Aizvadīto gadu spēcīgā pallādija cenu kāpuma tendence ir kļuvusi par vēl vienu sensāciju dārgmetālu tirgū (iepriekšējā bija zelta un platīna cenu straujā diverģence, kas aizsākās 2015. gadā). Pallādija unces cenu kāpums kopš 2016.gada janvāra, kad pallādijs sasniedza savu zemāko atzīmi, veido 250% t.i. cenu kāpumu par 3.5 reizēm.

Turklāt 2018.gada decembrī pallādija unces cena pārsniedza zelta unces cenu (skat. attēlu nr. 1), un kopš tā laika pallādijs ir viens novērtīgākajiem starp četriem dārgmetāliem (zelts, sudrabs, platīns un pallādijs) pasaulē.

Attēls Nr. 1

Pallādija un zelta cenu dinamika pa mēnešiem

Neskatoties uz to, zelts savās īpašībās un daudzveidīgā pieprasījumā nepārprotami ir ievērojami “vērtīgāks” metāls, kas arī atspoguļojās gandrīz visu iepriekšējo periodu tā cenu dinamikā. Kā izņēmums tam bija tikai straujais pallādija cenu kāpums vairāku gadu garumā gadsimtu mijā (skat. attēlu nr.1), kam pieskarsimies gan nedaudz vēlāk.

Šis ir bijis labs gads dārgmetāliem, kuru cena preču biržās pārsvarā ceļojusi augstāk. Turklāt šī tirgus flagmanim – zeltam – veiksmīgas izvērtušās pašas šā gada beigas – dzeltenā dārgmetāla vērtība atkal pārsoļojusi pāri apaļajai 1500 ASV dolāru par Trojas unci atzīmei, un ir aktuāli paredzējumi, ka šis kāpums turpināsies arī 2020. gadā.

Kopš 2019. gada sākuma zelta cena ir pieaugusi vairāk nekā par 15%. Līdzīgus guvumus tādējādi guvuši arī visi tie investori, kas šajā periodā turējuši paša populārākā uz zelta cenas izmaiņām bāzētā biržā tirgotā fonda - SPDR Gold Shares (GLD) – daļas. Kopumā 2019. gads zeltam tā cenas dinamikas ziņā ir bijis labākais kopš 2010. gada.

Roku rokā ar akcijām

Šobrīd netiek minēts kāds viens pārliecinošs konkrēts faktors, kādēļ atkal vērojams zelta vērtības pieaugums. Pārsvarā tiek izcelta joprojām lielā neskaidrība, kas liek meklēt alternatīvas investīcijas un pieņēmumi, ka procentu likmes vēl ilgi saglabāsies ļoti zemas. Šādos laikos zeltam, kura turēšana nenodrošina procentu ienākumus, ir vieglāk konkurēt ar vērtspapīriem, kas to dara.

Vakcīnas optimismam pasaulē sitot augstu vilni, mazinājusies finanšu tirgus dalībnieku apetīte pēc drošā patvēruma aktīviem. Viens no šādiem aktīviem ir zelts, kura cena pēdējā laikā pakāpeniski turpina atkāpties no sava augusta rekorda.

Jāatgādina, ka vasaras beigās zelta tirgū bija vērojama pilnvērtīga uguņošana, kur šī metāla vērtība pirmo reizi vēsturē pārlēca pāri apaļajai 2 tūkst. ASV dolāru atzīmei par Trojas unci un sāka tuvoties pat 2,1 tūkst. ASV dolāriem par unci. Kopš tā brīža dzeltenā dārgmetālā vērtība gan ir sarukusi par 10% līdz 1865 ASV dolāriem par unci.

* zelta cena ASV preču biržā, ASV dolāri par Trojas unci

Zelta pesimisti

Par zelta cenas nākotni šobrīd – līdzīgi kā tas ir ar lielu daļu daudzām citām lietām – spriedumi ir visai dažādi. Manāms, ka skaļāki kļuvuši viedokļi, kas uzver to, ka vakcīnai pret Covid-19 vīrusu komplektā nāks krietni lielāka interese par dažādiem citiem aktīviem, kas savukārt grūtāku laikus sola tam pašam zeltam un arī ASV dolāram. Pamatdoma ir aptuveni šāda – līdz ar sabiedrību vakcinēšanu un tam sekojošu vīrusa sarežģījumu mazināšanos pasaules ekonomika atkal varēs uzelpot. Šāda situācija attiecīgi nozīmēs, ka lielāka daļa cilvēku būs gatavi pabāzt ārā savu degunu no drošā patvēruma – ieguldījumiem zeltā un etalona obligācijās (pašas drošākās obligācijas, kas pamatā ir ASV un Vācijas parāds). Proti, tad nauda no šiem aktīviem, meklējot lielāku ienesīgumu, noplūdīs, kas var rezultēties ar ne pārāk saulainu to cenas dinamiku.

Pallādija cenas skrējienu arvien augstāk, šķiet, nespēj apturēt nekas.

Šo metālu plaši izmanto benzīna un hibrīdauto katalizatoru ražošanā, kas tiek uzskatīti par videi pieņemamākiem. Labāki spēkratu katalizatori atbilst dominējošajam stāstam, ka nākotnē jādzīvo zaļāk. Tam gan komplektā nākusi arī dārdzība. Būtībā auto gāzu emisiju standarti kļūst arvien stingrāki, kas nodrošina pieprasījumu pēc tā paša pallādija, kura ieguve nemaz nav tik liela, ja salīdzina ar straujo pieprasījuma pieaugumu pēc tā.

Rezultātā šī metāla cena piecu gadu laikā ir palēkusies aptuveni par 200% un pietuvojusies 2,5 tūkst. ASV dolāru atzīmei par Trojas unci. Salīdzinājumam - zelta cena 14. februārī ASV preču biržā atradās pie 1583 ASV dolāru atzīmes par Trojas unci un arī zeltam pēdējie mēneši cenas dinamikas ziņā bijuši lieliski.

Skatījumam uz nākotni neaudz uzlabojoties, vairs nav tāda nepieciešamība paslēpties. Tas nozīmējis zelta cenas atkāpšanos.

Finanšu tirgus dalībnieku omu pēdējā laikā uzlabojušas cerības uz pakāpenisku ASV-Ķīnas tirdzniecības karu mezglu šķetināšanos. Tas, savukārt, licis spekulēt, ka nākamgad pasaules nozīmīgāko tautsaimniecību izaugsme tomēr varētu būt veselīgāka. Traģiskajiem scenārijiem atbīdoties otrajā plānā, daudzi gatavi uzņemties lielāku risku. Šķiet, palīdz vēl tas, ka atpakaļskata spogulī redzams, ka akciju (ASV) cena šogad palēkusies gandrīz par ceturto daļu. No vienas puses ir skaidrs, ka tik spēji šo vērtspapīru cena mūžīgi neaugs, un akcijas nebūt nevar uzskatīt par lētām. No otras puses – ir bail palaist vēl tālākus dāsnus šī tirgus guvumus.

Ne visiem aktīviem gan ir tīkamas cerības uz mēreni spožāku (vai vismaz – ne tik pelēku) nākotni. Šādos laikos mazinās vajadzība pēc drošā patvēruma, piemēram, tādas tradicionālās vērtības kā zelts. Pietiekami daudzi investori pie šī aktīva patvērumu meklē arī psiholoģisku iemeslu dēļ, jo ieguldījumiem zeltā bijusi ļoti sena vēsture.

Vēl nesen varēja šķist, ka viens no uzvarētājiem uz visa šogad notiekošā fona varētu būt zelts. Galu galā tieši tam tradicionāli tiek piedēvēts drošā patvēruma statuss.

Gandrīz līdz marta pirmajai pusei tas arī nozīmēja, ka tirgus dalībnieki tīri labi sarod ar domu šo dārgmetālu iegādāties arvien dārgāk. Tāpat zelta vērtībai par labu nāca pieņēmumi par notiekošo procentu likmju frontē. Uz sagaidāmo nepatikšanu fona šīs likmes saruka, kas potenciāli lika domāt, ka zeltam būs vieglāk konkurēt par investoru naudu. Tiesa gan, vairākas pēdējās tirdzniecības sesijas bijušas tik trauksmainas, ka pagaisis arī patvērums zeltā.

Paspēlē visus guvumus

No šā gada sākuma līdz 9. martam zelta cena pasaules preču biržās bija pieaugusi aptuveni par 10% un tuvojās apaļajai 1700 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci. Tomēr kopš tā brīža dzeltenā dārgmetāla vērtība ir sarukusi par 200 ASV dolāriem jeb par 11,5%. Pagājušā nedēļa zelta cenai bija sliktākā vairāk nekā 30 gados, un rezultātā šī dārgmetāla vērtība gandrīz vienā mirklī paspēlējusi visus savus šā gada guvumus.

Dimantu un zelta uzpirkšana nav kadri no vēsturiskām filmām. Investīcijas dārglietās un cēlmetālos ir populāras joprojām, un šis ieguldījums ir labs veids kā dažādot savu investīciju portfeli vai stāties pretī inflācijai.

Lai gan šobrīd par vērtīgiem uzskata astoņus metālus, populārākās ir investīcijas zeltā, sudrabā un platīnā, bet vērtīgākais dārgakmens ir rubīns.

Latvijā investīcijas dārglietās noteikti nav populārākais ieguldījumu veids, tomēr klienti, kuri vēlas vēl vairāk dažādot savu investīciju portfeli, salīdzinoši bieži izvēlas zeltu. Parasti interese par to palielinās krīzes vai satricinājumu laikā, jo pieaug uztraukums, ka “virtuālā” nauda var pazust, bet fiziskā – zaudēt vērtību, kamēr zelts vai citi dārgmetāli vērtību noturēs.

Dažādība vienmēr ir laba, ja kādā brīdī akciju vai obligāciju tirgus sāk svārstīties, aktīviem zeltā vērtība var attīstīties citā virzienā. Ieguldīt zeltā var dažādi Zelts ir pateicīgs materiāls, jo tas ir ļoti izturīgs – nerūsē, ir viegli veidojams, vada siltumu un elektrību. Pateicoties šīm īpašībām, zelta pielietošanas veidi ir ļoti dažādi – tas tiek izmantots ne tikai kā valūta vai juvelierizstrādājumu nozarē, bet, piemērām, arī ražošanā.

Kopš gada sākuma zelta vērtība preču biržā ir spējusi palielināties jau vairāk nekā par 100 ASV dolāriem līdz 1643 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci. Zeltam vēsturiski piedēvēta spēja saglabāt vērtību, apdrošinot, gan, piemēram, pret paaugstinātu neskaidrību par dzīvi nākotnē, gan inflācijas palielināšanos.

Lielā mērā šie faktori arī tagad turpina uzturēt investoru interesi par šo dārgmetālu.

Var svārstīties daudz un strauji

Kopumā zelta pircējiem noteikti būtu jāņem vērā, ka šī cēlā metāla vērtība, neskatoties uz tā nosacīto drošā patvēruma statusu, var piedzīvot visai ievērpjamas izmaiņas (kaut vai februāra beigās zelta vērtība nedēļas laikā saplaka vairāk nekā par 100 ASV dolāriem). Tādējādi zeltu par kaut kādu dižo miera ostu patiesībā uzskatīt būtu kļūdaini – periodiski pēdējo gadu laikā tā cena piedzīvojusi milzīgas un straujas izmaiņas - pat vienas tirdzniecības sesijas laikā.

Arī zelta mānijas ir nākoša un ejoša parādība, kas nozīmē, ka šī metāla cena var piedzīvot gan strauju izaugsmi, gan stagnāciju, gan spēju sabrukumu. Piemēram, zelta cena kopš 2018. gada rudens ir palielinājusies par trešo daļu. Tiesa gan, neskatoties uz šādu pieaugumu, tā joprojām atrodas 15% zem savas 2011. gada virsotnes. Pozitīvais gan ir tas, ka kopš šīs tūkstošgades sākuma zelta cena ir septiņkāršojusies, kas joprojām rada pamatu pieņēmumam, ka ilgākā termiņā šis joprojām paliek par vienu no veidiem, kā var mēģināt saglabāt savu uzkrājumu vērtību.

Otrdien zelta cena sasniedza nedēļas augstāko līmeni, jo spriedze Ukrainā un Tuvajos Austrumos ir palielinājusi pieprasījumu pēc drošiem patvērumiem investoru līdzekļiem, raksta Bloomberg.

Pagaidām izskatās, ka zelta stieņa cena jūliju noslēgs ar kritumu, tirgus dalībnieku vidū valdot viedoklim, ka ASV ekonomika uzlabojas un centrālā banka cels likmes. Tiesa gan, ģeopolitiskā spriedze rada daļēju atbalstu zelta pieprasījumam, norāda Commerzbank analītiķi. Viņi gan neuzskata, ka cena būtiski augs, jo tirgus dalībnieki gaida ASV Federālo Rezervju sanāksmes rezultātus. Tikšanās sākas šodien.

Rezultātā otrdien zelta cena tūlītējām piegādēm pieauga par 0,3% līdz 1308.06 dolāriem par unci. 22. jūlijā tā sasniedza 1312,27 dolāru atzīmi. Savukārt zelta cena decembra piegādēm pakāpās par 0,3% līdz 1310 dolāriem.

Palielinājās arī citu dārgmetālu cenas. Sudraba cena tūlītējām piegādēm palielinājās par 0,6% līdz 20,7103 dolāriem par unci, bet pallādija cena – par 0,3% līdz 883,63 dolāriem par unci. 17. jūlijā pallādija cena sasniedza 13 gadu augstāko atzīmi – 889,75 dolārus.

Esmu jau ne reizi vien rakstījis, ka finanšu tirgus dalībnieki nevar ilgi iztikt ar vienām un tām pašām ziņām un notikumiem. Lai cik svarīgi būtu notikumi gan cilvēku dzīvē, gan ekonomikā, pienāk brīdis, kad tie iziet no modes un par tiem pārstāj interesēties investori.

Un neviens vairs internetā negaida stundām ilgi, kad parādīsies ziņas vai analizē minimāli pieejamu informāciju par to, kas jau mēnesi visiem ir prātā. Vizuālu apstiprinājumu šim faktam mēs redzējām aprīlī. Ļaujiet atgādināt, kas laika posmā no decembra līdz martam satrauca tirgu - Tramps un viņa politiskie oponenti (un jo īpaši sienas būvniecība uz Meksikas robežas), ASV un Ķīnas tirdzniecības karš, Brexit un ASV FRS monetārās politikas virziens – šīs ir četras iecienītākās tēmas šajā periodā. Pat nelieli jaunumi kādā no šīm jomām tika pavadīti ar strauju tirgus kustību (tomēr Brexit kādā brīdī ieguva tik dīvainu attīstību, ka uz to pārstāja strauji reaģēt). Katrs datums, kas saistīts ar šiem notikumiem, tirgū tika sagaidīts ar iespējami strauju kustību. Tomēr viss pāriet...

Pirmdien zelta cena saruka, tuvojoties četru gadu zemākajai atzīmei, ko tā sasniedza pagājušajā nedēļā, un eksperti paredz, ka tā turpinās samazināties, raksta Bloomberg.

Zelta cena sarūk, jo investoru vidū valda runas, ka ASV Federālo Rezervju sistēma tuvojas likmju celšanas periodam, savukārt citas bankas palielina monetārās stimulēšanas programmas apjomus, tādējādi stiprinot dolāru.

Pagājušajā nedēļā zelta cena saruka līdz 1161,35 dolāriem par unci, kas ir zemākā cena kopš 2010. gada jūlija. Likmju paaugstināšana samazina zelta pievilcību, jo tas lielākoties investoriem piedāvā pelnīt tikai ar cenas kāpumu, savukārt dolāra vērtības kāpums parasti samazina pieprasījumu pēc zelta.

Zelta cena tūlītējām piegādēm pirmdien samazinājās par 0,3% līdz 1169,28 dolāriem par unci, bet cena decembra kontraktam saruka par 0,2% līdz 1168,9 dolāriem.

Pirmdien zelta cena turējās netālu no 15 mēnešu zemākās atzīmes, jo augstā dolāra vērtība un akciju tirgus kāpums mazināja investoru apetīti pēc dārgmetāla iegādes, raksta Reuters. Tāpat samazinājās arī platīna un citu dārgakmeņu cena.

Zelta stieņa cena kopš jūlijā sasniegtās šā gada augstākās atzīmes – 1345 dolāriem par unci, ir sarukusi par 11%. Tāpat nav tālu četru gadu zemākā atzīme – 1180 dolāri.

Pirmdien zelta stieņa cena pakāpās par 0,2% līdz 1193,1 dolāram par unci. Pirms tam tā saruka līdz 1183,46 dolārus par unci, kas ir vājākais līmenis kopš 2013.gada jūnija. ASV biržā tirgotā zelta nākotnes kontrakta cena nemainījās un bija 1193,5 dolāri par unci.

Saruka arī citu dārgmetālu vērtība. Platīna cena pagājušajā nedēļā samazinājās par 6,3%, kas ir straujākais kritums kopš 2011.gada decembra. Cena sasniedza zemāko atzīmi kopš 2009. gada jūlija. Pirmdien tā cena saruka par 0,3% līdz 1212,25 dolāriem par unci.

Foto: GIVEN

Rotaslietas mūs pavada jau tūkstošiem gadu, un ne vienmēr tās bijušas tikai greznība. Senāk rotas pildīja arī praktiskas funkcijas, norādot uz piederību noteiktai ciltij vai sabiedrības slānim. Mūsdienās, protams, rotaslietu galvenā funkcija ir estētika, kalpojot kā mūsu personības un gaumes izpausme.

Populārākie metāli juvelierizstrādājumu pasaulē neapšaubāmi ir sudrabs un zelts. Kā izvēlēties, kurš no tiem piestāvēs tieši tev? Aplūkosim abu metālu īpašības, plusus un mīnusus.

Sudrabs – daudzveidīgs un pieejams

Foto: GIVEN

Sudrabs ir visai mīksts metāls ar vēsi pelēcīgu mirdzumu. No tā iespējams radīt sarežģītus un smalkus dizainus, kas arī ir viens no iemesliem, kāpēc juvelieri tik ļoti iecienījuši sudrabu. Tas lieliski sader arī ar dažādiem akmeņiem – gan dārgakmeņiem, gan pērlēm vai necaurspīdīgiem akmentiņiem.

Otrdien zelta cena saruka no sešu mēnešu augstākās atzīmes, tirgū valdot spekulācijām, ka ASV Federālo Rezervju sistēma (FRS) turpinās bremzēt savu aktīvu iepirkumu programmu, tādējādi samazinot pieprasījumu pēc dārgmetāla kā ieguldījumu vērtības saglabāšanas instrumenta, raksta Bloomberg.

Zelta stieņa cena tūlītējām piegādēm saruka par 0,3% līdz 1363,21 dolāram par unci. Pirmdien cena sasniedza 1392,22 dolāru atzīmi, kas ir augstākais līmenis kopš pērnā gada septembra sākuma. Savukārt zelta cena aprīļa piegādēm Ņujorkas Comex samazinājās par 0,7% līdz 1363,1 dolāram par unci.

Šajā gadā dārgmetāla cena ir augusi jau par 13%, jo politiskie satricinājumi Ukrainā un signāli par lēnāku ekonomikas izaugsmi Ķīnā palielināja pieprasījumu pēc droša patvēruma investoru līdzekļiem. Tādējādi cena spējusi nedaudz atgūties pēc pērn piedzīvotā lielākā gada krituma kopš 1981. gada pat neskatoties, ka FRS ir sākusi bremzēt aktīvu iepirkumus.

Trešdien zelta cena turējās netālu no vairāk nekā nedēļas zemākās atzīmes, investoriem vērtējot datus par ASV ekonomikas atveseļošanos, kā arī Ukrainas un Krievijas konfliktu, raksta Bloomberg.

Otrdien zelta cena saruka par 1,9%, kas ir straujākais kritums kopš 24. marta, jo jaunākie ASV dati uzrādīja, ka martā cenas augušas vairāk nekā tika gaidīts.

Savukārt trešdien zelta stieņa cena tūlītējām piegādēm pieauga par 0,1% līdz 1303,51 dolāram par unci. Otrdien cena saruka līdz 1288,44 dolāriem par unci, kas ir zemākais līmenis kopš 4. aprīļa. Savukārt zelta cena jūnija piegādēm pakāpās par 0,2% līdz 1303,4 dolāriem par unci.

Pērc pērn piedzīvotā cenas samazinājuma par 28%, kas bija straujākais kopš 1981. gada, šajā gadā zelts spējis atgūt 8,5% savas vērtības, jo Ukrainas krīze ir veicinājusi investoru pieprasījumu pēc droša patvēruma.

Šogad naftas tirgū turpinājās amerikāņu cenu kalniņi. Gada pirmajā pusē šī resursa cena palielinājās, ko galvenokārt noteica OPEC+ valstu apņēmība pieturēties pie melnā zelta ieguves kvotu samazināšanas politikas.

Tāpat naftas vērtībai pieaugt palīdzēja, piemēram, haoss Venecuēlā, kas lielā mērā no vienādojuma izslēdza šīs valsts naftas piegādes.

Gada vidējā daļā gan naftas cena samazinājās, kam palīdzēja pesimistiskāki spriedumi par tirdzniecības karu ietekmi uz pasaules ekonomiku un pat zināmas nozīmīgāko tautsaimniecību recesijas gaidas. Savukārt šā gada beigās, tirgus dalībnieku omai uzlabojoties un OPEC+ paziņojot par papildu savu oficiālo melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu, naftas cena atkal ir palēkusies. Rezultātā 20. decembrī šī tirgus etalona - Brent jēlnaftas - cena Londonas preču biržā dzīvojās ap 66,4 ASV dolāru par barelu atzīmi.

Kopējais zelta pieprasījums pasaulē gan otrajā ceturksnī, gan pirmajā pusgadā samazinājies, taču pieprasījums pēc zelta kā investīcijas palielinājies līdz rekordaugstam līmenim, liecina Pasaules Zelta padomes apkopotā informācija.

Kopējais zelta pieprasījums - investīcijām, juvelierizstrādājumu izgatavošanai, tehnoloģijām un centrālo banku iepirkumiem - otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, saruka par 11% līdz 1015,7 tonnām. Savukārt pirmajā pusgadā apjomi saruka par 6% līdz 2076 tonnām.

Tajā pašā laikā pirmajā pusgadā pieprasījums pēc zelta kā investīcijas sasniedza rekordaugstu līmeni - 1130,7 tonnas, sasniedzot rekordaugstu vērtību - 60 miljardus dolāru.

Šo pieaugumu veicinājuši biržā tirgotie fondi, kas investē zeltā, palielinot ieguldījumu apjomus par 734 tonnām līdz 3621 tonnai. Savukārt ieguldījumi zelta stieņos un monētās saruka līdz zemākajam līmenim 11 gadu laikā - par 17% līdz 396,7 tonnām, ko veicināja valstu ieviestie ierobežojumi otrajā ceturksnī.

Zelta patēriņš mazāks; šo metālu gan milzu apjomos nekavējas iegādāties Krievijas Banka

Pagājušajā gadā pasaulē nedaudz samazinājies pieprasījums pēc zelta, liecina Pasaules Zelta padomes dati. Ievērojami augusi centrālo banku apetīte pēc minētā dārgmetāla. Jāteic, tas gan lielā mērā noticis tādēļ, ka ievērojami savas zelta rezerves audzējusi Krievijas centrālā banka.

Kopējais pieprasījums pēc zelta pagājušajā gadā bijis 3924 tonnu apmērā, kas ir par 4% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Tiesa gan, globālais pieprasījums pēc šī dārgmetāla ceturtajā ceturksnī bijis 988 tonnu apmērā, kas izrādījās par 6% vairāk nekā attiecīgajā periodā vēl pirms gada. Lauvas tiesa no pasaules zelta pagājušā gada kopējā pieprasījuma nāca no juvelierizstrādājumu sektora (gandrīz 55%).

Palielinoties kara iespējamībai Tuvajos Austrumos, šobrīd daudz tiek spriests par to, kā negatīvāks notikumu attīstības scenārijs varētu iespaidot dažādu aktīvu cenu.

Ne visiem šādos laikos gan klāsies slikti. Ja spriedze pieaug, tad labāki laiki var gaidīt tos Rietumvalstu uzņēmumus, kuru bizness saistīts ar ieroču un cita veida militārā aprīkojuma ražošanu. Pasaules ģeopolitika tradicionāli nekad nav pilnībā mierīga, un šobrīd, šķiet, drīzāk turpina plaukt labs fons tam, lai valstis turpinātu piedalīties krietni aktīvākā bruņošanās sacensībā.

Augošas ģeopolitiskās neskaidrības apstākļos militārie tēriņi mēdz palielināties, un eksperti lēš, ka šajā ziņā šis gads varētu nebūt izņēmums. Proti, ja zobenu asina un savus militāros budžetus audzē kaimiņš, tad loģisks solis mēdz būt tas, ka tev arī - gribi to vai ne - tas ir jādara. Katrā ziņā pēdējā laikā daudzas pasaules valdības dod visai skaidrus mājienus par militāro tēriņu palielināšanu. Turklāt lielā daļā gadījumu šāds process no plāniem pārgājis uz reāliem darbiem.Eksperti piebilst, ka lielas investīcijas var plūst militārajām vajadzībām pielāgotā mākslīgā intelekta izstrādē un arvien gudrāku dronu armijas radīšanā. Ir spekulācijas, ka ASV mēģinās panākt savas valsts tradicionālo tehnoloģiju līderu iesaistīšanos aizsardzības stiprināšanā.

Zelta cena turpmāk, visdrīzāk, turpinās samazināties, liecina Bloomberg veiktā analītiķu aptauja.

Zelta cenas problēma nav tikai kritums, jo daudzu investoru acīs šis dārgmetāls ir zaudējis daļu savas pievilcības.

Zelta stieņu tirgū noskaņojumam ir liela nozīme, un aptuveni 60% no kopējā zelta apjoma tiek izmantoti juvelierizstrādājumos vai rūpniecībā. Pārējo daļu veido monētas vai zelta stieņi, un, ja pieprasījums pēc tiem mazinās, tas var būt sāpīgi tiem, kas ieguldījumus vēl nav pametuši.

Kā liecina Bloomberg News veiktā ekspertu aptauja, vidējā zelta cena līdz nākamā gada janvārim būs 984 dolāri par unci. Tā ir zemākā atzīme kopš 2009. gada un 10% zemāk nekā zelts maksā patlaban.

Zelta spekulanti atver īsās pozīcijas šim metālam pirmo reizi kopš par to tiek apkopoti dati 2006. gadā, savukārt zelta biržās tirgoto fondu ieguldītāji pārdod savas investīcijas straujākajā tempā četru mēnešu laikā.

Trešdien zelta cena saruka līdz nedēļas zemākajam līmenim, tirgus dalībnieku vidū valdot spekulācijām, ka ASV Federālo Rezervju sistēma turpinās bremzēt monetārās stimulēšanas programmu, jo ekonomika kļūst spēcīgāka. Tādējādi mazinās pieprasījums pēc zelta kā pēc droša patvēruma, raksta Bloomberg.

Zelta cena aprīļa piegādēm samazinājās par 0,9% līdz 1346,1 dolāram par unci. Pirms tam tā sasniedza 1345,4 dolārus par unci, kas ir zemākā cena kopš 11. marta. Savukārt zelta stieņa cena tūlītējām piegādēm samazinājās par 0,7% līdz 1345,85 dolāriem par unci.

Šajā gadā zelta cena ir palielinājusies par 12%, jo pazīmes par pasaules ekonomikas izaugsmes bremzēšanos un Ukrainas krīze ir palielinājusi pieprasījumu pēc droša patvēruma investoru līdzekļiem. Pirmdien zelta cena sasniedza sešu mēnešu augstāko atzīmi – 1392,6 dolārus par unci.

Trešdien kritumu piedzīvoja arī citu dārgmetālu cenas. Sudraba cena maija piegādēm saruka par 0,4% līdz 20,785 dolāriem par unci. Platīna cena apīļa piegādēm zaudēja 0,2%, sasniedzot 1459,5 dolārus par unci, savukārt pallādija cena jūnija piegādēm pakāpās par 0,3% līdz 773,8 dolāriem par unci.

Pandēmijas apstākļos vērojams dažādu izejvielu cenu pieaugums. Pandēmijas pirmajā daļā – līdz pagājušās vasaras augustam – strauji palielinājās arī zelta cena, kura pārlēca pāri apaļajai 2 tūkst. ASV dolāru atzīmei par Trojas unci.

Tiesa gan, kopš tā laika zelta cena ir sarukusi un izskatās, ka šogad tai kā tādai ir bijis grūti atrast kādu daudzmaz konkrētu virzienu. Šāda situācija varētu likties dīvaina, jo šogad teju visā pasaulē aktualizējušas runas par ievērojamāku inflāciju. Savukārt tieši zeltam tradicionāli tiek piedāvāta spēja saglabāt vērtību un pasargāt pret inflācijas postošo ietekmi uz bagātību.

Tam tiek meklēti arī izskaidrojumi un viens no tiem ir tas, kas notiek procentu likmju frontē. Pasaules ietekmīgākās centrālās bankas darījušas ļoti daudz, lai procentu likmes saglabātos rekordzemas. Tomēr arvien spēcīgāki kļūst pieņēmumi, ka šīm likmēm kādā brīdī būs jākāpj, lai gan tas solās būt visai piņķerīgs process.

2017. gads zeltam sācies ar spēcīgu lēcienu – gada pirmajos trīs mēnešos zelta cena pārliecinoši pakāpās par 10%. Sasniedzot augstāko līmeni četru mēnešu laikā, zelta cena februārī pārsniedza 1 260 USD par Trojas unci. „Kaut arī divus mēnešus ilgušais kāpums apstājās martā, kopējās cenas izmaiņas skaidri rāda, kādi ir galvenie zelta cenu nosakošie faktori,“ norāda Konrāds Bjalass, finanšu mākleru uzņēmuma TMS Europe galvenais ekonomists.

Viņaprāt, politiskā nenoteiktība novērojama abās Atlantijas okeāna pusēs. Amerikas Savienotajās Valstīs jaunievēlētais prezidents Donalds Tramps modināja cerības, ka tiks ieviesta jauna, biznesam labvēlīga fiskālā politika. Kā apgalvo eksperts, „iesākumā tas skubināja investētājus cerēt, ka Federālā rezervju banka (FED) palielinās procentu likmes,“ taču viņš piebilst – Trampa prezidentūras sākums parādīja, ka vadīt valsti no Ovālā kabineta ir grūtāk nekā pārvaldīt uzņēmumu no Trampa debesskrāpja Trump Tower augšējā stāva.

Tā kā Trampam neizdevās savākt pietiekami daudz balsu, lai tiktu apstiprināts viņa veselības aizsardzības reformu likuma projekts, prezidentam var būt sarežģīti īstenot ambiciozos vēlēšanu kampaņas solījumus. Vēl lielākas bažas raisa Klusā okeāna reģiona partnerības (angl. Trans-Pacific Partnership (TPP)) līgums, par kuru pašlaik noris sarunas. Šis brīvās tirdzniecības līgums, kas tika sagatavots, tiecoties arī saskaņot Amerikas Savienoto Valstu un Meksikas intereses, ir nonācis briesmās, kopš Tramps paziņoja par izstāšanos no šīs partnerības.

Daži prognozē, ka zelta cena nākamgad var sarukt līdz 800 dolāru atzīmei, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Zelta cenai nesenie satricinājumi finanšu tirgū nākuši par labu, lai gan dārgmetāla vērtības pieaugums atkal sācis uzrādīt paguruma pazīmes. Pagājušās nedēļas beigās zelta cena Ņujorkas preču biržā atradās pie 1123 ASV dolāru atzīmes par Trojas unci, kas ir par 3% vairāk, nekā dzeltenais dārgmetāls maksāja pagājušā mēneša sākumā. Tādējādi zelta cena joprojām ir tuvu savam zemākajam līmenim piecu gadu laikā.

Katrā ziņā šobrīd samērā daudzu izejvielu tirgus analītiķu prognozes attiecībā uz zelta cenas potenciālo dinamiku nākotnē joprojām ir visai piezemētas. Tiek norādīts, ka šogad pirmo reizi kopš 2008. gada zemo cenu laikmetā var sarukt pasaules zelta ieguves uzņēmumu šī resursa ražošanas apjomi, kam pēc loģikas it kā kādā brīdī vajadzētu sākt radīt labāku fonu augtākām cenām. Tiesa gan, sarūkoša piedāvājuma faktors zelta cenu var ietekmēt daudz mazākā mērā. Piemēram, Bloomberg izceļ, ka pret zelta cenu sācis spēlēt šī metāla vēsturiskais statuss. Proti, zelts lielākoties tiek uztverts kā finanšu aktīvs, kurš tiek glabāts un nodots no vienas paaudzes otrai. Zelta statusa specifika nozīmējot, ka faktiski katra šī dārgmetāla jebkad izraktā unce joprojām ir eksistējoša un tiek kaut kur uzglabāta. Tādējādi pat ievērojami mazāka zelta ieguve nebūt nenozīmētu, ka šī dārgmetāla vērtība pieaugs.

Pallādija cena pieaugusi virs 1500 dolāriem, tuvojoties rekordaugstam līmenim, raksta Bloomberg.

Cenas pieaugumu veicina šīs izejvielas iztrūkums, ņemot vērā automašīnu ražotāju pieprasījumu.

Kopumā kopš pērnā gada augusta pallādija cena ir augusi par vairāk nekā 50%.

Pallādiju izmanto kā alternatīvu zeltam vai platīnam, un lielākā daļa jeb vairāk nekā 80% šī materiāla tiek izmantots katalītisko neitralizatoru izgatavošanā. Ņemot vērā augošos emisiju ierobežojumus, pallādija pieprasījums ir daudz lielāks nekā iepriekš.

Kā liecina Wall Street Journal informācija, pieaugot pallādija cenām, palielinās arī katalītisko neitralizatoru zādzību skaits. Tā, piemēram, Toyota Prius neitralizatorā ir aptuveni 2 grami pallādija, kuru nododot, var dabūt aptuveni 450 dolārus.