Pērn transporta nozarē būtiski attīstījušās attiecības ar Afganistānu – uzsākti aviokravu pārvadājumi uz un no Afganistānas caur Rīgas lidostu, kā arī dzelzceļa kravu pārvadājumi no Afganistānas un sadarbība transporta speciālistu apmācībā, norāda Satiksmes ministrija.

2012.gada decembra nogalē caur Latviju no Afganistānas tika nosūtīti pirmie konteineri ar ārvalstu bruņoto spēku aprīkojumu – konteineri ar gaisa transportu tika nogādāti Uļjanovskas lidostā Krievijā, bet tālāk pa dzelzceļu līdz Rīgas ostai to tālākai nosūtīšanai uz Rietumeiropu.

Kopš 2009.gada, kad tika uzsākti regulāri kravu pārvadājumi uz Afganistānu, līdz ar pirmā konteineru vilciena nosūtīšanu caur Latviju uz Afganistānu nogādāti vismaz 60 000 TEU. Turklāt pārvadājumi tiek veikti ne tikai pa sauszemi, bet arī pa gaisu – 2012.gada aprīlī tika uzsākti kravu pārvadājumi no Rīgas lidostas uz Afganistānu, bet maijā Rīgas lidostā tika sagaidīts arī pirmais avioreiss no Afganistānas ar ārvalstu bruņoto spēku kravām. Tāpat turpinās arī preču iepirkumi Latvijā to sūtīšanai uz Afganistānu.

Pagājušās nedēļas nogalē Liepājā populārais autosportists Viktors Lebedevs testa režīmā veica rallija Kurzeme 2009 trasē iekļauto pilsētas posmu. Trasē iekļauti interesanti un pilsētas posmiem neierasti elementi – metoši tramplīni un ūdens brasls.

“Trase ir ļoti interesanta. Ja salīdzina ar citiem pilsētas ātrumposmiem, kurus esmu braucis, šis ir īpašs,” tā pilsētas posmu pēc testiem komentē V. Lebedevs. “Trase ir ātra, daudz interesantu un sarežģītu pagriezienu, tramplīnu. Īpaši interesants ir brasls. Man patīk!”Rallijs emKurzeme 2009/em sola ūdens šaltis

Pēdējo reizi šāds elements rallija trasēs bija iekļauts 2003. gadā rallijā "Sigulda". Ātrumposms ar nosaukumu "Argentīna" bija ļotRallijā Kurzeme 2009 sportistiem ūdens brasls būs jāšķērso divas reizes. 2 kilometrus garajam ātrumposmam ar nosaukumu Liepāja startu dos 29. augustā plkst. 17:18 un 17:39. Sportisti trasē dosies pēc rāvējslēdzēja principa. (Foto: Rallijs Kurzeme)i Rallijā Kurzeme 2009 sportistiem ūdens brasls būs jāšķērso divas reizes. 2 kilometrus garajam ātrumposmam ar nosaukumu Liepāja startu dos 29. augustā plkst. 17:18 un 17:39. Sportisti trasē dosies pēc rāvējslēdzēja principa. (Foto: Rallijs Kurzeme)populārs rallija fanu vidū un pulcēja lielas skatītāju masas. Diemžēl līdz ar rallija "Sigulda" izzušanu izzuda arī šis posms.

Šā gada 15.decembrī Rīgas Tehniskajā universitātē notiks svinīgs Zemessardzes Studentu bataljona 16. gadadienai veltīts pasākums, liecina sniegtā informācija medijiem.

Pasākumā piedalīsies vairāk nekā 200 zemessargi un karavīri.

Paredzēta apbalvošanas ceremonija, dienesta pakāpju piešķiršana, zemessargu kandidātu zvērests, kā arī svētku koncerts.

Latvijas Tautas Frontes Rīgas Tehniskās universitātes nodaļas koordinācijas padome 1991.gadā pieņēma lēmumu par Zemessardzes Studentu vienības dibināšanu, kas būtu 1918.gada 20.decembrī dibinātās Atsevišķās studentu rotas tradīciju un ideju mantiniece. 1991.gada 17.decembrī izveidota Studentu rota Zemessardzes 11.Rīgas Centra rajona bataljona sastāvā. 1992.gadā šī rota tiek atdalīta no bataljona, piešķirot rotas numuru “65”. Rota 1997.gadā pārtop par Zemessardzes 65. Atsevišķo Studentu bataljonu. Tagadējais nosaukums - Studentu bataljons - vienībai ir no 2001.gada. 2004.gadā tam tiek pievienots Zemessardzes 13.kājnieku bataljons, 2006.gadā - Zemessardzes 15.kājnieku bataljons. Šobrīd bataljons viens no 3.Zemessardzes novada bataljoniem. Tā komandieris ir kapteinis Druvvaldis Līcis. Bataljona atbildības teritorija ir Rīga.

Šā gada 13. un 14.oktobrī Dobeles rajonā notiks mācības Kara spēles Studentu bataljona zemessargiem, informēja kaprāle Kristiāna Štrāle.

Mācībās piedalīsies aptuveni 70 zemessargi un 8 karavīri.

Mācību mērķis ir uzlabot zemessargu militārās zināšanas un prasmes, kā arī pārbaudīt iepriekšējo apmācību laikā apgūto.

Pirmās dienas sākumā būs nodarbības šaušanā, fiziskajā sagatavotībā, darbībās ar ieročiem. Pēcpusdienā notiks patrulēšana Gardenes poligonā, kurā zemessargi parādīs prasmi granātas mešanā, telšu celšanā, ugunspunkta iznīcināšanā, upes forsēšanā, medicīnā un dažādu ieroču atpazīšanā. Vakarā paredzēta orientēšanās sliktas redzamības apstākļos, kā arī nometnes iekārtošana un sardzes režīms līdz 14.oktobra rītam.

Studentu bataljonā šobrīd dien vairāk nekā 900 zemessargi, liela daļa no viņiem ir studenti un arī pasniedzēji no Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas, Latvijas Lauksaimniecības universitātes un citām augstskolām.

Šā gada aprīlī uzsākti regulāri gaisa kravu pārvadājumi no Rīgas lidostas uz Afganistānu tur izvietoto ASV bruņoto spēku atbalstam, informēja Satiksmes ministrija.

Šie pārvadājumi ir turpinājums līdz šim pastāvīgi notikušajiem kravu pārvadājumiem pa sauszemi.

Vidēji ik dienu uz Afganistānu notiek divi līdz trīs lidojumi ar aptuveni 100 tonnām kravas katrā reisā, tādējādi arī būtiski palielinot Rīgas lidostā apstrādāto kravu apjomu. Plānots, ka šie pārvadājumi varētu turpināties vismaz tuvākos mēnešus un perspektīvā varētu tikt izmantoti arī kravu izvešanai no Afganistānas.

Kravu pārvadājumi uz Afganistānu caur Latviju tika uzsākti 2009.gada februārī un kopš tā laika uz Afganistānu nosūtīts vismaz 40 000 TEU kravas.

Ziemeļu distribūcijas tīkla (NDN) pārveide komerciālā tirdzniecības ceļā ir izaicinošs process, tomēr to iespējams paveikt, cieši sadarbojoties ar Centrālāzijas valstīm un kopīgi risinot šobrīd identificētos trūkumus.

Pie šāda secinājuma nonācis Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss, tiekoties ar ASV Valsts sekretāra vietnieces Dienvidāzijas un Centrālāzijas jautājumos Sjūzenas Eliotas vadīto delegāciju.

Šobrīd caur Latviju notiek kravu pārvadājumi uz Afganistānu tur izvietoto ārvalstu bruņoto spēku atbalstam. Taču pēc ārvalstu bruņoto spēku izvešanas no Afganistānas, esošo kravu pārvadājumu maršrutu NDN plānots pārveidot komerciālā tirdzniecības ceļā.

ASV delegācija atzina, ka NDN pārveidošana par pastāvīgu komerciālu transporta koridoru sekmētu ekonomisko attīstību un sadarbību ne tikai starp Latviju, ASV un Afganistānu, bet arī ar citām Centrālāzijas valstīm. Tāpat Centrālāzijas valstis iegūtu jaunus tirdzniecības ceļus un līdz ar to rastos potenciāls šo valstu tālākajai ekonomiskajai attīstībai.

Rīgas lidostā otrdien sagaidīts pirmais avioreiss ar Amerikas Savienoto Valstu kravām no Afganistānas.

Pirmais avioreiss ar kravām no Afganistānas caur Rīgas lidostu veikts, lai pārbaudītu lidostas infrastruktūras un sniegto pakalpojumu atbilstību, kā arī sadarbības spēju ar Rīgas ostu. Kravas tālāk paredzēts nogādāt uz Rīgas ostu, no kurienes tās turpinās ceļu uz Amerikas Savienotajām Valstīm.

Avioreisu ar kravām no Afganistānas Rīgas lidostā sagaidīja Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Klāvs Olšteins, kurš atzīst, ka «šādi pārvadājumi ir uzskatāmi par augstu novērtējumu līdzšinējai Latvijas darbībai Ziemeļu distribūcijas tīklā – transporta koridorā uz Afganistānu, kā arī apliecina potenciālu caur Latviju transportēt nozīmīgu daļu ārvalstu bruņoto spēku kravu līdz ar to izvešanu no Afganistānas».

Neskatoties uz to, ka Lietuvas radio un televīzijas ziņu portāls Lrt.lt ziņoja, ka NATO sauszemes kravas caur Latviju vairs netiks transportētas, Satiksmes ministrija uzsver, ka kravu pārvadājumi ar Afganistānu caur Latviju turpinās - gan uz, gan no Afganistānas, un praktisko izpausmi katru dienu iespējams vērot Rīgas lidostā.

Arī Latvijas Dzelzceļš (LDz) norāda, ka nekas neliecina, ka pārvadāto kravu apjoms varētu mainīties. Arī patlaban daļa NATO kravu tiekot transportētas caur Klaipēdas ostu, un patlaban izskatoties, ka šī brīža situācija varētu saglabāties.

Satiksmes ministrijā atzīmē, ka neviena no valstīm, kas veic pārvadājumus caur Latviju, nav informējusi par savu nodomu maiņu attiecībā uz pārvadājumiem. Tajā pašā laikā tiek norādīts, ka nevar izslēgt šo kravu apjoma samazināšanos ne tikai saistībā ar Starptautisko Drošības atbalsta spēku (ISAF) misijas transformāciju, bet arī saistībā ar kravu nosūtītāju valstu uzņēmēju izveidotajām loģistikas ķēdēm.

Šodien, 10.maijā, pirmo reizi ugunsgrēka dzēšanā Ādažos iesaistījās ugunsdzēšanai piemērots kāpurķēžu transportieris BV 206. Ugunsgrēks apmēram 2 – 3 hektāru platībā izcēlās šodien Ādažu poligonā un šobrīd dzēšana norit sekmīgi, Db.lv informē 3. Zemessardzes novada štāba Civilmilitārās sadarbības speciāliste Kristiāna Štrāle.

Ugunsgrēka dzēšanā ir iesaistīti četri Zemessardzes 19.kājnieku bataljona zemessargi, Sauszemes spēku karavīri, kā arī Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Transportiera pamatfunkcija ir cilvēku, ieroču un kravas pārvadāšana. Lai lietotu visurgājēju šim nolūkam, ugunsdzēsības tehniku iespējams nomontēt vienas dienas laikā.

Nepieciešamās izmaiņas transportierim tā, lai tas būtu piemērots ugunsdzēšanai, šogad veica 19.kājnieku bataljona zemessargi un karavīri. Tā piekabē ievietota ūdens tvertne, kurā ietilpst viena tonna ūdens, kā arī šļūtene. Pievienots arī filtrs, kas ļauj iegūt papildus ūdeni no jebkuras ugunsgrēka vietā esošās ūdenstilpnes. Ekipāžā paredzēti četri cilvēki. Būtiskākā priekšrocība ir šī militārā transporta spēja pārvietoties tādā apvidū, kur ugunsdzēsēju mašīnas iebraukt nevar.

Karu izmocītajā Afganistānā soli pa solītim norit valsts rekonstrukcijas darbi, kuros piedalās arī Starptautiskā Valūtas fonda konsultants Jānis Platais.

Afganistānā Jānis Platais strādā kopš 2004. gada sākuma. Piedāvājums doties uz Afganistānu izklausījies bīstami, taču risks šķitis kontrolējams. Lēmumu par tā pieņemšanu ietekmējušas labās atsauksmes no kādas kolēģes, kura Afganistānu pēc tās apmeklējuma 2002. gadā raksturojusi kā skarbu, tomēr pozitīvi virzītu valsti. Šaubas ir vienmēr, bet tās var pārvarēt, redzot situāciju savām acīm, saka Jānis Platais. «Pirms darba uzsākšanas devos turp īsā vizītē, un arī mans iespaids bija ļoti labs - redzēju, ka ir iespēja daudzas lietas uzlabot un pilnveidot un ir gaidāma laba sadarbība.» Pēc ierašanās Afganistānā pirmos gadus vēl dažkārt varējis diezgan brīvi staigāt pa ielām, pēdējā laikā tas gan nav ieteicams - drošības situācija ir pasliktinājusies. Ir pastiprinājušās teroristu un noziedznieku aktivitātes, kaut arī biežāk - ārpus Kabulas. Pagājušajā nedēļā Jānis Platais bija ieradies īsā atvaļinājumā Latvijā, lai apciemotu savu ģimeni un nosvinētu Jāņus dzim­tenē.

Lietuvas seima deputāti vērsušies ar pieprasījumu pie savas valsts ārlietu ministra Vīgauda Ušacka, lai tas mēģinātu panākt, ka NATO kravas, kas domātas sabiedroto spēkiem Afganistānā un tiek virzītas cauri Latvijai, turpmāk ietu cauri Lietuvai, vēsta Latvijas Avīze.

Laikraksts informē - Latvijas Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts neesot dzirdējis, ka Lietuvas un arī Igaunijas valsts institūcijas oficiāli būtu mēģinājušas «pārtvert» kravas, kas cauri Latvijai «iet» uz Afganistānu, taču saprot, ka abām kaimiņvalstīm tas varētu būt interesanti (cauri Tallinas un Klaipēdas ostām). Kravas no Rīgas uz Afganistānu pa dzelzceļu cauri Krievijai «iet» kopš šā gada sākuma, un, pēc J. Sārta aplēsēm, jau tagad valsts no tā ekonomiski iegūst vairāk, nekā izmaksā Latvijas karavīru dienests Afganistānā (gadā – 12 miljoni latu). Kā Latvijas Avīze noskaidrojusi ASV vēstniecībā Latvijā, cauri Rīgai uz Afganistānu jau nosūtīti 3000 konteineru, bet vairāk nekā 1000 ir ceļā.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis kopā ar ASV vēstnieci Džūditu Gārberi lidostā Rīga šodien apskatījis lidmašīnu, kas kopš 1. aprīļa nodrošina kravu pārvadājumus no Rīgas uz Afganistānu.

V. Dombrovskis uzsvēris: «Latvija ir Ziemeļu distribūcijas tīkla vadošais partneris, no Rīgas pa sauszemi un gaisu uz Afganistānu nogādājot nemilitārās kravas. Pašlaik notiek sagatavošanās darbi, lai, plānojot NATO valstu kontingenta klātbūtnes samazināšanu Afganistānā, caur Rīgu nodrošinātu arī reverso kravu plūsmu atpakaļ no Afganistānas uz to izcelsmes valstīm. Šo kravu plūsmu apkalpošana sniedz būtisku pienesumu Latvijas ekonomikai, kā arī ir veids, kā Latvija nodrošina ieguldījumu NATO kopīgo mērķu sasniegšanā.»

Kravu tranzīta uz Afganistānu nodrošināšana caur Rīgu bija viens no tematiem, ko V. Dombrovskis pārrunāja ar ASV amatpersonām vizītes laikā ASV pagājušā gada vasarā.

ASV un Baltijas valstu pārstāvji Rīgas brīvostā Rīgas Universālā Termināla teritorijā noturēja svinīgo pieņemšanu par godu 100 000. konteineram, kas nosūtīts caur Baltijas valstīm Ziemeļu apgādes tīklā (ZAP).

Runātāji norādīja, ka notiks šī tranzīta koridora komercializācija, un nāktonē tiks pārvadātas ne tikai nemilitārās un militārās kravas NATO karaspēka vajadzībām Afganistānā, bet arī šī jaunā Zīda ceļa loģistikas ķēdē iesaistīto valstu komerckravas. Tādējādi ekonomiskais ieguvums būtu gan Eiropas, gan Āzijas, gan Tuvo austrumu valstīm. Tā Latvijas Ārlietu ministrs Edgars Rinkevičs izteica cerību, ka salīdzinoši tuvā nākotnē tiks sagaidīts ne tikai 200 000., bet arī miljonais konteiners.

ASV vēstnieks Latvijā Marks Pekala sacīja, ka kopš 2009.gada uz Afganistānu nogādāti divi miljoni tonnu kravu. Savukārt, sareizinot ar nobraukto attālumu, iznāktu ap diviem miljardiem konteinerkilometru. Kaut arī avīze Wahington Post ZAP 2011.gadā nodēvējis par loģistikas brīnumu, tas drīzāk ir iesaistīto pušu radošuma un grūta darba nopelns. Viņaprāt, ZAP kādu dienu būs ļoti dzīvs komerckoridors līdz pat Ķīnai. Ieguvēja būs ne tikai ASV un Rietumeropas valstis, bet arī loģistikas ķēdē iesastītās valstis pieaugošas ekonomiskās stabilitātes un jauno darba vietu dēļ.

Šogad sešos mēnešos būtiski pieaudzis uz Afganistānu nosūtīto nemilitāro kravu apjoms. Tas sasniedzis aptuveni 10 tūkst. TEU vienības, kas ir aptuveni divas reizes vairāk nekā visa iepriekšējā gada laikā.

Lielākā daļa no šīm kravām ir paredzētas ASV bruņoto spēku atbalstam. Pārsvarā uz Afganistānu tās tiek pārvadātas pa dzelzceļu, bet daļa – ar autotransportu, ziņo Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ilze Eida.

Pirmais vilciena sastāvs ar ASV bruņotajiem spēkiem paredzētajām nemilitārajām kravām tika nosūtīts pagājušā gada februārī.

Šogad Aizsardzības ministrijai sadarbībā ar citām institūcijāmir izdevies panākt vēl citu NATO dalībvalstu un partnervalstu iesaistīšanu nemilitāro kravu pārvadājumos – izmēģinājuma kravas caur Latviju uz Afganistānu jau nosūtījušas Lielbritānija, Beļģija un Spānija, bet tuvākajā laikā to plāno darīt arī Zviedrija un Norvēģija.

Pēc dažiem gadiem, kad ASV bruņotie spēki pametīs Afganistānu, Latvija var kļūt par vietu, caur kuru amerikāņi transportēs kravas no Afganistānas.

Tā uzskata Deivids Holahans, kurš pēdējos gadus bijis militārais atašejs ASV vēstniecībā Latvijā un palīdzējis koordinēt ASV armijai paredzēto kravu transportu uz Afganistānu.

«Es domāju, ka Latvija – uzticams NATO sabiedrotais – turpinās spēlēt nozīmīgu lomu, jo, visticamāk, būs vieta, uz kuru tiks vestas Aftganistānā izmantotais ekipējums pirms tā sagatavošanas transportēšanai uz ASV,» sarunā ar telekanālu CBS sacīja D. Holahans. Viņš norādīja, ka bruņojuma un citu preču izvešanas procesi no Irākas bijuši milzīgi.

D. Holahans ir arī Irākas un Somālijas konfliktu veterāns, bet tagad viņš nodarbojas ar uzņēmējdarbību un ir Rīgas Kubas cigāru veikala La Casa Del Habano vadošais partneris. D. Holahans arī lepojas ar lomu, kādu viņš spēlējis amerikāņu karaspēka apgādāšanā. Tāpat viņš atzīst, ka labi iederas Latvijā - «es esmu no Ziemeļfiladelfijas un cilvēki šeit ir ļoti līdzīgi filadelfiešiem,» sacīja D. Holahans.

Pagājušā gada augustā Latvijas Ārlietu ministrijas politiskais padomnieks Pēteris Veits uz desmit mēnešiem devās civilajā misijā uz Afganistānu, lai kara izmocītajai tautai sniegtu attīstības palīdzību. «Darbs ir ienteresants. Vienmēr ir patīkami redzēt rezultātus un citu prieku. Tas pārņem, » saka Pēteris Veits.

Lielākā daļa latviešu karavīru izvietota vienā bāzē kopā ar norvēģu spēkiem Farjabas provincē pašos Afganistānas ziemeļrietumos pie robežas ar Turkmenistānu. Paralēli militārajai misijai valstī norisinās arī civilā, kuras priekšgalā ir ANO, un Latvija tajā iesaistījās pirms gada augustā. Civilās misijas uzdevums ir piešķirt attīstības palīdzību tur, kur dien attiecīgās valsts karavīri – vispirms jāatrod, kam palīdzība visvairāk vajadzīga, tad jākoordinē projekta īstenošana. Tikai esot uz vietas un tiekoties ar vietējiem, ir iespējams izveidot projekta kritērijus, atzīst Pēteris Veits. Un tam vajadzīgs laiks. «Valstī 30 gadus ir bijis karš, province ir nomaļa, izglītības līmenis ir zems, un viena vajadzība ir lielākā par otru,» stāsta Pēteris Veits.

Šogad ārpus dienesta pienākumu izpildes dažādu iemeslu dēļ bojā gājuši jau 26 karavīri.

Pieci bija Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kareivji un instruktori, bet divdesmit – zemessargi, Db uzzināja no NBS komandiera personīgā štāba Preses daļas virsnieka Normunda Stafecka. Divdesmit sestais bojā gājušais ir šodien atrastais, visticamāk, pašnāvību izdarījušais Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta virsseržants.

Pērn bojā gāja pavisam 24 karavīri, no tiem astoņpadsmit zemessargi, trīs NBS virsnieki, un trīs kareivji un instruktori.

Apkopojot datus par ārpus dienesta pienākumu izpildes bojā gājušajiem, konkrēts viņu nāves iestāšanās iemesls netiek norādīts. NBS statistika attiecas uz karavīriem, kas gājuši bojā ceļu satiksmes negadījumos ar personīgajiem transporta līdzekļiem, miruši veselības stāvokļa vai vecuma dēļ, vai izdarījuši pašnāvības. Nāves gadījumi notikuši karavīru brīvajā laikā – ārpus dienesta vietas, turklāt notikušo pašnāvību iemesli saistīti ar sadzīviskām, nevis darba problēmām.

Šodien, 17.aprīlī, Zemessardzes 54. Inženiertehniskā bataljona karavīri un zemessargi atkārtoti piedalās ledus spridzināšanā vairākos posmos Ogres upē.

Ledus spridzināšana tiek veikta pēc Ogres novada pašvaldības lūguma un ar Civilās aizsardzības komisijas piekrišanu. Sagatavošanās darbi jau ir veikti un pirmā spridzināšanu paredzēts sākt no plkst. 12 dienā. Spridzināšanas darbos ir iesaistīti 15 profesionālā dienesta karavīri, kā arī atbalstu sniedz Ogres novada pašvaldība, VUGD un Valsts policija.

Pagājušajā naktī straujās Ogres upes ledus iešanas dēļ notika krastu nostiprināšana ar smilšu maisiem, kurā iesaistījās 2 karavīri un 7 zemessargi.

Spridzināšanas darbu vadītāji drošības apsvērumu dēļ lūdz iedzīvotājus atturēties no spridzināšanas vietas apmeklēšanas.

Šodien, 24.marta rītā, vairāk nekā 30 karavīri un zemessargi devās uz Pļaviņām, lai veiktu sagatavošanas darbus ledus spridzināšanai Daugavā pie Pļaviņām, Bebrulejā.

Patlaban karavīri un zemessargi apzina tuvējās apkārtnes iedzīvotājus un brīdina par plānotajiem darbiem un urbj ledū caurumus, kur izvietot sprāgstvielas. Drošības apsvērumu dēļ lūdz iedzīvotājus atturēties no spridzināšanas vietas apmeklēšanas.

Savukārt otra spridzināšanas grupa devās uz Liepājas pusi, lai izvērtētu, vai spridzināšanas darbi iespējami Bārtas upē, tāpat Zemessardzes (ZS) vienību pārstāvji šodien veica iespējamo plūdu rajonu izlūkošanu arī Ķekavā, Carnikavā un Līvānos.

Jau ziņots, ka iespējamo pavasara plūdu prevencijas pasākumos un plūdu seku novēršanā bruņotie spēki ir gatavi iesaistīt deviņas spridzināšanas grupas, kuras nepieciešamības gadījumā varētu spridzināt ledu, trīs helikopterus ūdenskrātuvju novērošanai no gaisa, kā arī 2500 karavīrus un zemessargus.

Skrundas novadā aizvadītās nedēļas nogalē notika lauka taktiskais vingrinājums Mazais Namejs 2017, kura uzdevumi bija paaugstināt vienību spējas brigādes un bataljona mobilo komandpunktu izvēršanā un komandvadības nodrošināšanā, trenēt apakšvienību spējas veikt kaujas uzdevumus apdzīvotā vietā , kā arī pilnveidot militārā lēmuma pieņemšanas procesa iemaņas brigādes un bataljona štābu personālsastāvam.

Lauka taktiskajā vingrinājumā Mazais Namejs 2017, ko organizē Zemessardzes 4. Kurzemes brigāde, piedalījās aptuveni 500 zemessargi, karavīri un rezerves karavīri no Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes bataljoniem un ASV bruņotajiem spēkiem.

Svētdien, 22.oktobrī notika viesu diena, kuru apmeklēja Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes komandieris pulkvežleitnants Andris Rieksts, brigādes pakļautībā esošo bataljonu komandieri un aicinātie viesi.

Lauka taktiskās mācības Mazais Namejs 2017 notiek visā Latvijā no 19. līdz 29. oktobrim un tajās piedalās vairāk nekā 2700 zemessargu un karavīru no visām Zemessardzes vienībām, rezerves karavīri, Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes karavīri, kā arī zemessargi un karavīri no Lietuvas, Dānijas, ASV un Igaunijas. Mācības organizē Zemessardze, un tajās tiek pilnveidotas bataljona kaujas grupu prasmes aizkavēšanas un aizsardzības operāciju veikšanā, komandpunktu izvēršanā un komandvadības nodrošināšanā.

Lursoft pētījis, cik lieli ieguldījumi Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos reģistrēti no Afganistānas, un skatījis, cik personas no Afganistānas šobrīd iekļautas dažādos sankciju sarakstos.

ASV un citu valstu spēkiem atstājot Afganistānu, šomēnes islāmistu grupējums “Taliban” uzsācis uzbrukumu, savā kontrolē pārņemot Afganistānu, tostarp, arī tās galvaspilsētu Kabulu.

Lursoft statistikas dati liecina, ka šobrīd Afganistānas personu ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos veido vien nepilnus 8 tūkst. eiro. Pēdējos gados iepriekš ieguldītās summas biežāk no pamatkapitāliem izņemtas nekā veikti jauni ieguldījumi.

Tā, piemēram, šogad vien jau likvidēti trīs uzņēmumi, kuros iepriekš bija reģistrēti ieguldījumi no Afganistānas – SIA “Zia Import and export”, SIA “New Generation Market” un SIA “Mumtaz Construction Latvia”.Ja 2016.gadā dibinātais SIA “Mumtaz Construction Latvia” līdz šim nebija iesniedzis nevienu gada pārskatu, kā arī kopš dibināšanas brīža nebija pilnībā apmaksājis savu pamatkapitālu, SIA “New Generation Market” nodarbojies ar datorprogrammēšanu, pērn apgrozot 168,37 tūkst. eiro, savukārt SIA “Zia Import and export” darbība bijusi saistīta ar vairumtirdzniecību. Uzņēmuma vienīgais iesniegtais pārskats bijis par 2016.gadu, kad tas apgrozījis 14,6 tūkst. eiro.

Šodien, 15.oktobrī, aprit 100 dienas kopš Valdis Zatlers Saeimā deva Valsts prezidenta zvērestu.

Līdz ar pirmo amatā stāšanās dienu, Valsts prezidents ir pildījis visus ar Satversmi uzliktos pienākumus, akcentē Prezidenta Preses dienests:

-reprezentējis valsti, pārstāvot Latviju starptautiskajās organizācijās, darba vizītēs apmeklējot tuvākās kaimiņvalstis, tiekoties ar ārvalstu amatpersonām, akreditējot ārvalstu vēstniekus, izsniedzot akreditācijas vēstules Latvijas vēstniekiem ārvalstīs;

-pildot Latvijas valsts bruņotā spēka augstākā vadoņa pienākumus, apmeklējis Latvijas armijas kareivjus viņu dienesta vietās Latvijā un Latvijas lielākajā starptautiskajā misijā Afganistānā;

Kabulas lidostā pirmdien pārtraukti komerciālie avioreisi, jo lidostā izcēlies haoss, vairākiem tūkstošiem afgāņu izejot lidlauka teritorijā un mēģinot ielauzties lidmašīnās.

Sociālajos medijos publiskotajos videoierakstos redzams, kā cilvēki, kuriem nav biļešu, laužas augšup pa lidmašīnas trapu. Kādā video redzami cilvēki, kas mēģina ielauzties kravas lidmašīnā.

Cenšoties pārtraukt haosu, lidostā esošie amerikāņu karavīri raidīja gaisā šāvienus.

Lidostā ieradušies tūkstošiem cilvēku, kuriem nav ne aviobiļešu, ne vīzu ieceļošanai kādā citā valstī, bet kuri vēlas atstāt Afganistānu, kas nonākusi islāmistu grupējuma "Taleban" kontrolē.

Jau ziņots, ka, Afganistānu atstājot ASV un citu ārvalstu spēkiem, talibi šomēnes sāka ofensīvu, pārņemot savā kontrolē visu valsti un svētdien ieņemot galvaspilsētu Kabulu. Afganistānas prezidents Ašrafs Gani svētdien atstāja valsti.

Olu un olu produktu ražotājs AS Balticovo uzsācis olu eksportu uz Afganistānu. Uz Afganistānu uzņēmums eksportē vairāk nekā divus miljonus olu mēnesī.

«Uzņēmumam Balticovo šis ir pirmais piegādes līgums ar kompāniju ANHAM - loģistikas kompāniju, kura veic piegādes NATO sistēmā,» informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs. «Šā gada sākumā, pirms noslēdzām šo līgumu, mūs sertificēja Defence Logistic Agency,» viņš norādīja.

Šobrīd AS Balticovo tiek ražotas arī vārītās olas, pankūku un omlešu masa, melanža (šķidro olu masa), olu pulveris, rapša eļļa, majonēze.

AS Balticovo ir uzņēmums ar vairāk nekā 40 gadu pieredzi olu un olu produktu ražošanā. Uzņēmums ir orientēts uz darbību Latvijas un starptautiskos tirgos, eksportējot līdz 70% no saražotās produkcijas.

Lai palielinātu Latvijas karavīru, kuri piedalās starptautiskajā operācijā Afganistānā NATO vadītajos Starptautiskajos drošības atbalsta spēku sastāvā, komunikācijas spējas ar vietējas varas pārstāvjiem un iedzīvotājiem, Nacionālie bruņotie spēki (NBS) izdeva rokasgrāmatu Kultūras īpatnību apzināšanās: ISAF SO Afganistānā.

Rokasgrāmata karavīriem sniedz svarīgākās ziņas par Afganistānu un to apdzīvojošajām etniskajām grupām, ieskatu šīs valsts kultūrā un tradīcijās, kā arī starppersonālo un starpkultūru saskarsmes aspektos. Jāpiebilst, ka arī līdz šim ar šāda veida informāciju pirms došanās uz operāciju rajonu iepazinās ikviens karavīrs, Db.lv informē NBS Preses daļas virsnieks Normunds Stafeckis,

Rokasgrāmatā ir iekļauta neliela latviešu – darī vārdnīca ar svarīgākajiem sarunvalodas un militārajiem terminiem. Tā ir pielāgota latviešu valodas izrunai. NBS Mācību vadības pavēlniecība rokasgrāmatas veidošanā izmantoja publiski pieejamos datus par Afganistānu, kā arī citu valstu bruņoto spēku līdzīga satura izdoto rokasgrāmatu materiālus.