicinājumu Nobela Miera prēmijai nominēt arī V. Putinu, parakstījies arī padomju gados populārais dziedātājs Josifs Kobzons, kurš paudis uzskatu, ka V. Putins ir labāks Nobela Miera prēmijas kandidāts nekā Baraks Obama, kas to ir saņēmis.

Rīgas domes deputāti šodien ārkārtas sēdē par domes jauno priekšsēdētāju ievēlēja «Gods kalpot Rīgai» deputātu Daini Turlo.

Neviens cits kandidāts mēra krēslam virzīts netika. «Par» Turlā kandidatūru balsoja 32 valdošās koalīcijas deputāti, bet 23 klātesošie opozīcijas deputāti izvēlējās balsojumā nepiedalīties.

Līdz šim Turlais pašvaldībā ieņēma Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas vadītāja amatu.

Kopumā Turlā iztaujāšana ilga sešas stundas, bet kopā ar pārtraukumiem un debašu sadaļu par mēra ievēlēšanu tika diskutēts vairāk nekā deviņas stundas. Debašu sadaļā opozicionāri pauda viedokli, ka mēra nomaiņa situāciju pašvaldībā neuzlabos. Viņi ir pārliecināti, ka esot sācies koalīcijas noriets.

Opozīcijas deputāts Ģirts Lapiņš (VL-TB/LNNK) pauda viedokli, ka līdz ar mēra maiņu «domei tiek pārkrāsots žogs». «Vecā korupcijas seja iet prom un mainās jauna fasāde, bet nekas jau nemainīsies,» teica Lapiņš, paužot viedokli, ka Turlais nespēs apturēt korupcijas sērgu pašvaldībā.

Starptautiskajā lidostā Rīga 12. jūlijā darbu sāks Eiropas Komisijas atzīts Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) robežkontroles punkts, kurā PVD diennakts režīmā veiks veterinārajai robežkontrolei pakļauto importa un tranzīta kravu kontroli.

PVD ģenerāldirektors Māris Balodis norāda: «Eiropas Komisijas atzīta veterinārā robežkontroles punkta izveide lidostā ir ļoti nepieciešama ne tikai Latvijas iedzīvotājiem, kuri varēs būt droši, ka no trešajām valstīm ar gaisa satiksmi sūtītās pārtikas preces ir pārbaudītas un drošas, bet arī Latvijai kopumā, jo veterinārās kontroles nodrošināšana Latvijai un Eiropas Savienībai stratēģiski tik svarīgajā vietā – lidostā, veicinās starptautisko tirdzniecību, vienlaikus stiprinot arī valsts ekonomisko izaugsmi.»

Savukārt Starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse uzsver, ka «veterinārā robežkontroles punkta izbūve lidostai paver plašākas kravu apkalpošanas iespējas».

Pirms vairāk nekā vienpadsmit gadiem – 2002. gada janvārī – ASV prezidenta Džordža Buša administrācija Gvantanamo armijas bāzē izveidoja aizturēšanas un pratināšanas nometni, kurā nonāca militārajās operācijās Afganistānā, Irākā, Somālijas pussalā un citviet sagūstītie musulmaņu fundamentālistu kaujinieki.

Gvantanamo nometne izpelnījās plašu nosodījumu par tajā pieļautu spīdzināšanu un necilvēcīgiem ieslodzījuma apstākļiem. Nometnes slēgšanu tagadējais ASV prezidents Baraks Obama bija padarījis par vienu no saviem priekšvēlēšanu solījumiem.

2009. gadā, kļūstot par ASV prezidentu, B. Obama parakstīja likumprojektu, saskaņā ar kuru gada laikā tika paredzēts slēgt Gvantanamo nometni. Taču nometnes slēgšanu aizkavēja nesaskaņas saistībā ar tālāko ieslodzīto likteni, jo ASV pašvaldības nevēlējās pieņemt bijušos ieslodzītos. ASV gan izdevās noslēgt vienošanās ar citām pasaules valstīm par daļu ieslodzīto uzņemšanu.

Militārā kontingenta apgāde Afganistānā caur Latviju turpināsies; lietuviešu paziņojumi pārspīlēti.

ASV militārpersonu apgādei ar pārtiku un citām precēm arī turpmāk tiks izmantots Ziemeļu distribūcijas tīkls (ZDT) caur Latviju, sarunā ar DB norāda Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji. Šāds apstiprinājums gūts, tiekoties gan ar ASV Aizsardzības departamenta, gan ASV Aizsardzības loģistikas aģentūras (DLA), gan Transcom pārstāvjiem, saka Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.

Viņš nenoliedz, ka SM pārstāvju vizīte šā gada septembra beigās, kaut arī bijusi plānota, bijusi kā atbildes reakcija uz bažām saistībā ar iepriekš Lietuvā izskanējušajām ziņām, ka NATO sauszemes kravas caur Latviju vairs netiks transportētas.