Globālais karš pret narkotikām bijusi katastrofiska neveiksme un pasaules līderiem ir jāpārdomā sava pieeja šai problēmai, secināts jaunā akadēmiskā pētījumā, kuru parakstījusi grupa starptautiski atzītu ekonomistu un politiķu.

Londonas Ekonomikas un politikas zinātnes skolas (LSE) publicētajā pētījumā «Ending the Drug Wars» uzsvērts, ka cīņai ar narkotikām nepieciešama jauna pieeja, kā pamatojumu minot vardarbību Afganistānā, Latīņamerikā un citos reģionos.

«Ir pienācis laiks izbeigt «karu pret narkotikām» un masveidā novirzīt resursus uz efektīvu pierādījumos balstītu politiku, kas pamatotos uz precīzu ekonomisko analīzi,» norādīts pētījuma priekšvārdā, piebilstot, ka militarizētais karš pret narkotikām «radījis milzīgi negatīvus rezultātus un papildus postījumus».

Ziņojumā norādīts, ka tā vietā problēma jārisina ar stingri uzraudzītiem eksperimentiem ar legalizāciju un koncentrēšanos uz sabiedrības veselību, šādi samazinot nelegālās narkotiku tirdzniecības ietekmi.

Pētījumu parakstījis bijušais ASV valsts sekretārs Džordžs Šulcs, Lielbritānijas premjerministra vietnieks Niks Klegs, bijušais Eiropas Savienības (ES) augstākais ārlietu pārstāvis Havjers Solana, kā arī pieci Nobela prēmijas laureāti ekonomisti - Kenets Arovs, Kristofers Pisaridess, Tomass Šellings, Vernons Smits un Olivers Viljamsons.

«Narkotiku kara izgāšanos atzinuši sabiedrības veselības profesionāļi, drošības eksperti, cilvēktiesību iestādes un tagad arī vairāki no pasaules respektētākajiem ekonomistiem,» norādīja LSE pārstāvis Džons Kolins.

Pētījumā kā līdzšinējās narkotiku apkarošanas politikas negatīvās sekas minēts lielais ar narkotiku saistītu noziegumu notiesāto personu skaits ASV, politiskās represijas Āzijā, korupcija un nemieri Afganistānā un Rietumāfrikā, vardarbība Latīņamerikā, HIV izplatība Krievijā un pat globālais sāpju remdinošu medikamentu trūkums.