Pērn transporta nozarē būtiski attīstījušās attiecības ar Afganistānu – uzsākti aviokravu pārvadājumi uz un no Afganistānas caur Rīgas lidostu, kā arī dzelzceļa kravu pārvadājumi no Afganistānas un sadarbība transporta speciālistu apmācībā, norāda Satiksmes ministrija.

2012.gada decembra nogalē caur Latviju no Afganistānas tika nosūtīti pirmie konteineri ar ārvalstu bruņoto spēku aprīkojumu – konteineri ar gaisa transportu tika nogādāti Uļjanovskas lidostā Krievijā, bet tālāk pa dzelzceļu līdz Rīgas ostai to tālākai nosūtīšanai uz Rietumeiropu.

Kopš 2009.gada, kad tika uzsākti regulāri kravu pārvadājumi uz Afganistānu, līdz ar pirmā konteineru vilciena nosūtīšanu caur Latviju uz Afganistānu nogādāti vismaz 60 000 TEU. Turklāt pārvadājumi tiek veikti ne tikai pa sauszemi, bet arī pa gaisu – 2012.gada aprīlī tika uzsākti kravu pārvadājumi no Rīgas lidostas uz Afganistānu, bet maijā Rīgas lidostā tika sagaidīts arī pirmais avioreiss no Afganistānas ar ārvalstu bruņoto spēku kravām. Tāpat turpinās arī preču iepirkumi Latvijā to sūtīšanai uz Afganistānu.

Rīgas lidostā otrdien sagaidīts pirmais avioreiss ar Amerikas Savienoto Valstu kravām no Afganistānas.

Pirmais avioreiss ar kravām no Afganistānas caur Rīgas lidostu veikts, lai pārbaudītu lidostas infrastruktūras un sniegto pakalpojumu atbilstību, kā arī sadarbības spēju ar Rīgas ostu. Kravas tālāk paredzēts nogādāt uz Rīgas ostu, no kurienes tās turpinās ceļu uz Amerikas Savienotajām Valstīm.

Avioreisu ar kravām no Afganistānas Rīgas lidostā sagaidīja Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Klāvs Olšteins, kurš atzīst, ka «šādi pārvadājumi ir uzskatāmi par augstu novērtējumu līdzšinējai Latvijas darbībai Ziemeļu distribūcijas tīklā – transporta koridorā uz Afganistānu, kā arī apliecina potenciālu caur Latviju transportēt nozīmīgu daļu ārvalstu bruņoto spēku kravu līdz ar to izvešanu no Afganistānas».

Starptautiskie kravu pārvadājumi ar mūsdienu tehnoloģiju sniegtajām priekšrocībām ir vienkāršāki, ātrāki un izdevīgāki. Digitālās loģistikas platformas kā Cargologs apvieno kravu nosūtītājus un transporta uzņēmumus vienā platformā, tādējādi nodrošinot parocīgu un ātru piegādes procesu gan pārvadātājiem, gan nosūtītājiem.

Automatizācija, kravu izsekošana un maršutu optimizācija ir tikai dažas no priekšrocībām, ko priekš loģistikas pakalpojumiem sniedz digitālās tehnoloģijas. Turpini lasīt rakstu un uzzini vairāk par to, kā digitālās tehnoloģijas palīdzēs Tavam uzņēmumam efektīvāk organizēt kravas piegādes!

Kas ir digitālās loģistikas platforma?

Aptuveni 25 procenti no visiem kravas transportlīdzekļiem Eiropā pārvietojas tukši, savukārt puse brauc tikai ar daļēju piepildījumu – tas ne tikai ietekmē ekonomiskos rādītājus, bet arī rada nevajadzīgu piesārņojumu. Šāda situācija ir radusies, jo Eiropā ir sadrumstalots kravas pārvadātāju tīkls – Cargologs digitālās loģistikas platforma atrisina šo problēmu, apvienojot vairākus kravas pārvadātājus vienuviet.

Šodien, 2015. gada 12. novembrī stājas spēkā būtiskas izmaiņas gaisa telpas struktūrā un gaisa satiksmes vadības sistēmās, kas ļauj gaisa telpas lietotājiem četrās valstīs - Igaunijā, Latvijā, Norvēģijā un Somijā - elastīgāk un izmaksu ziņā efektīvāk izmantot gaisa telpu, liecina medijiem sniegtā informācija.

Brīvo maršrutu gaisa telpu - risinājumu, kas aviokompānijām ļauj pašām plānot un izmantot sev izdevīgus maršrutus atkarībā no dažādiem faktoriem, piemēram, valdošajiem vējiem, maršruta garuma vai ierobežojumiem gaisa telpā sakarā ar militārām mācībām, - ir izstrādājis un ievieš Ziemeļeiropas funkcionālais gaisa telpas bloks (NEFAB).

Šo izmaiņu galvenais rezultāts būs lidojuma laika, degvielas patēriņa un līdz ar to izmaksu samazinājums, kā arī mazāka ietekme uz vidi.

Brīvo maršrutu gaisa telpa ir daļa no NEFAB izstrādātā koncepta, kura mērķis ir palielināt operacionālo elastīgumu un radīt papildu priekšrocības gaisa telpas lietotājiem, kā arī uzlabot koordināciju starp gaisa satiksmes vadības centriem, tādējādi paaugstinot gaisa telpas kapacitāti un nodrošinot nemainīgi augstu drošuma līmeni.

ASV un Baltijas valstu pārstāvji Rīgas brīvostā Rīgas Universālā Termināla teritorijā noturēja svinīgo pieņemšanu par godu 100 000. konteineram, kas nosūtīts caur Baltijas valstīm Ziemeļu apgādes tīklā (ZAP).

Runātāji norādīja, ka notiks šī tranzīta koridora komercializācija, un nāktonē tiks pārvadātas ne tikai nemilitārās un militārās kravas NATO karaspēka vajadzībām Afganistānā, bet arī šī jaunā Zīda ceļa loģistikas ķēdē iesaistīto valstu komerckravas. Tādējādi ekonomiskais ieguvums būtu gan Eiropas, gan Āzijas, gan Tuvo austrumu valstīm. Tā Latvijas Ārlietu ministrs Edgars Rinkevičs izteica cerību, ka salīdzinoši tuvā nākotnē tiks sagaidīts ne tikai 200 000., bet arī miljonais konteiners.

ASV vēstnieks Latvijā Marks Pekala sacīja, ka kopš 2009.gada uz Afganistānu nogādāti divi miljoni tonnu kravu. Savukārt, sareizinot ar nobraukto attālumu, iznāktu ap diviem miljardiem konteinerkilometru. Kaut arī avīze Wahington Post ZAP 2011.gadā nodēvējis par loģistikas brīnumu, tas drīzāk ir iesaistīto pušu radošuma un grūta darba nopelns. Viņaprāt, ZAP kādu dienu būs ļoti dzīvs komerckoridors līdz pat Ķīnai. Ieguvēja būs ne tikai ASV un Rietumeropas valstis, bet arī loģistikas ķēdē iesastītās valstis pieaugošas ekonomiskās stabilitātes un jauno darba vietu dēļ.

Lai sekmētu bezpilota gaisa kuģu (tajā skaitā dronu) lidojumu drošumu un drošību, Ministru kabinets (MK) otrdien apstiprināja Satiksmes ministrijas (SM) noteikumu projektu «Kārtība, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu un cita veida lidaparātu lidojumi».

Noteikumu mērķis ir sekmēt bezpilota gaisa kuģu lidojumu drošumu un drošību, balstoties uz spēkā esošā tiesiskā regulējuma piemērošanas praksi, vienlaikus ņemot vērā jau pieņemtā Eiropas Savienības (ES) līmeņa vienotā tiesiskā regulējuma aspektus.

MK apstiprinātie noteikumi paredz, ka turpmāk par tālvadības pilotu varēs kļūt no 16 gadiem, izņemot lidojumus paaugstināta riska apstākļos, kurus varēs veikt no 18 gadu vecuma. Paaugstināta riska bezpilota gaisa kuģu lidojumiem būs jāsaņem Civilās aviācijas aģentūras (CAA) ilgtermiņa atļauja. Lai to saņemtu, tālvadības pilotam (no 18 gadu vecuma) būs jānokārto teorētisko un praktisko zināšanu pārbaude, jāveic lidojuma risku novērtējums un lidojumu uzskaite. Tālvadības pilotu teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu pārbaudi CAA veiks bez maksas.

Efektīva loģistikas pārvaldība ir būtisks faktors veiksmīgas uzņēmumu darbības nodrošināšanā un attīstībā. Viens no loģistikas risinājumiem, kas kļūst arvien populārāks gan starptautiskos, gan vietējos kravu pārvadājumos, ir saliktās kravas.

Saliktās kravas, zināmas arī kā LTL (Less Than Truckload) pārvadājumi, piedāvā vairākas priekšrocības gan mazajiem, gan lielajiem uzņēmumiem. Kas ir saliktās kravas un kādos gadījumos LTL ir efektīvāks risinājums nekā pilnu kravu (FTL) pārvadājumi?

Kas ir saliktās kravas?

Saliktās kravas jeb LTL (Less Than Truckload) pārvadājumi ir loģistikas risinājums, kur viena kravas automašīna tiek komplektēta no dažādiem nosūtītājiem un tā tiek izmantota vairāku sūtījumu pārvadāšanai.

Kad izvēlēties saliktās kravas?

Šis risinājums ir īpaši piemērots uzņēmumiem, kuriem nepieciešams pārvadāt relatīvi nelielu preču daudzumu, kas nesasniedz pilnas kravas apjomu. Salikto kravu pārvadājumi nodrošina izmaksu efektivitāti, jo katrs nosūtītājs maksā tikai par tam piederošās kravas aizņemto vietu transportlīdzeklī, nevis par visu kravas automašīnas izmantošanu.

Valdība otrdienas vakarā noteica ierobežojumus Baltkrievijā reģistrētiem aviopārvadātājiem izsniegt lidojumu atļaujas un līdz ar to ielidot Latvijas gaisa telpā un izmantot Latvijas lidostas, informē Satiksmes ministrijā (SM).

Tāpat Latvijas gaisa kuģiem tiek ierobežotas tiesības izmantot Baltkrievijas gaisa telpu un lidostas. Lēmums stājas spēkā nekavējoties.

Šādi lēmumi valdības sēdē pieņemti, reaģējot uz Baltkrievijas varas iestāžu rīcību, pārtverot un piespiedu kārtā nosēdinot Minskas lidostā Eiropas Savienības aviokompānijas "Ryanair" civilo pasažieru gaisa kuģi, izvērtējot aviācijas drošības iestāžu rīcībā esošo informāciju un atsaucoties Ārlietu ministrijas iniciatīvai.

Valdības lēmumā noteikts arī, ka Latvijas lidostās netiek apkalpoti citu valstu gaisa kuģi, kas lidojuma maršrutā izmanto Baltkrievijas gaisa telpu.

Tas nozīmē, ka SM apturēs lidojumu atļauju Baltkrievijas aviosabiedrībai "Belavia" un neizsniegs neregulāro lidojumu atļaujas Baltkrievijas pārvadātājiem. Tāpat tiks apturēta "airBaltic" lidojumu maršruta atļauja uz Minsku.

Ziemeļu distribūcijas tīkla (NDN) pārveide komerciālā tirdzniecības ceļā ir izaicinošs process, tomēr to iespējams paveikt, cieši sadarbojoties ar Centrālāzijas valstīm un kopīgi risinot šobrīd identificētos trūkumus.

Pie šāda secinājuma nonācis Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss, tiekoties ar ASV Valsts sekretāra vietnieces Dienvidāzijas un Centrālāzijas jautājumos Sjūzenas Eliotas vadīto delegāciju.

Šobrīd caur Latviju notiek kravu pārvadājumi uz Afganistānu tur izvietoto ārvalstu bruņoto spēku atbalstam. Taču pēc ārvalstu bruņoto spēku izvešanas no Afganistānas, esošo kravu pārvadājumu maršrutu NDN plānots pārveidot komerciālā tirdzniecības ceļā.

ASV delegācija atzina, ka NDN pārveidošana par pastāvīgu komerciālu transporta koridoru sekmētu ekonomisko attīstību un sadarbību ne tikai starp Latviju, ASV un Afganistānu, bet arī ar citām Centrālāzijas valstīm. Tāpat Centrālāzijas valstis iegūtu jaunus tirdzniecības ceļus un līdz ar to rastos potenciāls šo valstu tālākajai ekonomiskajai attīstībai.

Neskatoties uz to, ka Lietuvas radio un televīzijas ziņu portāls Lrt.lt ziņoja, ka NATO sauszemes kravas caur Latviju vairs netiks transportētas, Satiksmes ministrija uzsver, ka kravu pārvadājumi ar Afganistānu caur Latviju turpinās - gan uz, gan no Afganistānas, un praktisko izpausmi katru dienu iespējams vērot Rīgas lidostā.

Arī Latvijas Dzelzceļš (LDz) norāda, ka nekas neliecina, ka pārvadāto kravu apjoms varētu mainīties. Arī patlaban daļa NATO kravu tiekot transportētas caur Klaipēdas ostu, un patlaban izskatoties, ka šī brīža situācija varētu saglabāties.

Satiksmes ministrijā atzīmē, ka neviena no valstīm, kas veic pārvadājumus caur Latviju, nav informējusi par savu nodomu maiņu attiecībā uz pārvadājumiem. Tajā pašā laikā tiek norādīts, ka nevar izslēgt šo kravu apjoma samazināšanos ne tikai saistībā ar Starptautisko Drošības atbalsta spēku (ISAF) misijas transformāciju, bet arī saistībā ar kravu nosūtītāju valstu uzņēmēju izveidotajām loģistikas ķēdēm.

Nenoliedzami, ka Covid-19 krīze ievērojami pamainījusi dažādus mūsu dzīves aspektus – sākot ar pavisam sadzīviskām niansēm, piemēram, iespēju apmeklēt iepirkšanās centrus un veikalus, un beidzot ar globālām izmaiņām uzņēmējdarbībā. Šoreiz par to, kā pandēmija ietekmējusi loģistikas uzņēmumus!

Kravu pārvadājumi un citas nozares vienmēr iet roku rokā

Kravu pārvadājumus ne tikai pandēmijas, bet arī visā pārējā laikā ietekmē virkne citu notikumu, piemēram, rūpnīcu darbība, preču pieprasījums, noteikumi robežu šķēršošanai, un daudzi citi. Piemēram, līdz ar Covid-19 krīzes sākšanos savu darbību pārtrauca virkne rūpnīcu visā pasaulē, un tas, protams, atspoguļojās arī kravu pārvadājumu lauciņā. Lielu lomu spēlēja arī dažāda veida ierobežojumi, kas skāra ne vien sadzīvi, bet arī uzņēmējdarbību.

Kā redzams Oficiālās statistikas portālā, 2019. gadā ar autotransportu iekšzemē tika veikti 55,764 miljoni tonnu kravu pārvadājumi, savukārt starptautiskajos pārvadājumos – 17,991 miljoni tonnu. 2020. gadā bija vērojamas likumsakarīgas izmaiņas, proti, pieauga iekšzemes pārvadājumu apjoms jeb kravu pārvadājumi Latvijā (59,989 miljoni tonnu), savukārt starptautiskie kravu pārvadājumi saruka – to apjoms samazinājās līdz 15,716 miljoniem tonnu. Pozitīvi vērtējams fakts – neskatoties uz krīzi, Latvijas eksportā bija un ir vērojama augšupejoša līkne.

Par jauno Zīda ceļa iniciatīvu un to, kādēļ DHL vēlas sadarboties ar Latviju, intervijā DB stāsta DHL Global Forwarding Greater China pievienotās vērtības pakalpojumu vadītājs Zafers Engins

Fragments no intervijas, kas publicēta 21. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kā jaunā Zīda ceļa un jostas (road and belt) iniciatīva ir izmainījusi starptautisko pārvadājumu ainavu? Kādas pārmaiņas tā sola kravu pārvadātājiem un klientiem?

Jaunā iniciatīva ir nozīmīga starptautiskās ekonomikas veicinātāja, tā palīdz valstīm attīstīt savstarpējos transporta savienojumus, padarot ātrāku un efektīvāku preču plūsmu starp tām. Kopsavelkot, jaunais modernais Zīda ceļš savieno Āziju un Eiropu, izmantojot dzelzceļu. Senos laikos tirdzniecība starp Āziju un Eiropu notika, izmantojot kamieļus, tagad mēs to darām pa dzelzceļu. Zīda ceļš ir veicinājis nozīmīgas pārmaiņas, jo tas sniedz papildus alternatīvas iespējas klientiem. Pašlaik no Ķīnas uz Eiropu jūras pārvadājumi no durvīm līdz durvīm ilgst piecas līdz septiņas nedēļas, gaisa pārvadājumi – vienu nedēļu, savukārt dzelzceļa pārvadājumi – divas līdz trīs nedēļas. Klienti nevēlas gaidīt teju septiņas nedēļas, preci vedot pa jūru, bet nevēlas maksāt arī augsto cenu par gaisa pārvadājumiem, tādēļ izvēlas dzelzceļu, kas ir ātrāks par kuģi, bet lētāks par lidmašīnu. Zīda ceļa dzelzceļa pārvadājumu mērķis ir pārvadāt kravas viena miljona TEU apmērā 2020. gadā, kas, manuprāt, ir viegli sasniedzams.

8.jūnijā militārie gaisa kuģi veiks pirmos zemos lidojumus, kas līdz šim ārpus gaisa telpas virs Ādažu poligona citviet Latvijas gaisa telpā netika veikti, bet ir nepieciešami, lai to piloti uzturētu kvalifikāciju un atbilstošas spējas, kas nepieciešamas kaujas un citu lidojumu veikšanai, informē Aizsardzības ministrija.

Pirmo zemo lidojumu Latvijas gaisa telpā veiks ASV lidmašīnas A-10 Thunderbolt II, kas šā gada februārī tika nosūtītas uz Eiropu operācijas Atlantic Resolve ietvaros, kas izveidota pēc NATO samitā Velsā pieņemtā lēmuma par sabiedroto spēku pastiprinātu klātbūtni alianses austrumos. Daļa no šīm lidmašīnām pašreiz ir izvietotas Igaunijas Gaisa spēku bāzē Emari.

Zemie lidojumi notiks tikai šādiem lidojumiem paredzētās lidojumu zonās un tikai iepriekš saskaņotos datumos un laikos, informācija par kuriem sabiedrībai jau ir pieejama Nacionālo bruņoto spēku interneta vietnē www.mil.lv.

Bruņotie spēki uzsver, ka gan zemie lidojumi, gan vispārējās un operacionālās gaisa satiksmes lidojumi, Latvijas gaisa telpā notiek tikai normatīvajos aktos noteiktajā augstumā un ātrumā, līdz ar to militāro gaisa kuģu radītais troksnis ir īslaicīgs un nenodara kaitējumu cilvēkam un īpašumiem.

Kopš šā gada 23. jūnija aviokompānijas var lidot vienotā brīvo maršrutu gaisa telpā (Free Route Airspace jeb FRA) jau piecās Ziemeļeiropas un Baltijas valstīs, informē Latvijas gaisa satiksme.

Iniciatīva ir īstenota, brīvo maršrutu gaisa telpas Igaunijā, Latvijā un Somijā savienojot ar Dāniju un Zviedriju un tā radot vienotu brīvo maršrutu gaisa telpu, kurā aviokompānijām vairs nav jāievēro gaisa trases, arī šķērsojot nacionālo gaisa telpu robežas.

Brīvo maršrutu gaisa telpu, kas aviokompānijām ļauj pašām plānot un izmantot sev izdevīgus maršrutus atkarībā no dažādiem faktoriem, piemēram, valdošajiem vējiem, maršruta garuma vai ierobežojumiem gaisa telpā sakarā ar militārām mācībām, Ziemeļeiropas funkcionālā gaisa telpas bloka (North European Functional Airspace Block jeb NEFAB) valstis un to gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēji ieviesa aizvadītajā gadā. Savukārt Dānijas un Zviedrijas pievienošanos NEFAB brīvo maršrutu gaisa telpai nodrošināja pasākumi, kas tika veikti, sadarbojoties ar Dānijas un Zviedrijas funkcionālo gaisa telpas bloku (DK/SE FAB).

VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) meitasuzņēmums SIA LDz Cargo šodien pārvedis pirmās NATO militārās tranzītkravas no Afganistānas uz Latvijas ostām.

Pirmās militārā tranzīta konteinerkravas pa dzelzceļu Aizsardzības ministrijas kontrakta ietvaros šodien sasniegušas Latviju un tiks nogādātas to saņēmējiem Norvēģijā un Lielbritānijā, informē LDz. Šo kravu pārvadājumu galvenais darbuzņēmējs ir starptautiskā loģistikas kompānija DSV, bet apakšuzņēmēji Krievijas, Kazahstānas un Uzbekistānas teritorijā ir Transcontainer un Latvijas teritorijā LDz Cargo loģistika.

«Lai gan NATO kravu īpatsvars mūsu kopējo kravu pārvadājumos līdz šim nav bijis ļoti ievērojams, ļoti rūpīgi strādājam, lai šis apjoms pieaugtu. Būt NATO sadarbības partneriem militāro kravu pārvadājumos ir lielisks apliecinājums mūsu esošajiem un topošajiem sadarbības partneriem, ka mūsu darbs atbilst augstākajiem kvalitātes un drošības standartiem,» norāda LDz prezidents Uģis Magonis.

2016. gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2015. gada pirmo pusgadu, ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāto kravu apjoms samazinājās par 11,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Lielākais kravu kritums bija dzelzceļa transportā – par 19,8 %.

2016. gada pirmajā pusgadā ar dzelzceļa transportu pārvadāja 24,1 miljonu tonnu kravu, kas ir par 19,8 % mazāk nekā 2015. gada pirmajā pusgadā.

Iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāja 0,6 miljonus tonnu kravu – par 20,4 % vairāk nekā 2015. gada attiecīgajā periodā.

Starptautiskajos dzelzceļa kravu pārvadājumos pārvadāto kravu apjoms samazinājās par 6,1 miljonu tonnu jeb 20,5 %. No tiem importa kravu pārvadājumi samazinājās par 18,6 %, eksporta kravu pārvadājumi – par 4,5 %, bet kravu pārvadājumi tranzītā caur Latviju – par 59,7 %. Pārvadājumi uz un no Latvijas ostām veidoja 20 miljonus tonnu, kas bija par 19,5 % mazāk nekā 2015. gada pirmajā pusgadā.

2016. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada 1. ceturksni, ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāto kravu apjoms ir samazinājies par 14 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Nozīmīgākais kritums bija starptautiskajiem dzelzceļa kravu pārvadājumiem – par 3,5 miljoniem tonnu jeb 21,5 % salīdzinājumā ar 2015. gada attiecīgo laika periodu.

2016. gada 1. ceturksnī ar dzelzceļa transportu pārvadāja 13,0 miljonus tonnu kravu, kas ir par 20,6 % mazāk nekā 2015. gada 1. ceturksnī.

Iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāja 0,4 miljonus tonnu kravu – par 33,6 % vairāk nekā 2015. gada attiecīgajā periodā.

Starptautiskajos dzelzceļa kravu pārvadājumos pārvadāto kravu apjoms samazinājās par 3,5 miljoniem tonnu jeb 21,5 %. No tiem importa kravu pārvadājumi samazinājās par 20,2 %, eksporta kravu pārvadājumi – par 14,0 %, bet kravu pārvadājumi tranzītā caur Latviju – par 49,5 %. Pārvadājumi uz un no Latvijas ostām veidoja 10,8 miljonus tonnu , kas bija par 21 % mazāk nekā 2015. gada 1. ceturksnī.

2015. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, svarīgākajās transporta nozarēs pārvadāto kravu kopējais apjoms ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Nozīmīgākais kritums bija iekšzemes kravu pārvadājumiem ar autotransportu – par 2,4 miljoniem tonnu jeb 4,7 % salīdzinājumā ar 2014. gadu.

2015. gadā ar dzelzceļa transportu pārvadāja 55,6 miljonus tonnu kravu, kas ir par 2,4 % mazāk nekā 2014. gadā. Iekšzemē pārvadāja par 33 % vairāk nekā iepriekšējā gadā (1,7 miljonus tonnu kravu), ko ietekmēja kokmateriālu un graudu pārvadājumu pieaugums. Savukārt starptautiskajos dzelzceļa pārvadājumos kravu apjoms saruka līdz 53,9 miljoniem tonnu – par 3,2 % mazāk nekā 2014. gadā.

Ekonomiskās situācijas pasliktināšanās Krievijā būtiski ietekmēja eksporta kravu pārvadājumu apjomu. 2015. gadā pa dzelzceļu pārvadāja 2,8 miljonus tonnu eksporta kravu (ieskaitot pārvadājumus no Latvijas ostām), kas ir par 1,7 miljoniem tonnu (37 %) mazāk nekā gadu iepriekš.

Sagaidot aviokompānijas "Atlas Air" gaisa kuģi Boeing 747-47U(F), lidostā "Rīga" 16.oktobrī darbu uzsācis jaunais specializētais kravu apkalpošanas perons.

Jaunais perons aizņem 95 000 kvadrātmetru lielu platību lidlauka ziemeļu daļā un ir tieši savienots ar teritoriju, kurā tiks attīstīta lidostas "Rīga" "kravu pilsēta"- aviācijas kravu apkalpošanas un loģistikas centrs. Šeit jau nākamgad sāks darboties loģistikas kompānijas DHL reģionālais sūtījumu apstrādes komplekss, kā arī sadarbībā ar investoriem iecerēts attīstīt multifunkcionālu kravu loģistikas centru ar kopējo noliktavu platību līdz 9000 kvadrātmetriem.

Rīgas lidostā taps jaunais DHL sūtījumu apstrādes terminālis  

"SEB banka" ir piešķīrusi 3,3 miljonu eiro finansējumu, lai nekustamo īpašumu attīstīšanas...

Lidostas "kravu pilsētas" kopējā kapacitāte pārsniegs 60 000 tonnu gadā, ļaujot lidostai "Rīga" tuvākajos gados dubultot kravu apgrozījumu.

"Starptautiskā lidosta "Rīga" bija, ir un būs Latvijas un Baltijas aviācijas centrs ne tikai pasažieru pārvadājumu un biznesa aviācijas jomā, bet arī aviācijas kravu segmentā. Jaunā kravas perona atklāšana ir tam vēl viens pierādījums. Īpaši pašlaik ir svarīgi turpināt mērķtiecīgu darbu gan pie kravu diversifikācijas, gan atbilstošas infrastruktūras attīstības. Valdības sniegtais atbalsts aviācijas sektoram krīzes laikā - gan nacionālajam pārvadātājam "airBaltic", gan Latvijas Gaisa satiksmei un lidostai - ir ilgtspējīgas investīcijas nākotnes attīstībai," uzsvēra satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

"Kravu segmenta attīstība lidostai īpaši svarīga ir šobrīd, kad Covid-19 pandēmijas dēļ ir būtiski ietekmēti pasažieru pārvadājumi. Jau šobrīd lidosta "Rīga" partneriem var piedāvāt multimodālus loģistikas risinājumus un augstas kvalitātes apkalpošanu. Lai veicinātu jaunu kravu pārvadātāju ienākšanu un aviācijas kravu apgrozījuma pieaugumu, lidostas galvenais uzdevums ir radīt piemērotu infrastruktūru un labvēlīgu sadarbības platformu," norādīja lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Projekta ietvaros izbūvēts tieši kravu apkalpošanai pielāgots perons un savienojošais manevrēšanas ceļš ar kopējo apjomu 36 770 kvadrātmetri, kā arī jauni servisa ceļi ar kopējo asfaltbetona virskārtas platību 14 970 kvadrātmetri. Perona multifunkcionālās gaisa kuģu stāvvietas ļauj fleksibli plānot gaisa kuģu izvietojumu un uzņemt arī vislielākos F un E klases gaisa kuģus, savukārt pazemes degvielas uzpildes hidrantu sistēma ļauj ievērojami palielināt gaisa kuģu uzpildes un līdz ar to arī apkalpošanas ātrumu, kā arī mazina vides piesārņojuma riskus. Teritorijā uzstādīta energoefektīva apgaismojuma kontroles sistēma.

Ceļu būves firmas SIA "Binders" valdes priekšsēdētājs Aigars Sēja, dāvinot lidostai perona betona seguma 42 cm biezo kontrolurbumu, atzina: "Jau uzsākot šā projekta īstenošanu, apzinājāmies, cik būtiska loma būs mūsu pieredzei un spējai precīzi organizēt būvdarbu norisi lidostas teritorijā, kur ir specifiski darbības nosacījumi. Bija jāsalāgo būvdarbu tehnoloģiskie aspekti ar lidostas darba organizācijas un drošības prasībām. Būvdarbu dēļ lidostas darba režīms netika traucēts. Nelielas korekcijas darbu izpildes grafikā radīja Covid-19 pandēmijas radītie ierobežojumi, taču objektu esam izbūvējuši atbilstoši projekta prasībām, un par darba rezultātu esam gandarīti".

Jaunā perona būvdarbi tika uzsākti 2019.gada martā, un projekta kopējās investīcijas ir 15 miljoni eiro.

Aviācijas kravu pārvadājumu apjomu Latvijā veido četri darbības virzieni - preču ar augstu pievienoto vērtību eksports un imports, pasta un e-komercijas preču pārvadājumi, tranzīta aviācijas kravu apkalpošana un nemilitāro kravu tranzīts Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) vajadzībām izveidotajā Ziemeļu apgādes koridorā uz Afganistānu. Pienesumu dod arī AS "Latvijas pasts" iesaiste globālajā e-komercijas sūtījumu pārvadājumu segmentā, sadarbībā ar Ķīnas e-komercijas gigantu "Alibaba" un Krievijas pastu ir izveidojot sekmīgu loģistikas risinājumu, kā rezultātā kopš 2017.gada uz Rīgu tiek veikti neregulāri kravu čartera lidojumi no Ķīnas.

Kravu pārvadājumus lidostā "Rīga" nodrošina septiņas aviokompānijas - kravu pārvadātāji "Atlas Air", "Atran", "Eleron" un "RAF Avia" un kurjerpasta kompānijas "Fedex", UPS un DHL.

Pērn Rīgas lidostā apkalpoti 27,2 tūkstoši tonnu, bet šā gada deviņos mēnešos - 16 tūkstoši tonnu kravu. Lidostas "Rīga" kravu apgrozījums veido vairāk nekā pusi no kopējā Baltijas valstu kravu apgrozījuma.

To Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) sestajās brokastīs norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars. Nozares komersanti diskutēja par gaisa kuģu apkalpošanas pakalpojumu, gaisa kuģu būves un remonta konkurētspējas paaugstināšanu, kā arī eksporta tirgu paplašināšanu, tai skaitā veicinot preču un pakalpojumu eksportu uz Eiropas Savienības valstīm un Ķīnu.

Pirms valstiskās neatkarības atjaunošanas Latvija bija PSRS militāri rūpnieciskā kompleksa sastāvdaļa, kura ietvaros Latvijā tika veikta militārās un civilās aviācijas gaisa kuģu atsevišķu mezglu būvniecība un gaisa kuģu testēšana, atgādina LAD. Tāpat, Latvijā tika uzturēta kvalitatīva aviācijas tehniskās izglītības bāze. Lai arī gaisa kuģu būvniecība un remonts pēc 1990. gada nav Latvijas vadošo aviācijas apakšnozaru sarakstā pēc produkcijas izlaides vai pievienotās vērtības lieluma, Latvijā ir labi piemēri, kas liecina par gaisa kuģu būves attīstības potenciālu.

1990. gadu sākumā uz Rīgas Civilās aviācijas institūta mācību laboratoriju bāzes izveidotais LNK Group koncerna meitas uzņēmums LNK Aerospace veic Krievijā ražoto civilās aviācijas gaisa kuģu konstrukciju testēšanu. LAS-1 ražo gaisa kuģu virszemes apkalpošanas tehnisko aprīkojumu. Rīgas lidostā darbojas akadēmiskais un profesionālais aviācijas centrs (APAC), kas cita starpā izstrādā jaunu tehnisko apkopju koncepciju gaisa kuģiem, kura balstīta uz konstrukciju un dzinēju vibroakustisko analīzi. Pelegrin ražo ultravieglos vispārējās aviācijas gaisa kuģus ar zīmolu Tarragon. Flight Consulting Group izstrādājis unikālu lidojumu vadības programmatūru ATOM un ir viens no Eiropas lielākajiem biznesa aviācijas lidojumu plānošanas un koordinēšanas centriem. Savukārt Airline Support Baltics, kas pirms dažiem gadiem pārcēlās no Skandināvijas uz Latviju, nodrošina MRO (gaisa kuģu uzturēšana un remonts) pakalpojumus biznesa un komerciālās aviācijas gaisa kuģiem Rīgas lidlaukā.

Kopēju projektu realizēšana veicinās aviācijas nozares konkurētspēju

To Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) piektajās brokastīs secināja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars. Nozares spēlētāji diskutēja par aeronavigācijas pakalpojumu konkurētspējas paaugstināšanu, kā arī aeronavigācijas pakalpojumu kompetenču centra izveidi.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Satiksmes vadību Latvijas gaisa telpā un ar to saistītos aeronavigācijas pakalpojumus mūsu valstī patlaban nodrošina viens spēlētājs ‒ VAS Latvijas gaisa satiksme (LGS). LAD ieskatā pastāvīgais pasažieru skaita pieaugums Rīgas lidostā, kas šogad varētu pārsniegt 15% (ap septiņiem miljoniem pasažieru), nebūtu iespējams bez kvalitatīvas aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanas gaisa kuģiem. Tas savukārt liecina par LGS darbības efektivitāti. Patlaban uzņēmums sniedz pakalpojumus un tehnoloģisko nodrošinājumu vairākām lietotāju grupām: tranzīta pārlidojumiem, Rīgas lidostai, reģionālajiem lidlaukiem, vispārējai, kā arī militārai aviācijai. Taču LGS jārēķinās, ka strauji attīstās tālvadības gaisa kuģu jeb dronu izmantošana, līdz ar ko tuvāko gadu laikā būs jārod tehniskie un tiesiskie risinājumi, lai droni varētu izmantot vienotu gaisa telpu vienlaikus ar pilotējamo gaisa kuģu aviāciju.

Pārvadāto kravu apjoms svarīgākajās transporta nozarēs šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika posmu, saglabājies teju nemainīgs – apjoma pieaugums vērojams 0,5% apmērā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Šā gada pirmajā ceturksnī ar dzelzceļa transportu pārvadāja 15,8 milj. tonnu kravu, kas ir par 7,9% mazāk nekā iepriekšējā gada pirmajā ceturksnī.

Tostarp iekšzemes kravu pārvadājumi veidoja 0,3 milj. tonnu, kas ir 26,4% pieaugums gada griezumā, eksporta kravu pārvadājumi veidoja 1,4 milj. tonnu, kas ir par 0,8% mazāk nekā pirms gada, pārvadājumi no Latvijas ostām bija 0,4 milj. tonnu apmērā, kas ir 52,4% samazinājums, salīdzinot ar pērnā gada pirmo ceturksni, importa kravu pārvadājumi veidoja 13,3 milj. tonnas ,kas ir par 3,8% mazāk nekā pirms gada, pārvadājumi uz Latvijas ostām šā gada pirmajos trīs mēnešos veidoja 11,9 milj. tonnu, kas ir par 8,3% mazāk nekā analogā laika posmā pērn, savukārt tranzīta kravu pārvadājumu apjoms gada griezumā piedzīvoja 52,7% kritumu un veidoja 0,8 milj. tonnas.

Cilvēkiem svarīgs komforts, un viņi vēlas, lai telpās būtu silti un jauki un mēs varētu justies moži. Taču, lai tā justos, ir vairāki priekšnosacījumi.

Ventilācija. Visi zina, kas tā ir. Teorētiski zina. Bet kā ir praktiski? Nelielam atgādinājumam noteikti noderēs definīcija. Vairumā gadījumu ar terminu „ventilācija” mēs varam apzīmēt gaisa masu apmaiņu starp āru un iekštelpām, kuras rezultātā no telpām tiek izvadīts gaiss ar paaugstinātu CO2 un no āra ievadīts svaigs gaiss, kurš nepieciešamības gadījumā tiek filtrēts, sildīts vai dzesēts un mitrināts.

Kļūdaini ir starp ventilāciju un kondicionēšanu likt vienādības zīmi. To atšķirība ir funkcijās. Ventilācija nodrošina svaigā gaisa pieplūdi iekštelpām no āra. Gaisa kondicionēšana nodrošina gaisa dzesēšanu un mitruma līmeņa samazinājumu, ja tas ir nepieciešams. Piemēram, ja ēkā ierīkota tikai ventilācija, tad telpām pieplūdīs svaigs gaiss, bet bez dzesēšanas un mitruma kontroles. Ja ir tikai kondicionēšana, tad telpā esošais gaiss tiks dzesēts, bet svaigā gaisa pieplūde būs nepieciešama no cita avota.

Lai samazinātu gaisa piesārņojuma riskus pilsētās, jāmaina saimniekošanas metodes, jāattīsta bezizmešu sabiedriskais transports un alternatīvo transportlīdzekļu infrastruktūra'.

Šogad, īsi pēc Lieldienām, sausuma, vēja, ugunsgrēku un citu faktoru dēļ daudzviet Eiropā, tostarp arī Latvijā, ievērojami pasliktinājās gaisa kvalitāte. Sīko putekļu daudzums gaisā Brīvības ielā, Rīgā, vairāk nekā trīs reizes pārsniedza pieļaujamo normu, sasniedzot sliktāko rādītāju kopš novērojumu stacijas darbības sākuma 2008. gadā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) operatīvie dati. Brīvības ielā izvietotajā monitoringa stacijā sīko putekļu (PM10) vidējais daudzums 18. aprīlī sasniedza aptuveni 170 mikro- gramu kubikmetrā. Normatīvajos aktos noteiktais gaisa piesārņojuma robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai ir 50 mikrogrami kubikmetrā. Savukārt novērojumu stacijā Kronvalda bulvārī gaisā suspendēto cieto daļiņu ar diametru līdz desmit mikrometriem jeb PM10 diennakts vidējā koncentrācija 18. aprīlī pārsniedza 80 mikrogramu kubikmetrā, kas ir sliktākais rādītājs kopš 2014. gada. Tomēr pārāk lielam satraukumam nav pamata, jo pavasarī tradicionāli ir lielākā putekļu un ziedputekšņu koncentrācija gaisā un sausos pavasaros, kāds ir šogad, gaisa kvalitāte mēdz būt īpaši slikta.

Šā gada 11 mēnešos valsts ieņēmumu jomā kopumā uzsākti 163 kriminālprocesi, muitas jomā – 980. Savukārt attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu ir uzsākti 72 kriminālprocesi un kriminālvajāšanai nosūtīti 9 kriminālprocesi.

VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš informē, ka visa 2018. gada laikā attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu bija uzsākti 17 kriminālprocesi, savukārt kriminālvajāšanai nosūtīti 5 kriminālprocesi.

«Šis ievērojamais pieaugums ir noticis saistībā ar skaidras naudas nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu un, iespējams, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu,» uzsvēra K. Podiņš. Viņš norāda, ka šogad arestēti finanšu līdzekļi 13,1 milj. eiro apmērā, arestēta kustamā manta 664 535 eiro apmērā, arestēta nekustamā manta 8,9 milj. eiro apmērā, turklāt manta (1,4 milj. eiro apmērā), kas ir atzīta par noziedzīgi iegūtu. Bez tam šogad VID atklājis un pārtraucis 16 organizētu noziedzīgu grupējumu darbību, no kuriem visvairāk – 10 valsts ieņēmumu jomā, trīs - akcīzes preču un trīs - narkotisko un psihotropo vielu apritē.