Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Valsts iedzīvotāju skaita kritums 34 gadu laikā par teju 30% ir satraucošs fakts, jo depopulācija notikusi bez kara, milzīgām dabas vai tehnogēnām katastrofām.

Lai arī Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati par to, ka 2024. gada 1. aprīlī provizoriskais iedzīvotāju skaits bija 1,863 miljoni, kas ir par 22,5 tūkstošiem mazāk nekā 2023. gada 1. aprīlī, nepārsteidz, tomēr pašlaik nav ne mazākā cerību stariņa par to, ka valsts iztukšošanās neturpināsies. Proti, šāgada pirmajos trijos mēnešos reģistrēti 3154 jaundzimušie, bet miris 7371 cilvēks. Skaitļi pierāda: dzimstība joprojām ir par 54% zemāka nekā mirstība. Tas nozīmē, ka perspektīvā Latvijā cilvēku – bagātību radītāju – būs vēl mazāk. Jautājums ir – kas ražos preces, sniegs pakalpojumus, maksās nodokļus valsts makā, no kura finansē sabiedrībai nepieciešamos veselības, izglītības, infrastruktūras, drošības un citus pakalpojumus? Tātad darba devējiem darbinieku nav un nebūs – tas savukārt nozīmē, ka ir liels risks, ka savus investīciju projektus bizness attīstīs citās valstīs. Savukārt Latvijā – mazāk vērtības radītāju, mazāk nodokļu naudas.

Pārskatāma nākotnē uzņēmējiem jārēķinās ar aizvien izteiktāku darbinieku deficītu, brīdina banku analītiķi.

«Swedbank» galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece sacīja, ka Latvijā bezdarba līmenis turpināja samazināties, neskatoties uz lēnāku ekonomikas izaugsmi otrajā ceturksnī. Tas saruka līdz 6,4%, kas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā pērn otrajā ceturksnī. Šajā periodā bezdarbnieku skaits samazinājās par 18%, kas ir gandrīz piektā daļa.

«Ņemot vērā ekonomikas izaugsmes bremzēšanos varēja gaidīt, ka bezdarbnieku skaits vairs nesamazināsies tik strauji kā iepriekšējos ceturkšņos, tomēr tā vietā ieraudzījām straujāko kritumu pēdējo piecu gadu laikā. Bezdarba līmenis šobrīd jau ir zemāks nekā 2008.gadā. Norises darba tirgū diktē demogrāfija. Bezdarbā redzam kritumu, galvenokārt tāpēc ka samazinās iedzīvotāju skaits, nevis tādēļ, ka liela daļa bezdarbnieku būtu iekārtojusies darbā – tas nav noticis,» atzina Buceniece.

Lai arī jaunākie demogrāfijas dati liecina, ka pērn Eiropas Savienības iedzīvotāju skaits bija palielinājies par 1,5 milj. cilvēku un šī gada sākumā sasniedzis gandrīz 512 milj., tas ir noticis, pateicoties migrācijai. Iedzīvotāju dabiskais pieaugums ES jau otro gadu pēc kārtas ir bijis negatīvs, jo mirušo skaits par gandrīz 16 tūkst. pārsniedza dzimušo skaitu.

Latvija ir to 15 ES valstu skaitā, kurās ir negatīvs dabiskais pieaugums. Vienlaikus Latvija ieņem otro vietu aiz Lietuvas starp desmit ES dalībvalstīm, kurās izbraukušo iedzīvotāju skaits ir lielāks nekā iebraukušo. Tā rezultātā kopējais iedzīvotāju skaits mūsu valstī aizvadītajā gadā vien samazinājās gandrīz par 19 tūkst. jeb par vienu procentu (Lietuvā par 1,4 procentiem). Salīdzinājumam – Igaunijā iedzīvotāju skaits pērn samazinājās tikai par 309 cilvēkiem, un to noteica negatīvais dabiskais pieaugums, nevis migrācija. Jau otro gadu pēc kārtas imigrantu skaits Igaunijā pārsniedz emigrantu skaitu.

Pašlaik Latvija ar iedzīvotāju skaitu 1,97 milj. ir piektā mazākā ES valsts aiz Igaunijas, Maltas, Luksemburgas un Kipras. Latvijā dzīvo 0,4 procenti no visiem ES iedzīvotājiem.

2023. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 883 tūkst. iedzīvotāju – par 7,3 tūkst. vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 0,39 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,78 %, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,17 %. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

Dzimstības lejupslīde turpinās

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni – par 1 466 bērniem jeb 8,4 % mazāk nekā 2021. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 30 731 cilvēks – par 3 869 jeb 11,2 % mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn, mazinoties saslimstībai ar Covid 19, mirstība ir nedaudz samazinājusies, bet tā pārsniedz laiku pirms pandēmijas. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs ir nedaudz samazinājies (no −17,2 tūkstošiem 2021. gadā līdz −14,8 tūkstošiem pērn), bet joprojām ir tuvs 1996.–1998. gadā reģistrētajam. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 22 028 cilvēkiem, kas nebija noticis kopš neatkarības atgūšanas.

Ja mājoklim ir dabasgāzes apkure, tad ziemas pavadīšana Taizemē būs lētāka nekā ziemošana Latvijā.

Visai ilgstoši galvenais Latvijas iedzīvotāju skaita sarukuma cēlonis bija starptautiskā ilgtermiņa migrācija – Latvijas iedzīvotāju aizceļošana uz valstīm ar lielākām ienākumu iespējām. Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2016. gadā Latvijā piedzima 21,8 tūkstoši bērnu, bet mirušo skaits bija 27,8 tūkstoši.

Dabiskā pieauguma (dzimušo skaits mīnus mirušo skaits) ietekmē Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājās par 5982 cilvēkiem. Tajā pašā 2016. gadā ilgstošai palikšanai uz ārzemēm no Latvijas izbrauca 20,4 tūkstoši iedzīvotāju, bet ilgstošai palikšanai Latvijā no ārzemēm iebrauca 7,6 tūkstoši personu. Ilgtermiņa starptautiskās migrācijas ietekmē (no ārzemēm iebraukušo cilvēku skaits mīnus uz ārzemēm izbraukušo iedzīvotāju skaits) Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājās par 12 859 cilvēkiem. No tā izriet, ka 2016. gadā iedzīvotāju skaita samazināšanās cēlonis 68% gadījumu bija iedzīvotāju aizceļošana uz ārzemēm, bet 32% gadījumu – mirstības pārsvars pār dzimstību (negatīvais dabiskais pieaugums).

2024.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 872 tūkst. iedzīvotāju - par 11,1 tūkstoti mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn samazinājās par 0,6% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,7%, bet migrācijas dēļ palielinājās par 0,1%. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veidoja 8,2 tūkstoši remigrantu un 4,4 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā. Šī gada sākumā Latvijā dzīvoja 25,7 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu.

Neskaitot Ukrainas bēgļus, pirmoreiz kopš 1990.gada atbraucēju ir vairāk nekā aizbraucēju - vairāk iedzīvotāju pērn atgriezās Latvijā nekā devās prom.

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 14 490 bērni - par 1 464 bērniem jeb 9,2% mazāk nekā 2022.gadā, un par 2 930 jeb 16,8% mazāk nekā 2021.gadā. Dzimstība samazinās arvien straujāk un ir zemākā pēdējo simt gadu laikā.

2022.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,876 miljoni iedzīvotāju - par 17 500 mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula norāda, ka iedzīvotāju skaita samazinājums pēdējā gada laikā pielīdzināms pašreizējam Salaspils iedzīvotāju skaitam, un tas saistīts ar negatīvu dabisko pieaugumu, mirstībai būtiski pārsniedzot dzimstību, un ne vairs ar migrāciju, iedzīvotājiem izbraucot no valsts.

Iedzīvotāju skaits pērn saruka straujāk - par 0,92% salīdzinājumā ar 0,76% gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,91% un migrācijas dēļ - par 0,01%. Līdz ar Ukrainas pilsoņu, kuri pieprasījuši Latvijas valsts pagaidu aizsardzību, skaita pieaugumu prognozējams, ka pozitīva migrācijas dinamika varētu turpināties.

2018. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 934 tūkst. iedzīvotāju – par 15,7 tūkst. mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.Iedzīvotāju skaits 2017. gadā saruka par 0,8 % salīdzinājumā ar 1,0 % 2016. gadā. Pilsētnieku gada laikā kļuva par 8,3 tūkst. jeb 0,6 % mazāk, bet lauku iedzīvotāju – par 7,4 tūkst. jeb 1,2 % mazāk.

2017. gadā mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu par 7,9 tūkst., un šis rādītājs ir lielākais pēdējo četru gadu laikā (2016. gadā – 6,6 tūkst.). Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 20,8 tūkst. bērnu, kas ir par 1 140 mazāk nekā 2016. gadā, bet nomira 28,7 tūkstoši cilvēku, kas ir par 177 vairāk, salīdzinot ar 2016. gadu. Starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits 2017. gadā samazinājās par 7,8 tūkst. (2016. gadā – 12,2 tūkst.). Pērn Latvijā no citām valstīm ieradās 9,9 tūkst. cilvēku, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir par 1,6 tūkst. vairāk un izceļoja 17,7 tūkst. – par 2,9 tūkst. mazāk nekā 2016. gadā. Apmēram puse (55 %) no iebraukušajiem ir saistīti ar Latviju (piemēram, dzimuši Latvijā u.c.).

Eiropas Savienības (ES) statistikas pārvalde "Eurostat" prognozē, ka Latvijas iedzīvotāju skaits turpinās samazināties, no 2022. līdz 2070.gadam sarūkot par trešdaļu jeb līdz 1,3 miljoniem, liecina informācija, kas atrodama Labklājības ministrijas (LM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par demogrāfiskās politikas situāciju valstī.

Galvenokārt demogrāfisko situāciju raksturo dzimstības samazināšanās un mūža ilguma palielināšanās. Ziņojumā secināts, ka pašlaik Latvijas demogrāfiskajai situācijai raksturīgs negatīvs iedzīvotāju dabiskais pieaugums. Tāpat novērojama vidējā mūža ilguma palielināšanās, kas veicina sabiedrības novecošanos un demogrāfiskās slodzes palielināšanos.

Iedzīvotāju dabiskais pieaugums ir negatīvs kopš 1991.gada - 2021.gadā tas sasniedza augstāko negatīvo rādītāju.

Savukārt migrācijas saldo jeb starpība starp iebraukušo (imigrējošo) un izbraukušo (emigrējošo) iedzīvotāju skaitu ir negatīva jau kopš 1989.gada. Pirms diviem gadiem gan fiksēts pozitīvs migrācijas saldo, ko galvenokārt ietekmēja iebraukušo Ukrainas iedzīvotāju skaits.

Ja pašreizējās tendences saglabāsies, jaunieši dosies prom un nebūs šo jauno ģimeņu, tad pēc tukšiem laukiem mūs sagaida tukšas pilsētas, prognozēja Latgales plānošanas reģiona (LPR) administrācijas vadītāja Iveta Maļina-Tabūne.

Lai tas nenotiktu ir jādomā, kā stimulēt ekonomisko aktivitāti pierobežā.

«Iedzīvotāju skaita samazināšanās problēma Latgalē ir aktuāla jau sen - pēdējos 20 gados reģions ir zaudējis ap 100 000 iedzīvotāju jeb tādu pilsētu kā Daugavpils. Darba algas Latgalē ir zemākas, darba vietu un aktīvo uzņēmumu reģionā arī ir mazāk. Tādēļ ir nepieciešamas speciālās programmas, kas veicinātu uzņēmējdarbību un reģiona ekonomisko aktivitāti,» uzsvēra Maļina-Tabūne.

Dažas bankas saka, ka mūsu aktivitāte beidzas pie Jēkabpils, jo nekustamajam īpašumam Latgalē cenas ir zemas. Līdz ar to arī ekonomiskā aktivitāte šeit ir zemāka, jo iegūt pietiekami naudas, ņemot kredītu un ieķīlājot uzņēmuma piederošo nekustamo īpašumu, ir visai grūti. Jo tālāk no Rīgas uzņēmums strādā, jo tam ir grūtāk. Īpaši grūti ir uzņēmumiem, kas strādā uz vietējo tirgu, kas ir diezgan mazs - nieka 294 00 iedzīvotāju. Patlaban labāk veicas tiem uzņēmumiem, kas strādā uz eksportu, teica LPR administrācijas vadītāja.

Valsts ieņēmumu dienestam jānovērš virkne būtisku trūkumu iekšējās procedūrās un normatīvo aktu regulējumā, lai uzlabotu vairāku nodokļu un nodevu administrēšanu. To ir secinājusi Valsts kontrole, veicot 2017. gada valsts budžeta izpildes revīziju.

Uzlabojumi nepieciešami saimnieciskās darbības veicēju – VSAOI maksātāju – reģistrēšanā, efektīvāk veicamas VID tematiskās pārbaudes un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa kontrole, jāuzlabo naftas produktu drošības rezervju nodevas administrēšana un VID kontrole muitas punktos. Jāprecizē iedzīvotāju ienākuma nodokli regulējošie normatīvie akti, lai mazinātu iespēju, ka iedzīvotāji nezināšanas un nepilnīgas izpratnes dēļ var kļūt par nodokļu parādniekiem.

Uz trūkumiem potenciālo valsts budžeta ieņēmumu uzrādīšanā Valsts kontrole vērsusi VID un Finanšu ministrijas uzmanību vismaz pēdējos piecus gadus. Tā kā pie potenciālajiem ieņēmumiem tiek iekļauti arī bezcerīgie parādi, kurus valsts nekad neatgūs, reāli iekasējamās summas ir mazākas par prognozētajām.

Pērn Latvijā turpināja kristies dzimstība, sasniedzot zemāko līmeni pēdējās desmitgadēs, akcentē demogrāfs Ilmārs Mežs.

Mežs prognozēja dzimstības rādītāju pasliktināšanos arī turpmākajos gados, ja netiks novērsti galvenie šķēršļi, kas patlaban bremzē jaunu ģimeņu veidošanos. Iztirzājot pašreizējās demogrāfijas pamatproblēmas, eksperts klāstīja, ka primāri politiķiem būtu jādomā par nodokļu atlaižu ieviešanu tieši jaunajiem vecākiem, pabalstu pilnveidošanu un bērnudārzu pieejamības uzlabošanu it īpaši Rīgas teritorijā.

Eksperts atzīmēja, ka vidējais bērnu skaits ģimenē krītas. Viņa ieskatā valsts nedara pietiekoši, lai mazinātu šķēršļus, ar ko saskaras gan vienu vecāku ģimenes, gan daudzbērnu ģimenes. Viens no tiem ir bērnudārzu nepieejamība.

Eksperts klāstīja, ka Latvijai būtu jāseko pārējo Baltijas valstu piemēram, jo īpaši Igaunijai, kas ieguldot teju divreiz vairāk nekā Latvija demogrāfiskās situācijas uzlabošanā, kā rezultātā Igaunijā populācijas samazināšanās notiek vien par aptuveni tūkstoti gadā, kamēr Latvijā iedzīvotāju skaits sarūk par aptuveni 10 000 gadā, norādīja demogrāfs.

Pēc būtiskā bezdarba līmeņa krituma pagājušajā gadā, kad bezdarba līmenis pēc darbaspēka apsekojuma bija samazinājies par 0,9 procentpunktiem, bezdarba samazināšanās turpinās arī šogad un ir pat kļuvusi vēl straujāka. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie darbaspēka apsekojuma dati šā gada pirmajā ceturksnī bezdarba līmenis ir samazinājies līdz 8,2% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem un ir par 1,2 procentpunktiem zemāks nekā pirms gada.

Bezdarba līmeņa samazināšanās pamatā ir jau vairāk nekā gadu vērojamā straujā ekonomikas izaugsme, kas būtiski palielinājusi pieprasījumu pēc darbiniekiem, īpaši tādās pašlaik ļoti strauji augošās nozarēs kā informācijas tehnoloģijas un būvniecība. Kopējais tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits šā gada pirmajā ceturksnī bijis par 15,5 tūkstošiem jeb par 1,8% lielāks nekā attiecīgajā ceturksnī pirms gada.

Šāds nodarbināto skaita pieaugums ir straujākais kopš 2015.gada beigām un vienlaikus atspoguļojas arī augošā darba ņēmēju skaitā, kuri maksā sociālās apdrošināšanas iemaksas vispārējā kārtībā. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem darba ņēmēju skaits šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo ceturksni, palielinājies aptuveni par 2,2%, uzrādot straujāko kāpumu kopš 2012.gada. Līdzās straujajai ekonomikas izaugsmei šādu kāpumu ir veicinājušas arī izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa regulējumā, veicinot strādājošo pāreju no mikrouzņēmumiem uz sociāli daudz aizsargātākajiem darba ņēmējiem parastajā nodokļu maksāšanas režīmā.

Jo mazāka pašvaldība, jo dārgāka ir tās funkciju īstenošana, rēķinot uz vienu iedzīvotāju. Secinājums ir īpaši aktuāls, ņemot vērā Latvijas demogrāfiskās tendences, kuru ietekmē iedzīvotāju skaits būtiski samazināsies tieši mazo novadu pašvaldībās.

Pētījumā aplēsts, ka iedzīvotāju skaita samazināšanās rezultātā novadu pašvaldību budžetiem būs nepieciešams papildu finansējums to funkciju nodrošināšanai esošajā apjomā. Novērtējumi arī liecina, ka, koncentrējot pašvaldību pakalpojumu sniegšanu iedzīvotāju skaita ziņā lielākās administratīvi teritoriālajās vienībās, potenciālais budžeta līdzekļu ietaupījums, kas novadu ietvaros būtu izmantojams pašvaldību sniegto pakalpojumu klāsta vai to kvalitātes uzlabošanai, varētu būt nozīmīgs. Tāds ir Latvijas Bankas (LB) ekonomistu secinājums viņu veiktajā pētījumā Kas nosaka Latvijas pašvaldību budžeta atšķirības.

Tas ir skaitļos un faktos balstīts pierādījums tam, ka iecerētā novadu apvienošana ir absolūti nepieciešama. Ja kādam rodas šaubas, vai tas maz ko dos, tad LB ekonomisti skaidri pasaka: lielākās administratīvi teritoriālās vienībās tām uzlikto funkciju īstenošana izmaksā lētāk. Jo mazāka pašvaldība, jo lielāki tās izdevumi. Pētījumā arī redzams (skaitļu veidā), ka uzņēmējdarbība koncentrējas reģionu centros un iedzīvotāju skaita ziņā lielos novados. Turklāt saskaņā ar demogrāfiskām prognozēm mazo novadu depopulācija turpināsies un nav pamata domāt, ka kādā novadā ar nelielu iedzīvotāju skaitu tas varētu pieaugt. Tāpat maldīgs ir uzskats, ka kādam mistiskam nezināmajam ir jārada šādās pašvaldībās darba vietas un tad būs arī cilvēki. Diemžēl biznesā tā nenotiek. Investori darba vietas rada tur, kur tam ir ekonomiskie priekšnosacījumi, vispirms jau nepieciešamais iedzīvotāju skaits.

Bezdarba līmenis 2. ceturksnī saglabājās nemainīgs - 6,4%, bet gada laikā tas saruka par 0,2 procentpunktiem. Nodarbinātības līmenis palielinājās par 0,7 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits par 7,2 tūkstošiem. 2. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 887,6 tūkstoši jeb 64,4% iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2023.gada otrajā ceturksnī bija 60 600 bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 28200 mazāk nekā pirms gada, bet par 800 vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Šogad otrajā ceturksnī Latvijā bezdarba līmenis bija zemāks nekā Igaunijā (6,7%), bet augstāks nekā Lietuvā (6%).

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis prognozē, ka ekonomikas izaugsmes impulss gada otrajā pusē joprojām būs vājš. "Pirktspējas atjaunošanās stabilizēs privāto patēriņu, taču ar grūtībām saskarsies apstrādes rūpniecība un eksports. Satricinājumi darba tirgū izpaliks, tomēr joprojām daudz negatīvie faktori norāda uz iespējami nelielu bezdarba pieaugumu gada beigās, tai skaitā sezonālo darbu noslēgšanās dēļ. Arējā vide, piemēram, Zviedrijas būvniecības un nekustamā īpašuma sektora problēmas Latviju skar mazāk, nekā abas kaimiņvalstis, kur tiek ziņots par darbinieku skaita samazināšanu kokrūpniecībā un mēbeļu ražotnēs. Tomēr atsevišķi uzņēmumi var būt spiesti rīkoties līdzīgi. Līdz šim ekonomiskās sadarbības korekcijas ar Krieviju ir bijušas nenozīmīgas. Un spiediens ierobežot sadarbību pastiprināsies, kas nozīmēs arī darbinieku skaita pārskatīšanu. Šādas korekcijas nebūs masveidīgas, lai arī jauna darba atrašana varētu prasīt vairāk laika nekā iepriekš. Tomēr iespējas joprojām būs," norāda ekonomists. Viņaprāt, darba devēji būs piesardzīgāki, bet izaugsmes plāni virzīsies uz priekšu. Tādēļ, lai arī par kādu grādu darba tirgus atdzisīs, tas joprojām būs gana silts. Primārais uzdevums ir un būs celt nodarbinātību. Tas nozīmē aktīvāk iesaistīt tos potenciālos darbiniekus, kuri šobrīd ir izvēlējušies būt ekonomiski neaktīvi.

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) pirmo reizi publicējusi datus par blīvi apdzīvotām teritorijām Latvijā, kas ir alternatīvs rādītājs esošajām administratīvajām teritorijām un teritoriālajām vienībām – pilsētām un ciemiem. Blīvi apdzīvota teritorija ir no administratīvā un teritoriālā iedalījuma neatkarīga, nošķirta teritorija – apmešanās vai darba vieta, kurā viens otram kaimiņos vai netālu dzīvo vai strādā vismaz 50 pastāvīgie iedzīvotāji.

Ciemu robežas nosaka pašvaldība, taču nepastāv vienoti kritēriji to noteikšanai, tādēļ ciemi nav savstarpēji salīdzināmi. Piemēram, visa Audriņu un Naujenes pagastu teritorija ir sadalīta ciemos. No 1 438 ciemiem ar oficiāli noteiktām robežām 2019. gada sākumā deviņos ciemos vispār nav pastāvīgo iedzīvotāju, 410 to ir mazāk par 50, norāda CSP Izplatīšanas risinājumu daļas vadītājs Dāvis Kļaviņš.

2019. gadā Latvijā ir 1 319 blīvi apdzīvotas teritorijas, 131 no tām pastāvīgo iedzīvotāju skaits ir mazāks nekā 50, taču tajās strādā vismaz 50 nodarbināto. Šādu teritoriju skaits kopš 2000. gada ir samazinājies visos statistiskajos reģionos: visvairāk – Latgalē un Vidzemē (par 25 %), vismazāk – Pierīgā (par 2 %). Latgalē un Vidzemē teritoriju skaita samazināšanās ir saistīta ar depopulāciju, savukārt Pierīgā pretēji – ar apdzīvotības pieaugumu, vairākām teritorijām laika gaitā saplūstot.

Algu pieaugums tuvāko mēnešu laikā bremzēsies, taču kopējā dinamika šogad būs pozitīva, norāda ekonomisti.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš prognozē, ka ekonomikas krīze bremzēs, bet, visticamāk, neapturēs algu kāpumu Latvijā.

Neskatoties uz IKP kritumu 1,4% apmērā, vidējā darba alga Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo ceturksni ir augusi par 6,6% un sasniedza 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Protams, ir jāņem vērā, ka kritiens ekonomikā sākās tikai marta vidū un, piemēram, privātajā sektorā vidējā darba samaksa martā auga vien par 4,3%, iepriekšējo 7-8% vietā. Tas ir lēnākais algu pieaugums privātajā sektorā kopš 2016. gada un, līdz ar straujo bezdarba pieaugumu aprīlī, algu kāpums turpmākajos ceturkšņos noteikti kļūs vēl lēnāks. No nozaru viedokļa lieli pārsteigumi darba samaksas dinamikā šī gada pirmajā ceturksnī nav vērojami, saka M. Āboliņš.

2016. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 969 tūkst. iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. 2015. gadā iedzīvotāju skaits samazinājās par 0,86 % jeb 17,1 tūkst., salīdzinājumam 2014. gadā iedzīvotāju skaits saruka par 0,77% jeb 15,4 tūkst.

Reģionu griezumā iedzīvotāju skaits palielinājās tikai Pierīgas reģionā (par 0,5 tūkst. jeb 0,14 %). Savukārt vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums joprojām bija Latgales reģionā – par 5,6 tūkst. jeb 2 %. Iedzīvotāju skaits Kurzemē samazinājās par 3,8 tūkst., Vidzemē – par 3,2 tūkst. un Zemgalē – par 2,8 tūkst. Iedzīvotāju skaits saruka arī visās republikas pilsētās, visvairāk – Rīgā (par 2 258 cilvēku), Daugavpilī (1 149), Liepājā (631), Rēzeknē (572), bet vismazāk – Jelgavā (135).

Pērn 17 no 110 Latvijas novadiem iedzīvotāju skaits pieaudzis, un 14 no tiem bija Pierīgas reģiona novadi. Vislielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija Mārupes (par 1 093 cilvēkiem vairāk), Ķekavas (306), Garkalnes (244), Ādažu (204), Salaspils (176), Carnikavas (169), Babītes (154) novadā. No minētajiem 17 novadiem 16 novados vairāk iedzīvotāju ieceļoja nekā izceļoja, bet 11 novados dzimstība pārsniedza mirstību.

Iedzīvotāju skaits Latvijā turpina samazināties, jo ik gadu piedzimst mazāk, nekā nomirst, un joprojām emigrē vairāk, nekā iebrauc, turklāt ir jautājumi par iedzīvotāju skaita datu ticamību un arī par to, kā uzlabot demogrāfisko situāciju valstī

Tas, ka Latvijā turpinās iedzīvotāju skaita samazināšanās un faktiski daudzviet reģionos notiek depopulācija, sen nav pārsteigums, taču valsts nevar pastāvēt bez cilvēkiem. Starptautiskās Migrācijas organizācijas Rīgas biroja vadītājs Ilmārs Mežs Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē rādīja diagrammu, kurā Latvijas iedzīvotāju skaita sarukums notiek atbilstoši Eurostat prognozētajam un diemžēl turpināsies arī nākamajās desmitgadēs.

Saglabājoties pašreizējām tendencēm, iedzīvotāju skaits lēnām tuvosies vienam miljonam, bet šī gadsimta beigās tas var sarukt līdz pat 0,5 miljoniem. I. Mežs norādīja, ka politiķiem ir iespēja šo tendenci mainīt, bet tam ir vajadzīga attiecīga atbalsta politika (ne tikai ar naudu, bet arī ar pakalpojumiem). To, ka situāciju var mainīt, pierāda ne tikai ziemeļu kaimiņu – Igaunijas – piemērs, kur politiķi jau diskutē par to, lai palielinātu pabalstu daudzbērnu ģimenēm no 300 līdz 500 eiro. Arī Latvijā, gadsimta sākumā ieviešot māmiņu algas un citus atbalsta instrumentus, ir izdevies noturēt jaundzimušo skaitu, jo deviņdesmito gadu sākumā radītās demogrāfiskās bedres aizbēršana nav iespējama.

Valdības sēdē, 5.septembrī, nolemts piešķirt papildu finansējumu 19,046 miljonu eiro apmērā, lai kompensētu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem radušos zaudējumus par 2016.gadu un pilnā apmērā nosegtu AS Pasažieru vilciens izdevumus par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu 2017.gadā, informē Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa.

«Papildu finansējums nepieciešams, jo jau sākotnēji tika piešķirts mazāks, prognozētajiem aprēķiniem nepietiekams bāzes finansējums,» norāda ministrijā.

Lielākā daļa finansējuma – 13,022 miljoni eiro tiks novirzīta, lai segtu Pasažieru vilciena maksu par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu 2017.gadā. Savukārt 6,024 euro paredzēti, lai segtu ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu radušos zaudējumus 5,024 miljonu eiro apmērā un zaudējumus par personu, kurām noteikti braukšanas maksas atvieglojumi pārvadāšanu viena miljona eiro apmērā 2016. gadā.

Ministrijā skaidro, ka nepieciešamā valsts finansējuma apmērs sabiedriskā transporta pakalpojuma nodrošināšanai ir palielinājies, jo autobusos pārvadāto maksājoš pasažieru skaits turpina samazināties . 2016. gadā reģionālo maršrutu autobusos tika pārvadāti 29,84 miljoni pasažieru, kas ir par 6% mazāk, salīdzinot ar 2015. gadu. Maksājošo pasažieru skaita samazināšanās iemesli ir dažādi – kopējā iedzīvotāju skaita samazināšanās; privāto automobiļu skaita pieaugums; nelegālo pārvadātāju aktivitāte, kas diemžēl joprojām novērojama atsevišķos maršrutos; citas pārvietošanās alternatīvas, piemēram, iespēja pieteikties par līdzbraucēju ne tikai kaimiņam vai draugam, bet arī nepazīstamiem cilvēkiem, kuri publicējuši paziņojumu par braucienu sociālajos tīklos. Līdz ar pasažieru skaita izmaiņām veidojas arī ieņēmumu samazinājums, tomēr ieņēmumu kritums nav tik straujš, pateicoties tarifu vienādošanai vietējās nozīmes maršrutu autobusos.

Atbilstoši Eurostat prognozēm jau 2055. gadā Igaunija apsteigs Latviju pēc iedzīvotāju skaita.

Kā liecina CSP un Baltijas valstu galveno statistikas iestāžu dati, tad reģionālā nevienlīdzība Latvijā ir vienkārši gigantiska, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju. 2022. gadā IKP uz vienu iedzīvotāju Igaunijas attīstītajā daļā Tallinā un vismazāk attīstītajā apriņķī - Pelvā atšķīrās 2,7 reizes. Lietuvā ir līdzīgi: 2022. gadā atšķirība starp Viļņas un Tauraģes apriņķu vidējo IKP uz vienu iedzīvotāju atšķīrās arī 2,7 reizes.

Savukārt Latvijā atšķirība starp Mārupes novada un Augšdaugavas novada IKP uz vienu iedzīvotāju bija 5,4 reizes liela. Par Latvijas un Baltijas valstu reģionālajām atšķirībām šī gada 15. martā tika veikts ziņojums Latvijas Universitātes 82. starptautiskās zinātniskās konferences Telpiskās attīstības un plānošanas sekcijā.

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ekonomikas pēdējo gadu laikā ir uzrādījušas labu un līdzsvarotu izaugsmi, kā arī palielinājušas savu konkurētspēju, jaunākajā Swedbank Ziemeļvalstu-Baltijas biznesa apskatā norāda eksperti.

Tomēr augošais protekcionisms pasaulē ir liels izaicinājums salīdzinoši mazo un atvērto reģiona ekonomiku īstermiņa izaugsmei. Savukārt ilgtermiņā ekonomikas izaugsmi, it īpaši Baltijas valstīs, ierobežos strukturālie izaicinājumi, piemēram, demogrāfija.

Attiecībā uz sociālo iekļaušanu un pārvaldību Baltijas valstīm ir, ko mācīties no kaimiņiem ziemeļos. Tikmēr vides aizsardzībā darāmā pietiek visās valstīs. Latvijas ekonomikas pamati ir diezgan spēcīgi, un izaugsme līdzsvarota. Centieni uzlabot uzņēmējdarbības vidi un izaugsmes ilgtspēju turpinās, bet tos apēno sarūkošais iedzīvotāju skaits un sabiedrības novecošanās. Izglītības un apmācību programmu kvalitātes celšana, ienākumu nevienlīdzības novēršana un valsts institūciju sniegto pakalpojumu kvalitātes un pārvaldības uzlabošana ir nepieciešama ražīguma un labklājības celšanai.

Japānas iedzīvotāju skaits turpina samazināties rekordstraujā tempā un sarucis līdz 122,4 miljoniem, kas ir par 801 000 mazāk nekā gadu iepriekš.

Šis ir straujākais kritums kopš 1968.gada, kad tika uzsākta šādu statistikas datu apkopošana, trešdien atzinusi Iekšlietu ministrija.

Pērn Japānā reģistrēti 1,57 miljoni nāves gadījumu un tikai 772 000 jaundzimušo, kas ir zemākais dzimstības rādītājs, kāds jebkad konstatēts.

Pirmo reizi vēsturē Japānas pilsoņu skaita samazināšanās konstatēta visās 47 prefektūrās.

Kopā ar valstī dzīvojošajiem ārvalstniekiem Japānas iedzīvotāju skaits sasniedz 125,4 miljonus, kas ir par 511 000 mazāk nekā gadu iepriekš.

Japānas iedzīvotāju skaits samazinās jau 14.gadu pēc kārtas, un ņemot vērā zemo dzimstību, kā arī ļoti zemo imigrācijas līmeni, Japānas iedzīvotāju novecošanās process ir straujākais starp visām industriāli attīstītajām valstīm.