Jaunākais izdevums

Karu izmocītajā Afganistānā soli pa solītim norit valsts rekonstrukcijas darbi, kuros piedalās arī Starptautiskā Valūtas fonda konsultants Jānis Platais.

Afganistānā Jānis Platais strādā kopš 2004. gada sākuma. Piedāvājums doties uz Afganistānu izklausījies bīstami, taču risks šķitis kontrolējams. Lēmumu par tā pieņemšanu ietekmējušas labās atsauksmes no kādas kolēģes, kura Afganistānu pēc tās apmeklējuma 2002. gadā raksturojusi kā skarbu, tomēr pozitīvi virzītu valsti. Šaubas ir vienmēr, bet tās var pārvarēt, redzot situāciju savām acīm, saka Jānis Platais. «Pirms darba uzsākšanas devos turp īsā vizītē, un arī mans iespaids bija ļoti labs - redzēju, ka ir iespēja daudzas lietas uzlabot un pilnveidot un ir gaidāma laba sadarbība.» Pēc ierašanās Afganistānā pirmos gadus vēl dažkārt varējis diezgan brīvi staigāt pa ielām, pēdējā laikā tas gan nav ieteicams - drošības situācija ir pasliktinājusies. Ir pastiprinājušās teroristu un noziedznieku aktivitātes, kaut arī biežāk - ārpus Kabulas. Pagājušajā nedēļā Jānis Platais bija ieradies īsā atvaļinājumā Latvijā, lai apciemotu savu ģimeni un nosvinētu Jāņus dzim­tenē.

Darba mazāk nekļūst

Atšķirībā no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) misijām citās valstīs uz Afganistānu ģimenes locekļus parasti ņemt līdzi nav ļauts. Sadzīves apstākļi tur ir diezgan smagi, un vienīgā zināmā vide ir mājas un darbs, atzīst Jānis Platais. «Katrai mājai pagalmā dūc elektrības ģenerators, kam visu laiku klāt tiek vesta dīzeļdegviela. Mājas ar parastajiem logu stikliem nav siltinātas, decembrī un janvārī mēdz būt nepatīkami auksts, jo naktī temperatūra var noslīdēt līdz pat mīnus 15 grādiem. Kabula atrodas samērā augstu kalnos, tāpēc vasarās nav tik karsts kā citviet reģionā, tomēr apgrūtinājumu rada lielie putekļi, kurus izraisa ne vien sausums, bet arī traucētais ūdens aprites režīms - tur, kur kādreiz bijuši meži, to vairs nav,» tā īsumā Jānis Platais apraksta savu pašreizējo dzīves un darba vietu. Darba gan šo gadu laikā mazāk nekļūstot. Jānis Platais ir Starp­tau­tis­kā Valūtas fonda konsultants jau vairāk nekā desmit gadus, veicot vadības procesu diagnostiku finanšu ministrijās dažādās valstīs un palīdzot uzlabot to darbu. Šādu speciālistu, kuri tiek norīkoti ilgtermiņa SVF misijās pasaulē, ir ap 40. «Valsts finanšu vadība pasaulē pēdējo 30 gadu lai­kā ir ļoti mainījusies. Salīdzinot attīstītākās pa­­sau­les valstis ar maz­at­­tīstītajām, situācija ir ļoti atšķirīga. Es palīdzu diag­no­sti­cēt problēmas, kas samazina darba efektivitāti, un ieviest rekomendācijas to novēršanai.»

Spēlē pretpolus

Jāņa Platā specializācija ir izdevumu procesu vadība - valsts budžeta izpildes organizēšana, naudas līdzekļu kontrole, grāmatvedības uzskaite un pārskati, informācija par budžeta izpildi. Afganistānā viņš ir stratēģiskais Valsts kases darba pilnveidošanas konsultants. Savulaik piedalījies pirmo neatkarīgo Latvijas valsts budžetu veidošanā un Finanšu ministrijas darba organizēšanā, bijis finanšu ministra vietnieks un budžeta valsts ministrs no 1992. līdz 1994. gadā, uzklausījis un apsvēris starptautisko organizāciju sniegtās rekomendācijas, Jānis Platais tagad ir mainītā lomā. «Toreiz Latvijā daudz tika izdarīts un panākts, lai sakārtotu un modernizētu finanšu vadības jautājumus. Ja netraucētu politiskas peripetijas, lietas virzītos vēl raitāk. Tomēr tie bija labi laiki, bija interesanti strādāt un veidot neatkarības pīlārus. Šī pieredze man vēlāk ļoti noderēja.» Tagad viņš iesaka un palīdz organizēt darbu citās valstīs. Tāpat kā aktieri bieži uzņemas spēlēt pretpolus, arī Jānim Platajam abas šīs lomas ir sagādājušas gandarījumu.

Dara valdības darbu

«Sākumā biju tas, kurš uzklausa un pieņem lēmumu par ieteikumu virzību, tagad esmu pretējā lomā - skaidroju citiem, kas un kādēļ viņiem būtu jāmaina. Kad strādāju Latvijā, likās, ka veids, kā mēs darām lietas, ir vienīgais pareizais. Taču, arvien vairāk sadarbojoties ar cilvēkiem citās valstīs un pētot citu pieredzi, izrādījās, ka ir vajadzīga daudz lielāka elastība, lai kaut ko paveiktu. Ir izvērtēti labākās prakses kritēriji valsts finanšu vadībai, bet metodes to ieviešanai un veicamo darbu secība var atšķirties.» Afganistāna ir unikāla valsts tajā ziņā, ka lielā da­­ļā valsts sektora strā­dā konsultanti, kuri pa­līdz valdībai veikt da­žā­das funkcijas, ieskaitot arī apjomīgas finanšu palīdzības apgūšanu. Af­ga­nistāna saņem lielu starptautisko palīdzību - nupat konferencē Parīzē donorvalstis ir apsolījušas vēl 21 miljardu dolāru, - un tās organizēšanai un apgūšanai ir vajadzīgs liels darbinieku skaits. Valstī kopumā un valsts pārvaldē tai skaitā trūkst spējīgu cilvēku, tāpēc viens no pamatuzdevumiem ir veidot speciālistu bāzi, kuri varētu sekmīgi veikt savus pienākumus civildienestā. «Parasti šāda tipa projekts, pie kāda es strādāju Afganistānā, konsultantam būtu jāveic 2-3 gados. Šeit tas prasa daudz vairāk laika, jo vietējie cilvēki nespēj lietas tik ātri pārņemt. Esmu iesaistīts ne tikai vietējo darbinieku apmācībā, bet arī apmācības organizēšanā. Strādāju sadarbībā ar Pasaules bankas konsultantiem un vietējiem speciālistiem, kopā veicot lielu daļu no Valsts kases darba.»

Nezināmie faktori

Nestabilā vidē nezināmo faktoru ir vairāk, saka Jānis Platais, atzīstot, ka darbā jāpielāgojas arī vietējām kultūras iezīmēm. Piemēram, jautājumu risināšana elektroniskās saziņas ceļā Afganistānā nav izplatīta, ar cilvēkiem ir jārunā personiski. Dažkārt iznāk braukt arī uz provinču centriem. «Ja neaizbrauc savām acīm apskatīties, kā strādā vietējās finanšu nodaļas, tad aina ir visai nepilnīga. Visu laiku sēžot tikai Finanšu ministrijā Kabulā, var rasties maldīgs priekšstats par notiekošo, jo reformas provincēs atpaliek.» Datorsistēma, kas palīdz grāmatvedības pamatfunkciju veikšanai un budžeta kontrolei, Afganistānas Finanšu ministrijā tika ieviesta jau 2002. gadā. Tomēr, lai ieviestu kaut daļu no šīs sistēmas ārpus Kabulas, pagāja pieci gadi. «Šajā projekta daļā man nācās darīt daudz, lai panāktu progresu,» stāsta SVF konsultants. «Mums šķiet pašsaprotami, ka cilvēki vienmēr spēj labi un konkrēti formulēt savu domu vai jautājumu. Šeit tas tā vienmēr un visur nenotiek. Tāpēc vislabāk ir tikties ar cilvēkiem klātienē, lai redzētu, kur var būt aizķeršanās. Var atrasties ierēdnis, kurš vairākas dienas neko nedarīs tikai tādēļ, ka dators nedarbojas. Cita raksturīga iezīme ir nedalīšanās informācijā - cilvēks uzskata, ka viņš pats vienlaikus ir instrukcija un likums, un rakstisko instrukciju nekad nevienam nerādīs un nedos, jo tā pieder tikai viņam viņa amata dēļ. Lauzt kultūru ir ļoti grūti, šādas pārmaiņas prasa ilgu laiku.»

Savas tradīcijas

Tomēr kultūru saskarsme Jānim Platajam šķiet aizraujoša. «Vienmēr ir ļoti interesanti kontaktēties ar dažādiem cilvēkiem, it īpaši, ja arī viņi interesējas par pārējo pasauli un mēģina kaut ko uzzināt. Protams, Afganistānas sabiedrības viedoklis par daudzām lietām ir pavisam atšķirīgs nekā Rietumos.» Viena no krasākajām atšķirībām ir sieviešu stāvoklis sabiedrībā. «Arī tiem izglītotajiem vīriešiem, kuri strādā Finanšu ministrijā, tāpat kā sabiedrībā vispārpieņemts, sievas vienmēr paliek mājās un nekad neatstāj ģimenes vidi. Sievietes nekad neapmeklēs sava vīra darba vietu.» Ministrijā ir arī dažas strādājošas sievietes, un valstij ir plāni palielināt sieviešu īpatsvaru civildienestā līdz vienai trešdaļai, taču to būs ļoti grūti īstenot, spriež konsultants. «Tās sievietes, kuras ir ieguvušas izglītību un saņēmušas ģimenes atļauju strādāt, savus darba uzdevumus veic ļoti sekmīgi, bet lielākā problēma ir ģimenes noteiktie ierobežojumi sievietēm - apprecoties daudzas no viņām vairs strādāt nedrīkst.» Jānis Platais uzskata, ka nevienai sabiedrībai nedrīkst uzspiest savu viedokli, iespējams tikai stāstīt, ka citur pasaulē cilvēki dzīvo citādi un vadās pēc citas loģikas. «Viņi to noklausīsies, reaģēs pozitīvi vai negatīvi, bet diez vai mainīs savas tradīcijas. Kaimiņu, paziņu un ģimenes ietekme ir daudz spēcīgāka, un viņu kopējais viedoklis ir citāds.»

Progress ir redzams

Pirms Afganistānas Jānis Platais divarpus gadus strādājis Mongolijā. «Uzdevums bija līdzīgs - nesen nodibinātās Valsts kases funkciju reorganizācija un funkciju pilnveidošana, bet strādāt bija nesalīdzināmi vieglāk, jo speciālisti tur ir kvalificēti un ļoti mērķtiecīgi. Pozitīvi pārsteidza arī centieni uzturēt minimālu valsts aparātu un darbā orientēties uz rezultātu.» Savukārt pirmā misija SVF konsultanta lomā bija Ukrainā, kur valsts pārvaldē cilvēki bijuši ļoti priecīgi, ka beidzot ir kāds starptautiskais konsultants, kurš runā un saprot krieviski. Strādāt ar tulku ir daudz grūtāk, jo bieži vien uzdotie jautājumi un atbildes tulkojumā transformējas par kaut ko pavisam citu, atzīst Jānis Platais, kurš ir apguvis gan ukraiņu, gan mongoļu valodas pamatus. «Afganistānā gan darba slodze ir pārāk liela, lai atlicinātu laiku valodas apguvei. Starptautiskās sabiedrības interese par šo valsti ir ļoti liela, ņemot vērā to, cik dārgi tur ir realizēt dažādus projektus, tāpēc galvenās donorvalstis pievērš lielu uzmanību ekspertu ziņojumiem par dažādām jomām. Strādāju 8-10 stundas dienā, sešas dienas nedēļā. Taču, atskatoties atpakaļ, var redzēt progresu, cilvēku kompetenču izaugsmi.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP) nolēmis atkāpties no amata, teikts viņa šodien izplatītajā paziņojumā.

Šo lēmumu izraisīja nesaskaņas un šķelšanās koalīcijā saistībā ar iespējamo pārkāpumu izmeklēšanu Rīgas domes Satiksmes departamentā.

Kā norāda Staķis, kopš Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām 2020.gadā viņš esot strādājis, lai Latvijas galvaspilsētā ieviestu modernas, ilgtspējīgas pārmaiņas un labākās pārvaldības prakses.

Viens no galvenajiem principiem viņam esot bijusi godīga pārvaldība, kas izpaužas kā atklāti konkursi, profesionāļi kapitālsabiedrību vadībā, nulles tolerance pret izšķērdību, korupciju vai politiskajiem ielikteņiem.

Šo principu viņš esot ievērojis, nododot izvērtēšanai informāciju par naudas izšķērdēšanu Rīgas domes Satiksmes departamentā, kā arī laikus par to informējot par satiksmes jomu atbildīgās Rīgas domes amatpersonas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Konkursā uz AS Latvenergo padomes locekļu amatiem pieteikušies 80 pretendenti

Žanete Hāka,30.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursā uz akciju sabiedrības Latvenergo piecu padomes locekļu amatiem kopumā tika saņemts ievērojams skaits pretendentu pieteikumu - 80 no 10 dažādām pasaules valstīm: no Latvijas saņemts 61 pretendenta pieteikums, Igaunijas – 5, Lietuvas -3, Somijas – 3, Dānijas -2, Vācijas – 1, Zviedrijas - 2, Slovākijas – 1, Čīles – 1 un Ēģiptes -1, informē Latvenergo.

Lai nodrošinātu profesionālu kandidātu piesaisti, Fontes veica mērķtiecīgu darba tirgus izpēti un, balstoties uz izvirzītajiem padomes locekļu kvalifikācijas kritērijiem, kopumā tika apzināti 536 kandidāti no sekojošām nozarēm – finanšu, enerģētika, ražošana un celtniecība, telekomunikācijas, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība.

Konkursa turpmāko kārtu ietvaros kandidātiem jāsagatavo redzējums par AS “Latvenergo” nākotnes izaicinājumiem, t.sk. koncerna ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, kā arī plānotas kandidātu intervijas klātienē un sociālo kompetenču padziļināta novērtēšana. Balstoties uz novērtēšanas procesa rezultātiem, nominācijas komisija pieņems lēmumu par atbilstošāko kandidātu ieteikšanu kapitāldaļu turētājam, kurš arī informēs kandidātus, kuri tiks nominēti darbam padomē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadītājam uzņēmuma veiksmes stāstā ir liela nozīme, taču vēl būtiskāka ir vadības komandas loma, uzskata Ilze Grase-Ķibilde, bijusī Møller Baltic Import izpilddirektore.

Cik spēcīga ir vadības komanda, tik spēcīgs ir arī uzņēmums, jo mēs nevaram likt visas kārtis uz vienu cilvēku. Svarīgi apzināties, ka neviens no mums nav supercilvēks - mēs visi pieņemam gan pareizus, gan kļūdainus lēmumus, tāpēc ir būtiski darbavietā radīt tādu vidi, kurā nevienam no mums nav jābaidās atzīt savas kļūdas vai palabot citam citu, domā I.Grase-Ķibilde. Tādā veidā tiek radīts spēcīgs komandas kodols, kurā mēs viens otru atbalstām un kopā dodamies nosprausto mērķu virzienā. Es pati esmu dalītās līderības piekritēja, kas nozīmē, ka es uzticos savai vadības komandai un man viņu viedoklis ir svarīgs, atzīst I.Grase-Ķibilde.

Augustā tapa zināms, ka pēc 12 gadu darba jūs esat nolēmusi atstāt Møller Baltic Import izpilddirektores amatu, lai turpinātu karjeru vienā no pasaules vadošajiem automobiļu ražotājiem Audi. Kas bijuši jūsu nozīmīgākie ieguvumi Møller Baltic Import, un kā tie ir palīdzējuši jūsu profesionālās karjeras veidošanā?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija plāno pievienoties Starptautiskajai Enerģētikas aģentūrai (IEA), izriet no Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotā konceptuālā ziņojuma, ko otrdien atbalstīja valdībā.

Konceptuālais ziņojums sagatavots, balstoties uz EM izstrādāto ziņojumu, kurā piedāvāts pasākumu kopums ne tikai obligātā iepirkuma komponentes problemātikas risināšanai, bet arī klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai un energoapgādes drošības sekmēšanai, iezīmējot šiem mērķiem valsts finansējumu vidēja termiņa budžeta ietvarā 2023., 2024. un 2025.gadā. Kā viens no pasākumiem, lai nodrošinātu Latvijas energoapgādes drošību un sekmētu Latvijas pāreju uz tīru enerģiju, tajā ir minēta nepieciešamība Latvijai pievienoties Starptautiskai Enerģētikas aģentūrai (IEA).

EM norāda, ka lai stiprinātu Latvijas energoapgādes drošību un veicinātu efektīvāku Latvijas pāreju uz tīru enerģiju, Latvijai ir būtiski pievienoties IEA un izmantot šīs organizācijas sniegtās priekšrocības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Reirs: Latvija no palīdzības saņēmēja ir kļuvusi par tās sniedzēju

Dienas Bizness,11.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 11. februārī, finanšu ministrs Jānis Reirs pēc tikšanās Helsinkos ar Pasaules Bankas (PB) prezidentu Džimjonu Kimu (Jim Yong Kim) un Lietuvas un Igaunijas finanšu ministriem atzina, ka Baltija no reģiona, kas saņem palīdzību, ir izaudzis par reģionu, kas jau sniedz atbalstu citām valstīm, informē Finanšu ministrijā (FM).

«Baltijas valstis mērķtiecīga darba rezultātā ir strauji attīstījušās un pierādījušas sevi kā profesionālus un kompetentus partnerus starptautiskās organizācijās, kura viedoklī arvien vairāk ieklausās. Tas ir vēsturisks brīdis, kad mainās attieksme pret Baltijas valstīm un tai tiek uzticēta lielāka padomdevēja loma. Tas paver iespējas ar savām zināšanām ietekmēt starptautiskās norises. Mēs vairs neesam starp valstīm, kas saņem palīdzību, bet gan sniedzam to citām mazāk attīstītām pasaules valstīm. Šis ir ne tikai reputācijas, bet arī plašāku sadarbības iespēju jautājums,» skaidroja J. Reirs.

Sākotnēji tikšanās laikā Baltijas valstu finanšu ministri pārrunāja kopīgi parakstīto un PB iesniegto vēstuli par statusa maiņu un ekspertu līdzdalību bankas palīdzības misijās. Ņemot vērā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ekonomisko attīstību, plānots mainīt statusu, pārejot no Austrumeiropas un Centrālāzijas direktorāta uz Ārējo un korporatīvo sakaru direktorātu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī Valsts kontrole vairumā gadījumu pārbaudītajām iestādēm, kur redzama līdzekļu izšķērdēšana, izsaka dažādus ieteikumus, ar to ieviešanu īsti neveicas; pat smagāko pārkāpumu gadījumā reāli ietekmējošu instrumentu nav

Proti, nopietnāko pārkāpumu gadījumā Valsts kontrole (VK) vēršas tiesībsargājošās iestādēs, kas lemj par kriminālprocesa uzsākšanu, un pie iestādes vadības vai augstākajās institūcijās, piemēram, kapitāldaļu turētāja, kur tālākais atkarīgs no tā uzskatiem. Tādējādi, ja, piemēram, vadība pārmaiņas nevēlas, ieteikumu ieviešana ir visai apgrūtināta. Problēmas ar VK ieteikumu ieviešanu pamanījis arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, kurš secina: «Ja būtu kontrole par VK darbības efektivitāti, nāktos secināt, ka kontroles darbs nav efektīvs, ja reiz ieteikumi netiek ņemti vērā.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Warner Music meklē potenciālos pircējus

Lelde Petrāne,21.01.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Warner Music Group, pasaulē trešā lielākā mūzikas kompānija, meklē potenciālos pircējus, un investīciju banka Goldman Sachs šajā procesā ir padomdevēja lomā, atsaucoties uz neoficiāliem informācijas avotiem, ziņo Reuters.

Saskaņā ar informācijas avota vēstīto interese par Warner Music Group iegādi ir.

New York Times ceturtdien informēja, ka lēmums nolīgt Goldman pieņemts, jo vairāki potenciālie pircēji, ieskaitot privātā kapitāla uzņēmumu Kohlberg Kravis Roberts vērsušies pie Warner Music vadības, izsakot interesi pārņemt kompāniju.

Tomēr ne Goldman Sachs, ne Warner Music nekādus komentārus šajā sakarā nesniedz.

Warner Music pārstāv daudzus pasaulē labi pazīstamus māksliniekus, to skaitā Green Day, Džeimsu Blāntu un Nickelback.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

YouTube līdzdibinātājs Čads Hērlijs (Chad Hurley) atkāpjas no tiešsaistes video vietnes vadītāja amata, ziņo BBC.

Google YouTube iegādājās 2006.gadā par 1,65 miljardiem ASV dolāru un kopš tā laika centusies iegūt lielāku kontroli pār populāro interneta vietni.

Paziņojumā Č. Hērlijs norādījis, ka pēdējos divus gadus YouTube ikdienas operācijas vadījis Salars Kamangars (Salar Kamangar) no Google, bet viņam bijusi padomdevēja loma.

Arī pēc aiziešanas no amata viņš turpināšot būt YouTube padomdevējs.

Č. Hērlijs kopā ar Stīvu Čenu (Steve Chen) un Džavedu Karimu (Jawed Karim) YouTube dibināja 2005.gadā. Abi pārējie līdzdibinātāji jau ir pametuši uzņēmumu.

Par jauno YouTube vadītāju kļūšot S. Kamangars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Lai gan saka – trakiem pieder pasaule, tomēr neviens negrib būt traks, – vismaz es ne," apliecina Viesturs Rudzītis.

picturegallery.33e003a6-fe4b-49b8-bac2-651d588546eb

Pazīstamais psihoterapeits nule kā klajā laidis savu pēdējo gara darbu, fundamentālo pētījumu Pie tēva, kurā veicis veselu jūru zinātnisku secinājumu par cilvēka psihes darbību, tai skaidrojumu meklējot sengrieķu mitoloģijā. Kā domā Viesturs Rudzītis, tur atspoguļojas cilvēka dzīve un attiecību modeļi, kas darbojas joprojām, arī Latvijas sabiedrībā. Un mums, latviešiem, viss vēl tikai priekšā, uzskata Viesturs Rudzītis: Latvieši baidās nosaukt lietas īstajos vārdospsihoterapeits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa lielajos uzņēmumos strādājošo personāla daļas vadītāju nepiedalās uzņēmumu valdes darbā, viņiem tiek atvēlēta izpildītāja, nevis vadības komandas sadarbības partnera loma .

Šādi secinājumi izriet no Cranet pētījuma, kuru Latvijā pirmo reizi veica Banku augstskolas (BA) un Rīgas Tehniskās (RTU) universitātes Inženierekonomikas un vadības fakultātes Uzņēmējdarbības inženierijas un vadības institūta pasniedzēji un studenti.

Nepielaiž 70% Pētījumā piedalījās 67 uzņēmumi jeb 21% no Latvijas lielajiem uzņēmumiem, kuros strādā vairāk nekā 200 darbinieku. BA un RTU sadarbība cilvēkresursu vadīšanas izpētē uzskatāma par unikālu, jo, pirmo reizi sadarbojoties divām konkurējošām izglītības iestādēm, tika iegūts vēlamais rezultāts – aptaujāts ievērojams skaits lielo uzņēmumu un iegūts priekšstats par cilvēkresursu vadīšanas tendencēm šādās Latvijas kompānijās, norāda BA studiju prorektore, asociētā profesore Līga Peiseniece. Viens no galvenajiem pētījuma secinājumiem ir fakts, ka Latvijā joprojām nepietiekami ir novērtēts personāla vadītāja ieguldījums uzņēmuma darbībā. «Lielākā daļa – 70% respondentu, lielo uzņēmumu personāla vadītāju – nepiedalās uzņēmuma valdes darbā, tas norāda uz to, ka personāla vadītājam joprojām tiek atvēlēta izpildītāja – administratora loma, nevis vadības komandas sadarbības partnera loma,» konstatē BA pētniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzi pret viņu izturas ar zināmu aizturi, jo Juris Millers savulaik ir iemetis ne vienu vien akmeni daudzos dārziņos. Jā, iespējams, kādam viņš var nepatikt, taču nevar noliegt, ka Jura aktivitātes vienmēr ir piesaistījušas uzmanību. Turklāt Juris jau līdz sešpadsmit gadu vecumam bija paguvis izgaršot to, ko cits nepiedzīvo visa mūža garumā. Un joprojām viņa dzīvi nevar saukt par gluži parastu.

Desmit gadu vecumā viņš jau intervēja Alfrēdu Rubiku un Edgaru Liepiņu, trakajos deviņdesmitajos Juris kļuva par pasaulē jaunāko uzņēmēju, plikā vietā izveidodams pats savu konkursu. Vēl pienapuika būdams, viņš bīdīja lietas ar nopietniem onkuļiem, vēlāk izvārtījās pedofilijas skandāla dubļos, spēja piecelties un virzīties tālāk, pats sevi nodēvējot par paparaci.

Pēc nepilna mēneša Jurim būs trīsdesmit. Tiekoties ar viņu karstā, saulainā maija pēcpusdienā, rodas sajūta, ka Juris nav spējis izvairīties no trīsdesmitgadnieku krīzes. Lai arī viņš ir tikpat vitāls un atvērts kā līdz šim, kaut kas tomēr ir mainījies. Šobrīd viņš strādā nobriedušo cilvēku radio SWH, ir aizrāvies ar akadēmiskās izglītības turpināšanu, nākotnē ir gatavs pievērsties producēšanai. Pēc radio SWH jubilejas viņam klajā nāks nopietna grāmata: tie vairs nebūs paparaci novērojumi, bet gan pētnieciskais darbs par SWH vēsturi, intervijas ar radio bijušajiem un esošajiem dīdžejiem, ētera personībām, aizkadra stāsti. Lai gan... ar Juri ir kā ar bitēm. Nekad neko nevar zināt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaules biržas

Ķīna atkal palielina procentlikmes

Jānis Šķupelis,06.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Ķīnas centrālā banka jau trešo reizi šogad par 25 bāzes procentpunktiem līdz 6,56% paaugstināja savu galveno banku refinansēšanas likmi. Tādējādi Ķīna apliecināja, ka tās galvenā prioritāte paliek cīņa ar augstāku inflāciju, nevis rūpes par ekonomikas izaugsmes bremzēšanos, raksta Reuters.

Inflācija Ķīnā maijā sasniedza 5,5% atzīmi, kas ir augtākais līmenis pēdējo 34 mēnešu laikā. Galvenie cenu pieauguma vaininieki ir augstās pārtikas cenas un karstais Ķīnas nekustamā īpašuma tirgus. Analītiķi norāda, ka Ķīnas banka ir sevišķi norūpējusies par augtāku patēriņa cenu līmeni, jo pieaugošas cenas, kas Ķīnā veicina aizvien izteiktāku iedzīvotāju noslāņošanos, var būt stimuls pieaugošai iedzīvotāju neapmierinātībai un varbūt pat nemieriem, kas vērsti pret valdību.

Ķīnas valdības padomdevēja CCIEE (China Center for International Educational Exchanges) pārstāvji apliecinājuši, ka Ķīna var būt spiesta palielināt likmes vēl vairāk, ja inflācija spītīgi turēsies augstākos līmeņos. «Ja inflācija samazināsies, nebūs vajadzība celt likmes. Ja cenas kāps, var sekot turpmāki likmju palielinājumi,» tā CCIEE pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā pārdot savu veiksmīgo biznesu

Gints Vilgerts - VILGERTS Partneris, M&A,05.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai varētu pārdot savu uzņēmumu par iespējami augstāku cenu, jāizdara mājas darbi. Parasti veicamo mājas darbu saraksts ir skaidrs, tomēr tas var kļūt garāks, kad potenciālie pircēji un konsultanti iesūtījuši pirmos komentārus.

Kopumā pārdošanas process aizņem apmēram 12 mēnešus. Svarīgi ir saprast, ka procesu nevajadzētu veikt pašiem procesa dalībniekiem (t.i. valdei vai akcionāriem). Īsumā par Latvijas uzņēmumu pārdošanas procesu varētu izvirzīt šādas tēzes:

1. Process jāvada profesionāļiem. Nav pieļaujams tas, ka vadošo lomu uzņēmuma pārdošanas procesā uzņemas valde vai pats akcionārs. Valdei un akcionāriem jābūt aktīvam dialogam ar padomdevējiem – juristiem un finansistiem. Valdei jārūpējas par biznesa turpināšanu, nevis jābūt daļai no procesa. Valdei agri vai vēlu radīsies interešu konflikts, jo par tās likteni, tostarp arī par motivācijas instrumentiem, lems jaunais kontrolpaketes īpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Sulu ražotāji meklē iespējas ārvalstīs

Linda Zalāne,02.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samazinoties pirktspējai, sarucis un pirmskrīzes apjomu arvien nav sasniedzis sulu patēriņš Latvijā; vietējie ražotāji meklē iespējas ārvalstīs, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā lielāko sulu tirgus pīrāgu dala divi ražotāji – Cido Grupa un SIA Orkla Foods Latvija, tajā darbojas arī vairāki citi augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmumi, kas piedāvā sulas, piemēram, SIA Puratos Latvia, SIA Kronis, SIA Verry Berry un SIA Strēlnieki. Pēdējās lielākās pārmaiņas tirgū notikušas 2015. gada beigās, kad noslēgts SIA Spilva un AS Gutta apvienošanas process, kā rezultātā abas kompānijas turpina darbu kā viens uzņēmums SIA Orkla Foods Latvija.

«Esam Baltijā lielākais sulu ražotājs. Latvijā Cido Grupas ražoto sulu, nektāru un sulu dzērienu tirgus daļa, ieskaitot citus grupas izplatītos zīmolus, piemēram, Frutto, ir aptuveni 40%, Lietuvā – ap 20%, Igaunijā – 5%. Cido sulas Igaunijā nopērkamas sen, taču mātes kompānija uzņēmumu Royal Unibrew Eesti dibināja vien 2012. gada decembrī un kopš tā laika aktīvāk sākusi iekarot Igaunijas tirgu,» stāsta Cido grupas padomdevēja juridiskajos jautājumos Inese Lielpinka.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Doties pēc padoma uz VID – tas var izrādīties riskanti

Dienas Bizness,31.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir jābūt nevis represīvai, bet gan servisa iestādei, kas palīdz nodokļu maksātājiem, nevis vajā tos! Brīnišķīgs sauklis, kuram nekādi nevar nepiekrist. Problēma gan ir apstākli, ka Latvijā kaut ko tādu skandēt ir aptuveni tikpat gudri kā septiņdesmitajos gados mēģināt kādam iestāstīt, ka PSRS būs komunisms. Proti...

Tiem, kas uzņēmējdarbībā ir kaut vai apsildījuši savu degungalu, ir skaidrs, ka ne vienmēr viss notiek tā, kā ir rakstīts mācību gramatās, un ne vienmēr katra darbība mats matā atbilst glīti uzrakstītai likumdošanas normai. Tas nozīmē, ka nereti dažādām situācijām nākas meklēt neordinārus risinājumus, kas turklāt nebūtu pretrunā ar konkrētajā valstī spēkā esošajiem likumiem. Protams, to var darīt, algojot nodokļu konsultantus, un cerēt, ka viņu sniegtie padomi «nostrādās» un oficiālās valsts iestādes akceptēs viņu ieteikumus. Taču, kā zināms, šādiem konsultantiem ir tikai padomdevēja statuss, un viņu ieteiktajam nav nekāda juridiska spēka. Tāpēc varētu šķist tikai loģiski, ka drošākā vieta, kur lūgt padomu konkrētas problēmas risināšanai, ir VID. Tā domājis ir ne viens vien Latvijā strādājošs uzņēmums, turklāt zīmīgi ir tas, ka nereti runa ir par kompānijām ar ārvalstu kapitālu – droši vien tāpēc, ka daudz kur citur pasaulē nodokļu administratora sniegtais padoms ir dokuments, uz kuru var paļauties. Naivie! Šeit ir Latvija, un šeit ir VID! Latvijā VID uzņēmumam, kurš ir lūdzis padomu konkrētas problēmas risinājumam, vispirms paprasa dažādus finansiālās darbības datus, tad sniedz padomu, bet pēc tam tur ierodas sarīkot nodokļu auditu un gadījumā, ja izrādīsies, ka sniegtajā informācijā bijusi kaut mazākā neprecizitāte – arī uzlikt sodu. Turklāt nereti sods tiek uzlikts par tām darbībām, ko komersants ir veicis, pildot svaigi saņemto VID rekomendāciju attiecībā uz to, kā jārīkojas, lai atrisinātu vienu vai otru problēmu. Kā tas ir iespējams? Vienkārši – atbilstoši Latvijas likumdošanai, VID sniegtajiem padomiem, arī tiem, kas ir rakstveidā, nevis tikai mutiski, nav nekāda juridiska spēka. Tādējādi VID faktiski sarīko akciju «divi vienā».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datortehnikas un interneta izmantošana uzņēmuma darba organizēšanā ir kļuvusi tik pašsaprotama, ka retais vairs uzdod jautājumus Kāpēc? un Kā?, taču veiksmīga biznesa likumsakarības nav mainījušās. Nauda ir jātērē racionāli, un tai ir jāstrādā — vienalga, vai jūs to tērējat, lai saviem darbiniekiem iepirktu cirvjus vai arī lai apgādātu viņus ar dienesta viedtālruņiem.

Nav noliedzams tomēr, ka tehnoloģiskā pieeja maina attieksmi un domāšanu. Vecākajām paaudzēm, izrādās, ir grūti pieņemt jaunāko kolēģu daudz vieglāko attieksmi gan pret darba laiku un grafiku, gan pret darba disciplīnu kā tādu, lai gan mūsdienu tehnoloģijas bieži vien ļauj kārtīgi paveikt darbu, atrodoties gan mājās, gan pludmalē, gan ārvalstīs.

Vārdu sakot, skaidrot, ka biznesa digitalizācija ir nepieciešama, šodien, šķiet, ir lieki. Kantar TNS pētījumā atklāts, ka lielākajai daļai uzņēmēju lēmumam par uzņēmuma digitalizāciju pietiek ar argumentiem datori ir visiem (67 %) un tie ir pierasti (54 %). Tas nozīmē, ka jautājums Kāpēc? vienkārši tiek apiets, lai gan dators un internets ir instrumenti, ko konkrēts uzņēmums var izmantot visdažādākajos veidos, no kuriem gan tikai daļa uzņēmumam būs patiešām noderīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekas nav beidzies. Vairāk nekā divi miljardi eiro ir pārāk gards kumoss, lai maksātnespējas administratoru mafija liktos mierā, atļaujot notikt ABLV Bank pašlikvidācijai FKTK uzraudzībā.

Man ir informācija, ka joprojām tiek mēģināts par katru cenu panākt ABLV likvidāciju, par ieganstiem izmantojot dažādas ASV prasības un viedokļu atšķirības starp FKTK un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu novēršanas dienestu (Kontroles dienestu).

Visticamāk, tiks mēģināts no amata atcelt FKTK priekšsēdētāju Pēteru Putniņu un atlaist FKTK padomi, tās vietā ieceļot tādu, kas likuma vietā pildītu no malas dotas pavēles.

Putniņam tikt klāt nav nemaz tik vienkārši, jo FKTK ir pilnībā neatkarīga iestāde, kuras vadītāju ieceļ un atceļ Saeima. Nevar tā vienkārši atlaist FKTK priekšsēdētāju un padomi. Lai to izdarītu, ir nepieciešams pamatīgi sagatavot sabiedrisko domu, situāciju iztēlojot maksimāli melnās krāsās, ko, manuprāt, visaktīvāk dara bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un Kontroles dienesta vadītāja Ilze Znotiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Eiropas Parlaments atbalsta pilnīgu īpašumtiesību sadali elektrības tirgū

,18.06.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc karstām debatēm Eiropas Parlaments, trešdien 18. jūnijā atbalstīja pilnīgu īpašumtiesību sadali elektrības tirgū, proti, elektroenerģijas uzņēmumu ražošanas un pārvades darbību kapitāla nošķiršanu.

Deputātu vairākums pauda atbalstu vēl ambiciozākam reformas plānam, nekā piedāvāja Eiropas Komisija, un noraidīja dalībvalstu starpā (ES Padomē) nesen panākto vienošanos, Db.lv informē Marika Armanoviča, Eiropas Parlaments Preses dienesta — Latviešu redakcija.

Dalībvalstis 6. jūnijā vienojās par kompromisu, kas izstrādāts, balstoties uz astoņu dalībvalstu grupas piedāvāto trešo ceļu, tādā veidā pieļaujot pilnīgai sadalei divas alternatīvas: neatkarīga sistēmas operatora variantu un neatkarīga pārvades operatora variantu. Abos šajos gadījumos elektrības uzņēmumi varētu saglabāt savu pārvades kapitālu. Parlaments šodien balsojumā noraidīja abas atkāpes, aizstāvot pilnīgu sadali kā vienīgo iespēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents: Mūsu valsts atsakās no miljoniem

Andrejs Vaivars,11.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja valsts ir ieinteresēta peļņas gūšanā no eksportspējīgu produktu pārdošanas, tai jāatrisina jautājums, kas saistīts ar unikālo zinātniskajos institūtos radīto produktu patentēšanu, tā intervijā DB norāda jaunievēlētais Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Ojārs Spārītis.

Kādus redzat sava darba mērķus, sākot strādāt LZA vadītāja amatā?

Mani mērķi šajā gadījumā būs tieši tādi paši, kādi tie jau ir LZA. Es mēģināšu nostiprināt LZA autoritāti un lomu sabiedrībā, izglītības un zinātnes politikas izstrādes laukā, veicināšu LZA ekspertu lomas pieaugumu valstiski nozīmīgu projektu vērtējuma jomā un noteikti vēlēšos, lai mani kolēģi aktīvi piedalās arī zinātnes attīstības virzienu prognozēšanā. LZA kopš 1992. gada reformas ir kļuvusi par personālo akadēmiju, un zaudējusi valsts izpildvaras un ekonomiskās plānošanas funkcijas.

Šobrīd Akadēmija vairāk ir jūtama kā padomdevēja institūcija, taču padomos, kā zināms, bieži vien var neieklausīties, tos var nedzirdēt. Šobrīd LZA priekšgalā ir trīs vilcēji – Tālavs Jundzis, Juris Ekmanis un es, un katrs ar savu konkrēto pieredzi mēs varam nosegt konkrēto zinātnes nozaru sektoru, padarot Akadēmiju kareivīgāku un sabiedrībai saprotamāku, lai cilvēki Latvijā nedomā, ka LZA atrodas kaut kur ļoti tālu un atrauti no pārējās dzīves.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada maijā Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) vērsās kāds maz zināms uzņēmums SIA Pharma Invest, lūdzot FKTK izsniegt atļauju brīvprātīgā a/s Olainfarm akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai. Pharma Invest iecere bija atklāti aizdomīga – faktiski čaulas uzņēmums pēkšņi atradis līdzekļus 10 miljonu eiro apmērā, lai nopirktu 10% Olainfarm akciju.

Jau toreiz Dienas veiktā izpēte liecināja, ka aiz Pharma Invest mēģinājuma iegūt Olainfarm akcijas slēpās Kārļa Krastiņa un ar viņu saistīto Prudentia uzņēmumu intereses.

FKTK reakcija uz aizdomīgo iesniegumu bija pasīva, un, iespējams, tieši tas ļāva jau pēc nepilna gada tām pašām personām piedalīties nākamajā Olainfarm reiderisma mēģinājumā, kas beidzās ar policijas uzsākto kriminālprocesu.

Diena jau ziņoja par Valsts policijas progresu kriminālprocesa izmeklēšanā, taču šoreiz pēta, ko tad šajā situācijā īsti ir vai nav darījis finanšu tirgus uzraugs FKTK. Jautājums ir aktuāls, ņemot vērā FKTK plānoto apvienošanos ar Latvijas Banku, kas mudinājusi vadošās FKTK amatpersonas nodarboties ar pašreklāmu valdības un Saeimas gaiteņos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns,29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Reirs: FKTK vadības meklēšanā uzrunāti daudzi starptautiskajās institūcijās strādājošie

LETA,12.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadības meklēšanā uzrunāti daudzi starptautiskajās institūcijās strādājošie, šorīt intervijā LTV raidījumā «Rīta Panorāma» teica finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Viņš uzvēra, ka FKTK vadības atrašana šobrīd ir svarīgākais Finanšu ministrijas (FM) uzdevums. To plānots izdarīt līdz 1.oktobrim.

Reirs bija optimistisks par FKTK vadītāja atrašanu noteiktajā termiņā un atklāja, ka konkursam ir uzrunāti daudzi starptautiskajās institūcijās strādājošie, piemēram, no Pasaules Bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas. Tāpat uzrunāti privātajā sektorā strādājošie.

Finanšu ministrs arī atzīmēja, ka Latvija veiksmīgi pilda Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas jeb «Moneyval» ieteikumus, pieņemot virkni likumu grozījumu, kā arī reformējot FKTK, lai tā galvenokārt koncentrētos uz naudas atmazgāšanas izskaušanu. «Riski ir būtiski mazinājušies, taču ir vēl daudz darāmā,» teica Reirs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar SEB līzings valdes priekšsēdētāju Nelliju Kočanovu

Lelde Petrāne,07.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SEB līzinga vadītāja Nellija Kočanova. Līzinga kompānija SEB līzings darbu uzsāka 1997.gadā (kā SIA Unilīzings).

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Jau kopš skolas laikiem mans sapnis bija strādāt finanšu jomā, sevišķi – bankā, tāpēc uz to arī mērķtiecīgi virzījos. Tieši šajā uzņēmumā strādāju, jo ticu SEB grupas vērtībām – profesionalitātei, savstarpējai cieņai, atbildībai un pastāvībai. Uzskatu, ka SEB kā darba devējs izcili motivē savus darbiniekus un veicina viņu izaugsmi.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Cobalt kļūst par Nasdaq First North sertificēto konsultantu

Db.lv,23.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2022. gada 23. februāra zvērinātu advokātu birojs Cobalt kļuvis par sertificēto konsultantu Nasdaq First North tirgū Latvijā.

Sertificētā konsultanta statusa iegūšana ļauj Cobalt konsultēt uzņēmumus ar ambīcijām ienākt First North tirgū Latvijā. Sertificētā konsultanta uzdevums ir sniegt atbalstu uzņēmumam sagatavošanās procesā, kā arī sniegt nepieciešamo atbalstu un konsultācijas pēc iekļaušanas First North tirgū.

“Kapitāla piesaistes pievilcība caur biržu uzņēmēju redzējumā būtiski pieaug, un tas nozīmē, ka profesionāla padomdevēja atbalsts uzņēmumiem IPO ceļā uz biržu būs nozīmīgs veiksmes faktors,” uzsvēra Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne. “Sveicam Cobalt ar pievienošanos Nasdaq First North sertificēto konsultantu saimei, un novēlam panākumus, sniedzot atbalstu Latvijas avangarda uzņēmumiem izaugsmes kapitāla piesaistīšanā.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Norit noslēdzošais posms, lai Latvija iestātos Starptautiskajā enerģētikas aģentūrā

Db.lv,20.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets (MK) apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādāto likumprojektu “Nolīgums par Starptautisko enerģētikas programmu”. Likumprojekts ir noslēdzošais posms ceļā uz Latvijas iestāšanos Starptautiskajā enerģētikas aģentūrā (IEA). Likumprojekts tiks virzīts Saeimā tā tālākai pieņemšanai.

“Dalība IEA mums palīdzēs stiprināt Latvijas energoapgādes drošību un veicinās Latvijas efektīvāku pāreju uz tīru, zaļu un lētāku enerģiju mums katram. Iestāšanās IEA ir vēsturisks mirklis Latvijai. Esam ieguldījuši ne mazums pūļu, vairakkārt tiekoties ar augsta līmeņa ekspertiem, kuri analizējuši Latvijas enerģētikas politikas, gan esam pilnveidojuši tā regulējumu. Brīdī, kad Saeima apstiprinās likumu, IEA varēs noslēgt mūsu valsts uzņemšanas procesu,” skaidro klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

Latvijas dalība IEA paver iespējas plašāk tikt pārstāvētiem starptautiskās sarunās par enerģētikas nākotni, kā arī attīstīt sadarbību ar enerģētikas jomā nozīmīgiem partneriem ārpus Eiropas Savienības, t.sk. ASV un citiem globāla mēroga spēlētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru