Lai gan šogad Latvija varētu iztikt bez lieliem pavasara plūdiem, kritiskākajās vietās tiek stiprinātas aizsargbūves, lai nepieļautu 2013. gada pavasara atkārtošanos.
Ogrē tiek rekonstruēts upes aizsargdambis. Rekonstrukcijas darbi ir sadalīti četrās kārtās – pirmās divas jau ir īstenotas, tās izmaksājušas 1,33 milj. eiro, no kuriem vairāk nekā 934 tūkst. eiro bija valsts budžeta līdzekļi, kas piešķirti no finansējuma ārkārtas situācijām. Par šiem līdzekļiem novērsti dambja avārijas izskalojumi, veikta Ogrē ietekošās Norupītes izteces zonas nostiprināšana, kā arī izveidots savienojošs dambis un sūkņa stacijas galvenās būvkonstrukcijas.
Kredīts uz 20 gadiem
Turpinot projektu, trešajā kārtā iecerēts aprīkot sūkņu staciju un izbūvēt piebraucamo ceļu, bet ceturtajā – veikt pašreizējā dambja rekonstrukciju 545m garumā, izveidojot nogāžu nostiprinājumu un izbūvējot ūdensnecaurlaidīgu slāni. Šobrīd notiekošo trešās kārtas darbu finansēšanai Finanšu ministrija ļāvusi Ogres domei ņemt 1,42 milj. eiro aizņēmumu Valsts kasē uz 20 gadiem. Savukārt ceturtās kārtas darbiem tiek cerēts piesaistīt ES līdzekļus. Precīzi būvniecības 4. kārtas izmaksu aprēķini vēl nav zināmi, DB informē Ogres domē. Dambja rekonstrukciju pilnībā, ieskaitot labiekārtošanas darbus, plānots pabeigt šopavasar. Jāatgādina, ka pērn Ogrē piedzīvoti vēsturē lielākie plūdi, upei pārraujot aizsargdambi. Ogres pašvaldība pagājušā gada plūdu novēršanas primāro darbu veikšanai iztērēja 255 tūkst. eiro. Vairāk nekā 83 tūkst. eiro piešķirti pabalstos plūdos cietušajām 64 ģimenēm, daļu summas sedza valsts.
No līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem valdība pērn pēc plūdiem desmit pašvaldībām piešķīra vairāk nekā 71 tūkst. eiro, liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) informācija. Kopumā Ogres, Daugavpils, Rēzeknes, Jēkabpils novada, Krustpils novada, Līvānu novada, Lubānas novada, Ozolnieku novada un Pļaviņu novada pašvaldības pabalstos plūdu laikā cietušajiem iedzīvotājiem mājokļu daļējai atjaunošanai izmaksāja vairāk nekā 140 tūkst. eiro. Kopējie zaudējumi, kas nodarīti valstij un pašvaldībām, lēsti vairāk nekā 7,4 milj. eiro apmērā.
Plūdus neprognozē
Lai gan ziema šogad nebija tik barga kā pērn, nevienam nav pilnīgas pārliecības par to, ka plūdi šopavasar ies secen, DB norāda Ogres domē. Lai novērstu ledus sastrēgumu veidošanos Ogres upes lejtecē, nepieciešamības gadījumā plānots veikt ledus izzāģēšanu pie tiltu balstiem. Šim nolūkam ir izgatavots speciāls zāģis, kas esot vienīgais Latvijā. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra prognožu daļas vadītājs Andris Vīksna gan norāda, ka šogad, visticamāk, lielu plūdu nebūs. Laika apstākļi ir piemēroti pakāpeniskai ledus kušanai – naktī pieturas nelieli mīnusi, bet dienā gaiss iesilst. Arī lieli nokrišņi tuvākajā laikā netiek prognozēti. Gaidāms, ka marta vidū sāksies ledus iziešana, ir iespējami ledus sastrēgumi upju līkumos, taču arī tas būtiskus plūdu riskus neradīs.
Jau gatavs
Plūdiem šogad gatavas ir Pļaviņas, kur pērnās vasaras beigās ekspluatācijā nodots 2,62 km garš aizsargdambis. Izbūvētaisdolomīta atsiju uzbērums izveidots tādā leņķī, lai dzīvojamo zonu aizsargātu no ledus gabalu, un ierīkots dambja apgaismojums. Izbūvēts arī gājēju celiņš visa posma garumā, uzbetonēta aizsargsiena, izbūvēti ūdens novadu kolektoru vienvirziena vārsti, ierīkotas metāla kāpnes un laivu ielaišanas vietas, izriet no pašvaldības informācijas. Papildu tam Iekšlietu ministrija novadam ieteikusi apsvērt iespēju ES pārrobežu sadarbības ietvaros un, piesaistot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu kā partneri, iegādāties speciālo tehnisko aprīkojumu pretplūdu pasākumu īstenošanai novadā.
Pļaviņu aizsargdambja rekon- strukcijas kopējās izmaksas bija 1,4 milj. eiro, no kuriem teju 1,1 milj. eiro bija ERAF atbalsts, liecina VARAM informatīvā ziņojuma par plānotajiem pasākumiem plūdu draudu mazināšanai 2013.–2015. gadā. No tā arī izriet, ka šajā periodā ar ERAF atbalstu paredzēts pabeigt Jēkabpils, Salas pagasta aizsarg- dambjus, kā arī īstenot plūdu risku mazināšanas projektus Carnikavā un Ādažu novadā, atjaunot sūkņu stacijas pie Babītes un Jelgavā.
Top projekts
Šobrīd top projekts arī Lubānas ezera 12,8 km garā Dienvidaustrumu dambja rekonstrukcijai. Dambis un citas ezera hidrotehniskā kompleksa būves ir kritiskā stāvoklī, kas rada plūdu draudus Madonas, Rēzeknes, Varakļānu un Viļānu novadam 31,5 tūkst. ha platībā. Valdība projekta realizēšanai pērn nolēma atvēlēt ap 1,9 milj. eiro lielu finansējumu. Projekts tiek īstenots ar ERAF atbalstu.
Šobrīd tiek izstrādāts pirmās kārtas tehniskais projekts, apliecina projekta vadītājs, Zemkopības ministrijas Meža departamenta zemes pārvaldības un meliorācijas nodaļas vadītāja vietnieks Valdis Pētersons. Konkursā par to uzvarējis SIA Geo Consultants, kas darbus apņēmies veikt par 33,2 tūkst. eiro, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā. Pēc tehniskā projekta izstrādes notiks tā ekspertīze, kam sekos konkurss būvdarbu un būvuzraudzības veicējiem. Kā projekta realizācijas beigu termiņš noteikts 2015. gada 31. maijs.