Ministru prezidenta pienākumu izpildītājs Artis Pabriks izsludinājis Ministru kabineta (MK) ārkārtas sēdi saistībā ar plūdu radīto apdraudējumu. Sēde notiks piektdien plkst. 20.00.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs piektdien, apmeklējot pašvaldības Daugavas plūdu skartajās teritorijās, pārliecinājās, ka situācija ir dramatiska un lēmums par ārkārtas situācijas izsludināšanu ir vajadzīgs nekavējoties, informēja ministra pārstāvji.
Lēmumu par nepieciešamību izsludināt ārkārtas stāvokli savās domes sēdēs ir pieņēmušas Pļaviņu novadu dome un arī Daugavpils novada dome, situācija neapskaužama ir arī Ogrē, kuru plūdi skāra jau nedēļas sākumā. Lielas teritorijas applūdušas arī Zemgalē, plūdu draudi ir arī vēl virknē citu pašvaldību, norāda ministrs.
Pēc plūdu beigām VARAM izskatīs iespējas palīdzēt cietušajām pašvaldībām ūdeņu izpostītās infrastruktūras sakārtošanā, taču patlaban vissvarīgākie ir operatīvie glābšanas darbi un cilvēku drošība.
Ārkārtas situācijas izsludināšana ļaus daudz operatīvāk organizēt glābšanas darbus un iesaistīt plašākus resursus, izmantot valsts materiālās rezerves un piesaistīt Nacionālos bruņotos spēkus, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbiniekus no citiem reģioniem, transporta vienības un citu nepieciešamo ekipējumu, skaidro VARAM.
Db.lv jau ziņoja, ka šodien Daugavpils novada domes ārkārtas sēdē nolemts pieprasīt Ministru kabinetam izsludināt ārkārtas situāciju Daugavpils novada pašvaldības teritorijā, portāls db.lv uzzināja domē.
Tāpat nolemts sekot līdzi situācijai applūdušajās teritorijās, apkopot informāciju par plūdu radītajiem zaudējumiem, kā arī sagatavot un iesniegt pieprasījumu plūdu radīto zaudējumu kompensēšanai no valsts līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Izvērtējot situāciju, secināts, ka Daugavpils novada teritorijā uz ir applūduši aptuveni 4920 hektāri platības Kalkūnes, Sventes, Nīcgales, Līksnas, Tabores, Laucesas pagastos. Ir applūduši 95 % no visām mājiņām (aptuveni 400 dārza mājiņas) dārzkopības kooperatīvā Ļubasti, Līksnas pagastā, Tabores pagasta dārzkopības sabiedrībā Maļutki appludinātas 260 mājiņas. Līksnas pagasta dārzkopības sabiedrības Kooperators pārstāvji ierobežo ūdens plūdumu ar smilts maisiem.
Savukārt Tabores pagastā applūdis 100 hektāru liels grants karjers.
Kā norāda domes pārstāvji, Daugavpils novadā riska zonā dzīvo 279 iedzīvotāji 122 dzīvojamajās mājās, daļa iedzīvotāju jau evakuēti un izbraukuši, bet 148 iedzīvotāji vēl atrodas riska zonā. Šiem iedzīvotājiem ir liegta piekļuve sauszemei, dažiem arī savām saimniecības ēkām, kurās atrodas mājdzīvnieki. Applūdušajā teritorijā tiek nodarīts būtisks zaudējums infrastruktūrai un saimnieciskajai darbībai – bojāti pašvaldības un valsts ceļi, traucēta lauksaimniecības produkcijas realizācija, problemātiski organizēt skolēnu pievešanu uz
skolām.
Tāpat novadā ir appludināti pašvaldības ceļi 37,4 kilometru garumā, daļēji appludināti trīs valsts ceļi un citu īpašnieku ceļi. Appludināti 953,5 hektāri lauksaimniecības zemes, no kuriem zeme zem ziemājiem – 156,5 hektāru platībā, zem sētajiem zālājiem – 76 hektāri un aramzeme – 130 hektāri, kā arī 197,7 hektāri karjeru.
Kā informēja Daugavpils pilsētas domes pārstāvji, Daugavpilī applūdusi Nometņu iela, kas ir slēgta. Kopš vakardienas ūdens līmenis ir apstājies pie 7,43 metru atzīmes.
Tāpat vairākas teritorijas appludinātas arī Līvānu novadā, pastāstīja novada civilās aizsardzības speciālists Andris Kundziņš. Kopš vakardienas rīta ūdens līmenis cēlies par aptuveni 1,7 metriem, un applūdušas vairākas ielas Līvānos.
Šobrīd lielākais sastrēgums un kritiskākā situācija izveidojusies Pļaviņās, kur jau ir izsludināta ārkārtas situācija. Pļaviņās šodien VUGD izglābuši 12 cilvēkus, 6 suņus un 3 kaķus.
Pļaviņu HES ūdenskrātuvē tiek uzturēts plūdu ietekmi mazinošs līmenis. Paaugstinoties ūdens līmenim Daugavā un, palielinoties elektroenerģijas izstrādes apjomam, Pļaviņu HES pēc nepieciešamības tiek atvērti ūdens pārgāznes aizvari, informēja Latvenergo.
Ūdens līmenis Pļaviņu HES ūdenskrātuvē tiek regulēts, ievērojot VUGD sniegtos norādījumus un HES drošības prasības. Tādējādi, turot ūdens līmeni pieļaujamā augstumā, kas ir optimāls gan apkārtējo teritoriju, gan HES tehniskajai drošībai, tiek mazināta plūdus izraisošā ledus sastrēguma ietekme Pļaviņu pilsētā.
Uz maksimālo slodzi strādā visas Daugavas hidroelektrostacijas, saražojot šajās ražotnēs gada griezumā lielāko elektroenerģijas apjomu. Ja citos gada laikos Rīgas, Ķeguma un Pļaviņu HES strādā tikai daļa hidroagregātu, tad šobrīd, esot augstai ūdens pietecei, darbojas visi hidroagregāti.
Daugavas pietece pēdējās dienās pārsniedz 3000 m3/s, tādējādi arī pārsniedzot Pļaviņu HES 10 hidroagregātu caurvadi, kas ir 2800 m3/s, līdz ar to tiek atvērti ūdens pārgāznes aizvari. Tas tiek darīts pēc nepieciešamības, izvērtējot ražošanas tehniskās iespējas, aizvarus atverot daļēji vai pilnīgi, atkarībā no ūdens pieteces lieluma upē.
«Pļaviņu HES aizvaru atvēršana nav ikgadējs notikums, jo tas ir atkarīgs no palu spēka – iepriekšējo reizi aizvari tika atvērti 2010.gada palos. Jāuzsver, ka PHES darbība, saskaņojot ar operatīvajiem dienestiem, pat mazina plūdu ietekmi – piem., pagājušajā nedēļā ar līmeņa svārstību palīdzību tika salauzts ledus slānis atsevišķās upes vietās,» skaidro AS Latvenergo HES tehniskais direktors Dzintars Ostaņēvičš.
Iepriekšējās dienās situācija plūdu dēļ bija kritiska arī Ogrē - daudzi cilvēki tika iesprostoti mājās, kā arī viens cilvēks gājis bojā. Piektdien gan Ogres upē situācija ir ievērojami uzlabojusies, un ūdens sācis brīvi plūst uz Daugavu.