Karu izmocītajā Afganistānā soli pa solītim norit valsts rekonstrukcijas darbi, kuros piedalās arī Starptautiskā Valūtas fonda konsultants Jānis Platais.
Afganistānā Jānis Platais strādā kopš 2004. gada sākuma. Piedāvājums doties uz Afganistānu izklausījies bīstami, taču risks šķitis kontrolējams. Lēmumu par tā pieņemšanu ietekmējušas labās atsauksmes no kādas kolēģes, kura Afganistānu pēc tās apmeklējuma 2002. gadā raksturojusi kā skarbu, tomēr pozitīvi virzītu valsti. Šaubas ir vienmēr, bet tās var pārvarēt, redzot situāciju savām acīm, saka Jānis Platais. «Pirms darba uzsākšanas devos turp īsā vizītē, un arī mans iespaids bija ļoti labs - redzēju, ka ir iespēja daudzas lietas uzlabot un pilnveidot un ir gaidāma laba sadarbība.» Pēc ierašanās Afganistānā pirmos gadus vēl dažkārt varējis diezgan brīvi staigāt pa ielām, pēdējā laikā tas gan nav ieteicams - drošības situācija ir pasliktinājusies. Ir pastiprinājušās teroristu un noziedznieku aktivitātes, kaut arī biežāk - ārpus Kabulas. Pagājušajā nedēļā Jānis Platais bija ieradies īsā atvaļinājumā Latvijā, lai apciemotu savu ģimeni un nosvinētu Jāņus dzimtenē.
Darba mazāk nekļūst
Atšķirībā no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) misijām citās valstīs uz Afganistānu ģimenes locekļus parasti ņemt līdzi nav ļauts. Sadzīves apstākļi tur ir diezgan smagi, un vienīgā zināmā vide ir mājas un darbs, atzīst Jānis Platais. «Katrai mājai pagalmā dūc elektrības ģenerators, kam visu laiku klāt tiek vesta dīzeļdegviela. Mājas ar parastajiem logu stikliem nav siltinātas, decembrī un janvārī mēdz būt nepatīkami auksts, jo naktī temperatūra var noslīdēt līdz pat mīnus 15 grādiem. Kabula atrodas samērā augstu kalnos, tāpēc vasarās nav tik karsts kā citviet reģionā, tomēr apgrūtinājumu rada lielie putekļi, kurus izraisa ne vien sausums, bet arī traucētais ūdens aprites režīms - tur, kur kādreiz bijuši meži, to vairs nav,» tā īsumā Jānis Platais apraksta savu pašreizējo dzīves un darba vietu. Darba gan šo gadu laikā mazāk nekļūstot. Jānis Platais ir Starptautiskā Valūtas fonda konsultants jau vairāk nekā desmit gadus, veicot vadības procesu diagnostiku finanšu ministrijās dažādās valstīs un palīdzot uzlabot to darbu. Šādu speciālistu, kuri tiek norīkoti ilgtermiņa SVF misijās pasaulē, ir ap 40. «Valsts finanšu vadība pasaulē pēdējo 30 gadu laikā ir ļoti mainījusies. Salīdzinot attīstītākās pasaules valstis ar mazattīstītajām, situācija ir ļoti atšķirīga. Es palīdzu diagnosticēt problēmas, kas samazina darba efektivitāti, un ieviest rekomendācijas to novēršanai.»
Spēlē pretpolus
Jāņa Platā specializācija ir izdevumu procesu vadība - valsts budžeta izpildes organizēšana, naudas līdzekļu kontrole, grāmatvedības uzskaite un pārskati, informācija par budžeta izpildi. Afganistānā viņš ir stratēģiskais Valsts kases darba pilnveidošanas konsultants. Savulaik piedalījies pirmo neatkarīgo Latvijas valsts budžetu veidošanā un Finanšu ministrijas darba organizēšanā, bijis finanšu ministra vietnieks un budžeta valsts ministrs no 1992. līdz 1994. gadā, uzklausījis un apsvēris starptautisko organizāciju sniegtās rekomendācijas, Jānis Platais tagad ir mainītā lomā. «Toreiz Latvijā daudz tika izdarīts un panākts, lai sakārtotu un modernizētu finanšu vadības jautājumus. Ja netraucētu politiskas peripetijas, lietas virzītos vēl raitāk. Tomēr tie bija labi laiki, bija interesanti strādāt un veidot neatkarības pīlārus. Šī pieredze man vēlāk ļoti noderēja.» Tagad viņš iesaka un palīdz organizēt darbu citās valstīs. Tāpat kā aktieri bieži uzņemas spēlēt pretpolus, arī Jānim Platajam abas šīs lomas ir sagādājušas gandarījumu.
Dara valdības darbu
«Sākumā biju tas, kurš uzklausa un pieņem lēmumu par ieteikumu virzību, tagad esmu pretējā lomā - skaidroju citiem, kas un kādēļ viņiem būtu jāmaina. Kad strādāju Latvijā, likās, ka veids, kā mēs darām lietas, ir vienīgais pareizais. Taču, arvien vairāk sadarbojoties ar cilvēkiem citās valstīs un pētot citu pieredzi, izrādījās, ka ir vajadzīga daudz lielāka elastība, lai kaut ko paveiktu. Ir izvērtēti labākās prakses kritēriji valsts finanšu vadībai, bet metodes to ieviešanai un veicamo darbu secība var atšķirties.» Afganistāna ir unikāla valsts tajā ziņā, ka lielā daļā valsts sektora strādā konsultanti, kuri palīdz valdībai veikt dažādas funkcijas, ieskaitot arī apjomīgas finanšu palīdzības apgūšanu. Afganistāna saņem lielu starptautisko palīdzību - nupat konferencē Parīzē donorvalstis ir apsolījušas vēl 21 miljardu dolāru, - un tās organizēšanai un apgūšanai ir vajadzīgs liels darbinieku skaits. Valstī kopumā un valsts pārvaldē tai skaitā trūkst spējīgu cilvēku, tāpēc viens no pamatuzdevumiem ir veidot speciālistu bāzi, kuri varētu sekmīgi veikt savus pienākumus civildienestā. «Parasti šāda tipa projekts, pie kāda es strādāju Afganistānā, konsultantam būtu jāveic 2-3 gados. Šeit tas prasa daudz vairāk laika, jo vietējie cilvēki nespēj lietas tik ātri pārņemt. Esmu iesaistīts ne tikai vietējo darbinieku apmācībā, bet arī apmācības organizēšanā. Strādāju sadarbībā ar Pasaules bankas konsultantiem un vietējiem speciālistiem, kopā veicot lielu daļu no Valsts kases darba.»
Nezināmie faktori
Nestabilā vidē nezināmo faktoru ir vairāk, saka Jānis Platais, atzīstot, ka darbā jāpielāgojas arī vietējām kultūras iezīmēm. Piemēram, jautājumu risināšana elektroniskās saziņas ceļā Afganistānā nav izplatīta, ar cilvēkiem ir jārunā personiski. Dažkārt iznāk braukt arī uz provinču centriem. «Ja neaizbrauc savām acīm apskatīties, kā strādā vietējās finanšu nodaļas, tad aina ir visai nepilnīga. Visu laiku sēžot tikai Finanšu ministrijā Kabulā, var rasties maldīgs priekšstats par notiekošo, jo reformas provincēs atpaliek.» Datorsistēma, kas palīdz grāmatvedības pamatfunkciju veikšanai un budžeta kontrolei, Afganistānas Finanšu ministrijā tika ieviesta jau 2002. gadā. Tomēr, lai ieviestu kaut daļu no šīs sistēmas ārpus Kabulas, pagāja pieci gadi. «Šajā projekta daļā man nācās darīt daudz, lai panāktu progresu,» stāsta SVF konsultants. «Mums šķiet pašsaprotami, ka cilvēki vienmēr spēj labi un konkrēti formulēt savu domu vai jautājumu. Šeit tas tā vienmēr un visur nenotiek. Tāpēc vislabāk ir tikties ar cilvēkiem klātienē, lai redzētu, kur var būt aizķeršanās. Var atrasties ierēdnis, kurš vairākas dienas neko nedarīs tikai tādēļ, ka dators nedarbojas. Cita raksturīga iezīme ir nedalīšanās informācijā - cilvēks uzskata, ka viņš pats vienlaikus ir instrukcija un likums, un rakstisko instrukciju nekad nevienam nerādīs un nedos, jo tā pieder tikai viņam viņa amata dēļ. Lauzt kultūru ir ļoti grūti, šādas pārmaiņas prasa ilgu laiku.»
Savas tradīcijas
Tomēr kultūru saskarsme Jānim Platajam šķiet aizraujoša. «Vienmēr ir ļoti interesanti kontaktēties ar dažādiem cilvēkiem, it īpaši, ja arī viņi interesējas par pārējo pasauli un mēģina kaut ko uzzināt. Protams, Afganistānas sabiedrības viedoklis par daudzām lietām ir pavisam atšķirīgs nekā Rietumos.» Viena no krasākajām atšķirībām ir sieviešu stāvoklis sabiedrībā. «Arī tiem izglītotajiem vīriešiem, kuri strādā Finanšu ministrijā, tāpat kā sabiedrībā vispārpieņemts, sievas vienmēr paliek mājās un nekad neatstāj ģimenes vidi. Sievietes nekad neapmeklēs sava vīra darba vietu.» Ministrijā ir arī dažas strādājošas sievietes, un valstij ir plāni palielināt sieviešu īpatsvaru civildienestā līdz vienai trešdaļai, taču to būs ļoti grūti īstenot, spriež konsultants. «Tās sievietes, kuras ir ieguvušas izglītību un saņēmušas ģimenes atļauju strādāt, savus darba uzdevumus veic ļoti sekmīgi, bet lielākā problēma ir ģimenes noteiktie ierobežojumi sievietēm - apprecoties daudzas no viņām vairs strādāt nedrīkst.» Jānis Platais uzskata, ka nevienai sabiedrībai nedrīkst uzspiest savu viedokli, iespējams tikai stāstīt, ka citur pasaulē cilvēki dzīvo citādi un vadās pēc citas loģikas. «Viņi to noklausīsies, reaģēs pozitīvi vai negatīvi, bet diez vai mainīs savas tradīcijas. Kaimiņu, paziņu un ģimenes ietekme ir daudz spēcīgāka, un viņu kopējais viedoklis ir citāds.»
Progress ir redzams
Pirms Afganistānas Jānis Platais divarpus gadus strādājis Mongolijā. «Uzdevums bija līdzīgs - nesen nodibinātās Valsts kases funkciju reorganizācija un funkciju pilnveidošana, bet strādāt bija nesalīdzināmi vieglāk, jo speciālisti tur ir kvalificēti un ļoti mērķtiecīgi. Pozitīvi pārsteidza arī centieni uzturēt minimālu valsts aparātu un darbā orientēties uz rezultātu.» Savukārt pirmā misija SVF konsultanta lomā bija Ukrainā, kur valsts pārvaldē cilvēki bijuši ļoti priecīgi, ka beidzot ir kāds starptautiskais konsultants, kurš runā un saprot krieviski. Strādāt ar tulku ir daudz grūtāk, jo bieži vien uzdotie jautājumi un atbildes tulkojumā transformējas par kaut ko pavisam citu, atzīst Jānis Platais, kurš ir apguvis gan ukraiņu, gan mongoļu valodas pamatus. «Afganistānā gan darba slodze ir pārāk liela, lai atlicinātu laiku valodas apguvei. Starptautiskās sabiedrības interese par šo valsti ir ļoti liela, ņemot vērā to, cik dārgi tur ir realizēt dažādus projektus, tāpēc galvenās donorvalstis pievērš lielu uzmanību ekspertu ziņojumiem par dažādām jomām. Strādāju 8-10 stundas dienā, sešas dienas nedēļā. Taču, atskatoties atpakaļ, var redzēt progresu, cilvēku kompetenču izaugsmi.»