Informācija un zināšanas, labas prakses un pieredzes piemēri ir mūsdienu svarīgākā vērtība, kas ir arī pamats jebkādai attīstībai. Tāpēc, jo īpaši būtiski ir, ka mūsu lauku saimnieku un uzņēmēju rīcībā ir visa viņiem noderīgā un vajadzīgā informācija, lai veicinātu savu darbību un attīstību.

Lai Latvijas lauksaimniekiem nepieciešamā informācija gan par nacionālā un Eiropas Savienības (ES) atbalsta saņemšanu, gan par projektu sagatavošanu un pieteikumu iesniegšanu, kā arī citiem jautājumiem nāktu no viena vienota avota, koordinēti un organizēti, Zemkopības ministrijā (ZM) top valsts mēroga lauku tīkls.

Šādu tīklu katra ES dalībvalsts veido, pamatojoties uz Eiropas Padomes (EP) regulu, kas nosaka atbalsta jomas lauku attīstībai, ko potenciāli var finansēt Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA). Tas dod iespēju lauku attīstībā iesaistītām organizācijām un pārvaldes iestādēm veidot abpusēju un koordinētu informācijas plūsmu lauku attīstībai svarīgos jautājumos vietējā, nacionālā un ES līmenī.

Ādažu poligonā no 22. līdz 31.martam notiks Latvijas un ASV vadītais starptautiskais kaujas atbalsta speciālistu un vienību apmācības vingrinājums Operation Summer Shield XII, informē Aizsardzības ministrija.

Gadskārtējais vingrinājums ir apvienotās sauszemes, gaisa un jūras spēku mācības, kurās piedalīsies bruņoto spēku vienības no Latvijas, Lietuvas, ASV, Vācijas, Luksemburgas un Kanādas, kopumā vairāk nekā 1100 karavīru.

Vingrinājums notiks vairākās daļās. No 23. līdz 28.martam notiks teorētiskā un praktiskā apmācība, bet no 29. līdz 31.martam - lauka taktiskie vingrinājumi diennakts gaišajā un tumšajā laikā, kuros izmantos arī artilēriju.

Vingrinājuma uzdevums ir integrēt un koordinēt uguns atbalstu kājnieku vienību operācijās, izmantojot vairākus kaujas atbalsta elementus - artilēriju, aviāciju, aizsardzību pret masu iznīcināšanas ieročiem, inženieru atbalstu vienotā operācijā ar šķēršļu pārvarēšanu, uzdevumu izpildē iesaistot arī apvienotā uguns atbalsta priekšējos novērotājus un tuvā gaisa atbalsta kontrolierus.

Valsts lauku tīkla izveidē nākamo septiņu gadu laikā Zemkopības ministrija paredzējusi atvēlēt 22,6 miljonus eiro. Lauku uzņēmēji uzskata, ka nauda šim pasākumam iezīmēta un sistēma tiek veidota bez plašāka pamatojuma un diskusijām. Turklāt atsevišķi speciālisti pauž bažas, ka iezīmētā nauda tiks Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centram, ar kura darbu iepriekš neapmierinātību pauda zemnieki.

Apvienos organizācijas

Valsts lauku tīkls (Tīkls) tiks veidots saskaņā ar Eiropas Padomes regulu un Lauku attīstības programmu (LAP) 2007. - 2013. gadam, ko gan vēl nav apstiprinājusi Eiropas Komisija. Paredzēts, ka Tīkls apvienos lauku attīstībā iesaistītās organizācijas un pārvaldes iestādes, tostarp vairākas ministrijas un to pārraudzībā esošās institūcijas un organizācijas, lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares organizācijas un institūcijas, teritoriju pārvaldes institūcijas, tūrisma nozares, amatniecības un citas organizācijas, kas tiešā veidā ietekmē lauku attīstību. Saskaņā ar LAP, Tīklā iesaistīto organizāciju un institūciju saraksts tiek strukturēts pēc to atbildības līmeņa, pārstāvētām nozarēm un tīkla darbības jomām. Tīklā paredzēti četri līmeņi, kur Tīkla vadošais līmenis ir Tīkla Sadarbības padome. Pie Tīkla uzdevumiem minēta aktuālas informācijas apkopošana un novērtēšana, informācijas izplatības nodrošināšanas koordinēšana, politikas rekomendāciju apkopošana un izstrāde utt. Tīkla darbību īsteno,balstoties uz Tīkla padomes apstiprināto daudzgadīgo Tīkla darbības rīcības programmu. Pēc LAP līdz nākamā gada sākumam jābūt izveidotai Tīkla struktūrai, tostarp organizāciju un institūciju sadarbības tīklam, tīkla sekretariātam un Tīkla padomei. Zemkopības ministrijas Lauku attīstības departamenta direktore Ņina Rakstiņa Db informēja, ka sakarā ar LAP apstiprināšanas procedūru Briselē patlaban Tīkls veidots netiek un, visticamāk, tas notiks nākamgad 1. pusgadā.

Pirmdiena, 10. septembris

" 10:00 domē notiks Ventspils pilsētas domes sēde (atb. D. Brākmane, tālr. 6 36 01111)

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 13:00 līdz 17:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) norisināsies datorkursi "Informācijas sabiedrības pamatprasmes". Kursu programma ietver darbu ar datoru, teksta redaktoriem, e-pastu un internetu. Kursa maksa: LVL 20 par 12 stundām. Pieteikšanās pa tālr. 6 36 07607 vai pa e-pastu: [email protected] Lūdzam arī norādīt iespējamos kursu apmeklējuma laikus! (atb. A. Gaile, tālr. 6 36 07607)

no 17. līdz 23. septembrim

Pirmdiena, 17. septembris

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 12:30 līdz 16:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) notiks apmācību kursi "Elektroniskās iepirkumu sistēmas lietošana". Piedalās Ventspils pilsētas pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību atbildīgie darbinieki (atb. K. Jacevičs, tālr. 6 36 07607)

" 14:00 domē, 2.stāva zālē notiks Iepirkumu komisijas sēde. Piedāvājumu atvēršana atklātā konkursā "Mēbeļu piegāde četru jaunu grupu atvēršanai pirmsskolas izglītības iestādēs" (pasūtītājs - Izglītības pārvalde) (atb. S. Tolkaņova, tālr. 6 36 01194)

Ministru kabinets otrdien atbalstīja noteikumu projektu, kas paredz izveidot 96 vietējās pašvaldības – novadus un 9 republikas pilsētas.

"Novadu izveide ilgtermiņa veicinās līdzsvarotu un ilgtspējīgu valsts attīstību. Koncentrējot finanšu resursus un piesaistot kvalificētus speciālistus, novadu pašvaldības varēs risināt visai teritorijai aktuālus jautājumus, sakārtojot infrastruktūru un līdz ar to sekmējot cilvēku dzīves kvalitātes paaugstināšanos," atzīst ministrs A.Štokenbergs.

Laikraksts Dienas bizness jau rakstīja, ka reforma ļaus ietekmēt līdzekļus: Reforma ļaus taupīt.

Vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālais iedalījums paredz izveidot šādas vietējās pašvaldības:

Izlasot laikrakstā Dienas Bizness publicētajā rakstā "Lauku attīstībai vairāk naudas" ("Dienas Bizness", 2007. gada 26. septembris) paustās bažas par atbalsta līdzekļu pārdali no ražošanas par labu lauku attīstībai, vēlētos sniegt dažus skaidrojumus par publikācijā minētajiem faktiem, lai lasītājiem būtu pareizs priekšstats par Lauku attīstības programmā paredzētajiem pasākumiem.

Pirmkārt, rakstā vairākkārt minēts, ka jau tuvākajos gados tiks samazināts atbalsts ražojošajiem lauksaimniekiem par labu lauku attīstībai. Gribu uzsvērt, ka nozarei paredzētais finansējums nemainīsies un netiks pārdalīts līdz pat šī plānošanas perioda beigām - 2013. gadam. To nosaka valdības apstiprinātā lauku attīstības stratēģija līdz 2013. gadam. Tātad šajā gadījumā nav pamata runāt par strauju "noteikumu" maiņu lauksaimniecības nozarē, bet gan par ilgākā termiņā plānojamām pārmaiņām Eiropas Kopienas līmenī kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) vidējā termiņa pārskata jeb tā saucamās "veselības pārbaudes" rezultātā.

Latvijas lauku tūrisma asociācija Lauku ceļotājs uzsākusi lauku tūrisma mārketinga projektu, kurā veidos un popularizēs lauku tūrisma produktus, kas balstīti uz lauku resursiem un tradicionālajām vērtībām: vietējo un reģionālo ēdienu, kultūru un lauku amatniecību, lauku produkcijas ražotājiem.

Šobrīd norit darbs pie Lauku labumu saimniecību apkopošanas un apskates. Tās ir saimniecības, kas atvērtas apmeklētājiem un piedāvā ekskursiju pa saimniecību, piemēram, nogaršot vai iegādāties saražotos lauku labumus, izmēģināt amatu prasmes.

Ražojošas lauku saimniecības, arī naturālās saimniecības, amatniekus un citus, kuri vēlas iekļauties Lauku labumu piedāvājumā aicina pieteikties Lauku ceļotājā, sūtot e-pastu: [email protected] ar saimniecības nosaukumu, saimnieku vārdu, kontaktiem (e-pasta, pasta adresi, tālruni) un informāciju par saimniecības nodarbošanās veidu.

Lauku ceļotājs aicina arī uz pirmajām info dienām, lai informētu par aktivitātēm projektā un iespējām iesaistīties tajā uzņēmējiem:

Daļa banku klientu pauduši aizdomas par kredītiestāžu īstenoto teritoriālo diskrimināciju, jo tās negribīgi piešķir vai vispār atsaka hipotekāros kredītus lauku māju un lauku viensētu iegādei. Iedzīvotāji banku filiālēs reģionos saņēmuši kreditēšanas atteikumus ar skaidrām norādēm, ka izvēlētie lauku īpašumi pārsniedzot vēlamo kilometru skaitu attālumā no pilsētas vai novada centra, vēsta raidījums LNT TOP10.

Bankas uzsver, ka primārie faktori hipotekārā kredīta piešķiršanā vai noraidīšanā ir cilvēku maksātspējas izvērtēšana, pirmās iemaksas apmērs un īpašuma tirgus vērtība, tomēr raidījumā apkopotās atsevišķās individuālās pieredzes liecina par nepieciešamību īpašumam būt 5 kilometru rādiusa robežās ap pilsētām.

Piemēram, raidījumā intervētajai kurzemniecei Ervitai Stasei kreditēšanu atteikušas trīs bankas, tiklīdz uzzināja īpašuma atrašanās vietu – Medzes pagasts, kas ir 17 kilometrus no Liepājas: «Mēs esam gandrīz atmetuši sapni par lauku māju, jo bankām ir uzstādījums, ka īpašumam ir jābūt 5 kilometru rādiusā ap pilsētu. Viņiem neinteresē, cik ir īpašumam zeme klāt, kāds ir stāvoklis mājai. Viņiem interesē principā šis rādiuss.»

2016. gadā lauku saimniecību vidējais lielums bija 43,2 ha, kas ir par 15,5 % vairāk nekā 2013. gadā, kad to vidējā zemes platība bija 37,4 ha. To kopējā standarta izlaide pieaugusi par 24,5 %, lai arī ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits ir samazinājies par 14,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie 2016. gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

Izmantotā lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platība vidēji vienā lauku saimniecībā palielinājās par 20 % (no 23,0 ha 2013. gadā līdz 27,6 ha 2016. gadā). 2016. gadā vienā lauku saimniecībā bija nodarbināti vidēji 2,3 cilvēki, kas ir par 9,5 % vairāk nekā 2013. gadā. Lielākās lauku saimniecības bija Zemgalē un Kurzemē, kur vidēji viena saimniecība apsaimniekoja attiecīgi 35,7 ha un 33,6 ha izmantotās LIZ.

Graudaugu sējumu platības vidēji vienā saimniecībā palielinājās par 3,6 ha – no 24,7 ha 2013. gadā līdz 28,3 ha 2016. gadā. Palielinājušās arī kartupeļu stādījumu platības – no 0,6 ha 2013. gadā līdz 0,9 ha 2016. gadā un lopbarības-zaļbarības kultūru platības par 2,9 ha, 2016. gadā, sasniedzot 17,2 ha vidēji vienā lauku saimniecībā. Rapšu sējumu platības samazinājās par 9,3 ha līdz 50,4 ha vidēji vienā saimniecībā pērn.

Zemkopības ministrija (ZM) ir iegādājusies tehnikas komplektu lauku konsultantu darba kvalitatīvākai un efektīvākai nodrošināšanai. Tos saņems lauku konsultanti, kuri Latvijas lauku konsultatīvā un informācijas apmaiņas sistēmas ietvaros darbojas 510 Latvijas pagastos. Darba komplektā ietilpst jauns portatīvais dators un printeris.

Pirmo darba komplektu zemkopības ministrs Mārtiņš Roze piektdien, 7. septembrī plkst. 12:00 Jaunbērzes pagasta kultūras namā pasniegs Dobeles rajona Jaunbērzes pagasta konsultantei Gunai Ābelei. Uz svinīgo pasākumu aicināti arī Latvijas masu mediju pārstāvji. Nokļūšanai no Rīgas uz Jaunbērzi un atpakaļ tiks organizēts transports. Interesentus aicinām pieteikties pa tālruni 702 7010 līdz 6.septembrim, pulksten 13.00. Uz tikšanos ar zemkopības ministru Jaunbērzē aicināti arī vietējie lauksaimnieki.

"Pateicoties tam, ka tagad lauku konsultantu rīcībā būs kvalitatīva aparatūra, viņi savu darbu varēs veikt vēl efektīvāk. Personālais dators katram lauku konsultantam nodrošinās ātrāku un ērtāku nepieciešamo dokumentu sagatavošanu, operatīvāku aktuālās informācijas saņemšanu un izplatīšanu, kā arī viedokļu apmaiņu svarīgos nozares jautājumos. Šo ieceri mēs ministrijā lolojām ilgi, beidzot ir izdevies to īstenot," stāsta zemkopības ministrs Mārtiņš Roze.

Pirmdien, 8.jūnijā, Ādažu bāzē notika mācību Saber Strike 2015 svinīgā atklāšanas ceremonija, informē Aizsardzības ministrija.

Militārās mācības Saber Strike no 8. līdz 19.jūnijam notiks Baltijas valstīs un Polijā. Tajās piedalīsies vairāk nekā 6000 karavīru no Kanādas, Dānijas, Igaunijas, Somijas, Vācijas, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Polijas, Portugāles, Slovēnijas, Lielbritānijas un ASV.

Saber Strike ir ikgadējas ASV vadītas apvienotās sauszemes un gaisa spēku mācības, kas tiek organizētas jau kopš 2010.gada. Tās ir iekļautas arī NATO vadīto mācību sērijā Allied Shield. Mācību uzņemošā valsts šogad ir Lietuva.

Ādažu poligonā un tam pieguļošajā teritorijā norisināsies mācību lauka taktiskais vingrinājums, kurā piedalīsies vairāk nekā 1000 karavīru no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, kā arī ASV, Lielbritānijas un Somijas.

Lidostā Rīga 8.jūnijā nolaidīsies militārā transportlidmašīna C5 Galaxy, kas ir viena no pasaulē lielākajām transportlidmašīnām.

Ar C5 Galaxy tiks atgādāta sabiedroto spēku militārā tehnika - bruņumašīnas Stryker, ko izmantos apvienotajās sauszemes un gaisa spēku militārajās mācībās Saber Strike 2012.

C5 Galaxy ir gandrīz futbola laukuma lielumā (garums – 75.54), un sešstāvu mājas augstumā (19.85 metri). Šīs ir vienīgais gaisa kuģis, kas var transportēt visa veida militāro ekipējumu un transportlīdzekļus, tai skaitā arī helikopterus, tankus (Maksimālais svars – 380 000 kilogramu). Pateicoties tam, ka lidmašīnas kravas nodalījumus ir iespējams atvērt gan no tās priekšas, gan aizmugures, kravas izkraušanas un iekraušanas darbus ir iespējams veikt vienlaikus.

Lidostā Rīga šorīt nolaidusies militārā transportlidmašīna C5 Galaxy, kas ir viena no pasaulē lielākajām transportlidmašīnām.

Ar C5 Galaxy atgādāta sabiedroto spēku militārā tehnika - bruņumašīnas Stryker, ko izmantos apvienotajās sauszemes un gaisa spēku militārajās mācībās Saber Strike 2012.

C5 Galaxy ir gandrīz futbola laukuma lielumā (garums – 75.54), un sešstāvu mājas augstumā (19.85 metri). Šis ir vienīgais gaisa kuģis, kas var transportēt visa veida militāro ekipējumu un transportlīdzekļus, tai skaitā arī helikopterus, tankus (Maksimālais svars – 380 000 kilogramu). Pateicoties tam, ka lidmašīnas kravas nodalījumus ir iespējams atvērt gan no tās priekšas, gan aizmugures, kravas izkraušanas un iekraušanas darbus ir iespējams veikt vienlaikus.

Skrundas novadā aizvadītās nedēļas nogalē notika lauka taktiskais vingrinājums Mazais Namejs 2017, kura uzdevumi bija paaugstināt vienību spējas brigādes un bataljona mobilo komandpunktu izvēršanā un komandvadības nodrošināšanā, trenēt apakšvienību spējas veikt kaujas uzdevumus apdzīvotā vietā , kā arī pilnveidot militārā lēmuma pieņemšanas procesa iemaņas brigādes un bataljona štābu personālsastāvam.

Lauka taktiskajā vingrinājumā Mazais Namejs 2017, ko organizē Zemessardzes 4. Kurzemes brigāde, piedalījās aptuveni 500 zemessargi, karavīri un rezerves karavīri no Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes bataljoniem un ASV bruņotajiem spēkiem.

Svētdien, 22.oktobrī notika viesu diena, kuru apmeklēja Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes komandieris pulkvežleitnants Andris Rieksts, brigādes pakļautībā esošo bataljonu komandieri un aicinātie viesi.

Lauka taktiskās mācības Mazais Namejs 2017 notiek visā Latvijā no 19. līdz 29. oktobrim un tajās piedalās vairāk nekā 2700 zemessargu un karavīru no visām Zemessardzes vienībām, rezerves karavīri, Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes karavīri, kā arī zemessargi un karavīri no Lietuvas, Dānijas, ASV un Igaunijas. Mācības organizē Zemessardze, un tajās tiek pilnveidotas bataljona kaujas grupu prasmes aizkavēšanas un aizsardzības operāciju veikšanā, komandpunktu izvēršanā un komandvadības nodrošināšanā.

Pēc miltārās transportlidmašīnas C5 Galaxy nolaišanās lidostā Rīga uz apvienoto sauszemes un gaisa spēku militāro mācību Saber Strike 2012 norises vietu tiks pārvietota sabiedroto spēku militārā tehnika – bruņmašīnas Stryker.

Jau vēstīts, ka piektdien, 8. jūnijā, lidostā Rīga nolaidīsies militārā transportlidmašīna C5 Galaxy, kas ir viena no pasaulē lielākajām transportlidmašīnām. C5 Galaxy ir gandrīz futbola laukuma lielumā (garums – 75,54 metri), un sešstāvu mājas augstumā (19,85 metri). Šīs ir vienīgais gaisa kuģis, kas var transportēt visa veida militāro ekipējumu un transportlīdzekļus, tai skaitā arī helikopterus, tankus (maksimālais svars – 380 tūkst. kilogramu). Pateicoties tam, ka lidmašīnas kravas nodalījumus ir iespējams atvērt gan no tās priekšas, gan aizmugures, kravas izkraušanas un iekraušanas darbus ir iespējams veikt vienlaikus.

2016. gadā produkciju tikai savam patēriņam ražoja 46,2 % saimniecību, bet 53,8 % savu saražoto produkciju pārdeva, kas ir par 9,9 % vairāk salīdzinājumā ar 2013. gadu. Visu saražoto produkciju pārdeva 6 % saimniecību jeb par 2,7 % vairāk nekā 2013. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie 2016. gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma rezultāti.

2016. gadā vidējo un lielo lauku saimniecību skaits kopumā pieaudzis par 26,8 %, kopā apsaimniekojot 71,1 % no visas izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platības jeb par 9,5 % vairāk nekā 2013. gadā.

2016. gadā bija 69,9 tūkst. ekonomiski aktīvu lauku saimniecību (ar izmantoto LIZ lielāku nekā 1 ha vai standarta izlaidi lielāku par 70 eiro neatkarīgi no platības), kas apsaimniekoja 1930,8 ha izmantotās LIZ platības. Salīdzinot ar 2013. gadu, kopējais ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits 2016. gadā samazinājās par 14,5 %, bet izmantotās LIZ platība pieauga par 2,8 %. Būtiski samazinājās mazo lauku saimniecību skaits – par 19,2 % jeb 14,1 tūkst., salīdzinot 2013. gadu.

Ādažu poligonā no 11.jūnija līdz 21.jūnijam notiek starptautisko militāro mācību Saber Strike lauka taktiskais vingrinājums, kurā piedalīsies vairāk nekā 2100 karavīru no ASV, Latvijas, Lietuvas, Lielbritānijas, Norvēģijas un Polijas.

Pirmdien, 13.jūnijā poligonā notika viesu un mediju diena, kuru apmeklēja aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube, kā arī ASV armijas Eiropā komandiera vietnieks ģenerālmajors Timotijs Makgīrs, Mičiganas pavalsts Nacionālās gvardes komandieris ģenerālmajors Gregorijs Vadnaiss, kā arī ASV 4. kājnieku divīzijas komandiera vietnieks brigādes ģenerālis Džeimss Mingus un 127.aviobrigādes komandieris brigādes ģenerālis Džons Slokums, kā arī citas augstas amatpersonas.

Viesi novēroja uzbrukuma un aizstāvības uzdevumu, kurā piedalījās Polijas un Norvēģijas karavīri, kā arī kaujas šaušanu, ko veica tanki Abrams, un tuvā gaisa atbalstu, ko nodrošināja ASV Gaisa spēki.

No 24. līdz 26.augustam Jēkabpils rajonā, Krustpils pagasta bijušā Krustpils lidlauka teritorijā norisināsies Zemessardzes lauka taktiskais vingrinājums "Zobens 07", kuru organizē 2.Zemessardzes novads.

Tās ir lielākās šā gada militārās mācības Zemessardzē, kurās plānota 750 zemessargu un karavīru dalība no Zemessardzes bataljoniem.

Vingrinājuma mērķis ir trenēt un pārbaudīt Zemessardzes karavīru un zemessargu spēju kājnieku bataljona kaujas grupas sastāvā veikt lidlauka apsardzi un aizsardzību 24 stundu režīmā, tādējādi garantējot sabiedroto ātrās reaģēšanas spēku ierašanos krīzes rajonā, kā arī nosacītā pretinieka lomā trenēt ZS izlūku vadus noteikta objekta izlūkošanā. Kaujas atbalstu sniegs Zemessardzes specializētie bataljoni.

Viesu dienas pasākumi ir paredzēti 25.augustā no plkst.14.00 līdz 16.30, kuros tiks rādīti šādi paraugdemonstrējumi un informatīvie ziņojumi:

Ādažu novadā un tam piegulošajā novada teritorijā notiek starptautisko militāro mācību Saber Strike 2012 lauka taktiskais vingrinājums, kurā piedalās vairāk nekā 1,7 tūkstoši karavīru no Latvijas, ASV, Igaunijas, Kanādas un Lietuvas.

Mācību mērķis ir Baltijas valstīm sadarbībā ar sabiedrotajiem sagatavot un pilnveidot bruņoto spēku vienību gatavību dalībai starptautiskajās operācijās, tai skaitā, Afganistānā, tādējādi sekmējot sabiedroto spēku savietojamību un pilnveidojot gaisa un sauszemes operāciju spēju savstarpējo integrāciju, skaidro Aizsardzības ministrija.

Apvienoto sauszemes un gaisa spēku militāro mācību vadošā valsts ir ASV, Igaunija ir mācību uzņemošā valsts mācību štāba vingrinājumam un mācību atklāšanas vingrinājumam, savukārt Latvija ir aktīvās mācību fāzes - lauka taktiskā vingrinājuma - uzņemošā valsts.

Īpaša vērība militārajās mācībās veltīta arī aizsardzības nozares un civilo valsts un pašvaldību institūciju sadarbības pilnveidošanai uzņemošās valsts atbalsta operāciju laikā, realizējot atbilstošu sabiedroto militāro un atbalsta vienību uzņemšanu un izvietošanu Latvijā.

Pēdējo 3 gadu laikā Latvijā vidēji vienā lauku saimniecībā apsaimniekotā lauksaimniecības zemes platība pieaugusi par 19,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie 2016. gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

Lauku saimniecības Latvijā kļūst lielākas – 2016. gadā izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platība vidēji vienā lauku saimniecībā bija par 19,6 % vairāk nekā 2013. gadā un par 27,9 % vairāk nekā 2010. gadā. Arī kopējā lauksaimniecības kultūru sējumu platība vidēji vienā lauku saimniecībā pieaugusi no 12,5 ha 2010. gadā līdz 14,0 ha 2013. gadā un 17,4 ha 2016. gadā. Kopumā kultūru sējumu platība vidēji vienā lauku saimniecībā 2016. gadā bija par 24,3 % lielāka nekā 2013. gadā un par 39,2 % lielāka nekā 2010. gadā.

Salīdzinot iepriekšējo struktūras apsekojumu rezultātus, vērojama tendence, ka graudu audzētāju saimniecībās palielinās graudaugu sējumu platības. 2016. gadā vidēji vienā graudaugu audzētāju saimniecībā audzēja 30,4 ha graudaugu jeb par 23,1 % vairāk nekā 2013. gadā un par 51,7 % vairāk nekā 2010. gadā. Turpretim, tehnisko kultūru audzētāju saimniecībās šīs grupas kultūraugu sējuma platība vidēji vienā saimniecībā samazinājās no 57,0 ha 2010. gadā un 55,4 ha 2013. gadā līdz 51,1 ha 2016. gadā. 2016. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, tehnisko kultūru sējumu platības vidēji vienā saimniecībā samazinājušās par 7,7 %.

Beļģija

Grez-Doiceau

Jāņu svinēšana Grez-Doiceau

23.jūnijā no 20:00 uz kopīgu Jāņu svinēšanu pļavā pie Grez-Doiceau visus aicina Latviešu biedrība Beļģijā ar LR pastāvīgās pārstāvniecības NATO atbalstu un Latvijas Kultūras koledžas līdzdalību.

20:00-21:00 Līgotāju sagaidīšana, vainagu vīšana, siera un medalus darīšana, Līgo tērpu skate, rotaļas bērniem.

21:00-22:30 Jāņu tēva un mātes godināšana, vakarēšana, sadziedāšanās un apdziedāšanās.

22:30-2:30 Jāņuguns aizdegšana, dejas un rotaļas pie ugunskura.

2:30-3:30 teatralizēta spēle un papardes zieda meklēšana.

3:30-4:00 saullēkta sagaidīšana

Vakarēšanas laikā būs Latvijas alus un uzkodas, beļģu sieru galds (par atsevišķu samaksu: 6 EUR) un pašu cienasts (pēc ieskatiem).

Šodien, 7.decembrī, pirmo reizi Latvijā notiek Ministru kabineta līmeņa informācijas tehnoloģiju (IT) vingrinājums, kurā tiek veikta liela mēroga IT drošības incidentu simulācija.

Vingrinājuma mērķis ir izspēlēt un pārbaudīt rīcības un lēmumu pieņemšanas sistēmu IT drošības krīžu gadījumu gatavībai. Vingrinājums ļaušot ne tikai plašāk iepazīt un izprast apdraudējumus nacionālajai drošībai 21.gadsimtā, bet arī palielināšot Latvijas gatavību atvairīt IT uzbrukumus.

Vingrinājumu organizē CERT.LV (Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija) un Nacionālā IT drošības padome. Mācībās piedalīsies Ministru kabineta locekļi, kā arī CERT.LV, Nacionālās IT drošības padomes, valsts drošības iestāžu un citu institūciju eksperti.

CERT.LV darbojas kopš 2011.gada 1.februāra saskaņā ar Informācijas tehnoloģiju drošības likumu un ir atbildīga par informācijas tehnoloģiju drošības veicināšanu Latvijā. CERT.LV tās uzdevumus izpilda Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas pārraudzībā.

Turpinot pieaugt lauku saimniecību vidējam lielumam, ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits Latvijā ir samazinājies par 3,3 tūkstošiem no 83,4 tūkstošiem 2010.gadā līdz 80,1 tūkstotim 2013.gadā jeb par 4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie 2013.gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

2013.gadā lauku saimniecību vidējais lielums bija 36,9 ha jeb par 2,4 ha vairāk nekā 2010.gadā. Izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība vidēji vienā saimniecībā bija 21,8 ha jeb par 0,3 ha vairāk nekā 2010.gadā. Palielinājās arī aramzeme un kopējā sējumu platība vidēji vienā saimniecībā.

Lauksaimniecības dzīvnieku skaits vidēji vienā lauku saimniecībā turpina pieaugt. 2013.gada 1.jūlijā vidēji vienā dzīvnieku audzētāju saimniecībā bija 14 liellopi, no tiem 7 slaucamās govis, kā arī 29 cūkas, 25 aitas un 6 kazas. Salīdzinoši 2010.gadā vienā saimniecībā audzēja 11 liellopus, no tiem 6 slaucamās govis, un 21 cūku, 22 aitas un 6 kazas.

Pašvaldību rīcība, dibinot savus uzņēmumus un iesaistoties tūrisma pakalpojumu biznesā, nereti apdraud vietējo uzņēmējdarbību reģionos, intervijā Latvijas Radio sacīja Lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs valdes priekšsēdētāja Asnāte Ziemele.

Kā norādīja Ziemele, nereti pastāv viedoklis, ka, ja valsts vai pašvaldība ko dara uzņēmējdarbības jomā, tad tas ir labi. Taču tas ne vienmēr ir labi, uzsvēra lauku tūrisma asociācijas vadītāja sakot, ka ir jomas, kurās pašvaldībām nevajagot «bāzties iekšā», bet tās jāatstāj uzņēmēju un brīvā tirgus ziņā.

Kā uzsvēra Ziemele, valstij un pašvaldībām nevajadzētu dibināt viesnīcas, nodarboties ar ēdināšanas pakalpojumiem, velosipēdu nomu un citām lietām, ar kurām labi tiktu galā uzņēmēji. Pretējā gadījumā cilvēki vairs neredz perspektīvu laukos nodarboties ar uzņēmējdarbību un pamet reģionus.

Lauku ceļotājs jau pērn decembrī aktualizēja, ka lauku tūrisma uzņēmējdarbību apdraud negodīga konkurence un pieaugoša birokrātija. Pēc Ziemeles teiktā, situācija pusgada laikā nav uzlabojusies.