Sniegputeņi, apledojums vai tieši pretēji siltas ziemas, kā šogad, maz nokrišņu, ļoti karstas vasaras, sausums vai negaiss, zibens, nepieredzētas vētras, lietavas, plūdi un citas dabas stihijas, – to visu pēdējos gados piedzīvojam globālo klimata pārmaiņu dēļ. Arī Latvijā. Šīs dabas procesu nestās pārmaiņas ietekmē daudzas nozares, un ne vienā vien biznesa jomā ir būtiski tās ņemt vērā un analizēt, jo īpaši apdrošināšanā.
Pasaulē ik gadu par zemestrīču, taifūnu, cunami u.tml. dabas stihijām izmaksāto atlīdzību apmērs pieaug. Dažādas dabas stihijas, kas vietām nodara pat miljardiem eiro zaudējumus, kļūst par ikdienu arī tur, kur iepriekš bijušas retums. Lielākā pārapdrošinātāja Munich Re aplēses liecina, ka dabas katastrofas 2013. gadā kopumā radījušas dažāda apjoma zaudējumus vismaz 92 miljardu eiro apmērā, no tiem 23 miljardi – atlīdzināti no apdrošināšanas polisēm. Taifūns Filipīnās, plūdi Eiropā, neredzēta lieluma krusas graudi Vācijā, – tie ir tikai daži piemēri.
Lai gan Latvija saskaņā ar meteorologu portāla gismeteo.ru apskatu ir viena no drošākajām valstīm pasaulē, kur dabas stihijas ir retas un daudz mazāk postošas, tomēr arī pie mums arvien vairāk notiek dabas parādības, ko varam dēvēt par stihijām. 2013. gadā no visām ERGO izmaksātajām atlīdzībām īpašumu segmentā 10% bija par dabas stihijās radītiem zaudējumiem. Salīdzinājumam – vēl 2012. gadā tie bija 7%. Pasaulē ar katru gadu novērojams arvien lielāks dabas stihiju nodarīto postījumu smagums, un arvien vairāk šo postījumu zona tuvojas arī Latvijai – piemēram, 2013. gadā vētra «Ivars», kas Skandināvijā sasniedza 46 m/s, Igaunijā 32 m/s, kā arī «Ksavjers», kas uzskatāma par spēcīgāko vētru Lielbritānijā pēdējo 30 gadu laikā un kas brāzmās sasniedza 63 m/s, izraisot milzu plūdus. Arī Latvijā pagājušajā vasarā tika novērota krusa ar netipiski lieliem graudiem. Tas viss liecina, ka tuvākajā nākotnē varam rēķināties ar arvien spēcīgākiem dabas stihiju postījumiem.
Šeit gan būtiski atzīmēt, ka segumu veidi un izņēmumi, kuros apdrošināšana nedarbojas, Latvijā un citās valstīs būtiski atšķiras, jo katram reģionam raksturīgas savas tipiskākās stihijas. Piemēram, Latvijā plūdi, kur tie ir regulāra parādība – tuvu upju gultnēm, zemās vietas tml. – nav uzskatāmi par neparedzamu un netipisku parādību. Jāatceras, ka apdrošināšanas būtība ir segt neparedzētus zaudējumus, un Latvijā tos var radīt, piemēram, zibens, liela krusa, stipra vētra u.c..
Tomēr par apdraudējumu un zaudējumiem dabas stihiju dēļ nevar runāt tikai īpašumu kontekstā. Pēdējos gados pasaulē dabas katastrofās iet bojā arvien vairāk cilvēku. Cilvēku drošība un pat dzīvība arvien vairāk ir apdraudēta uz ceļiem, tāpēc ka pēdējos gados tika piedzīvoti straujāki atkušņu un apledojuma periodi ziemā, veicinot arī biežākus ceļu satiksmes negadījumus. Šajā laikā izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apjoms palielinājies pat divkārt. Šis gads gan ir bijis citāds – piedzīvojām neierasti siltu ziemu, maz sniega un tikai nedaudz sala, un arī tas ieviesis savas korekcijas vairākās nozarēs.
Droši vien, ka Latvija arī turpmāk turēsies dabas katastrofu ziņā drošo valstu topā, tomēr izmaiņas dabā, ko varam novērot ikviens, nav ignorējamas un liek aizdomāties. Piemēram, vai tas nozīmē, ka turpmāk apdrošināšanas sabiedrību riska parakstītājiem arī Latvijā, tāpat kā tas jau notiek citviet pasaulē, blakus redzēsim metereologus un klimata pētniekus?
