No 10. septembra līdz 10. decembrim 7 zemessargi no Zemessardzes 17.Pretgaisa aizsardzības bataljona, Zemessardzes 22.kājnieku bataljona, Zemessardzes 27.kājnieku bataljona un divi profesionālā dienesta karavīri no 3.Zemessardzes novada štāba un Zemessardzes 22.kājnieku bataljona piedalīsies pirmsmisijas apmācības kursā. Apmācības notiks Zemessardzes 51.kājnieku bataljona atbildības teritorijā – mācību atbalsta bāzē. Apmācību laikā zemessargus un karavīrus sagatavos NATO vadītai Starptautiskajai miera nodrošināšanas operācijai (ISAF) Afganistānā.

Mācību laikā zemessargi apgūs taktiku, šaušanu, topogrāfiju, sakaru pamatus, medicīnu un miera nodrošināšanas misiju specifisko apmācību – personu un kravu eskortēšanu, aizturēšanas un pārmeklēšanas kartību kontrolpunktos u.c.

Veiksmīgai kursa norisei un nepieciešamo iemaņu apguvei atbalstu sniedz Zemessardzes specializētie bataljoni. Zemessardzes 31.Aizsardzības pret masu iznīcināšanas ieročiem bataljona instruktori apmācīs aizsardzības pasākumos, darbībai ķīmiski, bioloģiski un radioaktīvi piesārņotā vidē. Zemessardzes 54.Inženiertehniskais bataljons apmācīs zemessargus pamatiemaņās kaujas munīcijas un sprādzienbīstamo priekšmetu atpazīšanā. Papildus Zemessardzes vienībām atbalstu sniedz arī Speciālo uzdevumu vienība, Militārā policija, NBS Sakaru skola, NBS Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas skola, NBS Kājnieku skola, Katastrofu medicīnas centrs.

No 14. līdz 16. septembrim Zemessardzes 51.kājnieku bataljona atbildības teritorijā (Dobeles rajonā) norisināsies 15.starptautiskās sacensības "Zemessardzes izlūkpatruļa 2007". Trīs dienu sacensībās piedalīsies 33 komandas no Zemessardzes un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienībām, kā arī viesu komandas no Lietuvas un Dānijas.

Šo sacensību mērķis ir noteikt zemessargu un karavīru taktisko un fizisko sagatavotību, kā arī veicināt starptautisko sadarbību militārajā sporta jomā.

Izlūkpatruļas uzdevumu specifika ir pietuvināta miera nodrošināšanas misijas uzdevumiem, mīnu lauka pārvarēšana, kara likumu zināšana, kara tehnikas identificēšana u.c., kur izturība un fiziskā slodze nav galvenais pozitīva rezultāta rādītājs. Vienlīdz svarīgas ir arī teorētiskās zināšanas.

Sacensību noteikumi nosaka, ka komandai, četru dalībnieku sastāvā, atrodoties nosacītā pretinieka teritorijā, jāveic uzdevumi ar dažādām grūtības pakāpēm 22 - 24 kilometru distancē, kur izvietoti kontrolpunkti: teritorijas un objekta izlūkošana, atmīnēšanas uzdevumi, šaušana ar triecienšauteni nakts apstākļos, šķēršļu joslas pārvarēšana, pirmās medicīniskās palīdzības sniegšana, ūdens šķēršļa pārvarēšana u.c.

Šā gada 15.decembrī Rīgas Tehniskajā universitātē notiks svinīgs Zemessardzes Studentu bataljona 16. gadadienai veltīts pasākums, liecina sniegtā informācija medijiem.

Pasākumā piedalīsies vairāk nekā 200 zemessargi un karavīri.

Paredzēta apbalvošanas ceremonija, dienesta pakāpju piešķiršana, zemessargu kandidātu zvērests, kā arī svētku koncerts.

Latvijas Tautas Frontes Rīgas Tehniskās universitātes nodaļas koordinācijas padome 1991.gadā pieņēma lēmumu par Zemessardzes Studentu vienības dibināšanu, kas būtu 1918.gada 20.decembrī dibinātās Atsevišķās studentu rotas tradīciju un ideju mantiniece. 1991.gada 17.decembrī izveidota Studentu rota Zemessardzes 11.Rīgas Centra rajona bataljona sastāvā. 1992.gadā šī rota tiek atdalīta no bataljona, piešķirot rotas numuru “65”. Rota 1997.gadā pārtop par Zemessardzes 65. Atsevišķo Studentu bataljonu. Tagadējais nosaukums - Studentu bataljons - vienībai ir no 2001.gada. 2004.gadā tam tiek pievienots Zemessardzes 13.kājnieku bataljons, 2006.gadā - Zemessardzes 15.kājnieku bataljons. Šobrīd bataljons viens no 3.Zemessardzes novada bataljoniem. Tā komandieris ir kapteinis Druvvaldis Līcis. Bataljona atbildības teritorija ir Rīga.

No 24. līdz 26.augustam Jēkabpils rajonā, Krustpils pagasta bijušā Krustpils lidlauka teritorijā norisināsies Zemessardzes lauka taktiskais vingrinājums "Zobens 07", kuru organizē 2.Zemessardzes novads.

Tās ir lielākās šā gada militārās mācības Zemessardzē, kurās plānota 750 zemessargu un karavīru dalība no Zemessardzes bataljoniem.

Vingrinājuma mērķis ir trenēt un pārbaudīt Zemessardzes karavīru un zemessargu spēju kājnieku bataljona kaujas grupas sastāvā veikt lidlauka apsardzi un aizsardzību 24 stundu režīmā, tādējādi garantējot sabiedroto ātrās reaģēšanas spēku ierašanos krīzes rajonā, kā arī nosacītā pretinieka lomā trenēt ZS izlūku vadus noteikta objekta izlūkošanā. Kaujas atbalstu sniegs Zemessardzes specializētie bataljoni.

Viesu dienas pasākumi ir paredzēti 25.augustā no plkst.14.00 līdz 16.30, kuros tiks rādīti šādi paraugdemonstrējumi un informatīvie ziņojumi:

Latvijā slimnīcās, ostās, ministrijās un citos svarīgos kritiskās infrastruktūras objektos tiks veidotas Zemessardzes apakšvienības.

Ministru kabinets otrdien slēgtā sēdē atbalstīja Zemessardzes apakšvienību izveidi kritiskās infrastruktūras objektos, lai nodrošinātu to drošību un aizsardzību, kā arī būtisku valsts funkciju īstenošanu krīzes situācijās, informēja Aizsardzības ministrija (AM).

Tas ir viens no visaptverošās valsts aizsardzības īstenošanas pasākumiem, lai palielinātu valsts noturību pret dažādām krīzes situācijām, norāda aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Zemessardzes apakšvienību izveide nebūs obligāta prasību kritiskās infrastruktūras objektiem, bet gan tiek paredzēta kā iespēja, ko var īstenot saskaņā ar objekta īpašnieka vai tiesiskā valdītāja lēmumu un kas balstās zemessargu brīvprātīgā vēlmē iesaistīties šādu apakšvienību izveidē.

Ādažu poligonā no 22. līdz 31.martam notiks Latvijas un ASV vadītais starptautiskais kaujas atbalsta speciālistu un vienību apmācības vingrinājums Operation Summer Shield XII, informē Aizsardzības ministrija.

Gadskārtējais vingrinājums ir apvienotās sauszemes, gaisa un jūras spēku mācības, kurās piedalīsies bruņoto spēku vienības no Latvijas, Lietuvas, ASV, Vācijas, Luksemburgas un Kanādas, kopumā vairāk nekā 1100 karavīru.

Vingrinājums notiks vairākās daļās. No 23. līdz 28.martam notiks teorētiskā un praktiskā apmācība, bet no 29. līdz 31.martam - lauka taktiskie vingrinājumi diennakts gaišajā un tumšajā laikā, kuros izmantos arī artilēriju.

Vingrinājuma uzdevums ir integrēt un koordinēt uguns atbalstu kājnieku vienību operācijās, izmantojot vairākus kaujas atbalsta elementus - artilēriju, aviāciju, aizsardzību pret masu iznīcināšanas ieročiem, inženieru atbalstu vienotā operācijā ar šķēršļu pārvarēšanu, uzdevumu izpildē iesaistot arī apvienotā uguns atbalsta priekšējos novērotājus un tuvā gaisa atbalsta kontrolierus.

11.novembra krastmalā notika Latvijas Republikas proklamēšanas 97.gadadienai veltīta Latvijas un tās sabiedroto bruņoto spēku, Iekšlietu ministrijas pakļautības iestāžu un Jaunsardzes vienību militārā parāde.

Parādē piedalījās vairāk nekā 1000 karavīru, zemessargu, robežsargu, policistu, ugunsdzēsēju un jaunsargu, komandēja Sauszemes spēku kājnieku brigādes komandieris pulkvedis Mārtiņš Liberts, bet to pieņēma valsts bruņotā spēka augstākais vadonis, Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kā arī aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube.

Militārās parādes ierindas priekšgalā soļoja 1.kājnieku bataljona karavīri ar Latvijas armijas karogu, bet aiz tā triju Baltijas valstu kopējās militārās izglītības iestādes – Baltijas aizsardzības koledžas - karogu nesa tās klausītāju pārstāvji.

Šī gada 25. un 26.augustā Limbažu rajona Pāles pagastā notiks Zemessardzes 27. kājnieku bataljona (27.BN) zemessargu lauku taktiskais vingrinājums "PĀLES VAIROGS 2007". Plānota ~ 130 zemessargu dalība.

Šo apmācību pamatuzdevumi ir vingrināt vadu personālu veikt objektu apsardzi un aizsardzību (OAAV), vada un nodaļas komandierus - lēmuma pieņemšanas procedūrās, vingrināt apgādes un medicīnisko atbalstu kaujas vienībām, bataljona štābam - veikt vingrinājuma vadību, apmācību, kontroli un trenēt vadības un sakaru procedūras, organizēt materiāli - tehnisko nodrošinājumu.

OAAV prasmes zemessargi var pielietot, apsargājot stratēģiskus objektus paaugstinātas bīstamības apstākļos, kas ir viens no Zemessardzes būtiskākajiem uzdevumiem.

Pāles pagasts izvēlēts, jo tas atrodas 27.BN atbildības teritorijā, kā arī tādēļ, ka tā ir piemērota vieta no mācību metodiskā viedokļa.

Skrundas novadā aizvadītās nedēļas nogalē notika lauka taktiskais vingrinājums Mazais Namejs 2017, kura uzdevumi bija paaugstināt vienību spējas brigādes un bataljona mobilo komandpunktu izvēršanā un komandvadības nodrošināšanā, trenēt apakšvienību spējas veikt kaujas uzdevumus apdzīvotā vietā , kā arī pilnveidot militārā lēmuma pieņemšanas procesa iemaņas brigādes un bataljona štābu personālsastāvam.

Lauka taktiskajā vingrinājumā Mazais Namejs 2017, ko organizē Zemessardzes 4. Kurzemes brigāde, piedalījās aptuveni 500 zemessargi, karavīri un rezerves karavīri no Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes bataljoniem un ASV bruņotajiem spēkiem.

Svētdien, 22.oktobrī notika viesu diena, kuru apmeklēja Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes komandieris pulkvežleitnants Andris Rieksts, brigādes pakļautībā esošo bataljonu komandieri un aicinātie viesi.

Lauka taktiskās mācības Mazais Namejs 2017 notiek visā Latvijā no 19. līdz 29. oktobrim un tajās piedalās vairāk nekā 2700 zemessargu un karavīru no visām Zemessardzes vienībām, rezerves karavīri, Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes karavīri, kā arī zemessargi un karavīri no Lietuvas, Dānijas, ASV un Igaunijas. Mācības organizē Zemessardze, un tajās tiek pilnveidotas bataljona kaujas grupu prasmes aizkavēšanas un aizsardzības operāciju veikšanā, komandpunktu izvēršanā un komandvadības nodrošināšanā.

Šā gada 7.septembrī, Līvbērzes kultūras namā (Jelgavas rajonā) notiks Zemessardzes 52.kājnieku bataljona (ZS 52.KB) 16.gadadienai veltīts svinīgais pasākums, kurā pasniegs 1.Zemessardzes novada (1.ZSN) un ZS 52.KB komandiera apbalvojumus.

Kopumā tiks pasniegti vairāk kā 40 apbalvojumi bataljona labākajiem zemessargiem un karavīriem.

Bataljona formēšanu uzsāka 1991.gada septembrī ar toreizējā ZS priekšnieka Anatolija Gorbunova pavēli, nodēvējot to par 52.Jelgavas Zemessardzes bataljonu. Par pirmo bataljona komandieri iecēla Ildefonu Jasenu.

No 2004. gada 10. janvāra bataljonu komandē kapteinis Otto Rancāns. ZS 52.KB ir viens no pieciem 1.ZSN bataljoniem, tas ir izvietots Jelgavā, Dambja ielā 22 un tā atbildības teritorijā ietilpst Jelgavas pilsēta un rajons.

Kopumā ZS 52.KB ir vairāk kā 480 zemessargu un 13 karavīru, kuri veic zemessargu apmācību un administratīvo darbu.

Likumu "Par Latvijas Zemessardzi" pieņēma 1991.gada 23.augustā un tas noteica, ka Zemessardze ir brīvprātīgs militārs sabiedrības pašaizsardzības formējums. Šobrīd Zemessardze ir izveidojusies par valsts sauszemes teritorijas aizsardzības pamatu un lielāko Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļu. Zemessardzē dien 595 karavīri un 10406 zemessargi, kuri savus dienesta pienākumus pilda no pamatdarba brīvajā laikā.

Kanāda nākamgad Latvijas drošības stiprināšanai uz starptautisko bataljonu, iespējams, nosūtīs arī bruņumašīnas LAV 6.0. Savukārt Polija varētu nogādāt tankus, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Latvijas Aizsardzības ministrija (AM) sabiedroto plānus aģentūrai LETA nekomentēja, lai gan septembra sākumā aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) apliecināja, ka Kanādas vadīto daudznacionālo bataljona kaujas grupu veidos arī smagā bruņutehnika, taču tobrīd viņš plašāk nekomentēja, kāda tehnika ieradīsies.

Neskatoties uz aptuveni 1000 karavīru lielā bataljona nosūtīšanu, Latvijā patiesais drošības stiprināšanai paredzēto sabiedroto karavīru skaits dažādos formātos būs vēl lielāks, jo atsevišķi no iepriekšminētā starptautiskā bataljona Latvijā operācijā Atlantic Resolve uzturas iesaistītie ASV spēki.

Laikā no 24. jūnija līdz 24. septembrim Latvijā viesojas "Tautas savienība vācu karavīru kapu kopšanai" 46 karavīri no dažādiem Vācijas armijas spēku veidiem, lai piedalītos Pirmā un Otrā Pasaules karā kritušo vācu karavīru kapu sakopšanā Latvijā.

Četri Zemessardzes bataljoni - Zemessardzes 55.kājnieku bataljons (Aizkrauklē), Zemessardzes 34.Artilērijas bataljons (Daugavpilī), Zemessardzes 54.Inženiertehniskais bataljons (Ogrē) un Zemessardzes 17.Pretgaisa aizsardzības bataljons (Beberbeķos) ir sagatavojušies Vācu karavīru uzņemšanai - izmitinot tos, iepazīstinot ar vietējām pašvaldībām, izrādot rajona ievērojamākos apskates objektus, nodrošinot karavīru transportēšanu uz piemiņas vietām, kā arī palīdzot ar tehniskajiem tulkošanas darbiem.

Vācijas karavīri jau vairākus gadus veic līdzīgas aktivitātes Latvijā, kur viņus laipni sagaida un uzņem Zemessardzes bataljoni.

Informāciju sagatavojusi:

Svētdien, 18.novembrī, Rīgā, 11.novembra krastmalā, notiks Nacionālo bruņoto spēku vienību (NBS) parāde, kurā piedalīsies arī Valsts robežsardzes un Valsts policijas apakšvienības, liecina medijiem sniegtā informācija.

Parādi, kurā soļos vairāk nekā 700 karavīru, zemessargu, robežsargu un policistu, komandēs Zemessardzes komandieris, Rīgas garnizona priekšnieks pulkvedis Juris Bezzubovs, bet to pieņems valsts bruņotā spēka augstākais vadonis – Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Par godu Latvijas Republikas proklamēšanas 89.gadadienai Zemessardzes 17.pretgaisa aizsardzības bataljons veiks 21 salūta jeb Nāciju zalvi.

Bruņotos spēkus parādē pārstāvēs Militārā policija, Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija, Mācību vadības pavēlniecības Instruktoru un Kājnieku skola, Sauszemes spēku 1. un 2.kājnieku bataljons, Jūras spēki, Gaisa spēki, kā arī triju Zemessardzes novadu apakšvienības.

Šā gada 17. un 18.augustā Kuldīgas pilsētas stadionā norisināsies Zemessardzes atklātās sacensības minifutbolā. Tajās piedalīsies komandas no Zemessardzes (ZS) un citām Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienībām. Sacensībās startēs 13 komandas, katrā 11 dalībnieki.

Sacensību mērķis ir veicināt sporta popularitāti zemessargu un karavīru vidū, kā arī noskaidrot labākās minifutbola komandas Latvijas Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Šā gada 17.augustā plkst.9.10 notiks sacensību svinīga atklāšanas parāde. Noslēguma parāde ar uzvarētāju apbalvošanu notiks 18.augustā plkst.15.00.

Sacensības organizē Zemessardzes Sporta klubs sadarbībā ar 1.Zemessardzes novadu, Zemessardzes 45.kājnieku bataljonu un Latvijas futbola federāciju.

Informāciju sagatavojusi:

Guna Freimane

Zemessardzes štāba

Sabiedrisko attiecību daļas speciāliste

Tālrunis: 67335951

E-pasts: [email protected]

23.augustā, atzīmējot Zemessardzes 16.gadadienu, plkst.10.00 aizsardzības ministrs Atis Slakteris, Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji, Zemessardzes komandiera vietas izpildītājs majors Ilgvars Baumanis, kā arī Zemessardzes novadu komandieri un Zemessardzes štāba pārvalžu priekšnieki noliks ziedus pie Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapos pie Mūžīgās uguns un Mātes Latvijas tēla.

Zemessardze dibināta 1991.gada 23.augustā, kad tika pieņemts viens no pirmajiem atjaunotās Latvijas Republikas likumiem "Par Latvijas Republikas Zemessardzi". Tas nosaka, ka Zemessardze ir brīvprātīgs militarizēts sabiedrības pašaizsardzības formējums ar mērķi - iesaistīt Latvijas Republikas pilsoņus valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā.

Patlaban Zemessardze ir izveidojusies par valsts sauszemes teritorijas aizsardzības pamatu un lielāko Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļu. Zemessardzē dien aptuveni 560 karavīri un aptuveni 10500 zemessargi, kas savus dienesta pienākumus pilda no pamatdarba brīvajā laikā.

Zemessardzes galvenie uzdevumi ir - aizsargāt valsts sauszemes teritoriju; iesaistīt Latvijas pilsoņus valsts aizsardzības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā; piedalīties avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos un ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidēšanā; pildīt Nacionālo bruņoto spēku kaujas atbalsta un kaujas nodrošinājuma funkcijas; sagatavot personālsastāvu dalībai starptautiskajās operācijās, kā arī citu Zemessardzes uzdevumu izpildei; normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piedalīties vispārējās drošības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā; veikt Nacionālo bruņoto spēku rezerves karavīru un rezervistu reģistrāciju, uzskaiti un iesaukšanu uz kārtējām vai pārbaudes militārajām mācībām un iesaukšanu aktīvajā dienestā mobilizācijas izsludināšanas gadījumā; iznīcināt sprādzienbīstamus priekšmetus; nodrošināt Nacionālo bruņoto spēku komandiera noteiktu nacionālajai drošībai svarīgu valsts objektu aizsardzību (apsardzību).

Rīt, 21.martā, deviņi Sauszemes spēku (SzS) Kājnieku brigādes 1.kājnieku bataljona karavīri dosies uz Nepālu, lai apgūtu iemaņas, kas nepieciešamas sekmīgai uzdevumu izpildei kalnainā apvidū, tostarp arī Afganistānā, kur mūsu karavīri pilda dienesta pienākumus NATO vadītajos Starptautiskajos drošības atbalsta spēkos, liecina sniegtā informācija medijiem.

Nepālas Himalajos karavīri veiks 16 dienu pārgājienu apkārt Annapurnai, 5417 metru augstumā šķērsojot Thorong La pārēju. Pārgājienā karavīri iepazīs augstkalnu klimatu, dzīves apstākļus un šim rajonam raksturīgās īpatnības, kā arī gūs pieredzi komunikācijā ar vietējiem iedzīvotājiem.

Šis būs jau trešais posms karavīru apmācībā. Pirmās iemaņas karavīri apguva pērn, jūnijā, teorētiskās un praktiskās nodarbībās šeit pat Latvijā, bet jau septembrī 20 karavīru grupa no SzS Kājnieku brigādes 1. un 2.kājnieku bataljona devās uz Slovākiju, kur speciāli ierīkotā treniņnometnē pilnveidoja mājās iegūtās zināšanas. Tās viņi pielietoja pārgājienā Austrijā, uzkāpjot 3798 metrus augstā Alpu virsotnē Grossglocker.

Valsts kontrole (VK) finanšu revīziju laikā atklājusi nepilnības Aizsardzības ministrijas (AM) iekšējās kontroles sistēmā; nauda izniekota kuģu remontam, kas 180 reizes pārsniedz šo kuģu uzskaites vērtību un prezentācijas pasākumiem.

AM nav nodrošinājusi savlaicīgu atalgojuma apmēru un izmaksas kārtību zemessargiem, kuri ir iesaistīti dienesta uzdevumu pildīšanā ārpus līgumā paredzētā laikā, Db.lv informē VK Komunikācijas daļas vadītāja vietnieks Valters Grīnvalds

AM nav noteikta kārtība, kādā būtu jāveic remontdarbu ietekmes uz speciālā militārā inventāra funkcionālo stāvokli un tā uzskaites vērtību izvērtēšana, tā pieļaujot iespēju NBS struktūrvienībās bez pietiekama izvērtējuma norakstīt būtiskus izdevumus.

Saskaņā ar NBS struktūrvienības iesniegto informāciju 2007.gadā kuģu remontiem izlietoti kopumā 1 880 373 lati. Gada pārskatā kuģi uzrādīti vērtībā, kas neietver kuģu remontiem izlietoto izdevumu apjomu, piemēram, trīs kuģi ar kopējo vērtību 8300 lati, kuru remontu izdevumiem 2007.gadā ir izlietoti 413 100 lati, kas 50 reizes pārsniedz šo kuģu uzskaites vērtību; pieci kuģi ar kopējo vērtību 1353 lati, kuru remontu izdevumiem 2007.gadā ir izlietoti 244 895 lati, kas 180 reizes pārsniedz šo kuģu uzskaites vērtību.

Šodien, 10.maijā, pirmo reizi ugunsgrēka dzēšanā Ādažos iesaistījās ugunsdzēšanai piemērots kāpurķēžu transportieris BV 206. Ugunsgrēks apmēram 2 – 3 hektāru platībā izcēlās šodien Ādažu poligonā un šobrīd dzēšana norit sekmīgi, Db.lv informē 3. Zemessardzes novada štāba Civilmilitārās sadarbības speciāliste Kristiāna Štrāle.

Ugunsgrēka dzēšanā ir iesaistīti četri Zemessardzes 19.kājnieku bataljona zemessargi, Sauszemes spēku karavīri, kā arī Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Transportiera pamatfunkcija ir cilvēku, ieroču un kravas pārvadāšana. Lai lietotu visurgājēju šim nolūkam, ugunsdzēsības tehniku iespējams nomontēt vienas dienas laikā.

Nepieciešamās izmaiņas transportierim tā, lai tas būtu piemērots ugunsdzēšanai, šogad veica 19.kājnieku bataljona zemessargi un karavīri. Tā piekabē ievietota ūdens tvertne, kurā ietilpst viena tonna ūdens, kā arī šļūtene. Pievienots arī filtrs, kas ļauj iegūt papildus ūdeni no jebkuras ugunsgrēka vietā esošās ūdenstilpnes. Ekipāžā paredzēti četri cilvēki. Būtiskākā priekšrocība ir šī militārā transporta spēja pārvietoties tādā apvidū, kur ugunsdzēsēju mašīnas iebraukt nevar.

8.novembrī Zemessardzes 54. Inženiertehniskā bataljona karavīri Aiviekstes upē pie Vecsaikavas piedalījušies peldošā pontonu tilta demontāžā, informēja kaprāle Kristiāna Štrāle.

Seši bataljona karavīri šo palīdzību sniedza pēc Madonas rajona Praulienas pagasta padomes lūguma. Armijas tipa peldošais pontonu tilts savienoja Praulienas un Barkavas pagastu teritorijas. Šā gada pavasarī radās avārijas situācija, kuras rezultātā viens pontons daļēji nogrima. Tilts palika šķērsām upei, kas nākošā pavasara ledus iešanas laikā radītu upē ledus sastrēgumu. Tas savukārt izraisītu teritorijas aplūšanu. Pagasta padomei nebija tehnisku iespēju veikt tilta demontāžu, tādēļ bija nepieciešama armijas tehnikas iesaistīšana. Tika izmantots bataljona peldošais pašgājējs PTS –M, kas spēj pārvest pāri jebkura platuma ūdensšķērslim kravu līdz 10 tonnām vai 72 cilvēku grupu. Šis transportieris šogad tika izmantots arī naftas noplūdes seku likvidācijā Daugavā.

Šodien, 7.janvārī, pieci zemessargi un divi karavīri dosies dienēt uz NATO vadītajiem Starptautiskajiem drošības atbalsta spēkiem Afganistānā, liecina sniegtā informācija medijiem.

Trīs zemessargi no Valmieras 22.kājnieku bataljona un divi zemessargi no Cēsu 27.kājnieku bataljona uz miera nodrošināšanas operāciju ārpus Latvijas dosies pirmo reizi. Afganistānā līdz šim no Latvijas dienējuši tikai profesionālā dienesta karavīri, zemessargi uz šo valsti dodas pirmo reizi.

Apmācību laikā, kas aizsākās 10.septembrī, zemessargi un karavīri apguva miera nodrošināšanas operācijām nepieciešamās zināšanas un iemaņas Afganistānai maksimāli pietuvinātos apstākļos. No šī gada 14.-16.decembrim Lielvārdē, Gaisa spēku bāzē, un Jēkabpils lidlaukā notika apmācību noslēguma pārbaudes vingrinājums.

Saskaņā ar 2007.gada 6.decembra grozījumiem likumā Par Latvijas Republikas Zemessardzi zemessargi pirms dalības starptautiskajā operācijā apgūst apmācības kursu, šajā laikā saņemot profesionālā dienesta karavīra algu. Par piedalīšanos starptautiskajā operācijā zemessargs saņem karavīra algu un piemaksu, kā arī karavīram noteiktās sociālās garantijas un citas ar dalību starptautiskajā operācijā saistītas garantijas.

Piektdien Ādažu lidlaukā norisinājās mācību Sudraba Bulta 2014 viens no kaujas uzdevumiem, kura ietvaros pretinieks, ko spēlēja ASV 173.kājnieku brigādes karavīru rota, kas pašlaik izvietoti Igaunijā, ieņēma Ādažu lidlauku, informē Aizsardzības ministrija.

To aizsargāja Sauszemes spēku kājnieku brigādes 2.kājnieku bataljona karavīri, kas spēlēja uzņemošās valsts Zemessardzi, pārspēka dēļ bija spiesti atkāpties un aicināt palīgā NATO spēkus, kurus šajās mācībās spēlē ASV 173.kājnieku brigādes karavīri, kas jau kopš aprīļa trenējas Ādažos. Gan pretinieki, gan draudzīgie spēki tika nogādāti Ādažu lidlaukā ar ASV Black Hawk helikopteriem.

«Šajā kaujas uzdevumā tika atspoguļots, kā nosacītais pretinieks ir ieņēmis kritisko infrastruktūru – Ādažu lidlauku – uzņemošās valsts aizmugurē, spēles ietvaros tas ir lidlauks, kas būtu paredzēts NATO ienākošo spēku uzņemšanas vajadzībām. Tā kā pretinieks ir ieņēmis lidlauku, uzņemošā valsts ir vērsusies ar lūgumu pie NATO spēkiem, kas arī jau ir izvietoti šajā valstī, nodrošināt lidlauka pārņemšanu atpakaļ draudzīgo spēku rokās, lai varētu izmantot šo lidlauku draudzīgo spēku ienākšanai,» stāsta pulkvežleitnants Kaspars Pudāns, mācību direktors.

Šā gada 7.decembrī Zemessardzes 54. Inženiertehniskā bataljona karavīri demontēs koka torni Kuldīgas rajonā, izmantojot spridzināšanas metodi, liecina sniegtā informācija medijiem.

Bataljona karavīri šo palīdzību sniegs pēc Valsts Meža dienesta lūguma. Uguns novērošanas tornis ir novecojis, taču, ņemot vērā tā atrašanos augstā reljefa vietā, tā demontāža ar tehnikas palīdzību nav droša. Tādēļ ir nepieciešama torņa balsta spridzināšana.

Līdzīga torņa spridzināšana notiks Valkas rajonā, šā gada 14.decembrī. Arī tajā būs iesaistīts Zemessardzes 54.Inženiertehniskais bataljons. Plānots, ka abās operācijās kopumā piedalīsies septiņi bataljona karavīri.

Šā gada 7. septembrī Liepājas rajona Bernātos, A/S "Liepājas Metalurga" atpūtas bāzē "Draudzība " notiks Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Liepājas garnizona 5. sporta spēles.

Sporta spēlēs piedalīsies 1.Zemessardzes novada (1.ZSN) un Zemessardzes 44. kājnieku bataljona (ZS 44.KB) štābu apvienotā komanda, Nodrošinājuma pavēlniecības 1. Reģionālā nodrošinājuma centra (NP 1.RNC), Jūras spēku Mācību centra (JS MC) un Jūras spēku flotiles (JS F) komandas, kā uzaicinātā vienība piedalīsies Valsts ieslodzījumu vietu pārvaldes Liepājas cietuma komanda.

Komandām kopumā būs jāsacenšas 7 sporta veidos, kuri būs gan tradicionāli, gan netradicionāli, tādi kā volejbols, strītbols, Bernātu biatlons, zāles hokejs, auto stumšana u.c. Sporta spēļu dalībniekiem savus spēkus būs iespēja mērot individuālajos sporta veidos - futbola sitieni, olu mešana, lodes grūšana, šautriņu mešana u.c, tādējādi krājot punktus komandu kopvērtējumam. Tā kā šajā gadā ir iekļauti vairāk netradicionālie sporta veidi dodot iespēju piedalīties visiem spēļu dalībniekiem, gan lieliem, gan maziem arī vienību komandieriem šaušanas un skriešanas vietā būs jāsacenšas ābolu ēšanas sacensībās.

Šī gada 10.septembrī NBS (Nacionālo bruņoto spēku) Instruktoru skolā Cēsīs sāksies trīs dažādi instruktoru kvalifikācijas paaugstināšanas kursi - "Kājnieku nodaļas komandiera" kurss, "Kājnieku vada seržanta" kurss un "Instruktora" kurss, kuros vienlaicīgi mācības uzsāks 59 dažādās NBS vienībās dienošie instruktori.

"Kājnieku nodaļas komandiera" kurss un "Kājnieku vada seržanta" kurss ilgst 9 nedēļas un ir tā dēvētie "kaujas" kursi. To laikā pastiprināti tiek apgūtas zināšanas un prasmes, lai komandētu vienību kaujas operācijās, tai skaitā - kaujas darbībai apdzīvotās vietās un mežā, izmantojot Latvijas karavīru pieredzi starptautiskajās misijās.

"Instruktora" kurss ilgs 5 nedēļas, kura laikā kursanti apgūst nepieciešamās zināšanas un prasmes, lai sekmīgi vadītu un administrētu līdz pat 32 karavīru lielu vienību miera apstākļos. Šī kursa sekmīga beigšana ir par pamatu dienesta pakāpes "seržants" piešķiršanai.

NBS Instruktoru skola ir dibināta 2000.gada 1.novembrī un minētos kursus šajā NBS mācību iestādē pabeiguši vairāk kā 390 karavīri.