Uz plūdu skartajām pilsētām un reģioniem, kur pastāv applūšanas draudi, Vācijā nosūtīti vairāki tūkstoši karavīru. Patlaban, aizvien pieaugot ūdens līmenim, draudi radušies arī Vācijas ziemeļu daļas pilsētai Drēzdenei, vēsta pasaules mediji.

Vācijas kanclere Angela Merekele plūdu skartajiem reģioniem apsolījusi atvēlēt simts miljonus eiro, informē BBC. Kopumā uz plūdu skartajiem reģioniem Vācijā tikuši nosūtīti četri tūkstoši karavīru.

Jau rakstīts, ka lietusgāzes aizvadītajā nedēļas nogalē izraisījušas postošus plūdus Centrāleiropā, kuru dēļ savus mājokļus nācies pamest jau vairākiem tūkstošiem cilvēku.

Patlaban zināms, ka plūdos Centrāleiropā bojā gājuši vismaz divpadsmit cilvēki. Plūdi skāruši tādas valstis kā Vācija, Čehija, Austrija, Šveice, Polija, Slovākija un Ungārija.

Pagājušā nedēļā viena no aktuālākajām ziņām bija par plūdiem un to sekām gan Jēkabpilī, gan Pļaviņās, gan arī citās apdzīvotās vietās Latvijā.

Šoziem plūdi negaidīti izvērtās sevišķi bīstami, un applūda pat tādas teritorijas, kuras līdz šim plūdi ir skāruši ļoti reti vai arī nekad. Šobrīd plūdu draudi ir mazinājušies, ūdens līmenis upēs pazeminās, un īpašnieki pakāpeniski atgriežas savos īpašumos, kur tiem būs daudz darāmā - plūdu sekas pašas no sevis nepāriet.

No ēku pagrabiem un citām telpām ir jāizsūknē ūdens, turklāt ēku sienas un pamati ir samirkuši, kas īsākā vai garākā laika posmā var radīt nepatīkamus sarežģījumus ēku ekspluatācijā. Mājās var būt bojātas apkures sistēmas un kanalizācijas sistēmas. Rūpnieciskajos objektos var būt bojātas arī ražošanas iekārtas, gatavās preces un izejvielu krājumi, dažādas specifiskas ierīces un tehnika, inženierkomunikācijas.

Plūdi Ogres upē laiku pa laikam ogrēniešiem liek pārdomāt pašu drošību, pašvaldības spēju rūpēties par šo drošību un lieku reizi pārbauda arī operatīvo dienestu gatavību ārkārtas situācijām. Kā uz visiem laikiem pasargāt Ogres lejteces iedzīvotājus no nepatīkamām situācijām, kad pie mājas palodzes klauvē ledi? To, sarunā ar pieredzējušu hidroenerģētiķi un upju «rakstura» pazinēju Hariju Jaunzemu no Ķeguma novada, skaidroja portāls www.daugavasbalss. Izrādās, risinājums šai problēmai noformulēts jau Rīgas HES nodošanas aktā. Tas ir salīdzinoši lēts, taču nepopulārs.

— Interneta vietnēs lasāmi satrauktu iedzīvotāji viedokļi par to, ka Ogres upē aizsprostam pie hidroelektrostacijas saliktas atpakaļ slūžas un pacelts ūdenslīmenis. Vai šāda rīcība, zinot, ka pavasarī atkal gaidāmi plūdi, ir pamatota?

— Ja upē ir aizsprosts, tad labāk, lai ledus izveidojas pie augstāka ūdenslīmeņa. Biezāks ūdens slānis neizsals cauri un, ja būs nepieciešams, plūdu laikā upē varēs nodrošināt pietiekamu ūdens caurplūdi. Ledus nav nosēdies uz upes gultnes un, operatīvi rīkojoties, cilvēkus var pasargāt.

Protams, ir dzirdēti arī viedokļi, ka dambi vajadzētu nojaukt pavisam. Mēs, cerot uz labāku iznākumu, jau daudz ko esam Latvijā nojaukuši un cerētā ieguvuma vietā ir tikai papildu problēmas. Līdzīgi būtu arī ar spēkstacijas dambi. Tā tomēr ir iespēja kaut nedaudz, tomēr ietekmēt upes plūdumu.

Lietusgāzes aizvadītajā nedēļas nogalē izraisījušas postošus plūdus Centrāleiropā, kuru dēļ savus mājokļus nācies pamest jau vairākiem tūkstošiem cilvēku, ziņo pasaules mediji. Vairākos apgabalos nokrišņu daudzumam sasniedzot rekordu, tikuši slēgti ceļi, tāpat apgrūtināta dzelzceļa satiksme. Ūdens līmenis turpina paaugstināties, vēsta BBC.

Patlaban zināms, ka plūdos gājuši bojā vismaz seši cilvēki un bez vēsts pazuduši ir vismaz astoņi.

Vācijā, Austrijā un Čehijā izsludināta plūdu trauksme un glābšanas darbos iesaistījusies armija. Plūdi skāruši arī Šveici.

Vācijas pilsētā Eilenburgā, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no Leipcigas, no saviem mājokļiem ir evakuēti vismaz septiņi tūkstoši cilvēku, savukārt no Čehijas galvaspilsētas Prāgas un tās apkaimes uz drošāku vietu pārvietoti aptuveni trīs tūkstoši cilvēku, tāpat pārvietots zoodārzs un slimnīca.

Prāgā, gar Vltavas upes krastiem ugunsdzēsēji izvietojuši metāla aizsargbarjeras, savukārt brīvprātīgie upes krastus nocietina ar smilšu maisiem. Amatpersonas ir pārliecinātas, ka ūdens Vltavā nesasniegs 2002. gada līmeni, kad plūdi izpostīja vairākas pilsētas daļas, tomēr šogad tie ir pietiekami bīstami, lai radītu nopietnus postījumus. Patlaban Čehijā plūdi nopostījuši vairākas mazāk izturīgas koka mājas lauku rajonos, ziņo BBC. Prāgā slēgtas metro stacijas un skolas, tāpat pastāv bažas, ka plūdi varētu sasniegt galvaspilsētas vēsturisko centru.

Aizvadītais gads Eiropai bijis plūdiem bagāts, turklāt neizskatās, ka 2014. gads būs labāks. Aprēķināts, ka līdz 2050. gadam plūdu radītie zaudējumi gadā Eiropā sasniegs 23,5 miljardus eiro, kas ir četras reizes vairāk nekā patlaban, ziņo Quartz.

Pašlaik gadā Eiropai upju pārplūšana izmaksā aptuveni 4,9 miljardus eiro.

Klimata speciālisti paredz, ka turpmākajos gados plaša mēroga plūdi būs aizvien biežāka parādība. Piemēram, 2013. gada jūnijā Centrāleiropu mocīja plūdi, kas kopumā radīja zaudējumus 12 miljardu eiro apjomā. Ja līdz šim tamlīdzīgi stipri plūdi reģionu piemeklēja reizi 16 gados, turpmāk sagaidāms, ka līdzīgas dabas stihijas Eiropu «apciemos» reizi desmitgadē.

Klimata speciālisti skaidro, ka gaisa temperatūras paaugstināšanās nodrošinās biežākas un stiprākas lietavas. Taču tā ir tikai viena no plūdu izmaksu kāpuma monētas pusēm. Otra ir fakts, ka laika gaitā pieaugs potenciālo plūdu reģionu ekonomiskā vērtība. «Arvien vairāk cilvēku dzīvo iespējamu plūdu zonās, tāpat pieaug ienākumu līmenis uz iedzīvotāju bīstamās vietās,» BBC pauda Brendens Jongmens (Brenden Jongman), viens no pētījuma par plūdiem autors.

Lielākā zemo izmaksu lidsabiedrība Centrāleiropā un Austrumeiropā Wizz Air šodien paziņoja, ka pēc konkursa atlases procesa ir parakstījusi saprašanās memorandu ar Airbus SAS par 110 lidmašīnu Airbus A321neo iegādi ar piegāžu sākumu 2019. gadā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Saprašanās memorands paredz arī nesaistītas tiesības Wizz Air iegādāties papildu 90 lidmašīnas A321neo. Jaunās lidmašīnas gan aizstās pašreizējos gaisa kuģus, kad tie tiks nodoti atpakaļ iznomātājiem, gan nodrošinās papildu iespējas Wizz Air tālākai izaugsmei. Saskaņā ar saprašanās memorandu Wizz Air ir tiesības noteiktu skaitu lidmašīnu A321neo aizstāt ar Airbus A320neo, ja nākotnē tas būs nepieciešams. Šī vienošanās arī noteic, ka Wizz Air atceļ desmit A320ceo saimes lidmašīnu pasūtījumu, kuras saskaņā ar pašreizējo Wizz Air un Airbus SAS pirkuma līgumu bija paredzēts piegādāt 2018. gadā.

Centrāleiropā līdz gadsimta beigām ievērojami biežāk būs novērojami sausuma periodi, ja netiks samazināta siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisija, secināts jaunā pētījumā.

Vācijas Helmholca vides pētniecības centra komandas vadītajā pētījumā, kurā piedalījās arī zinātnieki no Čehijas, tika analizēts 2018. un 2019.gads, kad tika piedzīvoti netipiski sausuma periodi, un ņemti vērā globālie klimata dati par pēdējiem 250 gadiem.

Rezultāti, kas publicēti žurnālā "Scientific Reports", liecina, ka kopš 1766.gada Centrāleiropā nav pieredzēti divi secīgi gadi ar tik lielu sausumu vasarā. Sausums skāra vairāk nekā 50% reģiona.

Sliktākajā scenārijā, ja siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisija sasniegs augstāko līmeni, Centrāleiropā šādi secīgi sausuma periodi vasarās līdz gadsimta beigām pieaugs septiņas reizes, prognozē zinātnieki. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes, ko skāris sausums, tādā gadījumā pieaugtu par vairāk nekā 40 miljoniem hektāru, uzskata zinātnieki.

Ir pagājuši četri gadi, kopš Centrāleiropā un Austrumeiropā ienāca “Maple Bear” – vislielākais un visstraujāk augošais franšīzes bilingvālo pirmsskolas līdz vidējās izglītības iestāžu tīkls pasaulē –, un tagad tas kopā ar “Vantage Capital” gatavojas īstenot 100 miljonus eiro vērtu ieguldījumu programmu šajā reģionā.

“Vantage” ieguldījumu programmai, kas paredzēta “Maple Bear Central & Eastern Europe”, ir četras sastāvdaļas:

PR tīkls Centrāleiropā un Austrumeiropā MSL turpmāk oficiāli darbosies kā viens no Publicis Groupe Latvia zīmoliem, līdzās radošajai aģentūrai Leo Burnett, mediju aģentūrai Starcom un digitālajai aģentūrai Digitas.

Ar MSL zīmola ieviešanu vietējā mērogā Publicis Groupe paplašina sabiedrisko attiecību pakalpojumu klāstu Baltijas valstu tirgos.

Jānis Pencis, Publicis Groupe Latvia izpilddirektors, stāsta: "Sabiedriskās attiecības vienmēr ir bijušas mūsu sniegto pakalpojumu klāstā, un pēdējo gadu laikā esam plānojuši šo biznesa daļu attīstīt. Esmu gandarīts, ka šodien šie plāni beidzot ir īstenojušies, pateicoties paplašinātajai komandai jaunās izpilddirektores Baibas Kauliņas vadībā."

"Laikā, kad pasaule piedzīvo milzīgas pārmaiņas, sabiedrisko attiecību nozarei vienmēr ir bijusi izšķiroša loma, palīdzot zīmoliem pielāgoties pasaules dinamikai un saglabāt aktualitāti. Komunikācija ir kļuvusi daudz plūstošāka, dinamiskāka un daudzslāņaināka," komentē Baiba Kauliņa, MSL Baltics izpilddirektore.

Dažkārt vēlēšanās dzīvot skaistā vietā pie ūdens ir daudzkārt stiprāka par brīdinājumiem un racionāliem apsvērumiem, komentējot šā gada plūdu postījumus, biznesa portālam db.lv norādīja nekustamo īpašumu eksperti. Tādēļ šāgada plūdiem liela ietekme uz Latvijas nekustamā īpašuma tirgu neesot paredzama.

«Situācijas ar applūdušiem īpašumiem ir ļoti dažādas, tādēļ kādā gadījumā var vainot vienīgi dabu, citā pašvaldību, bet citā arī pašu īpašuma būvetāju vai pircēju. Ja runājam par gadījumiem, kad īpašums ūdens tuvumā tiek pirkts, tad mēs kā nekustamā īpašuma darījuma starpnieki pircēju informējam par visiem ar applūšanu saistītajiem riskiem, tomēr gala lēmumu pieņem pircējs pats,» vaicāta, kas vainojams pie tā, ka cilvēki, pērkot īpašumus, piemēram, zemi, mājas, «iegrābjas» ar šīm applūstošajām vietām, stāstīja Vija Gailīte, Latio Dzīvokļu un savrupmāju tirdzniecības nodaļas vadītāja.

Šoziem Angliju piemeklēja vērienīgi plūdi, radot zaudējumus kā pašvaldībām, tā privātpersonām. Patlaban vietas, kuras vēl pirms dažiem mēnešiem klāja ūdens, atkal vairāk vai mazāk ir atguvušas savu sākotnējo izskatu, tomēr ne visur atgūta arī kādreizējā kārtība. Fotogalerijā skatiet Angliju plūdu laikā un pēc tiem.

Aizvadītais gads plūdiem bagāts bija ne vien Anglijā, bet arī citviet Eiropā. Vidēji gadā Eiropai upju pārplūšana izmaksā aptuveni 4,9 miljardus eiro, savukārt 2013. gada jūnijā Centrāleiropu mocīja plūdi, kas kopumā radīja zaudējumus 12 miljardu eiro apjomā.

Klimata speciālisti paredz, ka turpmākajos gados plaša mēroga plūdi būs aizvien biežāka parādība, un līdz 2050. gadam plūdu radītie zaudējumi gadā Eiropā sasniegs 23,5 miljardus eiro, kas ir četras reizes vairāk nekā patlaban.

Gaisa temperatūras paaugstināšanās nodrošinās biežākas un stiprākas lietavas, taču tā ir tikai viena no plūdu izmaksu kāpuma monētas pusēm. Otra ir fakts, ka laika gaitā pieaugs potenciālo plūdu reģionu ekonomiskā vērtība. «Arvien vairāk cilvēku dzīvo iespējamu plūdu zonās, tāpat pieaug ienākumu līmenis uz iedzīvotāju bīstamās vietās,» BBC pauda Brendens Jongmens (Brenden Jongman), viens no pētījuma par plūdiem autors.

Plūdos, kas pārņēmuši Centrāleiropas valstis, bojā gājuši vismaz 22 cilvēki. Visvairāk bojā gājušo ir Čehijā, augsts draudu līmenis saglabājas arī Austrumvācijā un Ungārijā, kuras galvaspilsēta Budapešta pārlaidusi bīstamākos brīžus.

Steidzīgi uzceltie dambju un pārplūdušās Donavas krastu stiprinājumi Ungārijas galvaspilsētai ļāvuši izvairīties no katastrofas, vēsta Reuters.

Valsts premjers Viktors Orbans atklāja, ka plūdu aizsardzības sistēmas nostiprināšanā bijuši iesaistīti 20 tūkstoši cilvēku, liela daļa no kuriem bijuši brīvprātīgā. Savukārt Ungārijas galvaspilsētas mērs Ištvāns Tarlošs norādīja, ka plūdu maksimuma laikā Donavas ūdens līmenis bija sasniedzis 8,91 metru, bet patlaban sācis atkāpties. Plūdu dēļ Ungārijā savas mājas bijuši spiesti pamest 1,3 tūkstoši cilvēku.

Pirmdien plūdi Elbas upē pārrāva dambi pie Magdeburgas Austrumvācijā. Pilsētai applūstot, no tās tika evakuēti 23 tūkstoši cilvēku. Vēl astoņi tūkstoši cilvēki tikuši evakuēti no pilsētas apkārtnes. Plūdu skartajos reģionos traucēta satiksme un slēgti dzelzceļa tilti.

Krievijas Amūras upes reģionu piemeklējuši pēdējos 120 gados lielākie plūdi, kas var prasīt aptuveni 100 tūkstošu cilvēku evakuāciju.

Plūdu skartajā reģionā dzīvo aptuveni 32,5 tūkstoši cilvēku, no kuriem 17 tūkstoši jau pametuši savas mājas. Krievijas Tālo Austrumu ministrs Viktors Išajevs atzinis, ka, ja ūdens līmenis turpinās palielināties, tad, ļaunākā scenārija gadījumā, evakuācija būs nepieciešama aptuveni 100 tūkstošiem cilvēku, kas dzīvo Amūras un Habarovskas novados, kā arī Ebreju autonomajā apgabalā, vēsta kaimiņvalsts plašsaziņas līdzekļi.

Habarovskas pilsētas apkārtnē ūdens līmenis sasniedzis 6,57 metrus un prognozējams, ka tas varētu palielināties līdz septiņiem metriem, apdraudot pilsētu. Ūdens aizskalojis arī vairākus tiltus, kas apgrūtina glābēju darbu.

Vērienīgajos plūdos Kolorādo štatā ASV bojā gājuši seši cilvēki. Tikmēr informācijas joprojām nav par vairākiem simtiem štata iedzīvotāju. Plūdu skartajos reģionos turpinās glābšanas operācijas.

Sākotnēji informācijas nebija par 1,2 tūkstošiem iedzīvotāju no plūdu skartajiem reģioniem. Tomēr šis skaitlis samazinājās līdz aptuveni 300 cilvēkiem. Varasiestādes paredz, ka, turpinoties meklēšanas un glābšanas operācijām, situācija paliks skaidrāka. Vienlaikus štata glābšanas dienesti atzīt, ka daudzu cilvēku mirstīgo atlieku meklēšana aizņems ilgu laiku, jo plūdi piemeklējuši nošķirtu un grūti pieejamu Kolorādo daļu.

Plūdi Kolorado štata ziemeļu daļā sākās pēc ilgstošām, spēcīgām lietusgāzēm. Dabas nelaime iznīcināja aptuveni 20 tūkstošus mājokļu, kā arī lika evakuēt vairāk nekā 12 tūkstošus cilvēku. Patlaban plūdi sākuši atkāpties.

Aizvadītā diennakts Ogres novadā un pilsētā bijusi visai kritiska, jo plūdi skāruši arī Ogres pilsētas teritoriju. Plūdu dēļ šonakt elektrība atslēgta 426 Ogres pilsētas un Ogres novada iedzīvotājiem.

Šonakt plūdu dēļ a/s Sadales tīkls veica vairākus lokālos atslēgumus Ogres pilsētā un Ogres novada Ogresgala pagastā, īstenojot ārkārtas risinājumus, lai neapdraudētu iedzīvotāju drošību, informē uzņēmums.

Ogres pilsētā atslēgti 20 kV vidējā sprieguma līnijas vairāki posmi, uz laiku pārtraucot elektroenerģijas piegādi 234 klientiem, kā arī plūdu apdraudējuma dēļ nācās atslēgt 0,4 kV zemsprieguma līniju Ogres novada Ogresgala pagasta dārzkopības sabiedrībā Ogre 88, bez elektrības atstājot 192 klientus.

AS Sadales tīkls atkārtoti brīdina visus elektroenerģijas lietotājus par bīstamību, ko rada ūdens klātbūtne elektroiekārtām un elektroierīcēm. Redzot strauju ūdens līmeņa celšanos privāto māju vai saimniecības ēku tuvumā, elektroierīces ir jāatslēdz no strāvas piegādes, tādējādi novēršot apdraudējumu konkrētajam objektam.

Četros no sešiem pasaules reģioniem metālapstrādes biznesa risku novērtējums ir pasliktināts līdz ļoti augstam, liecina starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja Coface jaunākais nozaru risku vērtējums. Eiropā vērojami nozaru uzlabojumi, tomēr jaunietekmes valstīs Āzijā un Latīņamerikā sektoru riski palielinās.

Metālapstrādes nozares vērtējums kopš pagājušā gada beigām ir mainīts jau otro reizi, kredītriskam tagad kļūstot «ļoti augstam» arī Latīņamerikā un Tuvajos un Vidējos Austrumos. Šādas izmaiņas ir nesenā melno un krāsaino metālu cenu krituma rezultāts, kas ietekmē uzņēmumu peļņu. Tas metālapstrādi padara par šobrīd riskantāko nozari pasaulē. Rietumeiropā un jaunietekmes valstīs Āzijā metālapstrādei saglabājas «ļoti augsta» riska vērtējums, bet Centrāleiropā un Ziemeļamerikā - «augta riska».

«Pašlaik riskam vairāk pakļautas ir tās nozares, kas atkarīgas no uzņēmumu ieguldījumiem, it īpaši Āzijā, Latīņamerikā un Ziemeļamerikā. Savukārt risku vismazāk skartās nozares visā pasaulē ir saistītas ar mājsaimniecību patēriņu,» atzīmē Coface direktors Latvijā Arnis Blūmfelds. «Vēl viens nozaru nestabilitātes iemesls bez finanšu tirgu svārstībām un joprojām zemajām naftas cenām ir vājie starptautiskās tirdzniecības izaugsmes rādītāji. Tie būtiski ietekmē pārvadātājus, jo īpaši kuģniecību. Arī Latvijas ostās gada pirmajos trijos mēnešos novērots būtisks kravu apgrozījuma kritums, kas skaidrojams ar ekonomisko situāciju Krievijā, zemajām energoresursu cenām, kā arī sankcijām starp Eiropas Savienību un Krieviju».

Baltijas nekustamo īpašumu tirgū ienākusi jauna nekustamo īpašumu kompānija VIG FUND a.s., Vienna Insurance Group (VIG), kas decembra nogalē iegādājusies daļu no Baltic RE Group īpašumiem - trīs biroju ēkas Rīgā.

VIG FUND īpašumā nonākušas trīs ēkas - Kaļķu ielā 12 un 15, kā arī Brīvības bulvārī 21. Pārdevēja intereses darījuma pārrunās pārstāvēja Colliers Baltics investīciju komanda, bet juridisko palīdzību pircējam sniedza Ellex Klavins, pārdevējam - Ecovis Convents.

"Baltijas RE Group īstenotā portfeļa pārveidošana liecina par to, ka vēsturiskas ēkas var veiksmīgi komercializēt, radot vērtību to īpašniekiem un izraisot profesionālu investoru interesi. Priecājamies par jaunā investora - VIG FUND - ienākšanu Baltijas nekustamo īpašumu tirgū, turklāt ar tik vērienīgu darījumu," komentē Anžela Kolesņikova, Colliers Baltics investīciju departamenta vadītāja.

Sagaidāms, ka Eiropas ekonomika 2019. gadā augs septīto gadu pēc kārtas, un tam vajadzētu attiekties uz visu dalībvalstu ekonomiku, prognozē Eiropas Komisija.

Gada pirmajā ceturksnī izaugsme eirozonā bija lielāka nekā tika sagaidīts, jo bija vērojami tādi pagaidu faktori kā, piemēram, maigi ziemas apstākļi un vieglo automobiļu pārdošanas apjomu pieaugums. To veicināja arī fiskālās politikas pasākumi, kas palielināja mājsaimniecību izmantojamos ienākumus vairākās dalībvalstīs. Tomēr Eiropas ekonomikas īstermiņa perspektīvu aptumšo ārējie faktori, tostarp spriedze globālās tirdzniecības attiecībās un ievērojama politikas nenoteiktība. Šī situācija tāpat kā līdz šim nelabvēlīgi ietekmē uzticēšanos apstrādes rūpniecībai, ko visvairāk ietekmē starptautiskā tirdzniecība, un tā varētu vājināt izaugsmes perspektīvas līdz gada beigām.

“Eleport”, elektroauto uzlādes staciju operators Centrāleiropā un Austrumeiropā, par uzņēmuma jauno izpilddirektoru ieceļ Jakubu Mileru (Jakub Miler), informē uzņēmums.

“Eleport” dibinātājs un līdzšinējais izpilddirektors Rauls Potiseps (Raul Potisepp) turpinās darbību uzņēmuma valdē un turpmāk būs atbildīgs par uzņēmuma izaugsmi.

“Eleport” šobrīd Polijā, Igaunijā, Latvijā un Lietuvā pārvalda vairāk nekā 800 uzlādes punktu, un līdz šī gada beigām plāno palielināt to skaitu līdz pat 1350 uzlādes punktiem. Jakubam Mileram pievienojoties komandai, “Eleport” plāno veicināt savu izaugsmi jaunos Centrāleiropas un Austrumeiropas tirgos. “Ilgtspējīga enerģētika ir izcila uzņēmējdarbības iespēja, jo tā strauji attīstās un piedāvā maziem uzņēmumiem iespēju īsā laikā piedzīvot ievērojamu izaugsmi. Papildu nozares ekonomiskajam potenciālam tā pozitīvi ietekmē gan cilvēkus mums apkārt, gan planētu kopumā,” norāda J.Milers.

ASV tehnoloģiju kompānija Google paziņojusi par savu pirmo Google.org Impact Challenge, kas veltīts Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm - atvērts aicinājums atbalstīt organizācijas, kas strādā, lai pārvarētu digitālo plaisu un veicinātu ekonomikas izaugsmi dažādās sabiedrības daļās.

Google šo divu miljonu eiro lielo grantu jeb mērķfinansējumu sadalīs starp labdarības projektiem Latvijā un vēl 10 citās Eiropas valstīs.

Tehnoloģijas ir kalpojušas par glābiņu Eiropas uzņēmumiem un sabiedrības grupām pandēmijas laikā - sākot no iespējas atrast precīzu informāciju par veselības jautājumiem un iegādāties pārtikas preces tiešsaistē, līdz jaunu mācību veidu meklēšanai un iespējai sazināties ar saviem tuviniekiem. Šie apstākļi kalpoja par dzinējspēku, lai radītu ikvienam pieejamu digitālo nākotni, īpaši tad, kad ekonomika uzsāks atveseļošanās ceļu pēc pandēmijas.

Tagad Google meklē jaunas iniciatīvas, kuru mērķis ir atjaunot ekonomiku, par pamatu liekot sociālo iekļaušanos. Visas bezpeļņas, peļņas organizācijas, kā arī mācību iestādes var pieteikties līdz 1.martam šeit - g.co/ceechallenge. Tiks izskatīti tikai labdarības projekti, bet tie var būt jebkurā attīstības fāzē - pilnīgi jauna ideja vai jau izveidots projekts, kas guvis ievērību. Pretendentam ir jābūt reģistrētam Latvijā vai arī kādā no šīm valstīm: Bulgārijā, Horvātijā, Čehijā, Igaunijā, Ungārijā, Lietuvā, Polijā, Rumānijā, Slovākijā vai Slovēnijā.

Turpinot jaunu produktu izstrādi un virzīšanu ārzemju tirgos, pārtikas uzņēmums HKScan Latvia stiprinājis savas pozīcijas Centrāleiropā ar vegānisku, Āzijas virtuves tradīcijās gatavotu produktu Dim Sum, informē uzņēmumā.

HKScan Latvia pārdošanas apjomi maijā apstiprina, ka Latvijā ražotie produkti guvuši lielu popularitāti Centrāleiropā, īpaši – Vācijā, kurp eksportētas vairāk nekā 260 tonnas produkcijas. Par ceturto daļu (25%) pieaudzis eksportēto produktu apjoms janvāra-maija periodā, salīdzinot ar šo periodu pērn, sasniedzot teju 755 tonnas.

Īpaši pieprasīts ir Jelgavā ražotais Dim Sum – viens no populārākajiem Āzijas ēdieniem, tā tiešais tulkojums no ķīniešu valodas nozīmē "sirdij tuvs". Saldētā maltīte ir 100% vegāna un ar zemu tauku saturu. Papildu vegānajai versijai ar kimčī pildījumu ir pieejams arī Dim Sum ar cūkgaļas pildījumu.

Kopš pavasara sākuma produkts ir pieejams Vācijā, un aptuveni 2000 veikalos pārdotas 42,84 tonnas. Līdz gada beigām uzņēmums plāno sasniegt eksporta pieaugumu.

Pirms gada dibinātais fonds investīciju veikšanai meža un lauksaimniecības zemē Baltijas jūras reģionā, kā arī Centrāleiropā un Austrumeiropā “INVL Sustainable Timberland and Farmland Fund II” (STAFF II) ar sava pārvaldītā uzņēmuma “Zemvalde Agro SIA” starpniecību pabeidzis 744 ha lauksaimniecības zemes iegādes darījumu Latvijā.

“Tas ir viens no lielākajiem fonda darījumiem šajā gadā, kas atbilst mūsu izvirzītajiem mērķiem – konsolidēt visaugstākās kvalitātes lauksaimniecības un meža zemes portfeļus. Pēc darījuma pabeigšanas nekavējoties sāksim sadarboties ar vietējiem Latvijas zemniekiem, lai ne vien veicinātu vietējā biznesa attīstību, piemērotu ilgtspējīgus mežsaimniecības standartus, bet arī lauksaimniecības zemju platībās ieviestu ilgtspējīgas saimniekošanas principus, kā arī radīt jaunas darba vietas,” komentē fonda partneris Māris Sloka.

STAFF II fonda darbības ilgums nav ierobežots, tāpēc tas ļauj iegūto īpašumu apsaimniekot neierobežotu laika posmu. Tā ir pievilcīga izvēle Baltijas valstu agrobiznesa dalībniekiem, kas ļauj atbrīvot kapitālu, nododot zemi ilgtermiņa investoram. Fonds pašlaik investē Baltijas valstīs, bet vēlāk plāno paplašināt portfeli ES Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs ar pievilcīgu investīciju atdevi un stabilu tiesisku regulējumu.

Banka Citadele uzsākusi partnerību ar Somijas aizdevumu platformu – Fellow Finance, kas apvieno privātpersonas, uzņēmumus un investorus, un vācu finanšu tehnoloģiju (FinTech) uzņēmumu CrossLend, kas nodarbojas ar aizdevumu investīciju pārvēršanu vērtspapīros.

Banka Citadele veiks ieguldījumus, izmantojot Somijas FintTech uzņēmuma Fellow Finance aizdevumu platformu, kas izsniedz patēriņa un mazo un vidējo uzņēmumu kredītus Ziemeļvalstīs un Centrāleiropā, un CrossLend, kas nodrošina ar aktīviem segtu vērtspapīru izveidi. Sākuma investīciju apjoms ir 15 miljoni eiro.

"Sadarbība ar CrossLend un Fellow Finance ir jauns veids, kā Citadelei paplašināt savu darbību un mācīties no starptautiskiem inovāciju līderiem. Šī partnerība ļaus Citadelei sasniegt jaunus patēriņa un uzņēmumu kreditēšanas tirgus, vienlaikus piedāvājot finanšu pakalpojumus starptautiskā mērogā," saka bankas Citadele valdes loceklis Vladislavs Mironovs.

Šajā sarakstā Deloitte sarindo 50 labākos un straujāk augošos uzņēmumus Centrāleiropā. Tajā ietverta arī Latvija un EazyOne (datu vizualizācijas un analītikas rīks eazyBI)

«Deloitte Latvia šogad pirmo reizi piedalījās šajā projektā, un tāpēc, manuprāt, viens uzņēmums no Latvijas ir ļoti labs rezultāts. Piemēram, tāda Centrāleiropas valsts kā Slovēnija Technology Fast 50 sarakstā nav minēta vispār. No mūsu kaimiņvalstīm vispozitīvāk izskatās Lietuva ar sešām kompānijām. Kopumā līdere ir Polija – sarakstā iekļuvušas 19 kompānijas,» saka Polina Nazarova, Deloitte Latvia biznesa attīstības vadītāja.

Latvijas kompānija EazyOne ir iekļuvusi šī saraksta 18. vietā. «EazyOne ir iekļuvusi šajā sarakstā, pateicoties tam, ka tai bija drosme pieteikties un pateicoties fantastiskiem rezultātiem. Nākamajā gadā iesaku uzņēmumiem būt proaktīvākiem un pieteikties, jo sarakstā var iekļūt tikai tie uzņēmumi, kuri piesakās,» saka P. Nazarova.

Austrumeiropā, Dienvideiropā un Centrāleiropā, tostarp Latvijā visvairāk grūtībās nonākušu uzņēmumu restrukturizācijas gaidāmas šā gada otrajā pusē, informēja konsultāciju kompānijas "EY" pārstāvji, atsaucoties uz veikto "EY Restructuring Pulse" pētījumu.

Aptaujā 47% banku ekspertu Austrumeiropā, Dienvideiropā un Centrāleiropā prognozējuši, ka šā gada otrajā pusē gaidāms visvairāk uzņēmumu darbības un to saistību restrukturizācijas gadījumu. Savukārt 21% baņķieru sagaida visvairāk restrukturizācijas gadījumu nākamā gada pirmajā pusē, bet 6% - 2025.gada otrajā pusē.

"EY" pētījums parāda, ka visvairāk uzņēmumu darbības un to saistību restrukturizācijas darījumu faktiski pagājušā gada otrajā pusē ir bijis ražošanas jomās (16% no visiem restrukturizācijas darījumiem), seko būvniecības nozare (15%), lauksaimniecība (15%) un nekustamā īpašuma nozare (11%).

Salīdzinoši mazāk restrukturizācijas izaicinājumu ir bijis mazumtirdzniecībā (7%) un, piemēram, tūrisma un viesmīlības nozarē (3%).