Saeima trešajā lasījumā pieņēma likumu, pēc kura tiks veidotas plūdu kartes un to novēršanas kārtība.

To paredz grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā. Tiks veidots plūdu pārvaldīšanas plānu un izstrādāt precīzas kartes, kurās iezīmētas potenciālo plūdu skartās teritorijas.

Likuma grozījumi paredz, ka turpmāk Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra veiks plūdu riska novērtējumu, kā arī nepieciešamo karšu un darbības plānu izstrādi. Likumprojektā sniegtas arī plūdu un plūdu riska definīcijas.

Grozījumi nepieciešami, lai pārņemtu Eiropas Savienības direktīvas par peldvietu ūdens kvalitāti un plūdu pārvaldību. Tā dēvētā plūdu direktīva ietver prasību līdz 2013.gadam izveidot precīzas kartes ar iezīmētām līnijām un objektiem, kurus var skart plūdi.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu 2007.-2013. gada plānošanas perioda finansējuma novirzījusi 9,7 milj. eiro plūdu apdraudējumu mazināšanai dažādās Latvijas vietās, informē VARAM Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Finansējums piešķirts pieciem projektiem plūdu aizsardzības pasākumu īstenošanai dažādās Latvijas pašvaldībās.

2014.gada decembrī Carnikavas novadā projekta Plūdu risku samazināšana Carnikavas novadā ietvaros noslēdzās pirmais būvniecības posms – dambja rekonstrukcija. Līdz 2015.gada oktobrim projekta ietvaros Carnikavā ir paredzēts izbūvēt jaunu dambja posmu. Līdz ar to Carnikavas novadā iespējamo plūdu risku samazināšanai būs ieguldīts ES fondu finansējums 4,4 milj. eiro apmērā.

Pretplūdu aizsardzības pasākumi Carnikavā īstenoti ES fondu 2007-2013. gada plānošanas perioda apakšaktivitātes Plūdu risku samazināšana grūti prognozējamu vižņu-ledus parādību gadījumos ietvaros.

Nepilnu mēnesi kopš plūdiem Jēkabpilī, kad visa Latvija sekoja līdzi tam, kā, ceļoties ūdens līmenim Daugavā, pieauga dambja sabrukšanas draudi, AAS BALTA (PZU grupa) saņemti 28 atlīdzību pieteikumi par zaudējumiem, kas radušies privātpersonu īpašumam.

Nedaudz vairāk nekā pusē gadījumu pieteikti zaudējumi gan īpašumam, gan apdrošinātajai iedzīvei, kopējam paredzamajam atlīdzību apmēram pārsniedzot 200 000 eiro.

Līdz šim apsekota lielākā daļa bojāto īpašumu, tomēr precīzi zaudējumu apmēri būs zināmi, kad sāksies atjaunošanas darbi. Atsevišķos gadījumos tos plānots sākt tikai pēc tam, kad beigsies pavasara plūdu risks, kas šogad ir salīdzinoši augsts, – tātad marta beigās vai aprīļa sākumā.

“Šobrīd kopējais paredzamais atlīdzību apmērs par plūdu izraisītajiem zaudējumiem pārsniedz 200 000 eiro, no kuriem lielāko daļu veido izmaksas par bojājumiem privātīpašumam un mantai. Apsekojot bojātās ēkas, redzams, ka daļā gadījumu ir cietušas pagrabtelpas, kā arī tur novietotā iedzīve, apkures iekārtas un ūdenssūkņi. Īpašumos, kas atrodas tuvāk upei, vižņi sabojājuši žogus. No iedzīves priekšmetiem pārsvarā ir bojātas saldētavas un ledusskapji, kā arī zāles pļāvēji, trimmeri un zāģi. Tāpat redzam situācijas, kad bijis apdrošināts tikai īpašums, bet cietusi arī iedzīve,” stāsta BALTA Privātā īpašuma produktu vadītājs un risku parakstītājs Arnolds Linītis.

Daugavas posmā no Jēkabpils līdz Zeļķiem izsludināts sarkanais plūdu brīdinājums.

Kā informēja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, šodien ledus masas intensīvi blīvējas Pļaviņu ūdenskrātuves augšdaļā, tāpēc ūdenslīmenis turpinās paaugstināties Daugavas posmā Jēkabpils - Zeļķi.

Ūdenslīmenim paaugstinoties, šajā posmā gaidāma plašu teritoriju applūšana.

Kā iepriekš skaidroja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna, plūdu draudi tuvāko dienu laikā saglabāsies. Viņš norādīja, ka šogad lielākās problēmas plūdu dēļ varētu rasties iedzīvotājiem pie Daugavas, Pļaviņu - Jēkabpils posmā.

Savukārt augstāk, Augšdaugavas novadā, plūdu draudu līmenis nav tik augsts.

Lai gan šogad Latvija varētu iztikt bez lieliem pavasara plūdiem, kritiskākajās vietās tiek stiprinātas aizsargbūves, lai nepieļautu 2013. gada pavasara atkārtošanos.

Ogrē tiek rekonstruēts upes aizsargdambis. Rekonstrukcijas darbi ir sadalīti četrās kārtās – pirmās divas jau ir īstenotas, tās izmaksājušas 1,33 milj. eiro, no kuriem vairāk nekā 934 tūkst. eiro bija valsts budžeta līdzekļi, kas piešķirti no finansējuma ārkārtas situācijām. Par šiem līdzekļiem novērsti dambja avārijas izskalojumi, veikta Ogrē ietekošās Norupītes izteces zonas nostiprināšana, kā arī izveidots savienojošs dambis un sūkņa stacijas galvenās būvkonstrukcijas.

Kredīts uz 20 gadiem

Turpinot projektu, trešajā kārtā iecerēts aprīkot sūkņu staciju un izbūvēt piebraucamo ceļu, bet ceturtajā – veikt pašreizējā dambja rekonstrukciju 545m garumā, izveidojot nogāžu nostiprinājumu un izbūvējot ūdensnecaurlaidīgu slāni. Šobrīd notiekošo trešās kārtas darbu finansēšanai Finanšu ministrija ļāvusi Ogres domei ņemt 1,42 milj. eiro aizņēmumu Valsts kasē uz 20 gadiem. Savukārt ceturtās kārtas darbiem tiek cerēts piesaistīt ES līdzekļus. Precīzi būvniecības 4. kārtas izmaksu aprēķini vēl nav zināmi, DB informē Ogres domē. Dambja rekonstrukciju pilnībā, ieskaitot labiekārtošanas darbus, plānots pabeigt šopavasar. Jāatgādina, ka pērn Ogrē piedzīvoti vēsturē lielākie plūdi, upei pārraujot aizsargdambi. Ogres pašvaldība pagājušā gada plūdu novēršanas primāro darbu veikšanai iztērēja 255 tūkst. eiro. Vairāk nekā 83 tūkst. eiro piešķirti pabalstos plūdos cietušajām 64 ģimenēm, daļu summas sedza valsts.

Ministru prezidenta pienākumu izpildītājs Artis Pabriks izsludinājis Ministru kabineta (MK) ārkārtas sēdi saistībā ar plūdu radīto apdraudējumu. Sēde notiks piektdien plkst. 20.00.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs piektdien, apmeklējot pašvaldības Daugavas plūdu skartajās teritorijās, pārliecinājās, ka situācija ir dramatiska un lēmums par ārkārtas situācijas izsludināšanu ir vajadzīgs nekavējoties, informēja ministra pārstāvji.

Lēmumu par nepieciešamību izsludināt ārkārtas stāvokli savās domes sēdēs ir pieņēmušas Pļaviņu novadu dome un arī Daugavpils novada dome, situācija neapskaužama ir arī Ogrē, kuru plūdi skāra jau nedēļas sākumā. Lielas teritorijas applūdušas arī Zemgalē, plūdu draudi ir arī vēl virknē citu pašvaldību, norāda ministrs.

Pēc plūdu beigām VARAM izskatīs iespējas palīdzēt cietušajām pašvaldībām ūdeņu izpostītās infrastruktūras sakārtošanā, taču patlaban vissvarīgākie ir operatīvie glābšanas darbi un cilvēku drošība.

No 4.septembra lauksaimniekiem, kuriem spēcīgo lietavu un plūdu rezultātā ir bojā gājuši lauksaimniecības kultūraugu sējumi un sagatavotais siens, būs iespēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) un Lauku atbalsta dienesta (LAD) reģionālajās iestādēs iesniegt papīra formā aizpildītu informācijas veidlapu un pieteikties platību apsekošanai, lai saņemtu kompensācijas, aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijā (ZM).

Informācijai par plūdu radītajiem bojājumiem jāpievieno no LAD elektroniskās pieteikšanās sistēmas izdrukāta šogad iesniegta Vienotā iesnieguma lauku bloku karte. Kartē jāiezīmē tā platības daļa, kurā pilnībā gājuši bojā lauksaimniecības kultūraugu sējumi. Informācija jāiesniedz par plūdos gājušajām sējumu platībām, kur viena lauka minimālā plūdos bojā gājusī sējumu platība ir vismaz 0,3 hektāri. Informācijas veidlapā nav jānorāda lopbarības gatavošanai paredzētās zālāju platības un papuvi, bet jānorāda bojā gājušā sagatavotā siena daudzums. No 4. septembra Informācijas veidlapa būs pieejama ZM, LLKC un LAD tīmekļa vietnēs, kā arī LLKC un LAD reģionālajās iestādēs.

Ogres novada pašvaldību apciemojusi Latvijas vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) valdes priekšsēdētāja Inita Stikule, lai pārrunātu jautājumu par mērlatu uzstādīšanu Ogres upes kritiskajās vietās, informē Ogres novada pašvaldības pārstāvji.

Tika apspriests jautājums par 3 mērlatu uzstādīšanu kritiskajās Ogres upes vietās, novietojot tās upes krastā. Pēc mērlatas nolasāmajiem parametriem, un ievadot tos tiešsaistes režīma tīmekļa vietnē, veidosies upes stāvokļa informācija par ūdens līmeni, ledus biezumu, sniegu uz ledus. Ūdens līmeņa prognozi var paredzēt 10 dienas uz priekšu, kritiskā situācijā mērījumi var tikt apkopoti 24 stundas diennaktī. Pēc šiem datiem, apkopojot informāciju, varēs izvērtēt situāciju, lai savlaicīgi reaģētu uz plūdu riska draudiem.

9. janvārī Ogrē bija ieradies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) speciālistiem, lai apspriestu aktuālo plūdu riska problēmu.

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2008. gada aprīļa beigās bija 4.8% , kas ir par 0.1 procenta punktu mazāk salīdzinot ar martu.

Jāatzīmē, ka 2008.gada aprīlī Centrālā statistikas pārvalde publicēja to aktuālo ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu Latvijas Republikas lielākajās pilsētās un rajonos 2007. gadā, kurš tiks izmantots bezdarba līmeņa aprēķināšanai aprīlī un turpmākos mēnešos. Līdz ar to, aprēķinot reģistrētā bezdarba līmeni, ņemot par pamatu aktualizēto ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu, piemēram, Rēzeknes pilsētā un Rēzeknes rajonā bezdarba līmenis aprīlī salīdzinājumā ar martu ir būtiski pieaudzis, taču šis pieaugums saistīts ar ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita samazināšanos Rēzeknes pilsētā un rajonā. Taču kopumā valstī 2007. gadā salīdzinājumā ar 2006. gadu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits pieaudzis par 20 500 personām.

Plūdi Ogres upē laiku pa laikam ogrēniešiem liek pārdomāt pašu drošību, pašvaldības spēju rūpēties par šo drošību un lieku reizi pārbauda arī operatīvo dienestu gatavību ārkārtas situācijām. Kā uz visiem laikiem pasargāt Ogres lejteces iedzīvotājus no nepatīkamām situācijām, kad pie mājas palodzes klauvē ledi? To, sarunā ar pieredzējušu hidroenerģētiķi un upju «rakstura» pazinēju Hariju Jaunzemu no Ķeguma novada, skaidroja portāls www.daugavasbalss. Izrādās, risinājums šai problēmai noformulēts jau Rīgas HES nodošanas aktā. Tas ir salīdzinoši lēts, taču nepopulārs.

— Interneta vietnēs lasāmi satrauktu iedzīvotāji viedokļi par to, ka Ogres upē aizsprostam pie hidroelektrostacijas saliktas atpakaļ slūžas un pacelts ūdenslīmenis. Vai šāda rīcība, zinot, ka pavasarī atkal gaidāmi plūdi, ir pamatota?

— Ja upē ir aizsprosts, tad labāk, lai ledus izveidojas pie augstāka ūdenslīmeņa. Biezāks ūdens slānis neizsals cauri un, ja būs nepieciešams, plūdu laikā upē varēs nodrošināt pietiekamu ūdens caurplūdi. Ledus nav nosēdies uz upes gultnes un, operatīvi rīkojoties, cilvēkus var pasargāt.

Protams, ir dzirdēti arī viedokļi, ka dambi vajadzētu nojaukt pavisam. Mēs, cerot uz labāku iznākumu, jau daudz ko esam Latvijā nojaukuši un cerētā ieguvuma vietā ir tikai papildu problēmas. Līdzīgi būtu arī ar spēkstacijas dambi. Tā tomēr ir iespēja kaut nedaudz, tomēr ietekmēt upes plūdumu.

Summas, kuras valdība pašvaldībām kompensēs par plūdu izraisītajiem zaudējumiem, šogad varētu būt lielākas par 2011. gadā izmaksātajām, atzina Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Sarunā ar telekompānijas LNT raidījumu 900 sekundes premjers skaidroja, ka patlaban aptuvenās summas vēl nevarot nosaukt, jo plūdi nav beigušies, bet pašvaldības nav iesniegušas aprēķinus. Tomēr valsts budžetā līdzekļu neparedzētiem gadījumiem vajadzētu pietikt. Aizvadītajā gadā plūdu skartajām pašvaldībām izmaksāti 1,7 miljoni, bet 2011. gadā – gandrīz divi miljoni latu, sacīja V. Dombrovskis.

Premjers arī skaidroja, ka pašvaldībām ir tiesības prasīt kompensāciju nodrošinot vismaz 30% no līdzfinansējuma, bet no fiziskajām personām sniegtās sociālās palīdzības valdība finansē pusi. Plūdu nodarītos zaudējumus pašvaldībām jāaprēķina līdz 21. jūnijam.

Ceļu infrastruktūrai un zemniekiem Latgalē plūdu nodarītie zaudējumi tiek lēsti vairākos miljonos eiro, aģentūra LETA noskaidroja vietējās pašvaldībās.

Pēc provizoriskiem aprēķiniem Daugavpils novadā plūdi zemniekiem nodarījuši 1 557 266 eiro, bet ceļu infrastruktūrai - 369 000 eiro zaudējumus.

Rēzeknes novadā ceļu infrastruktūrai nodarītā kaitējuma apjoms tiek lēsts 290 000 līdz 300 000 eiro apjomā. Zemniekiem nodarītā materiālā zaudējuma apmērs vēl tikai tiek rēķināts, bet jau tagad zināms, ka lietavu rezultātā ir applūduši 7500 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

Balvu novada domes priekšsēdētājs Aigars Pušpurs aģentūrai LETA pastāstīja, ka lietavu rezultātā novadā zem ūdens ir aptuveni 6900 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes, nodarot zemniekiem zaudējumus aptuveni trīs miljonus eiro apmērā. Savukārt pašvaldības infrastruktūras objektiem nodarītais materiālais zaudējums tiek lēsts 50 000 eiro apjomā.

Pagājušā nedēļā viena no aktuālākajām ziņām bija par plūdiem un to sekām gan Jēkabpilī, gan Pļaviņās, gan arī citās apdzīvotās vietās Latvijā.

Šoziem plūdi negaidīti izvērtās sevišķi bīstami, un applūda pat tādas teritorijas, kuras līdz šim plūdi ir skāruši ļoti reti vai arī nekad. Šobrīd plūdu draudi ir mazinājušies, ūdens līmenis upēs pazeminās, un īpašnieki pakāpeniski atgriežas savos īpašumos, kur tiem būs daudz darāmā - plūdu sekas pašas no sevis nepāriet.

No ēku pagrabiem un citām telpām ir jāizsūknē ūdens, turklāt ēku sienas un pamati ir samirkuši, kas īsākā vai garākā laika posmā var radīt nepatīkamus sarežģījumus ēku ekspluatācijā. Mājās var būt bojātas apkures sistēmas un kanalizācijas sistēmas. Rūpnieciskajos objektos var būt bojātas arī ražošanas iekārtas, gatavās preces un izejvielu krājumi, dažādas specifiskas ierīces un tehnika, inženierkomunikācijas.

Ap Ziemassvētkiem SIA "Madonas uguns siers" cer piedāvāt patērētājiem pirmo produkciju.

"Siers vienmēr ir bijis lielā cieņā. Reti kurš no mums savu ikdienu un it īpaši svētkus var iedomāties bez siera. Veicot tirgus izpēti, sapratām, ka tā ir nozare, kas ik gadu turpina pieaugt ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un visā pasaulē – tā nu radās doma radīt pašiem savu "Madonas uguns sieru". Tas savu īsto raksturu atklāj grilētā veidā un tā pasniegšanai ir īpašs rituāls," biznesa portālam db.lv stāsta Lāsma Adamoviča, SIA "Madonas uguns siers" līdzīpašniece.

Šis esot brīdis, kad var teikt – ir atrasta sava īstā siera recepte un ap Ziemassvētkiem uzņēmums cer patērētājiem piedāvāt pirmo "Madonas uguns sieru". Viņa teic, ka jau šobrīd interese par uzņēmuma produktu esot milzīga un tā vien šķiet, ka pirmā partija būs pārdota pirms siers nokļūs tirdzniecības vietās.

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2008. gada augusta beigās bija 5.2%, salīdzinot ar šā gada jūliju tas palielinājies par 0.1 procenta punktu. Iepriekšējā mēnesī bezdarba līmenis Latvijā bija 5.1%.

Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir palielinājies par 897 cilvēkiem. Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) uzskaitē 2008. gada augusta sākumā bija 55 436, bet augusta beigās – 56 333 bezdarbnieki.

Bezdarbnieku statuss augustā tika piešķirts 8 078 personām, tas ir par 383 cilvēkiem mazāk nekā jūlijā. Augustā 2 869 bezdarbnieki iekārtojās pastāvīgā darbā.

Bezdarbnieka statusu 2008.gada augustā zaudēja 7 257 cilvēki, tas ir, par 132 cilvēkiem vairāk nekā iepriekšējā mēnesī. 3620 personas zaudēja bezdarbnieku statusu, jo bez attaisnojoša iemesla nepildīja bezdarbnieka pienākumus. Augustā Latvijā bezdarba līmenis samazinājies 8, palicis nemainīgs 7, bet palielinājies 18 rajonos un republikas nozīmes pilsētās.

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2008.gada jūnija beigās bija 4.9%, salīdzinot ar maiju tas palielinājies par 0.1 punktu.

Bezdarbnieku statuss jūnijā tika piešķirts 8 350, tas ir par 1 273 cilvēkiem vairāk nekā maijā.

Zemākais bezdarba līmenis jūnijā reģistrēts: Tukuma rajonā – 3.0 %, Valmieras rajonā – 3.1%, Jelgavas rajonā – 4.2%, Cēsu rajonā – 4.3%, Rīgas rajonā – 4.3%, Ventspils rajonā – 4.6%, Bauskas rajonā – 4.9%, Aizkraukles rajonā – 5.0%, Ogres rajonā – 5.0%, Saldus rajonā – 5.2%, Talsu rajonā – 5.4%, Valkas rajonā – 5.4%, Limbažu rajonā – 5.5%, Madonas rajonā – 5.6%, Jēkabpils rajonā – 6.0%, Liepājas rajonā – 6.2%, Gulbenes rajonā – 6.4%, Alūksnes rajonā – 6.7%, Kuldīgas rajonā– 7.2%.

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2008.gada februāra beigās bija 5,0% (bezdarbnieku skaits ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā). Valstī reģistrētā bezdarba līmenis salīdzinājumā ar 2008.gada janvāri palicis nemainīgs, Db.lv informēja NVA Nodarbinātības pakalpojumu un attīstības departamenta Mārketinga un starptautisko attiecību nodaļa.

Nodarbinātības valsts aģentūrā uzskaitē 2008.gada februāra sākumā bija 53325, februāra beigās – 53429 bezdarbnieki. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir pieaudzis par 104 cilvēkiem jeb 0,2%.

2008.gada februāra beigās 3801 bezdarbnieks ilgstoši piedalījās aktīvajos nodarbinātības pasākumos, no tiem 1205 bezdarbnieki pasākumu noteiktām personu grupām (darba prakse pie darba devēja, subsidētās darba vietas u.tml.) ietvaros ir iekārtojušies darbā uz noteiktu laiku. Līdz ar to reālais bezdarba līmenis, atskaitot no kopējā bezdarbnieku skaita tos, kuri nav pieejami darba tirgum, jo ilgstoši atrodas aktīvās nodarbinātības pasākumos, februāra beigās bija 4,6%.

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2008.gada oktobra beigās bija 5.6%, salīdzinot ar šā gada septembri tas palielinājies par 0.3 procenta punktiem. Iepriekšējā mēnesī bezdarba līmenis Latvijā bija 5.3%, informē Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA).

Ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju valstī un pasaulē kopumā, 5.6% reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā nav destabilizējošs.

Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir palielinājies par 3 405 cilvēkiem. Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) uzskaitē 2008. gada oktobra sākumā bija 57 644, bet oktobra beigās – 61 049 bezdarbnieki.

Bezdarbnieku statuss oktobrī tika piešķirts 12 048 personām, tas ir par 2 062 cilvēkiem vairāk nekā septembrī.

Oktobrī 3 193 bezdarbnieki iekārtojās pastāvīgā darbā.

Bezdarbnieka statusu 2008. gada oktobrī zaudēja 8 731 cilvēks, tas ir, par 5 cilvēkiem mazāk nekā iepriekšējā mēnesī. 4 615 personas zaudēja bezdarbnieku statusu, jo bez attaisnojoša iemesla nepildīja bezdarbnieka pienākumus.

Reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā 2008.gada marta beigās bija 4,9%, kas ir par 0,1 procentu punktu mazāk, salīdzinot ar februāri, liecina sniegtā informācija medijiem.

Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir samazinājies par 623 cilvēkiem. Proti, Nodarbinātības valsts aģentūrā uzskaitē 2008.gada marta sākumā bija 53429, marta beigās – 52806 bezdarbnieki.

Arī bezdarbnieku statuss martā tika piešķirts par 176 cilvēkiem mazāk.

Īpaši jāuzsver, ka martā 3153 bezdarbnieki iekārtojās pastāvīgā darbā.

Bezdarbnieka statusu 2008.gada martā zaudēja 7206 cilvēki, tas ir, par 562 cilvēkiem vairāk nekā iepriekšējā mēnesī. Diemžēl 3149 personu zaudēja bezdarbnieku statusu, jo nepildīja bezdarbnieku pienākumus.

Martā Latvijā samazinājies arī bezdarba līmenis 22 rajonos un pilsētās. Tajā pašā laikā tas palicis nemainīgs sešos (6), bet palielinājies piecos (5) rajonos un republikas nozīmes pilsētās. Zemākais bezdarba līmenis martā reģistrēts: Tukuma rajonā – 3,5%, Valmieras rajonā – 3,5%, Jelgavas rajonā – 3,9%, Cēsu rajonā – 4,1%, Rīgas rajonā – 4,2%, Limbažu rajonā – 4,5%, Ogres rajonā – 4,5 %, Talsu rajonā – 4,9%, Bauskas rajonā – 5,0%, Aizkraukles rajonā – 5,1%, Saldus rajonā – 5,1%, Ventspils rajonā – 5,4%, Madonas rajonā – 5,7%, Jēkabpils rajonā – 6,0%, Valkas rajonā – 6,0%, Alūksnes rajonā – 6,1%, Gulbenes rajonā – 6,7%, Liepājas rajonā – 6,3%, Kuldīgas rajonā– 6,7%.

Reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā 2007.gada augusta beigās bija 5,4% (bezdarbnieku skaits ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā), liecina Nodarbinātības valsts aģentūras sniegtā informācija. Zemākais bezdarba līmenis augustā reģistrēts Tukuma rajonā.

Valstī bezdarba līmenis salīdzinājumā ar 2007.gada jūliju samazinājies par 0,3 procenta punktiem. Nodarbinātības valsts aģentūrā uzskaitē 2007.gada augusta sākumā bija 60635, augusta beigās - 57940 bezdarbnieki. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir samazinājies par 2695 cilvēkiem.

Savukārt bezdarba līmenis, atskaitot no kopējā bezdarbnieku skaita tos, kuri nav pieejami darba tirgum, jo ilgstoši atrodas aktīvās nodarbinātības pasākumos (profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas vai kvalifikācijas paaugstināšanas kursos, veic algotos pagaidu sabiedriskos darbus vai ir nodarbināti pasākumos noteiktu personu grupām), augustā bija 5,0%.

2007.gada augustā bezdarbnieka statuss tika piešķirts 6380 personām, tas ir par 437 cilvēkiem jeb 6,4% mazāk nekā 2007.gada jūlijā. Bezdarbnieka statusu 2007.gada augustā zaudēja 9144 cilvēki, tas ir par 620 cilvēkiem jeb 7,3% vairāk nekā iepriekšējā mēnesī.

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2007.gada novembra beigās bija 4,8% (bezdarbnieku skaits ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā). Valstī bezdarba līmenis salīdzinājumā ar 2007.gada oktobri samazinājies par 0,1 procenta punktu. Nodarbinātības valsts aģentūrā uzskaitē 2007.gada novembra sākumā bija 52383, novembra beigās – 51660 bezdarbnieki. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir samazinājies par 723 cilvēkiem, informē Nodarbinātības valsts dienesta Nodarbinātības pakalpojumu un attīstības departaments.

2007.gada novembra beigās 3804 bezdarbnieki ilgstoši piedalījās aktīvajos nodarbinātības pasākumos, no tiem 1604 bezdarbnieki pasākumu noteiktām personu grupām (darba prakse pie darba devēja, subsidētās darba vietas u.tml.) ietvaros ir iekārtojušies darbā uz noteiktu laiku. Līdz ar to bezdarba līmenis, atskaitot no kopējā bezdarbnieku skaita tos, kuri nav pieejami darba tirgum, jo ilgstoši atrodas aktīvās nodarbinātības pasākumos, novembra beigās bija 4,5%.

2007.gada novembrī bezdarbnieka statuss tika piešķirts 6568 personām, tas ir par 574 cilvēkiem jeb 8,0% mazāk nekā 2007.gada oktobrī. Bezdarbnieka statusu 2007.gada novembrī zaudēja 7349 cilvēki, tas ir par 2167 cilvēkiem jeb 22,8% mazāk nekā iepriekšējā mēnesī. Novembrī bezdarbnieka statusu zaudējušo bezdarbnieku kopskaitā 41,8% personu iekārtojušās darbā, bet 49,9% personu bez attaisnojoša iemesla nebija pildījušas bezdarbnieka pienākumus.

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2008. gada septembra beigās bija 5.3%, salīdzinot ar šā gada augustu tas palielinājies par 0.1 procenta punktu. Iepriekšējā mēnesī bezdarba līmenis Latvijā bija 5.2%.

„ Bezdarba līmenis valstī nav palielinājies lēcienveidīgi, bet gan pakāpeniski, kopš jūnija pieaugot par 0.1 procenta punktu mēnesī. NVA jau jūlijā prognozēja, ka līdz ar ekonomisko lejupslīdi bezdarbs un reģistrēto bezdarbnieku skaits valstī palielināsies, tāpēc šodien būtiski pieaudzis sabiedrības pieprasījums pēc NVA sniegtajiem pakalpojumiem,” skaidro Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Baiba Paševica.

Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir palielinājies par 1 311 cilvēkiem. Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) uzskaitē 2008. gada septembra sākumā bija 56 333, bet septembra beigās – 57 644 bezdarbnieki. Bezdarbnieku statuss septembrī tika piešķirts 9 986 personām, tas ir par 1 908 cilvēkiem vairāk nekā augustā. Septembrī 3 744 bezdarbnieki iekārtojās pastāvīgā darbā.

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2008.gada janvāra beigās bija 5,0% (bezdarbnieku skaits ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā). Valstī reģistrētā bezdarba līmenis salīdzinājumā ar 2007.gada decembri palielinājies par 0,1 procenta punktu. Nodarbinātības valsts aģentūrā uzskaitē 2008.gada janvāra sākumā bija 52321, janvāra beigās – 53325 bezdarbnieki. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir pieaudzis par 1004 cilvēkiem jeb 1,9%, Db.lv informēja NVA Nodarbinātības pakalpojumu un attīstības departamenta Mārketinga un starptautisko attiecību nodaļa.

2008.gada janvāra beigās 3132 bezdarbnieki ilgstoši piedalījās aktīvajos nodarbinātības pasākumos, no tiem 1511 bezdarbnieki pasākumu noteiktām personu grupām (darba prakse pie darba devēja, subsidētās darba vietas u.tml.) ietvaros ir iekārtojušies darbā uz noteiktu laiku. Līdz ar to reālais bezdarba līmenis, atskaitot no kopējā bezdarbnieku skaita tos, kuri nav pieejami darba tirgum, jo ilgstoši atrodas aktīvās nodarbinātības pasākumos, janvāra beigās bija 4,7%.

2008.gada janvārī bezdarbnieka statuss tika piešķirts 7598 personām, tas ir, par 1595 cilvēkiem jeb 26,6% vairāk nekā 2007.gada decembrī. Bezdarbnieka statusu 2008.gada janvārī zaudēja 6664 cilvēki, tas ir, par 1260 cilvēkiem jeb 23,3% vairāk nekā iepriekšējā mēnesī. Janvārī bezdarbnieka statusu zaudējušo bezdarbnieku kopskaitā 43,3% personu iekārtojušās darbā, bet 42,6% personu bez attaisnojoša iemesla nebija pildījušas bezdarbnieka pienākumus.

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2008. gada maija beigās bija 4.8%, salīdzinot ar aprīli tas palicis nemainīgs.

Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir samazinājies par 684 cilvēkiem. Proti, Nodarbinātības valsts aģentūrā uzskaitē 2008. gada maija sākumā bija 52897, maija beigās – 52213 bezdarbnieki, Db.lv informē Nodarbinātības valsts aģentūra.

Bezdarbnieku statuss maijā tika piešķirts par 775 cilvēkiem mazāk nekā aprīlī. Maijā 3049 bezdarbnieki iekārtojās pastāvīgā darbā.

Bezdarbnieka statusu 2008. gada maijā zaudēja 7838 cilvēki, tas ir, par 15 cilvēkiem vairāk nekā iepriekšējā mēnesī. 3894 personas zaudēja bezdarbnieku statusu, jo nepildīja bezdarbnieku pienākumus.

Maijā Latvijā bezdarba līmenis samazinājies 15 rajonos un republikas nozīmes pilsētās. Tajā pašā laikā tas palicis nemainīgs 12, bet palielinājies 6 rajonos un republikas nozīmes pilsētās.

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2007.gada decembra beigās bija 4,9% (bezdarbnieku skaits ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā). Valstī reģistrētā bezdarba līmenis salīdzinājumā ar 2007.gada novembri palielinājies par 0,1 procenta punktu, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras dati.

Nodarbinātības valsts aģentūrā uzskaitē 2007.gada decembra sākumā bija 51660, decembra beigās –52321 bezdarbnieks. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir pieaudzis par 661 cilvēku jeb 1,3%.

2007.gada decembra beigās 2587 bezdarbnieki ilgstoši piedalījās aktīvajos nodarbinātības pasākumos, no tiem 1558 bezdarbnieki pasākumu noteiktām personu grupām (darba prakse pie darba devēja, subsidētās darba vietas u.tml.) ietvaros ir iekārtojušies darbā uz noteiktu laiku. Līdz ar to reālais bezdarba līmenis, atskaitot no kopējā bezdarbnieku skaita tos, kuri nav pieejami darba tirgum, jo ilgstoši atrodas aktīvās nodarbinātības pasākumos, decembra beigās bija 4,6%.